Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Somijas prezidents Marti Ahtisāri

Intervijā Igaunijas dienas avīzei "Postimees"

— Šī ir viena no jūsu kā valsts prezidentes pirmajām ārzemju vizītēm. Kāpēc tieši uz Igauniju?

— Esmu ļoti laimīga, ka tā ir tieši Igaunija. Igaunija ir kā Latvijas māsasvalsts, tāpēc bija ļoti piemēroti ierasties šeit pirmajā vizītē.

Latvijai ar Igauniju ir ļoti daudz kopēja kā pagātnē, tā arī mūsdienās, un es esmu pārliecināta, ka arī nākotnē. Mūsu ciešās kultūras saites sniedzas daudzos gadsimtos, nacionālās atmodas laiks un nacionālās pašapziņas atrašana pagājušajā gadsimtā Latvijā un Igaunijā notika ļoti līdzīgi.

Abas valstis panāca neatkarību pēc Pirmā pasaules kara, abas vienlaikus nonāca svešās okupācijas varā un atjaunoja neatkarību, abas kopā virzās atpakaļ uz Eiropu, kurai mēs patiesībā esam piederīgas un cenšamies kļūt par NATO dalībvalstīm.

Tā mūsu valstu likteņi visdažādākajos notikumos ir ritējuši ļoti līdztekus un mūsu centieni vērsti uz to, lai tas tā paliktu arī turpmāk, lai mēs turpinātu ciešu sadarbību un virzītos kopā uz priekšu.

— Un tomēr — vai Latvijai attiecības ar Krieviju nav svarīgākas par Igauniju?

— Ir ļoti grūti pateikt, kas ir svarīgāk. Man vissvarīgākais ir veikt tādas lietas, kas kaut ko mainītu un dotu rezultātus. Tā Latvijai, piemēram, ir bijis ļoti svarīgs Igaunijas atkārtotais atbalsts pēdējā gada laikā starptautiskajā arēnā. Vēlos izteikt Igaunijai savu vispatiesāko pateicību par šo atbalstu.

Latvijai stāv priekšā izšķirošs un nozīmīgs notikums: Eiropas Savienības galotņu tikšanās Helsinkos, kur, cerams, mūs uzaicinās uz pievienošanās sarunām.

Kā zināms, Igaunija jau ir saņēmusi uzaicinājumu, un nostāšanās uz tās pašas līnijas pašlaik ir Latvijas svarīgākais jautājums.

— Vai jūs bijāt tikusies ar Lennartu Meri arī agrāk, pirms kļuvāt par valsts prezidenti?

— Nē, nebiju. Taču tagad esmu paguvusi ar viņu tikties jau divas reizes, tātad pašreizējā vizīte ir mūsu trešā tikšanās. Man ir sajūta, ka šo tikšanos laikā mēs ar viņu esam kļuvuši par visai labiem paziņām.

— Teicāt, ka attiecības ar Igauniju ir labas, taču abu valstu starpā ir arī daži strīdus jautājumi, piemēram, par cūkgaļu.

— Jā, daži jautājumi patiesi ir sarežģīti. Ar jūsu premjeru Martu Lāru apspriedām arī to, ka Baltijas valstīm ir brīvās tirdzniecības līgums un ES ir citi noteikumi. Latvija jau ir Pasaules tirdzniecības organizācijas locekle, Igaunijai būtu par tādu jākļūst nākamgad.

Tirdzniecības barjeras un muitas ir ļoti sarežģītas lietas. Tās ir jāizskata katrai preču grupai atsevišķi. Cūkgaļas gadījumā ir jāatceras, ka Latvija stāvēja "aci pret aci" ar ārzemju dempingu, kas draudēja iznīcināt mūsu lauksaimniecību. Mums bija jālieto daži pagaidu palīgpasākumi, lai pasargātu mūsu zemniekus no pilnīga bankrota.

Šajās dienās tiekas Latvijas un Igaunijas premjeri. Esmu pārliecināta, ka viņi apspriedīs arī šo konkrēto jomu, kur Latvijai bija jāizmanto pagaidpasākumi, kas, tiesa, radīja dažas problēmas ar draudzīgiem kaimiņiem. Latvijas interesēs, protams, ir pēc iespējas ātrāk normalizēt jautājumu.

— Cik labas vai sliktas pašlaik ir Latvijas un Krievijas attiecības?

— Labs jautājums. Pēc manām domām, mēs no Krievijas dažādos laikos esam saņēmuši ļoti dažādus signālus. Ir periodi, kad liekas, ka attiecības uzlabojas, un periodi, kad tās atkal pasliktinās. Turklāt liekas, ka Krievijai nav skaidras un vienotas koncepcijas savā Baltijas valstu ārpolitikā.

Citiem vārdiem, pašai Krievijai ir dažādi viedokļi jautājumā, kādām būtu jābūt attiecībām ar Latviju. Ir tie, kas vēl līdz šim laikam nav atteikušies no aukstā kara laika domāšanas veida, kuri ilgojas pēc bijušās impērijas. Taču ir arī demokrātiski spēki, kas tic, ka šodienas Krievijai ir jābūt citādai.

Mēs ceram, ka Krievijā noteicošie būs demokrātiskie spēki un demokrātiskā un ekonomiski stabilā Krievija būs mums draudzīgs un atsaucīgs kaimiņš. Es vismaz tā ceru.

— Jūs bijāt Latvijas Institūta direktore, kura uzdevums bija Latvijas popularizēšana. Cik laba slava pasaulē Latvijai ir pašlaik?

— Laba vai slikta, tas ir atkarīgs no novērošanas punkta. Jo tuvāk ir novērotājs, jo labāka viņam ir izpratne par Latviju, un otrādi.

Tas ir arī dabiski, jo pusgadsimtu Latvija pasaules kartē būtībā bija izdzēsta. Ja vēlējās atrast Latviju kartē, tad skolēniem bija jālieto palielināmais stikls, lai to atrastu padomju republiku vidū.

Kad šķēpmetējs Jānis Lūsis Monreālas olimpiskajās spēlēs ieguva medaļu, tad viņš tur bija Padomju Savienības olimpiskās izlases sastāvā un, protams, tūlīt tika uzskatīts par krievu.

Okupācijas laikā bija ļoti grūti ārzemju presei parādīt sevi kā latvieti, jo tevi tomēr uzskatīja par krievu.

Par laimi, Latvijas mākslinieki un arī sportisti pēdējos gados ir sevi parādījuši no labākās puses, un tas ir palīdzējis Latvijas vārdam atkal ļaut skanēt. Saprotams, ka mūs pazīst arī politiķi, jo mēs skaidri esam izsacījuši savu vēlmi iestāties Eiropas Savienībā.

— Krievija ir atkārtoti runājusi par Latvijas problēmām ar krievvalodīgo mazākumu. Vai Latvijai ir veicies šo apgalvojumu atspēkošanā?

— Ticu, ka šajā jomā mums priekšā vēl ir daudz darba. Latvijas demogrāfiskā situācija vietām ir visai dīvaina, jo dažos Latvijas rajonos mazākums ir paši latvieši. Starptautiskā arēnā Krievijas pārstāvji atkārtoti un, starp citu, neveiksmīgi ir runājuši par mūsu grūtībām ar krievu mazākumu. Pēc manām domām, tomēr Latvijā ir divi mazākumi: krievu mazākums un dažos apgabalos — arī latviešu mazākums.

Ir arī tādas vietas, kur bērniem nav iespēju gūt izglītību valsts valodā, t.i., latviešu valodā, jo latviešu skolas vienkārši nav. Cik es zinu, tad tāds stāvoklis ir vismaz 17 ciemos.

Latvijā ir ievērojama daļa nelatviešu. Galvenokārt tie ir krievi, taču viņu vidū ir arī citas tautības, piemēram, poļi, čigāni, ukraiņi. Tātad būtu pareizāk runāt par nelatviešiem kā krievu mazākumu, jo viņu kopējā pazīme ir tā, ka viņi nerunā latviski.

Tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas vēlas kļūt par Latvijas pilsoņiem, latviešu valodas prasme ir ārkārtīgi svarīga. Bez tās nav iespējama integrācija Latvijas sabiedrībā. Pašlaik tiek strādāts pie vairākām lielām integrācijas programmām, ko atbalsta ANO.

"Latvijas Vēstneša" speciālkorespondentes ierakstā Valsts prezidentes preses konferencē

Turpinājums no 1.lpp. Ar Lāra kungu vēl konkrētāk runājām par jautājumiem, ko viņš turpinās risināt ar mūsu ministriem, drīz ar tiem tiekoties. Ir ļoti svarīgi, lai Latvijas bruņotie spēki pierādītu savas spējas sadarboties arī ieroču ražošanas jautājumā, varbūt arī, plānojot zināmus aizsardzības elementus, sākt aizsardzības ieročus ražot šeit, Baltijas valstīs, un iepirkt tos visiem kopēji. — Kāda varētu būt igauņu solītā palīdzība vai izskaidrošanas darbs, lai Helsinku sanāksmes rezultāti Latvijai būtu pozitīvi? — Visa pagājušā gada laikā katru reizi, kad vien ir bijusi izdevība, viņi ir atbalstījuši mūs. Piemēram, kad bija pārmetumi no Krievijas puses, igauņi ir bijuši gatavi nākt klajā ar deklarācijām, kas aizstāv Latviju. Igauņi vienmēr ir apliecinājuši ka, piemēram, mūsu savstarpējie tirdzniecības nolīgumi ir viņiem būtiski, ka te ir vajadzīgs pārejas laiks, ka, viņiem ejot uz Eiropas Savienību, ir nepieciešams saglabāt baltiešu savstarpējos līgumus. Igauņi izprot, ka viņu virzība uz Eiropas Savienību ir jāsaskaņo ar Latvijas virzību uz ES un, protams, arī ar Lietuvas virzību. Viņi saprot to visu kopumā, un, neraugoties uz to, ka Igaunija mums ir it kā priekšā, viņu labā griba un gatavība sadarboties ir apbrīnojama. Tas rada lielu gandarījumu.

Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sarunā ar Igaunijas Republikas premjerministru Martu Lāru (pirmais pa labi)

— Vai jūs ar prezidentu Lennartu Meri runājāt par jūsu paredzamās oficiālās vizītes laiku Igaunijā?

— Jā. Un to mēs nokārtojām visai ātri un veiksmīgi, pirms vēl sēdāmies pie vakariņu galda. Laiks, par kuru vienojāmies, ir nākamā gada maijs. Vienojāmies, ka būtu ļoti jauki, ja es varētu apmeklēt arī Tartu universitāti vai kādu citu igauņu augstskolu, ņemot vērā gan manu pagātnes saistību ar universitātēm, gan vēsturiskās saites, kas te ir bijušas latviešu pirmajiem studentiem, kuri ieguva augstāko izglītību, studējot Mētrainē jeb Tartu.

— Prezidentes kundze, ja jums būtu jāraksturo Igaunija pēc sastapšanās ar šīs valsts vadītājiem — prezidentu un premjerministru, kā jūs raksturotu Igauniju kopumā?

— Es teiktu, ka igauņi ir laimīga tauta, jo viņiem vadībā ir tik veiksmīgi un tik spoži politiķi. Viņiem ir laimējies.

— Jūs teicāt, ka Latvijai līdz decembrim dažos jautājumos ir jāpanāk Igaunijas attīstības līmenis. Kas ir tieši tas, kas mums vēl jāpaspēj?

— Domāju, ka viss jau ir zvaigznēs ierakstīts. Ziņojumi patlaban tiek gatavoti. Rādītāji tiks izvērtēti pašreizējā līmenī, bet turpmākajā virzībā, ja vien mūs uzaicinās, un es ceru, ka mūs uzaicinās, esmu pat pārliecināta, ka mūs uzaicinās Helsinkos, tas mums būs tikai sākums. Un tad būs jāturpina virzīties uz priekšu.

Lūk, šeit ir kopēji risināmi jautājumi, piemēram, tiesiskas valsts drošāki pamati, kas ir jāveido ne tikai mums, Latvijai, bet arī Igaunijai. Bet tas mums, abām valstīm, ir ļoti līdzīgs process, mūsu robežu nodrošināšana tostarp ir ārkārtīgi būtiska problēma. Igaunija ar savu austrumu robežas nodrošināšanu mūs ir apsteigusi. Latvijai jācenšas igauņus panākt, jānodrošina sava austrumu robeža, jāsakārto tā. Jānokārto arī mūsu savstarpējās robežas šķērsošanas jautājumi — gan cilvēku, gan preču kustība starp abām valstīm.

Tātad ir diezgan gara virkne uzdevumu, kas abām valstīm ir risināmi tuvāko gadu laikā.

Latvijas vēstnieka Somijā Alberta Sarkaņa vērtējumā

— Vai tas, ka Somija pašlaik ir prezidējošā valsts Eiropas Savienībā, ietekmē arī mūsu vēstniecības darbu?

— Protams, tas palielina darba apjomu, un, ja salīdzinām darbu deviņdesmito gadu sākumā un mūsdienās, tad varu teikt, ka viss ir citādāk. Šis laiks prasa lielāku darbu, un darbs ir kļuvis sarežģītāks. Pašreiz mēs vairāk pievēršam uzmanību ekonomikas jautājumiem, arī Eiropas Savienības jautājumiem. Turklāt mūsdienās pats svarīgākais ir informācija. Tāpēc mūsu vēstniecības pirmā sekretāre Anda Catlaka no Rīgas Somijas prezidentūras laikā strādā Latvijas diplomātiskajā misijā Helsinkos un palīdz risināt ar Eiropas Savienību saistītos jautājumus, jo mūsu pirmajam sekretāram Klausam Rātam jau tāpat ir pietiekami daudz darba.

— Vai Somijā ir pietiekami vispusīgs priekšstats par Latviju?

— Jā, somi gan oficiāli, gan arī ikdienā ir pietiekami informēti par Latviju. Pirmkārt, presē ir visai daudz informācijas, otrkārt, tūristi, kas apmeklē Latviju, paši gūst priekšstatu par mūsu valsti. Turklāt tūristu skaits ir ievērojami palielinājies. Treškārt, Somijas biznesa klātbūtne Latvijā, kur ir aptuveni 300 firmu, kas strādā ar Somijas kapitālu. Tas tad arī ir gan kā informācijas avots, gan tiešu, un netiešu sakaru uzturētājs.

— Kā jūs raksturotu Latvijas un Somijas attiecības?

— Tās ir labas. Kultūras jomā ir ļoti daudz tiešo sakaru starp dažādām valsts un nevalstiskām institūcijām, dažādiem koru un deju kolektīviem, māksliniekiem un teātriem. Ļoti labi sakari ir starp ministrijām, valsts resoriem, arī starp firmām. Bez šaubām, ievērojot Latvijas kapacitāti, mainoties tirgus ekonomikas nosacījumiem un it sevišķi konkurences spējām, kam mums jāpievērš īpaša uzmanība, ir visai sarežģīti jau ļoti ātri sasniegt rezultātus un būt gandarītiem. Bet es visādā ziņā mēģinu to darīt arī šajā ziemeļu reģionā, lai veicinātu Latvijas eksportu.

Savukārt no Somijas puses jūtama ieinteresētība augsto tehnoloģiju investīcijās un sadarbībā izglītības jomā, t.i., humāno resursu attīstībā. Tas ir arī viens no Latvijas nacionālajiem kapitāliem.

— Igaunijas valstsvīri un politiķi pēdējā laikā bieži izteikušies, ka viņi visādi cenšas palīdzēt Latvijai tikt uzaicinātai uz sarunām par iestāšanos ES. Vai šāds atbalsts ir jūtams arī no Somijas puses, vēl jo vairāk tādēļ, ka tā pašlaik ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts?

— Jā, salīdzinot ar objektīvo un subjektīvo situāciju pirms pāris gadiem, Somija tiešām ir labvēlīgi noskaņota. Galvenais, ka ir visa reģiona kopēja sapratne, ir skaidri mērķi, skaidra virzība, un tas tikai palielina stabilitāti reģionā un pārliecību par šo stabilitāti. Tātad lēmumu pieņemšanas bieži vien ir jābūt konkrētākai. Iestājoties ES, būtiskākais nav nosaukt datumus, bet ir skaidri jāzina šo procesu virzība, kur ir nepieciešama noteiktība. Tā palīdz mums, tā palīdz visām mūsu reģiona kaimiņvalstīm kopumā.

— Kā jūs prognozējat, vai Latvija tiks uzaicināta uz sarunām ES Helsinku sanāksmes laikā?

— Jāatbild laikam tā, kā uz šo jautājumu parasti atbild, — Latvijai ir lielas izredzes, un tās veicinās šī Valsts prezidentes darba vizīte, kā arī ārlietu ministra Induļa Bērziņa gaidāmā vizīte. Jo mums par sasniegto, par padarīto un arī par savām rūpēm ir jāstāsta, nemēģinot dažkārt iztēloties vai iedomāties vairāk, nekā tas īstenībā ir. Uz patiesiem un atklātiem partneriem, tādiem kā Igaunija un Somija, ir jāpaļaujas.

Līdzdalība vizītē, teksti, foto:

"Latvijas Vēstneša" speciālkorespondente Dr.hist. Kristīne Ducmane