ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2008. gada 13. marta sēdes stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.03.2008., Nr. 45 https://www.vestnesis.lv/ta/id/172744
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saeimas 2008. gada 13. marta sēdes stenogramma
Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs.
Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Sākam Saeimas 2008.gada 13.marta sēdi.
Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus, mums ir jālemj par grozījumiem darba kārtībā.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” otrajam lasījumam un iekļaut attiecīgo lēmuma projektu Saeimas šā gada 13.marta sēdes darba kārtībā. Vai kolēģiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem darba kārtībā? Es saprotu, ka Latkovska kungam ir iebildumi? (No zāles dep. A.Latkovskis: “Nav!”) Latkovska kungam nav iebildumu. Arī citiem deputātiem nav iebildumu. Darba kārtība ir grozīta.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 2008.gada 13.marta sēdes darba kārtībā un sadaļā “Lēmumu projektu izskatīšana” iekļaut lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Invaliditātes likums”. Vai kolēģiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem darba kārtībā? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Ārlietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par gaisa pārvadātāju veikto pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Amerikas Savienoto Valstu Iekšzemes drošības departamentam (IDD)”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem darba kārtībā? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Arī Ārlietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) sadarbības līgumu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Cienījamie kolēģi! Sākam skatīt šodienas sēdes darba kārtības sadaļu “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Mitrofanova, Buhvalova un Buzajeva iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli par likumprojekta nodošanu komisijai viens deputāts var runāt “par”, viens deputāts var runāt “pret”.
Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam. Acīmredzot viņš runās “par” likumprojekta nodošanu komisijai.
V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Kā jums visiem ir zināms, Jūlija un Gregora kalendāri nesakrīt, bet pareizticīgo Lieldienas ar katoļu un luterāņu Lieldienām sakrīt visai reti, tāpēc pareizticīgo Lielā piektdiena parasti ir darbdiena. Domājams, jūs zināt arī to, ka skaita ziņā, pēc oficiālajiem statistikas datiem, pareizticīgie pēc lieluma ir trešā konfesija Latvijā. Pastāv vēl arī daudz drošāka pazīme, kas liecina par ticīgo skaitu, – tie ir mirušo un jaundzimušo reģistrācijas dati, kas atspoguļo pēc pareizticīgo rituāla apglabāto vai kristīto cilvēku skaitu. Un šie dati liecina, ka pareizticīgo konfesija pat tad, ja neņem vērā vecticībniekus, skaita ziņā ierindojas pirmajā vietā, pārspējot gan katoļus, gan luterāņus.
Pareizticība bija arī pirmais kristietības paveids, kas parādījās Latvijas teritorijā sensenos laikos, turklāt pareizticība netika iedēstīta vietējo iedzīvotāju dvēselēs ar uguni un zobenu. Pareizticīgi joprojām ir daudzi tūkstoši latviešu, to skaitā ne mazums izcilu personu. Dažos pareizticīgo dievnamos dievkalpojumi pilnībā tiek noturēti latviešu valodā. Un tas tā ir ne tikai Rīgas Debesbraukšanas baznīcā, kuras draudzes loceklis kādreiz bija dzejnieks Aleksandrs Čaks un kurai daudzas freskas ir gleznojis mākslinieks Voldemārs Irbīte. Dievkalpojumi latviešu valodā regulāri notiek arī Kolkas Kristus Piedzimšanas baznīcā, Kosā, Ainažos, Salacgrīvā, Nītaurē, Limbažos, Jēkabpilī un citur.
Līdz ar to lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Vai “pret” runāt neviens nav pieteicies? Vai deputātiem ir iebildumi pret šā likumprojekta nodošanu…? (No zāles dep. J.Dobelis: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 1, atturas – 49. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Dobeļa, Tabūna, Rasnača un Kalniņa iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” šā likumprojekta nodošanu komisijai pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis. Lūdzu!
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Mūsu valstī nav īstas attieksmes pret nopietnām lietām – tām, kuras skar mūsu pagātni un kuru sekas mēs izjūtam vēl šodien.
Ir taču ļoti skaidri saprotams, ko mūsu valstij ir nodarījusi 1940.gada 17.jūnija okupācija, cik cilvēku ir cietuši – simtiem tūkstošu, kādas materiālās vērtības ir iznīcinātas, un tā tālāk.
Apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK savā laikā pēc lielas pretestības izdevās Saeimā panākt to, ka 17.jūnijs tiek atzīts par Latvijas Republikas okupācijas dienu. Taču, neskatoties uz to, ir saskatāma kaut kāda gļēva, bailīga attieksme, izvairīšanās, vienmēr gandrīz vai taisnošanās, tiklīdz ir dzirdams vārds “okupācija”.
Diemžēl to nākas novērot arī starptautiskajos saietos, nemaz nerunājot par kaut kādām divpusējām sarunām ar it kā vajadzīgajiem starptautiskajiem partneriem. Ko tas dod? Tas dod iespēju visādiem tūtiņdreijeriem, jefiņiem, visādiem blandoņiem un mukaušiem dažādi izākstīties, runājot par to, kas Latvijā ir noticis. Tā vairs nav nekāda vārda brīvība, ja katrs šitāds te var atļauties aizskart citus. Ir taču mums sodi par goda un cieņas aizskaršanu. Kāpēc mums nevarētu būt stingrāki sodi par valsts goda un cieņas aizskaršanu? Un, ja mums valstī būtu nopietna attieksme pret to, kas skar mūsu pagātni, tad mums nevajadzētu katru gadu šādi ņemties ap 16.martu, kas kļūst jau nožēlojami, tā vietā, lai ar stingru roku noliktu pie vietas visus tos, kuri ņirgājas par leģionāriem, visus tos, kuri ņirgājas par Latvijas pagātni. Taču notiek kaut kāda savdabīga, īpatnēja vārdu apmaiņa.
Pie kā tas noved? Ja jau valsts pati nav spējīga iedibināt savā vidē attieksmi pret nopietnām lietām, tad attieksme pret mūsu valsti tomēr parādās. Nupat pasaules čempionātā par godu mūsu sportista panākumiem mastā tika uzvilkts Lietuvas karogs, un laikam neviens par to īpaši nebrīnījās. Mēs paši esam radījuši šādu stāvokli ar to, ka mēs pret nopietnām lietām neprotam nopietni izturēties.
Tagad atkal būs jauni spēki, jauni varoņi – viens nacionālāks par otru, tikai, paskatoties šo nacionālo varoņu pagātnē, ir redzama pavisam cita aina.
Un tāpēc, cienītie kolēģi, izrādīsim savu attieksmi pret to, kā mēs vērtējam tos tipus, tos nekauņas, kuri atļaujas publiski apšaubīt Latvijas okupācijas faktu – šo faktu, kas mums ir tik daudz ļauna nodarījis, ka tā sekas mēs jūtam vēl šodien.
Sēdes vadītājs.
Paldies. “Pret” likumprojekta nodošanu komisijai runāt neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijām? (No zāles: “Nav iebildumu! Ir! Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 21, atturas – 25. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi!”) un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zaķa, Ķikustes, Repšes, Kampara un Mūrnieces iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” likumprojekta nodošanu komisijai pieteicies runāt deputāts Artis Kampars.
A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Mēs ierosinām vienu mazu, bet, manuprāt, ļoti, ļoti būtisku uzlabojumu pašvaldību turpmākajā darbā.
Kāda problēma ir atklājusies līdzšinējā periodā? Kuru jautājumu likumdevējs nav atrisinājis un tādējādi nav izpildījis savu pienākumu?
Pašvaldību likums šobrīd paredz, ka gadījumos, kad pašvaldība izdarījusi būtiskus pārkāpumus savā darbībā, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs var virzīt uz Saeimu lēmuma projektu par pašvaldības atstādināšanu. Savukārt tad, kad pašvaldības vadītājs ir uz ilgāku laiku par būtiskiem noziegumiem izolēts no savu tiešo pienākumu pildīšanas, principā likums nedod nekādu iespēju nedz pašvaldībai, nedz ministram, nedz Saeimai, nedz vēl kādai valsts institūcijai iejaukties šajā situācijā.
Es domāju, ka jebkurš no mums saprot, ka pašvaldības vadītāja atrašanās prom no savu tiešo pienākumu pildīšanas, tas ir, atrašanās apcietinājuma vietā sakarā ar to, ka viņam ir izvirzīta apsūdzība krimināllietā, manuprāt, ir ļoti, ļoti būtisks iemesls, lai dotu iespēju citam pildīt šo pienākumu. Diemžēl šī it kā vienkāršā ētiskā lieta Latvijā netiek darīta, un tāpēc mēs aicinām šo it kā pašsaprotamo jautājumu tomēr atrisināt likumdošanas ceļā, tātad likumā ierakstīt šo nelielo, bet būtisko grozījumu, ka gadījumos, ja pašvaldības vadītājs vairākus mēnešus nav spējis pildīt dēļ apcietinājuma un apsūdzībām savus tiešos pienākumus, ministrs var šo pašvaldības vadītāju atstādināt.
Kolēģi, aicinu priekšlikumu atbalstīt, jo tas ir nevis politisks, bet tīri racionāls, pašvaldību darbu uzlabojošs priekšlikums!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Paldies deputātam Kamparam.
Runāt “pret” pieteicies deputāts Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Es runāšu ne tik daudz pret būtību, cik pret šo priekšlikumu. Likums ir atvērts, un es lūdzu kolēģus no frakcijas “Jaunais laiks” šo savu priekšlikumu ietvert atvērtajā likumā un neradīt jaunu precedentu un jaunus grozījumus.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 33, atturas – 31. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Cienījamie kolēģi, pārejam pie šodienas sēdes darba kārtības sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” izskatīšanas.
Pirmais šīs sadaļas punkts – “Paziņojums par Ineses Šleseres 9.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu”.
Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam, kas runās Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā.
S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Augstā Saeima! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību ziņo, ka, pamatojoties uz Ineses Šleseres 2008.gada 29.februāra iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņa bija nolikusi uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, viņai tiek atjaunotas deputāta pilnvaras. Deputāta pienākumus tātad beidz pildīt Vjačeslavs Stepaņenko, kurš iestājās Saeimā no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” vēlēšanu apvienības Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 5.panta pirmo daļu.
Sēdes vadītājs.
Paldies par ziņojumu.
Es aicinu deputāti Inesi Šleseri ieņemt vietu un vienlaikus vēlos mūsu visu vārdā pateikties mūsu kolēģim Vjačeslavam Stepaņenko par darbu 9.Saeimā. (Aplausi.)
Cienījamie kolēģi, sakarā ar to, ka ir nepieciešams pārinstalēt balsošanas iekārtu, ir nepieciešama 15 minūšu ilga tehniskā pauze. Tiekamies Sēžu zālē pulksten 9.35.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs.
Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas 2008.gada 13.marta sēdi.
Pirms turpinām sēdi, lūdzu visus izņemt balsošanas karti no balsošanas iekārtas un ievietot atpakaļ, lai sistēma jūs atkal atpazītu.
Un, pirms turpinām skatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums būtu jālemj par vēl dažām izmaiņām tajā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Šleseres ievēlēšanu Saeimas Juridiskajā komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem darba kārtības grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut apstiprinātajā šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Šleseres ievēlēšanu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputātiem nav iebildumu. Darba kārtība ir grozīta.
Ir saņemts arī desmit Saeimas deputātu iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Dukšinska atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā sastāva”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Daiņa Turlā ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Un tagad, cienījamie kolēģi, turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību.
Lēmuma projekts “Par Ojāra Druka-Jaunzemja atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns ir saņēmis senatora Druka-Jaunzemja iesniegumu, kas parakstīts šā gada 15.februārī. Šajā iesniegumā senators lūdz atbrīvot viņu no senatora amata pēc paša vēlēšanās ar 2008.gada 31.martu.
Juridiskā komisija uzklausīja iemeslus un pamatojumu un saņēma informāciju, ka senators ir sasniedzis pensijas vecumu. Līdz ar to Juridiskajai komisijai nebija vairs nekādu jautājumu.
Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu: “Ar šā gada 31.martu atbrīvot Ojāru Druku-Jaunzemi no Augstākās tiesas tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.”
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ojāra Druka-Jaunzemja atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”. Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Antras Tiltiņas iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa ieteikumu iecelt Antru Tiltiņu Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā.
Juridiskā komisija apkopoja visu saņemto informāciju, izvērtēja to un aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja lēmuma projektu “Par Antras Tiltiņas iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Antras Tiltiņas iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par deputātes Ineses Šleseres ievēlēšanu Saeimas Juridiskajā komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Šleseres ievēlēšanu Saeimas Juridiskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par deputātes Ineses Šleseres ievēlēšanu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Šleseres ievēlēšanu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Dukšinska atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā sastāva”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Dukšinska atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā sastāva”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par deputāta Daiņa Turlā ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā sastāvā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Daiņa Turlā ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā sastāvā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt nākamo šodienas darba kārtības sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sagatavoja un izskatīja otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”.
Pavisam tika izskatīti deviņi priekšlikumi.
1. – zemkopības ministra Mārtiņa Rozes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
3. – zemkopības ministra Mārtiņa Rozes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
5. – zemkopības ministra Mārtiņa Rozes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Jaundžeikars.
6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
7. – zemkopības ministra Mārtiņa Rozes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
Un 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Sēdes vadītājs.
Likumprojekts “Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi un iesniegusi otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā”. Šajā laikā tika saņemti trīs priekšlikumi.
1. – zemkopības ministra Mārtiņa Rozes priekšlikums, kurš ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
2. – arī zemkopības ministra Mārtiņa Rozes priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
3. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret, atturas – nav. Likums pieņemts.
Dz.Jaundžeikars.
Paldies par atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”. Trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Šmits.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.2146 – likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”. Pavisam uz trešo lasījumu ir saņemti 19 priekšlikumi, kuri tika izskatīti komisijas sēdē.
1. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
2. – īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Oskara Kastēna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
6. – deputāta Cileviča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC frakcija): “Pareizi!” No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Borisa Cileviča priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 55, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Šmits.
7. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC frakcija): “Pareizi!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
9. – deputātu Bērziņa un Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
J.Šmits.
10. – deputātu Bērziņa un Stepaņenko priekšlikums, un 11. – deputāta Stepaņenko priekšlikums. Ir daļēji atbalstīti un iekļauti atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir ar numuru 12.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
13. – īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Kastēna priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā, kurš ir ar numuru 14.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
15. – īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
18. – bijušā finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
J.Šmits.
19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC frakcija): “Taisnīgi!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Šmits.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2155. Jums ir izdalīts šāds dokuments, bet lūdzu pievērst uzmanību tam, ka tajā ir gadījusies tehniska kļūda, un tāpēc ir lūgums 30. un 31.lappusi aizstāt ar 30.A un 31.A lappusi.
Kopumā saņemti ir 46 priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
3. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Artūra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Debatēs vārds ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam.
K.Gerhards (ekonomikas ministrs).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Godātie deputāti! Klātesošie! Paldies par iespēju piedalīties Saeimas sēdē un izteikt savu viedokli par tik būtiskajiem Konkurences likuma grozījumiem, kas ir raisījuši dažādas diskusijas sabiedrībā. Priekšlikums, par kuru uzstāties debatēs man ir šī iespēja, un arī citi mūsu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumi, kas papildina šo Konkurences likuma redakciju, ir būtībā vērsti uz to, lai uzlabotu Konkurences padomes darba efektivitāti, lai tā kļūtu spēcīgāka un varētu vairāk laika veltīt nopietnāku konkurences pārkāpumu atklāšanai. Un, protams, ir arī citi nozīmīgi, būtiski šo Konkurences likuma grozījumu mērķi – atvieglot formalitātes uzņēmējiem un maksimāli novērst situāciju, kurā dominējošā stāvoklī vai monopolstāvoklī esošs uzņēmums spēj iedzīvoties uz patērētāju rēķina, izvirzīdams diskriminējošus noteikumus.
Kādā veidā tiks uzlabots Konkurences padomes darbs? Turpmāk Konkurences padome resursus varēs vairāk koncentrēt uz nozīmīgāku konkurences pārkāpumu atklāšanu. Līdz šim Konkurences padomei, īpaši attiecībā uz negodīgu konkurenci, bija jāizskata uzņēmumu civiltiesiskie strīdi, kuri nebija sabiedriski nozīmīgi. Lai dotu iespēju efektīvāk vērsties pret karteļu veidošanu un citiem nozīmīgiem konkurences tiesību pārkāpumiem, ir precizētas Konkurences padomes izpilddirekcijas tiesības, kā arī noteiktas uzņēmuma tiesības izmeklēšanas laikā. Tas ļaus izvairīties no strīdiem par normu piemērošanu un samazinās iespēju, ka Konkurences padomes lēmums varētu tikt atcelts procesuālu pārkāpumu dēļ. Piedāvātie priekšlikumi nodrošinās to, ka, veicot Konkurences padomes lēmuma pārsūdzēšanu tiesā, nevarēs tādējādi iesaldēt šā lēmuma izpildi. Piemēram, ja Konkurences padome ar savu lēmumu uzliks par pienākumu dominējošam uzņēmumam pārtraukt, piemēram, diskriminējošu noteikumu piemērošanu, tad arī lēmuma pārsūdzēšanas gadījumā uzņēmējam uzreiz, nevis pēc lēmuma spēkā stāšanās būs jāpārtrauc diskriminējošā prakse. Tas gan neattieksies uz soda naudu nomaksu, jo tās būs jāmaksā pēc tam, kad lēmums būs stājies likumīgā spēkā.
Tiktu saīsināts laiks no Konkurences padomes lēmuma pieņemšanas līdz spēkā stāšanās brīdim, jo turpmāk tās lēmumi tiktu pēc būtības skatīti tikai vienā tiesu instancē – administratīvajā apgabaltiesā –, un kasācijas kārtībā tos skatīs Senātā (nevis tā, kā pašreiz, – gan rajona administratīvajā tiesā, gan apgabaltiesā un kasācijas kārtībā – Senātā; rezultāts bija tas, ka lietas izskatīšana turpinājās līdz pat septiņiem gadiem).
Kas tiks darīts, lai samazinātu formalitātes uzņēmējiem? Turpmāk, ja tirgus dalībnieki darbojas dažādos tirgos vai kopā nesastāda 15 procentus no tirgus apgrozījuma, viņi varēs iesniegt saīsināto ziņojumu par apvienošanos.
Un tagad par diskusiju, kas jau visu laiku ir bijusi Saeimas atbildīgajā komisijā, sadarbojoties ar tirgotājiem, ražotājiem un patērētājiem.
Kādā veidā tad tiek piedāvāts pastiprināt lielo uzņēmumu uzraudzību?
Pirmkārt, ar preventīviem līdzekļiem. Pēc iespējas būtu jānovērš monopolu veidošanās. Tas tiks nodrošināts, rūpīgi izvērtējot uzņēmumu apvienošanās ietekmi uz patērētāju labklājību. Tiks atcelta obligātā dominējošā stāvokļa pazīme, ka attiecīgā tirgus dalībnieka tirgus daļai konkrētajā tirgū ir jābūt vismaz 40 procentiem. Turpmāk ikviens uzņēmums, kurš spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū, darbojoties neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem, tiks uzskatīts par dominējošā stāvoklī esošu uzņēmumu, neskatoties uz tā tirgus daļu. Praktiski tas nozīmē to, ka šim uzņēmumam būs aizliegts savu stāvokli jebkādā veidā ļaunprātīgi izmantot, tajā skaitā diskriminējot klientu vai nosakot netaisnīgi augstas cenas patērētājiem.
Ņemot vērā specifisko situāciju mazumtirdzniecībā, kur būtiska iepirkuma vara ir dažu lielveikalu ķēžu rokās, dominējošā stāvokļa konstatēšanai tiks noteikti specifiski kritēriji. Pietiek jau ar to, ka uzņēmējs, ņemot vērā savu iepirkuma varu un piegādātāja atkarību konkrētajā tirgū, spēj uzspiest saviem piegādātājiem netaisnīgus un ekonomiski nepamatotus noteikumus vai maksājumus. Šāds uzņēmējs savu dominējošo stāvokli mazumtirdzniecībā vairs nedrīkstēs izmantot, piemērojot vai uzspiežot netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, pirmkārt, attiecībā uz preču atgriešanu piegādātājiem, otrkārt, maksājumos par piegādātās preces atrašanos mazumtirdzniecības vietā, treškārt, maksājumos par līgumu slēgšanu, ceturtkārt, maksājumos par preču piegādi jaunatveramai mazumtirdzniecības vietai un visbeidzot, piemērojot vai uzspiežot netaisnīgus un nepamatoti garus norēķinu termiņus par piegādātajām precēm, kā arī diktējot netaisnīgas un nepamatotas sankcijas par darījumu noteikumu pārkāpšanu.
Kāpēc šāda īpaša uzmanība ir pievērsta tieši mazumtirdzniecībai? Kā tas ir iespējams, ka ražotāji labprātīgi paraksta tik drakoniskus piegādes līgumus ar lielākajām tirdzniecības ķēdēm? Un, lūk, paši tipiskākie piemēri.
Ražotājam ir jāuzņemas viss risks arī par tām lietām, kuras viņš nespēj ietekmēt; piemēram, ražotājs atbild par preces kvalitāti arī tad, kad tā jau sen atrodas tirgotāja noliktavā, kā arī par nerealizēto preci. Nerealizētā prece ražotājam ir jāpaņem atpakaļ no tirgotāja, neskatoties uz to, ka sākotnēji tirgotājs ir rosinājis palielināt tās piegādes apjomu.
Ražotājs maksā tirgotājam daudz un lielu sadarbības maksu par visdažādākajiem veikala pakalpojumiem; gan par preces atrašanos veikala plauktā, gan par jauna veikala atvēršanu, gan arī par mārketinga aktivitātēm.
Visbeidzot ražotājs tiek sodīts ar nesamērīgi lielu soda naudu arī par nebūtiskiem pārkāpumiem, piemēram, par pusstundu ilgu preces piegādes aizkavējumu sastrēguma stundās, turpretī tirgotājs par saviem pārkāpumiem sodīts netiek.
Līgumos nav ierakstīts precīzs apjoms, cik daudz preču ir jāsaražo, tāpēc katrā brīdī tirgotājs var nosaukt jebkuru tās daudzumu, un ražotājam šī prasība ir jāizpilda. Tas ir savdabīgs “skaldi un valdi” noteikums. Ja pēkšņi kāds ražotājs sāks dumpoties un sacelsies pret netaisnīgajiem noteikumiem vai cenām, viņa nepiegādāto preci pilnībā aizstās cits ražotājs.
Un šis noteikums kalpo par pamatu tam, ka ražotāji nonāk pilnīgā atkarībā no lielajiem tirgotājiem, jo ražotāji ir ļoti elastīgi, viņi spēj cits citu aizstāt, vienkārši kāpinot ražošanas apjomu, taču viņi nepavisam nespēj elastīgi pārorientēt savas produkcijas plūsmu uz citu veikalu ķēdi cieši nostiprinātās sadarbības un loģistikas sistēmas dēļ. Un to ir apstiprinājuši arī Eiropas Komisijas secinājumi jau esošajās tiesvedībās, kas parāda, ka piegādātājs ciestu kritiskus zaudējumus, ja viņam nāktos atteikties no sadarbības ar mazumtirgotāju, kurš realizē vismaz 20% no piegādātāja saražotās produkcijas. Pie šādiem secinājumiem ir nonākusi ne tikai Ekonomikas ministrija, ne tikai Eiropas Komisija, bet arī konkurences uzraudzības iestādes daudzās citās Eiropas valstīs.
Ļaunprātīga tirgus varas izmantošana lielajām veikalu ķēdēm ir aizliegta gan Lielbritānijā, gan Austrijā, gan Vācijā, gan Ungārijā, gan Francijā un Slovākijā.
Kā šie grozījumi ietekmēs patērētājus? Tā kā visiem lielajiem tirgus dalībniekiem turpmāk tiks noteikti stingri aizliegumi ļaunprātīgi izmantot savu varu tirgū, tiks attīstīta godīga un vienlīdzīga konkurence gan starp ražotājiem, gan arī starp tirgotājiem, bet augstāka konkurence nozīmē plašāku izvēli un ilgtermiņā zemākas galacenas. Augsto cenu pamatiemesls patiesībā ir konkurences trūkums, ko Latvijā radījis starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm visstraujāk augošais pieprasījums, mainījušās iepirkšanās tradīcijas, lielā iepirkšanās sestdienās un tas fakts, ka ir iznīkuši daudzi mazie veikali.
Pēdējo piecu gadu laikā veikalu skaits ir samazinājies par 34 procentiem, tāpēc patērētājiem visefektīvākais risinājums, protams, būtu jaunu konkurentu ienākšana vai arī mazāko uzņēmēju apvienošanās. Taču šis solis ir pašu uzņēmēju un pašvaldību rokās, kuru varā ir piešķirt teritoriju jebkuram konkurentam uz vienlīdzīgu nosacījumu pamata.
Noslēgumā gribētu atgādināt, ka Latvijā kā brīvā tirgus ekonomikas valstī 70 procentus nacionālās bagātības dod privātsektors. Pastāvot augstai konkurencei, tas dod labumu visai sabiedrībai kopumā, tāpēc mums visiem ir jābūt atbildīgiem par to, lai nodrošinātu efektīvu konkurences uzraudzību.
Aicinu deputātus balsojot atbalstīt gan mūsu iesniegtos priekšlikumus, gan arī visu likumprojektu kopumā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Paldies ekonomikas ministram. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputātam Krauklim ir kas piebilstams?
V.A.Krauklis.
Es domāju, ministram bija ļoti izsmeļoša runa.
Sēdes vadītājs.
Vai deputātiem ir iebildumi pret 3.priekšlikuma atbalstīšanu? Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
4. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Ļoti vajadzīgs!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
15. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
19. – deputāta Vitālija Aizbalta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 20. un 21.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Es atvainojos! Man liekas, ka mums kaut kur pazuda 22. …
V.A.Krauklis.
Nē, nē! Mums tikko pirms tam bija 22. …
Sēdes vadītājs.
Es atvainojos! 22.priekšlikums ir atbalstīts. Un 23.?
V.A.Krauklis.
Tāpat ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
V.A.Krauklis.
39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
40. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
42. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
43. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 44.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
44. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
46. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.A.Krauklis.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret, atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Ēku energoefektivitātes likums”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.
M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Ēku energoefektivitātes likums”. Trešais lasījums. Uz trešo lasījumu ir saņemti 25 priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
8. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
9. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
10. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
11. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
12. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
13. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
14. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
15. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts, iekļauts 16.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
16. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
17. – Juridiskā biroja priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts 19.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
18. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts 19.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
19. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
20. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
21. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
22. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
23. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
24. – Juridiskā biroja priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts 25.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
25. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Ārbergs.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Ēku energoefektivitātes likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.
V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar diviem dokumentiem – Nr.2157 un Nr.2157A.
Kopumā likumprojekta trešajam lasījumam tika Tautsaimniecības komisijā iesniegti un izskatīti 15 priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
2.priekšlikums ir jāskata dokumentā Nr.2157A, jo pamatdokumentā ir dažas neprecizitātes.
2. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
3. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums – atbalstīts daļēji, iekļauts 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
Arī 4.priekšlikums ir jāskata dokumentā Nr.2157A. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
5. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
6. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
7. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
8. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts 9. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
9. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
10. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
11. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums – atbalstīts daļēji, iekļauts 12.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
12. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
13. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
14. – aizsardzības ministra Vineta Veldres priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts 15.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
15. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Aizbalts.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Trešais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamā Saeima! Jūsu uzmanībai tātad tiek nodots likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Trešais lasījums.
Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka jums ir izdalīts arī dokuments Nr.2158A. Tajā ir 35. un 49.lapaspuse, kas ir jānomaina pamatdokumentā – dokumentā Nr.2158.
Atbildīgā komisija ir saņēmusi 44 priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums – ar redakcionāliem labojumiem ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
2. – atbildīgās komisijas priekšlikums par Ministru kabineta kompetenci attiecībā uz iepakojuma apsaimniekošanu – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
3.priekšlikums, ko iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, komisijā nav atbalstīts, jo komisija uzskata, ka par Ministru kabineta kompetenci saimnieciskās darbības veicēja radīto atkritumu apsaimniekošanas regulēšanā jau ir likumprojekta iepriekšējā lasījumā sagatavots visus lielākā vai mazākā mērā apmierinošs priekšlikums. Un līdz ar to komisija tagad nobalsoja tā, kā nobalsoja. Tā ka 3.priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
I.Līdaka.
4. – deputāta Mitrofanova priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
Un 5.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija un lūdz jūs atbalstīt to.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
6. – atbildīgās komisijas priekšlikums par vietējo pašvaldību pilnvarām attiecībā uz bīstamo atkritumu pārstrādes objektu izvietošanu – ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
7. – Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Mārtiņa Jirgena iesniegts priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā. Šis ir ļoti būtisks priekšlikums, jo tas nosaka pašvaldību pienākumu nodrošināt dalītu atkritumu vākšanu savā teritorijā.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
I.Līdaka.
8. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir tātad atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
9. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums – atbildīgajā komisijā atbalstu nav guvis.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
I.Līdaka.
10. – Juridiskā biroja priekšlikums par redakcionālām 13.panta izmaiņām – ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
11. – precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
Arī 12. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
I.Līdaka.
13. – atbildīgās komisijas sagatavots priekšlikums par Publisko iepirkumu likuma piemērošanu – ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
14. – atbildīgās komisijas sagatavots priekšlikums par atkritumu poligona apsaimniekotāja sniegtajām finanšu garantijām. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
15. – Juridiskā biroja iesniegts redakcionāls precizējums. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
16. – Juridiskā biroja priekšlikums par izmaiņām 20.5 pantā. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
18. – atbildīgās komisijas priekšlikums… Un 19. – redakcionāls precizējums… Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Un arī 17.priekšlikumu… Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
20. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir precizējums definīcijā. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
Un arī 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir precizējums definīcijā.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
I.Līdaka.
22. un 23. – Juridiskā biroja priekšlikumi par 20.8 pantu. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
Lūdzu atbalstīt arī 24.priekšlikumu!
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
25. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī ir precizējums definīcijā. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
26. – Juridiskā biroja priekšlikums par bateriju un akumulatoru ražotāju tiesībām. Arī tas komisijai šķita atbalstāms.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
27. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
28. – Juridiskā biroja priekšlikums par bateriju un akumulatoru savākšanu bez maksas – ir daļēji atbalstīts un iekļauts 30.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
Arī 29. – daļēji atbalstīts un iekļauts 30.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
30.priekšlikums, ko sagatavojusi atbildīgā komisija. Tas ir skatāms jums izdalītajā dokumentā Nr.2158A. Atbildīgā komisija lūdz to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
31. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī šķita atbalstāms.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
32. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
33. – atbildīgās komisijas priekšlikums par maksas noteikšanu atkritumu apsaimniekošanas zonās. Lūdzu to atbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
34. – Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Mārtiņa Jirgena priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
35. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir iekļauts 36.priekšlikumā, kuru atbildīgā komisija ir sagatavojusi un lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
37.priekšlikums ir saņemts no Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Mārtiņa Jirgena par izmaiņām pārejas noteikumos. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
Tāpat uz pārejas noteikumiem ir attiecināms arī 38. un 39.priekšlikums, kurus attiecīgi iesniegusi atbildīgā komisija un Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgens. Lūdzu tos atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
40. un 41.priekšlikums ir atrodami jums izdalītajā papildu dokumentā Nr.2158A. 40.priekšlikumu tātad ir sagatavojis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts un iekļauts 41. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
42. – atbildīgās komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem. Lūdzu to atbalstīt. Tāpat arī 43.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
44. – Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena sagatavoto priekšlikumu – pēc redakcionālas precizēšanas komisija ierosina atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
Tas arī viss. Līdz ar to lūdzu atbalstīt trešajā, pēdējā, lasījumā likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 5, atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Pārapdrošināšanas likums”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Anta Rugāte.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2032 un papildu dokumentu Nr.2129.
Daži vārdi par šo likumprojektu paketi. Tātad ne tikai par šo, bet arī par diviem nākamajiem likumiem, jo pārapdrošināšana ir it kā tā joma, kurā valsts neiejaucas. Tas mums ir tā kā zināms, tomēr šīs darbības regulācija šobrīd ir ietverta likumā, ko sauc par “Pārapdrošināšanas likumu”, un tas ir parādījies Saeimā. Tas ir noticis tāpēc, ka eksistē Eiropas Savienības direktīva, kas prasa, lai šim procesam būtu regulācija, jo Latvija darbojas kopējā Eiropas Savienības pārapdrošināšanas tirgū, tā darbojas arī ārpus tā, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, un tāpēc, lai nebūtu šīs diskriminācijas pret Latvijas klientiem, ir jābūt šai regulācijai, kas, kā es jau teicu, Eiropas Savienībā ir izstrādāta, un Latvijas valstij ir pienākums šīs direktīvas prasības arī izpildīt.
Protams, šā Pārapdrošināšanas likuma pamatuzdevums ir klientu aizsardzība. Kritēriji šajā Pārapdrošināšanas likumā ir tikpat atbildīgi un tikpat augsti kā Apdrošināšanas sabiedrību likumā. Latvijas Apdrošinātāju asociācija ir piekritusi šāda likuma pamatprincipiem, taču Latvijā pārapdrošināšanas sabiedrību praktiski vēl nav. Patiesībā Latvijā šobrīd ir tikai viena pārapdrošināšanas sabiedrība. Un šis nu ir tas pamatapstāklis, kura dēļ es lūdzu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstīto likumprojektu “Pārapdrošināšanas likums”.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Pārapdrošināšanas likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Rugāte.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 10.aprīlis.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Anta Rugāte.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Kā jau es minēju, šis ir viens no trim likumiem, kas skar vienu un to pašu regulācijas jomu, un līdz ar to saistībā ar jūsu jau tikko atbalstīto likumprojektu “Pārapdrošināšanas likums” ir nepieciešami precizējumi arī Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā.
Arī šī ir Eiropas Savienības prasība, kas atbilstoši direktīvai ir iestrādāta šajos likuma grozījumos. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu tos atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Rugāte.
Otrajam lasījumam lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 10.aprīlim.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem””. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Anta Rugāte.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi arī šo – nu jau trešo – šīs nozares sakārtošanas likumprojektu. Ir veikti tikai nelieli grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”, un arī tos komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Rugāte.
Šā likumprojekta apjoms ir ārkārtīgi neliels – tikai daži panti ar nelieliem grozījumiem –, tāpēc priekšlikumu iesniegšanas termiņš šim likumprojektam ir īsāks – 26.marts, lai visus trīs likumprojektus otrajam lasījumam varētu iesniegt vienlaikus.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
A.Rugāte.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Upenieks.
G.Upenieks (ZZS frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Likumprojekts ir saistīts ar Eiropas Savienības direktīvu ieviešanu Latvijā.
Komisija to atbalstīja vienbalsīgi.
Sēdes vadītājs.
Paldies deputātam Gunāram Upeniekam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G.Upenieks.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7.aprīlis.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
Cienījamie kolēģi! Ir pienācis laiks doties pārtraukumā. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātei Intai Feldmanei.
I.Feldmane (LPP/LC frakcija).
Godātie Sociālo un darba lietu komisijas locekļi! Komisijas sēde notiks pulksten 10.35 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš (ZZS frakcija), Aigars Štokenbergs, Boriss Cilevičs, Kārlis Leiškalns, Sarmīte Ķikuste, Visvaldis Lācis, Anatolijs Mackevičs, Leopolds Ozoliņš, Aigars Kalvītis, Jānis Reirs, Ērika Zommere, Viktors Ščerbatihs un Artis Pabriks.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Paziņojumam vārdu lūdz deputāts Guntis Blumbergs.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi pēc piecām minūtēm mūsu zālē!
Sēdes vadītājs.
Paziņojumam vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde šodien notiks pulksten 14.00.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs.
Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas!
Pirms mēs turpinām skatīt Saeimas sēdes šodienas darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Anatolija Mackeviča iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam šodien – 13.martā – bezalgas atvaļinājumu, un man ir priekšlikums iekļaut šo lēmuma projektu kā darba kārtības papildpunktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu.
Likumprojekts “Grozījumi Gada pārskatu likumā”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gunārs Upenieks.
G.Upenieks (ZZS frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Gada pārskatu likumā”. Abi divi – gan šis, gan nākamais likumprojekts – ir ļoti līdzīgi. Gribētu teikt, ka viens birokrātijas solis attiecībā uz komercsabiedrībām būs mazāk, un tas nozīmē, ka sabiedrībā nevajadzēs vienus un tos pašus dokumentus iesniegt dažādās valsts iestādēs, kā arī nebūs jāapmaksā publikācija “Latvijas Vēstnesī”. Komisija šo likumprojektu atbalstīja vienbalsīgi.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Gada pārskatu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G.Upenieks.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 26.marts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gunārs Upenieks.
G.Upenieks (ZZS frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā”. Šis likumprojekts ir identisks iepriekšējam, kas ir virzīts uz vienas pieturas aģentūras principiem. Komisija atbalstīja vienbalsīgi.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G.Upenieks.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 26.marts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriski nozīmīgas būves būvniecībai”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriski nozīmīgas būves būvniecībai”. Uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Komisija ir atbalstījusi likumprojektu otrajam lasījumam. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriski nozīmīgas būves būvniecībai” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
I.Valers.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 31.marts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Karina Pētersone.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi Prezidijā! Ļoti cienījamās deputātes un godātie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija skatīja šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu savā 6.marta sēdē. Likumprojekts ir ļoti kompakts, ļoti loģisks. Tajā ir paredzētas ļoti pamatotas likuma izmaiņas.
Kā jau jūs redzat likumprojekta tekstā, pats būtiskākais apstāklis ir tas, ka likumā iepriekš paredzētajā termiņā, 2008.gada rudenī, nav iespējams projekta īstenošanu pabeigt nedz tajā sadaļā, kas attiecas uz publisko bibliotēku modernizāciju, nedz arī citādā ziņā. “Gaismas tīkla” ieviešana visās Latvijas bibliotēkās vēl turpinās, turpinās arī kursi lauku bibliotekāriem, apmācības, kursi datortehnikas un informācijas tehnoloģiju izmantošanā. Tā ka projekts ir jāturpina! Jāturpina ir arī projekta apjomīgā finanšu sadaļa, kurā ir paredzēts tikai 1.aprīlī uzsākt sarunas ar būvniekiem.
Šie termiņi līdz šim nav aiztikti, bet nu ir tiešām loģiski pienācis laiks pagarināt projekta īstenošanas termiņu. (No zāles dep. V.Buzajevs: “Par komisijas viedokli, lūdzu!”)
Likumprojekts paredz vēl trīs grozījumus, kas būtībā ir redakcionāla, tehniska rakstura. Viens no tiem attiecas uz tā likuma nosaukumu, kas regulē iepirkumu procedūru. Šobrīd tas likums saucas citādi – tas ir Publisko iepirkumu likums. Mums ir jākoriģē likumā lietotā terminoloģija.
Ir vēl divi tehniska rakstura grozījumi. Viens no tiem attiecas uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrību, kas ir, kā minēts projektā, gan līdzekļu atbalsta vācēja, gan arī darbojas Uzraudzības padomē. Saskaņā ar Sabiedrisko organizāciju likumu ir mainīts šīs organizācijas nosaukums.
Tātad šie grozījumi ir ļoti kompakti, ļoti korekti un ļoti loģiski. (No zāles dep. V.Buzajevs: “Par komisijas viedokli!” Dep. V.Agešins: “Komisija noraidīja!”)
Man ir jums jāziņo, ka sēdes laikā komisijā viedokļi dalījās. Diemžēl pārsvaru guva to deputātu viedoklis, kuri pašlaik neatbalsta Saeimas apstiprinātās valdības darbību un Valdības deklarāciju. Es kā deputāte noteikti atbalstītu šā likumprojekta tālāku virzību un atbalstītu šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet man ir jums jāziņo par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas viedokli, kurš šajā gadījumā ir bijis neatbalstošs.
Es gribu jūs informēt arī par to, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi likumprojektu un aicinājusi Saeimu skatīt to steidzamības kārtībā. Komisija ir atbalstījusi likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Es gribu jums atgādināt vēl arī to, ka desmit deputāti ir lūguši iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā jautājumu par likumprojekta virzīšanu steidzamības kārtībā.
Taču šobrīd es aicinu jūs, godātie kolēģi, izteikt savu viedokli par atbalstu likumprojekta pirmajam lasījumam.
Sēdes vadītājs.
Cienījamie kolēģi! Kā jau Karina Pētersones kundze teica, ir saņemts desmit deputātu parakstīts iesniegums ar lūgumu atzīt likumprojektu par steidzamu. Mums ir jārīkojas saskaņā ar Saeimas kārtības rulli: pirms debatēm par likumprojektu pirmajā lasījumā mums ir jālemj par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 37, atturas – 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Un tagad sākam debates.
Vārds deputātam Jurim Sokolovskim.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir ļoti īss, bet ļoti apjomīgs finanšu ziņā. Šā likumprojekta pieņemšana varētu izmaksāt Latvijas nodokļu maksātājiem vairāk nekā pusmiljardu latu. Protams, mēs varam to neapspriest; protams, mēs varam piešķirt šim likumprojektam steidzamību. Protams, mēs varam ignorēt to faktu, ka atbildīgā komisija – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija – noraidīja šo likumprojektu. Bet atcerēsimies par vēl vienu milzīgu gadsimta būvniecību – “zelta” tilta būvniecību! Tagad tas jau ir dārgāks nekā jebkurš līdzīgs vai lielāks projekts Eiropā. Un, manuprāt, Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības projekts izmaksās vēl dārgāk un tātad uzliks lielu nastu nodokļu maksātājiem. Tā ka atcerēsimies par “zelta” tiltu, kad balsosim par šo likumprojektu! Un ņemsim vērā, ka šis likumprojekts ir īss, bet – cik tas izmaksās nodokļu maksātājiem?!
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds deputātei Sandrai Kalnietei. Vārds deputātei Sandrai Kalnietei… (No zāles dep. S.Kalniete: “Atvainojiet, tā ir kļūme!”) Deputāte Sandra Kalniete atsakās no vārda.
Debatēs pieteicies arī Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Radzevičs. Lūdzu!
A.Radzevičs (Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs).
Priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Es, protams, pieļauju, ka katram, balsojot par šo likumprojektu, ir dažādi motīvi. Taču es redzu vienu būtisku motīvu, kura dēļ šo likumprojektu neatbalsta. Un redzu, kas ir tie, kas to neatbalsta, un kas ir tie, kas viņiem dzied līdzi.
Šo likumu jau no sākta gala nav atbalstījuši tie spēki, kas ir naidīgi Latvijas valstij. (No zāles: “O-o-o!”) (Zālē troksnis, aplausi, starpsaucieni.) Savulaik šo likumprojektu izskatīja Ministru kabinets, kuru vadīja Repšes kungs un kurā kultūras ministre bija Rībenas kundze, un tajā laikā šo likumu “Jaunais laiks” atbalstīja, jo uzskatīja, ka Latvijas Nacionālajai bibliotēkai jābūt.
Tā ka, ja kādam ir vēl kādi argumenti, kāpēc to nedarīt, tad lai viņš tos izstāsta. Bet ir skaidri redzams, ka kreisais flangs, kreisie spēki šo likumprojektu neatbalstīs.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds deputātam Jurim Sokolovskim, otro reizi.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Varbūt Radzeviča kungs arī par lielāko sabiedrības daļu, kura, kā aptaujas rāda, ir pret tik dārgas būvniecības uzsākšanu, teiks, ka viņi visi ir valstij naidīgi spēki? Protams, var par naidīgiem spēkiem nosaukt visus tos, kuri ir pret tādu līdzekļu izšķērdēšanu un kuri tātad varbūt daudziem no tiem, kuri grib realizēt šo projektu, nedos iespēju gūt uz tā rēķina peļņu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds deputātam Aleksandram Golubovam.
A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Šodien Saeima balsos par likumprojektu, kurš paredz, kā īstenot šīs bibliotēkas celtniecību. Padomājiet par to! Mums jau ir piemēri. Dienvidu tiltu jau ceļ. Tā izmaksas jau sadārdzinājušās piecas sešas reizes. Un cik vēl būs jāmaksā?
Jā, varbūt šī bibliotēka mums vajadzīga. Bet – vai tā jāceļ tieši šajā laikā vai varbūt var drusciņ atlikt to bibliotēkas celtniecību? Vai mums nav citu problēmu, ar ko nodarboties? Nav nekā cita, ko darīt, kā tikai lemt par naudu, valsts naudu, kaut kādai bibliotēkai? Vai mums nepietiek bibliotēku? Man liekas, ka pietiek. Tā ka padomājiet, pārdomājiet! Neatbalstīsim to, ka šo likumprojektu izskatītu tieši steidzamības kārtā!
Sēdes vadītājs.
Vārds deputātam Jakovam Plineram.
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! Pirmkārt, es gribu pateikt, ka Radzeviča kunga uzstāšanās ir nekorekta. Es domāju, ka cienījamais ierēdnis diemžēl tālāk par savu degunu neredz.
Lietas būtība. Iepriekšējā likumā bija pateikts, ka 2008.gadā bija jāpabeidz šī celtniecība. Likums diemžēl nav izpildīts. Neviens par to neatbild. Neviens neskaidro, kāpēc tas tā ir. Un, ja jau celtu tā, kā bija paredzēts likumā, tad šī bibliotēka izmaksātu daudz lētāk.
Nākamais. Skaidrs, ka uzcelt bibliotēku, uzcelt mākslas galeriju, uzcelt koncertzāli – tas viss ir godpilna misija. Bet vai ekonomika un finanses atļauj mums šodien to darīt? Patiešām, patiešām līdz pat pusmiljardam latu var aiziet šīs bibliotēkas celšanai! Vēl nav, tā teikt, ielikts neviens pamatakmens, bet 16 miljoni latu jau ir iztērēti uz šo celtni. Es domāju, ka mēs, neprasīdami tautas atļauju, izšķiežam nodokļu maksātāju līdzekļus. Bibliotēku cels par budžeta līdzekļiem, un tās celtniecība nekādā gadījumā neizmaksās 160 miljonus latu, tā izmaksās trīsreiz dārgāk!
Diemžēl es uzskatu, ka mums vajadzētu atturēties un nepieņemt šo lēmumu tagad.
Paldies. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Balsot!”)
Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 19.laidienā