Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 18.martā

FM: Par termiņa pagarināšanu valsts īpašumu vienotas pārvaldības koncepcijā

Valdība 18.martā atbalstīja grozījumus valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijā, kā arī izmaiņas atbilstošā Ministru kabineta (MK) rīkojumā. Ar grozījumiem tiesību aktos paredzēta vairāku valsts nekustamo īpašumu nodošanas termiņu pagarināšana.

Finanšu ministrijai (FM) līdz 2008.gada 2.janvārim bija jāizstrādā MK noteikumi par pāreju uz vienotu pieeju valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, kā arī vienlaikus jāizstrādā programmnodrošinājums minētā mērķa sasniegšanai. Noteikumu projekts ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tā kā tas ir saistošs visām ministrijām, sekretariātiem un Ministru prezidenta padotībā esošām valsts pārvaldes iestādēm, gaidāms sarežģīts izstrādātā projekta saskaņošanas process, līdz ar to ir jāpagarina izpildes termiņš līdz 2008.gada 1.oktobrim.

Līdz 2008.gada 1.oktobrim Kultūras ministrijai ir jāpabeidz tās valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu valdītāja nomaiņa un jānodod tie FM valdījumā un valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārvaldīšanā.

Savukārt Veselības ministrijai līdz 2009.gada 2.janvārim jāpabeidz valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu valdītāja maiņa, par kuriem panākta vienošanās, un jānodod tie FM valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā, izņemot gadījumus, kad tiesību aktos noteikts cits nekustamo īpašumu valdītājs vai īpašnieks.

FM līdz 2009.gada 2.janvārim sadarbībā ar Satiksmes ministriju jāizvērtē valdītāja maiņas ietekme uz naudas plūsmu un valsts budžetu, kā arī jārod risinājums neiegūto līdzekļu kompensēšanai, un pēc rastā risinājuma īstenošanas nekustamie īpašumi jānodod FM valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā. Tāpat FM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju līdzīgi pasākumi jāveic līdz 2010.gada 2.janvārim.

Atbilstoši precizējumiem tiesību aktos FM līdz 2009.gada 2.janvārim visi tās valdījumā esošie valsts nekustamie īpašumi jānodod VNĪ pārvaldīšanā.

FM: Par Latvijas nostāju Eiropas Komisijas formālo paziņojumu pārkāpumos

Lai ieviestu Eiropas Komisijas (EK) direktīvu prasības, Finanšu ministrija ir sagatavojusi vairākus likumprojektus, kuri šobrīd tiek skatīti Saeimā.

Informējot Eiropas Komisiju par ieviešanas gaitu, valdība 18.martā apstiprināja Latvijas Republikas nostāju formālo pārkāpumu lietās.

EK ir nosūtījusi Latvijai paziņojumu, ka ieviešanas termiņš ir beidzies šādām direktīvām:

• direktīva par politiski ietekmējamas personas definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos;

• direktīva par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai.

Atbildot par šo prasību ieviešanu nacionālajos tiesību aktos, Finanšu ministrija ir sagatavojusi Latvijas nostāju, norādot: lai pilnībā tiktu ieviestas direktīvas prasības, ir sagatavots likumprojekts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu. Likumprojekts šā gada 24.janvārī tika skatīts Saeimā. Lai to apstiprinātu galīgajā lasījumā, Saeima to skatīs vēl divos lasījumos. Paredzams, ka tas varētu tikt pieņemts šā gada maijā.

Tāpat ir beidzies ieviešanas termiņš direktīvas prasībām par pārapdrošināšanu. Lai ieviestu šīs prasības, Finanšu ministrija ir izstrādājusi pārapdrošināšanas likumu, grozījumus apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā, kā arī grozījumus likumā par zvērinātiem revidentiem. Likumprojekti Saeimā 1.lasījumā tika pieņemti šā gada 13.martā. Plānots, ka galīgajā lasījumā tie varētu tikt pieņemti šā gada jūnijā.

FM: Par paveiktajiem un nākamajā pusgadā plānotajiem uzdevumiem Eiropas valūtas – eiro – ieviešanai

18.marta Ministru kabineta (MK) sēdē valdība iepazinās ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto kārtējo informatīvo ziņojumu par paveiktajiem un nākamajā pusgadā plānotajiem uzdevumiem vienotās Eiropas valūtas – eiro – ieviešanai Latvijā.

Eiro ieviešanas vadības komiteja ar šo ziņojumu sniedza pārskatu par paveikto darbu izpildi no 2007.gada 1.augusta līdz 2008.gada 31.janvārim.

Ziņojumā vadības komiteja informē par Eiropas Komisijas (EK) ieteikumiem, ko tā izplatījusi eiro vēl neieviesušajām dalībvalstīm, sniedzot arīdzan šo ieteikumu analīzi Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna kontekstā.

Lielākā daļa EK ieteikumu par eiro ieviešanas procesu jau ir paredzēti arī Latvijas Nacionālajā eiro ieviešanas plānā, piemēram, tajā noteikts, ka Latvijā obligāta cenu paralēlā atspoguļošana notiks trīs mēnešus pirms eiro ieviešanas dienas, tāpat ir paredzēts, ka tiks veiktas apmācības ar skaidro naudu strādājošam personālam, nodrošināts pietiekams skaidras naudas priekšpiegādes līmenis bankām pirms eiro ieviešanas dienas u.c.

Taču plānā nosakot, ka Latvijā obligātais cenu paralēlās atspoguļošanas periods ilgs vēl gadu pēc eiro ieviešanas dienas, nav paredzēts regulējums, kas aizliegtu atspoguļot cenas paralēli pēc tā beigām. EK iesaka – pēc perioda beigām obligāti jāpārtrauc cenu paralēlā atspoguļošana. Ņemot vērā, ka likumdevējs var rekomendēt nenorādīt cenas latos un eiro, bet nevar to aizliegt, vadības komiteja nolēmusi regulējumu par cenu paralēlo atspoguļošanu šobrīd atstāt bez izmaiņām.

Apspriežot ieteikumu par obligātu skaidras naudas atlikumu izdošanu tikai eiro (pēc eiro ieviešanas dienas), izņemot gadījumus, kad tas nav izdarāms praktisku iemeslu dēļ, vadības komiteja secināja, vēl ir jāizvērtē atlikumu izdošanas iespējas transportlīdzekļos, sīkpreču automātos utt. Eiro projekta Nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupai ir uzdots iniciēt diskusiju par šo jautājumu un veikt analīzi.

Nākamajā periodā eiro projekta darba grupas turpinās iepazīšanos ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu (Kipras, Maltas, Slovākijas) praktisko pieredzi eiro ieviešanas projekta realizēšanā, analizējot arī eiro zonas valstu ar eiro ieviešanu saistītos normatīvos aktus. Tāpat paredzēts turpināt jauna koncepcijas projekta par likumdošanas izmaiņām eiro ieviešanas procesā, kā arī eiro ieviešanas likumprojekta izstrādi.

Valdība Finanšu ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu pieņēma zināšanai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par piemaksu dubultošanu pie vecuma pensijas no šī, 2008.gada 1.jūnija

Lai uzlabotu pensionāru materiālo situāciju, ar 1.jūniju tiks dubultota piemaksa par katru apdrošināšanas stāža gadu pie vecuma pensijām, kas nepārsniedz 135 latus.

Līdz ar to piemaksa tiks palielināta no 0,19 līdz 0,40 latiem par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995.gada 31.decembrim. Piemaksa pieaugs vidēji par 7,22 latiem.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par ikmēneša piemaksu pie vecuma pensijas, kas 18.martā apstiprināti valdībā.

Pēc LM aprēķiniem, šogad piemaksu pie vecuma pensijas par katru apdrošināšanas stāža gadu saņems vairāk nekā 373 tūkstoši pensionāru.

Piemaksu palielināšanai no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta šogad būs nepieciešami 19 miljoni latu.

Šie grozījumi daļēji uzlabos pensionāru materiālo stāvokli. Lai pilnībā veicinātu pensionāru dzīves līmeņa celšanos, LM turpina strādāt pie pensiju piemaksu paaugstināšanas. Proti, LM ierosinājusi no 2009.gada noteikt piemaksu pie vecuma pensijām viena lata apmērā, kā arī indeksēt visas pensijas.

Piemaksu pie vecuma pensijas saņem tie pensionāri, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, un pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 135 latus.

Tāpat piemaksu saņem arī pensionāri, kuriem pensija piešķirta ar atvieglotiem nosacījumiem par darbu kaitīgos apstākļos un stāžs ir vismaz 25 gadi, turklāt pensijas apmērs nepārsniedz 135 latus.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par grantu shēmas projekta “Īstermiņa ekspertu fonds” apakšprojektu iesniegumu atklātā konkursa nolikumu

18.martā Ministru kabinets apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru sagatavoto noteikumu projektu par Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta grantu shēmas projekta “Īstermiņa ekspertu fonds” apakšprojektu iesniegumu pirmo un otro atklātā konkursa nolikumu.

Grantu shēmas mērķis ir sekmēt labas pārvaldības principu ieviešanu un uzlabot publiskā sektora pakalpojumu kvalitāti, veicinot zināšanu, pieredzes, informācijas un labas prakses apmaiņu starp Latviju, Norvēģiju vai citu Eiropas Ekonomikas zonas valsti.

Atbalstāmās jomas ir vides aizsardzība, ilgtspējīga attīstība, Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana, veselība, bērni ar īpašām vajadzībām, cilvēkresursu attīstība un izglītība, Šengena, tieslietas, reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība.

Grantu shēmu finansē no Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta un Latvijas valsts līdzekļiem. Kopējais grantu shēmas ietvaros pieejamais līdzfinansējums apakšprojektiem ir 1 161 773 eiro.

Pieprasītais Norvēģijas finanšu instrumenta un valsts budžeta līdzfinansējums vienam apakšprojektam nedrīkst būt mazāks par 1000 eiro un nedrīkst pārsniegt 50 000 eiro.

Šobrīd nav iespējams prognozēt iespējamo apakšprojektu iesniedzēju skaitu, kas būs tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, un cik šādu iesniedzēju apakšprojekti tiks apstiprināti grantu shēmas ietvaros. Līdz ar to nav iespējams prognozēt grantu shēmas īstenošanas iespējamo ietekmi uz valsts budžetu.

RAPLM: Par kārtību, kādā piešķir un izlieto vienreizēju dotāciju novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai

Ministru kabinets 18.martā noteica kārtību, kādā piešķir un izlieto vienreizēju dotāciju novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai.

Lai veicinātu pašvaldību attīstību un spēju nodrošināt iedzīvotājus ar mūsdienīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, pagājušajā gadā pašvaldībām, kuras vienojušās par novadu izveidi, ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojumiem tika piešķirts valsts atbalsts 32,9 miljonu latu apmērā, bet šogad šim mērķim valsts budžetā paredzēti 55,55 miljoni latu.

Ministrs Edgars Zalāns uzsvēra: “Apgūstot finansējumu, svarīgi ir mērķtiecīgi plānot pašvaldības teritorijas attīstību un uzlabot iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti. Pagājušajā gadā valsts atbalsts izmantots tādiem mērķiem kā bērnudārzu un skolu remonti, ielu apgaismojuma ierīkošana, iegādāti autobusi skolēnu pārvadāšanai, ierīkoti sociālie dzīvokļi, renovēti muzeji un bibliotēkas.”

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka dotāciju pašvaldībām novadu infrastruktūras attīstībai var izmantot pašvaldības īpašumā esoša infrastruktūras objekta projektēšanai, būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai un līdzfinansējumam Eiropas Savienības struktūrfondu finansētu pašvaldības infrastruktūras objektu projektēšanai, būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai.

Tāpat valsts dotāciju var izlietot kopēja infrastruktūras objekta, kas pieder vienai no novadā plānotajām vietējām pašvaldībām, projektēšanai, būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai, ja objekts nepieciešams novada pašvaldības funkciju izpildei.

Valsts atbalstu varēs izmantot arī nekustamā īpašuma iegādei, ja tas nepieciešams pašvaldības darbības nodrošināšanai un funkciju izpildei, kā arī autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) valsts budžeta apakšprogrammā paredzēto dotāciju piešķirs novadu pašvaldībām, kuras vietējo pašvaldību apvienošanās rezultātā ir izveidotas līdz 2008.gada 31.decembrim.

Uz dotāciju var pretendēt arī tās pašvaldības, kuras 2007.gadā pieņēmušas lēmumu par jauna novada izveidi, vietējām pašvaldībām apvienojoties, un novada darbības uzsākšanu pēc vietējo pašvaldību vēlēšanām 2009.gadā.

Novadu pašvaldībām finanšu līdzekļus piešķirs par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību – pilsētu un pagastu. Dotācija izlietojama 24 mēnešu laikā pēc piešķiršanas.

Lai saņemtu dotāciju, novada pašvaldība līdz 2008.gada 15.novembrim ministrijā iesniedz: lēmumu par vienreizējās dotācijas novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai pieprasīšanu, informāciju, kas apliecina, ka infrastruktūras objekti, kuros paredzēts ieguldīt dotāciju, ir ilgtspējīgi izmantojami novada pašvaldības funkciju izpildei, kā arī citas ziņas.

Lai izvērtētu dotācijas piešķiršanu, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs izveidos komisiju sešu cilvēku sastāvā. Komisija izvērtēs pašvaldību iesniegtos dokumentus un ministram priekšlikumus par dotācijas piešķiršanas pamatotību. Pamatojoties uz komisijas sniegto priekšlikumu, ministrs pieņems lēmumu par dotācijas piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt dotāciju.

Pēc dotācijas piešķiršanas attiecīgās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam līdz nākamā gada 1.februārim būs jāiesniedz Valsts reģionālās attīstības aģentūrā pārskats par piešķirtās dotācijas izlietojumu, pielikumā pievienojot izdevumus pamatojošus dokumentus. Iesniegtā pārskata atbilstību piešķirtās dotācijas izlietojumam pārbauda aģentūra.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par valsts nekustamo īpašumu nodošanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā lidostas “Rīga” attīstībai

Valsts nozīmes transporta infrastruktūras nodrošināšanai un starptautiskās lidostas “Rīga” attīstībai Rīgas dome valstij nodos piecus tās īpašumā esošos zemesgabalus.

Savukārt pašvaldības autonomo funkciju izpildei un Rīgas teritorijas plānojumā 2006.–2018.gadam izvirzīto mērķu sasniegšanai Rīgas dome saņems 15 valstij piederošus vai piekrītošus nekustamos īpašumus.

Valstij tiks nodoti zemesgabali, kas nepieciešami starptautiskās lidostas “Rīga” infrastruktūras paplašināšanas projektiem.

Valsts un pašvaldības īpašumu savstarpēju bezatlīdzības apmaiņu paredz Ministru kabineta rīkojumu projekti “Par valsts nekustamo īpašumu nodošanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā” un “Par Rīgas pilsētas pašvaldības nekustamo īpašumu pārņemšanu valsts īpašumā”, kas 18.martā tika atbalstīti Ministru kabinetā.

Nekustamie īpašumi tiek pārņemti valsts īpašumā saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma prasībām.

Rīgas pilsētas pašvaldībai nekustamie īpašumi nepieciešami Rīgas jauna administratīvā centra realizācijai, zaļās zonas uzturēšanai un Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” deleģēto publisko funkciju izpildei.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa