Vakar, 1. septembrī, preses īssaietā Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš:

"Esmu laimīgs, ka Islandes un Dānijas apmeklējums iekrita augusta beigās, tā es varēju arī izteikt pateicību abu šo valstu valdībām, kas toreiz, Latvijai tik izšķirošajā 1991. gadā, pirmās pasaulē atzina mūsu valstisko neatkarību," vakar, 1. septembrī, iknedēļas īssaietā žurnālistiem teica ārlietu ministrs Indulis Bērziņš.

Kā zināms, tieši Islande pirms astoņiem gadiem pati pirmā paziņoja par atkal neatkarīgās Latvijas valsts atzīšanu. Līdzīgu paziņojumu dažas stundas vēlāk sniedza arī Dānija.

Indulis Bērziņš uzsvēra, ka darba vizītēs Dānijā un Islandē viņam bijusi lieliska iespēja iepazīties ar saviem tuvākajiem kolēģiem — Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārlietu ministriem. Jo Islandē viņš piedalījās Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un Kanādas ārlietu ministru apspriedē.

Darba vizīšu laikā Latvijas ārlietu ministrs visās sarunās akcentējis Eiropas Savienības paplašināšanas aktualitāti, uzsverot ES valstu Helsinku sanāksmes lielo nozīmi. Ministrs atzina, ka pēc Helsinku sanāksmes iespējami dažādi varianti, taču visam pāri stāv Latvijas drošības aspekts, ko ārlietu ministrs uzsvēris īpaši. Indulis Bērziņš sacīja: "Laiks parādījis, cik pozitīva Latvijai bija NATO valstu Vašingtonas sanāksme."

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārlietu ministru daudzpusējās tikšanās laikā Islandē plaši aplūkota reģionālās sadarbības prakse. Pēc I.Bērziņa domām, reģionālā sadarbība var būt atslēga arī valstu turpmākajām attiecībām ar Krieviju. Islandes apspriedē Latvijas ārlietu ministram nācies ziņot tieši par šo tēmu — dažādu valstu sadarbību ar Krieviju.

"Reģionālās sadarbības mērķis ir iesaistīt Krieviju, nevis atstāt to izolācijā," uzsvēra Indulis Bērziņš. Viņaprāt, ikvienā starptautiskā sarunā ar Ziemeļvalstu politiķiem jācenšas panākt, lai Ziemeļvalstīm būtu stingra nostāja NATO paplašināšanas jautājumā. Ir gan plaši zināms Ziemeļvalstu pozitīvais viedoklis par NATO paplašināšanas nepieciešamību un "atvērto durvju" principu, taču, pēc I.Bērziņa domām, ir ļoti svarīgi, lai arī divpusējās sarunās ar Krievijas politiķiem Ziemeļvalstu pārstāvji saglabātu šo konsekvento nostāju.

Ārlietu ministrs atbildēja arī uz žurnālistu jautājumiem.

"Latvijas Vēstnesis":

— Kanādu ļoti interesē tā sauktais "human security" — cilvēku drošības jautājums. Ikviena indivīda drošība. Šajā kontekstā aktuāla ir starptautiskā konvencija par kājnieku mīnu aizliegšanu. Mūsu valstij ir neliels daudzums kājnieku mīnu, un tās domātas tikai mācību nolūkiem. Līdz ar to var teikt, ka mēs jau rīkojamies atbilstoši šai konvencijai.

Savukārt Latvijai ir ļoti svarīgas mūsu valstu divpusējās attiecības. Kanāda Latvijai jau ir daudz palīdzējusi visdažādākajās jomās. Es arī Islandes tikšanās laikā varēju teikt visiem saviem kolēģiem, ka jebkura viņu palīdzība Latvijā tiek lietišķi īstenota. Jebkurš, kas Latvijā ieguldījis kādu naudas summu, var atbraukt pie mums un pārliecināties, kur šī nauda ir izlietota.

Iespējams, ka sarunā ar Kanādas ārlietu ministru atkal tiks skarti reģionālās sadarbības jautājumi. Jo sadarbība ar Krieviju, gan šo valsti kopumā, gan reģionālā sadarbība, nebūt nav tikai attiecīgo reģionu kompetence.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors