Eiropas Parlaments: Par Parlamenta 50 gadu jubileju Strasbūrā

Eiropas Parlaments 12.martā Strasbūrā ar Eiropas Jauniešu orķestra koncertu viesu klātbūtnē atzīmēja savu pusgadsimta jubileju. Parlamenta priekšsēdētājs Hanss Gerts Pēterings uzrunā atskatījās uz notikumiem, kuru rezultātā Eiropas Parlamentārā asambleja no iestādes, kas pilda tikai padomdevēja funkcijas, kļuvusi par Eiropas Parlamentu, ko eiropieši ievēlē tiešās vēlēšanās un kas lemj par Eiropas Savienības iedzīvotājiem svarīgiem jautājumiem un ES budžetu.

Parlamenta priekšsēdētājs sveica jubilejas viesus, kuru vidū bija bijušie Eiropas Parlamenta priekšsēdētāji, ES iestāžu augstākās amatpersonas un nacionālo parlamentu deputāti, Latviju pārstāvot Saeimas priekšsēdētāja biedrei Karinai Pētersonei.

Priekšsēdētājs atgādināja, ka Eiropas Parlamentārā asambleja pirmo reizi sanāca 1958.gada 19.martā kā triju iestāžu – Eiropas Ekonomiskās kopienas, Eiropas Atomenerģijas kopienas un Eiropas Ogļu un tērauda kopienas – parlamentārā sapulce, pārstāvot sešas valstis. Kopš tā laika Parlamenta pilnvaras ir ievērojami augušas. “Šodien mēs esam 785 deputāti, pārstāvam 27 valstis. Mēs pārstāvam septiņas politiskās grupas un vairāk nekā 150 politiskās partijas. Mēs lemjam par tiesību aktiem un budžetu, mēs pārraugām Eiropas Komisijas darbu un ievēlam tās priekšsēdētāju. Mēs pārstāvam vairāk nekā 500 miljonus Eiropas Savienības pilsoņu,” sacīja priekšsēdētājs.  

“Soli pa solim Eiropas Parlaments ir izcīnījis šīs tiesības, arvien vairāk apzinoties savu atbildību. Šodien tas ir sava vārda cienīgs,” viņš atzina.

Eiropas Parlaments ir vienīgā pārnacionālā parlamentārā asambleja ar tik plašām pilnvarām. Tikpat unikāla un sarežģīta ir ES: deputāts aicināja to ņemt vērā un nenovelt vainu uz ES ikreiz, kad ar kādu jautājumu neveicas dalībvalsts līmenī.

Pievēršoties Eiropas Parlamenta nākotnei, priekšsēdētājs atzīmēja: “Lisabonas līgums nostiprinās mūsu tiesības. Lēmumi par svarīgākajiem jautājumiem, kas skar iedzīvotājus, tiks pieņemti tikai tad, ja Parlamenta deputātu vairākums tiem piekritīs.”

H.G.Pēterings uzsvēra dalībvalstu parlamentu nozīmi ES veidošanā: “Sadarbība ar nacionālajiem parlamentiem mums ir īpaši svarīga. Mums nākotnē jācenšas šo sadarbību turpināt.”

ES Padomes priekšsēdētājs, Slovēnijas premjers Janežs Janša, sveicot Parlamentu, norādīja, ka 50 gadu vēsture ir pierādījums Eiropas Savienības panākumiem. Savukārt nākamajos 50 gados panākumus rādīs rezultāti ekonomikā, enerģētikas un klimata maiņas jautājumos. Parlamentam būs atbildība šajos jautājumos. Paralēli tam Parlamentam būs īpašs svars, veicinot cilvēktiesības un kultūru dialogu.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu savā apsveikumā norādīja uz veiksmīgi pirms pusgadsimta izveidoto Eiropas iestāžu trijotni ar Eiropas Parlamentāro asambleju, Padomi un Komisiju, kuras kopā nodrošināja līdzsvarotu izpildvaras un likumdevēja varas sadalījumu. Vienlaikus šī sistēma saglabāja subsidiaritātes principu, pēc kura ES līmenī tiek lemts tikai tad, ja rezultātu nav iespējams panākt dalībvalsts līmenī.