Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests: Ierādot robežas valsts amatpersonu deklarāciju lietās

Finanšu ministrs Atis Slakteris:

Pamatojoties uz Ministru prezidenta 2007.gada 3.oktobra rezolūciju par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kompetenču norobežošanu, Finanšu ministrija sniedz pārskatu un izsaka priekšlikumus par VID īstenotajām funkcijām saistībā ar valsts amatpersonu deklarācijām.

Vēršam uzmanību, ka VID kā nodokļu administrācijai ir noteiktas un regulētas īpašas funkcijas tieši nodokļu un citu valsts obligāto maksājumu pareizā noteikšanā un kontrolē, savukārt KNAB kā specifiskai korupcijas apkarošanas institūcijai ir lietderīgi pilnībā pārņemt visu to dokumentu un darbību pārbaudes, kas norāda tieši uz valsts amatpersonu radītajiem korupcijas un interešu konfliktu riskiem un tāpēc šo funkciju līdzšinējās sadales saglabāšana var vienīgi kavēt savlaicīgu un operatīvu deklarāciju pārbaudi.

VID un KNAB, pildot likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktās funkcijas un konstatējot likuma normu pārkāpumus, vainīgās personas sauc pie administratīvās atbildības.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) regulējumu administratīvie pārkāpumi korupcijas novēršanas jomā ir noteikti divpadsmitajā “C” nodaļā un atbilstoši Latvijas APK 214.² un 215.¹ pantā ir norādītas institūcijas, kuras ir pilnvarotas izskatīt šos administratīvos pārkāpumus. Par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā tiesības izskatīt pārkāpumus un pieņemt lēmumus pilnvarots ir VID, bet saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārejas noteikumu 2.¹ punktu VID šādas valsts amatpersonu deklarācijās norādīto ziņu pārbaudes neveic no 2003.gada 1.februāra.

Tādējādi ir izveidojusies situācija, ka KNAB, veicot pārbaudi, vai valsts amatpersonas deklarācijā ir norādītas ziņas, kas liecina par šajā likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, vienlaikus konstatē nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonu deklarācijās, bet lēmums par administratīvā soda piemērošanu saskaņā ar Latvijas APK 215.¹ pantu ir jāpieņem VID un gadījumos, kad valsts amatpersonas pārsūdz VID pieņemto lēmumu, būtībā tiek pārsūdzēti fakti par KNAB konstatētajiem pārkāpumiem.

Lai VID un KNAB varētu efektīvāk, nedublējot veicamās funkcijas, veikt savus uzdevumus, kā tas ir noteikts likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 27. un 28.pantā, Finanšu ministrija 2007.gada 26.septembrī ir iesniegusi Ministru kabinetā izskatīšanai kā Ministru kabineta lietu likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (TA-1866), kurā paredzēts nodalīt VID un KNAB kompetenci valsts amatpersonu saukšanā pie administratīvās atbildības, Latvijas APK 166.²⁷ pantā nodalot atsevišķi ar valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanu saistītos pārkāpumus no pārkāpumiem, kas saistīti ar nepatiesu ziņu norādīšanu.

Lai varētu izteikt priekšlikumus institūciju kompetences precīzai norobežošanai saistībā ar valsts amatpersonu deklarācijām, ir nepieciešams aplūkot abu institūciju izveidošanas mērķi un uzdevumus, kā arī regulējumu par valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudi.

Ņemot vērā iepriekšminēto, Finanšu ministrija izsaka viedokli, ka VID par atbildīgo institūciju valsts amatpersonu deklarāciju saņemšanai, ievadīšanai datubāzēs un glabāšanai varēja noteikt vienīgi pārejas perioda laikā, kamēr KNAB tika izveidota pietiekama kapacitāte.

Šajā pārejas periodā VID saņēma, glabāja un pārbaudīja valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas termiņus, kā arī formālo deklarāciju aizpildīšanas pareizību. Tajā pašā laikā korupcijas un interešu konfliktu risku vērtēšana no publiski un/vai elektroniski pieejamajām datubāzēm ir un tam arī turpmāk ir jāpaliek KNAB uzdevumam.

Ministra informatīvais ziņojums Ministru kabineta 2008.gada 11.marta sēdē