Par dabas lauksaimniecību

Gundega Mičule, Zemkopības ministrijas Produkcijas kvalitātes vadības departamenta direktore, — "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1.lpp.

Tika nolemts, ka realizējams otrais variants, — galvenokārt divu iemeslu dēļ. Pirmais — jau šobrīd ir iniciatīva no bioloģiskās lauksaimniecības koordinācijas centriem, kuros privātās iniciatīvas robežās darbojas inspektori. Pašlaik vēl tiem nav deleģēta valstiskā atbildība un garantijas. Ar izstrādājamo noteikumu pieņemšanu šis jautājums būs atrisināts. Līdztekus atrisinātos arī atbilstība ES prasībām un iespējas izmantot ES fondu līdzekļus, ko nevar darīt, ja nav atbilstoša likumdošanas akta. Otrs iemesls — finansējums, jo šādas pilnīgi jaunas sistēmas izveidošana prasa vairāk līdzekļu, nekā sistēmas izveidošana uz kādas jau esošas organizācijas bāzes. Protams, arī izvēlētajā variantā ir nepieciešams attiecīgs finansējums no valsts budžeta, lai izveidotu uzraudzības institūciju, vismaz pāris cilvēkiem ar šo jautājumu būtu jānodarbojas.

Lai visa sistēma sāktu darboties, vispirms nepieciešams pieņemt jau iztirzātos MK noteikumus. Taču ar to vēl ir par maz. Mums jāzina, kā atbildīgajai uzraudzības institūcijai būs jādarbojas, jo šāda veida pieredzes Latvijā vēl nav. Lai pieredzi iegūtu un iespējami ātrāk varētu iedzīvināt sistēmu, esam vienojušies ar dāņu kolēģiem, kuri piekrita ar mums veidot kopīgu projektu. Pamatā projektam ir tieši inspekcijas un sertifikācijas sistēmas radīšana un tās realizēšanas uzsākšana.

Pašlaik ir gatavs šā projekta pieteikums, ko dāņu puse iesniegusi Dānijas Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrijā. Tas ir divpusējs projekts starp Dānijas firmu "Danagro", kas ietilpst konsultantu grupā "Carl Bro" un ir Dānijas Lauksaimniecības padomes locekle, un Baltijas valstīm, jo visās trīs Baltijas valstīs problēmas bioloģiskās lauksaimniecības jomā ir ļoti līdzīgas. Lielāko daļu projekta finansē dāņi, un nepieciešamais Latvijas līdzfinansējums ir salīdzinoši niecīgs.

Mēs ar šā projekta palīdzību gribam izprast, kādas ir uzraudzības institūcijas funkcijas un atbildība. Tad, kad dāņi būs guvuši precīzu atbildi no savas ministrijas par to, ka finansējums ir nodrošināts un projektu var sākt realizēt, tad reāla darbība sāksies arī Latvijā. Projekta ietvaros notiks arī vadošo darbinieku un inspektoru mācības.

Vēl par preču zīmēm. Latvijā pašlaik lieto četras preču zīmes, kas apzīmē bioloģiski tīru produktu (attēlā). Eiropā ir vienoti standarti, kas jāievēro katram produktu veidam, lai to uzskatītu par bioloģiski tīru. Sabiedriskās organizācijas, kas Latvijā pašlaik nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, jau ir sākušas normatīvo aktu pielāgošanu atbilstoši ES prasībām. Projekta gaitā nonāksim pie vienas vienotas un arī ārpus Latvijas atzītas bioloģiskās produkcijas preču zīmes, kuru garantē valsts uzraudzības institūcija. Un tas nav mazsvarīgi. Jo Latvija vēl pašlaik ir tā vieta, kur atšķirībā no daudzām citām Eiropas zemēm, iespējams veiksmīgi ražot bioloģiski tīru produkciju — gan zemes tīrības, gan pietiekami kvalificēta darbaspēka ziņā. Šī ir tā niša, ko vēl varam aizņemt, protams, ja būs ieinteresētība no valsts institūciju puses. Sabiedriskās organizācijas ir ļoti aktīvas. Atliek vien tām deleģēt noteiktas funkcijas un izveidot nepieciešamo juridisko bāzi.

Vēl viens jautājums, kas jau ir sākts risināt, proti, jāizveido institūcija, kas valsts līmenī vadītu bioloģisko lauksaimniecību. Nav noslēpums, ka Zemkopības ministrija ir pirmā visu ministriju vidū, kurā notiek ievērojamas pārmaiņas, tajā skaitā inspekciju apvienošana. No divām inspekcijām, kuras bija atbildīgas par graudu produkcijas kvalitāti, — Labības inspekcijas un Pārtikas produkcijas kvalitātes inspekcijas — ir izveidota viena, kas būs atbildīga par augkopības jautājumiem. Un šai jaunajai institūcijai, Augkopības produkcijas valsts kvalitātes dienestam, tad acīmredzot tiks uzdots pārraudzīt arī bioloģisko lauksaimniecību.

Projekta īstenošanai paredzēti divi gadi. Pašlaik ar bioloģisko lauksaimniecību Latvijā nodarbojas apmēram 120 saimniecības. Visa produkcija tiek realizēta tepat Latvijā (veikalos un augstas klases restorānos), jo nopietnam eksportam nepietiek ražošanas jaudu. Vēlreiz gribu uzsvērt — šī pagaidām ir brīva vieta, ko mēs Eiropā varam aizpildīt. Eiropā, kura ar katru dienu vairāk un vairāk pieprasa dabīgu un bioloģiski tīru produkciju.

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore