Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2008. gada 13. marta sēdes stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.03.2008., Nr. 46 (3830) https://vestnesis.lv/ta/id/172801

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Eiropas Parlaments: Par tiešāku piedalīšanos Irākas stabilizācijā

Vēl šajā numurā

25.03.2008., Nr. 46 (3830)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimas 2008. gada 13. marta sēdes stenogramma

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Stenogrammas nobeigums. Sākums — Saeimas materiālu 18.laidienā (“LV”, Nr.45, 20.03.2008.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai deputātei Pētersonei ir kas bilstams komisijas vārdā?

K.Pētersone.

Jā, paldies. Es vēlētos komisijas vārdā piebilst vēl vienīgi to, ka mēs komisijā skatījām Ministru kabineta iesniegto likumprojekta anotāciju.

Un faktiski es gribētu aizrādīt Sokolovska kungam, ka, debatēs izsakoties, vajadzētu tomēr būt precīzam.

Kad es viesojos britu parlamentā, tad uzzināju, ka britu parlamentam nav Kārtības ruļļa, bet tradīcijas noteic, ka deputāti nedrīkst melot. Un, ja opozīcijas deputāti kaismīgi kaut ko apgalvo, tad pozīcijas deputāti atļaujas kādreiz teikt tā: “Mans godātais draugs ir ļoti taupīgi izturējies pret taisnību jeb tā ekonomiski lietojis taisnības jēdzienu.” (No zāles dep. J.Sokolovskis: “Komisijas vārdā!”)

Un tāpēc es gribētu savam ļoti cienījamam draugam Sokolovska kungam komisijas vārdā teikt, ka viņš ļoti taupīgi apgājies ar taisnību. Jo, kā mēs komisijā redzējām, anotācijā teikts, ka Ministru kabinets ir savā sēdē apstiprinājis rīkojumu, kurā norādīts, ka izmaksas par abiem projekta īstenošanas posmiem nevar pārsniegt 164,67 miljonus latu.

Tā ka paldies par uzmanību. Ar šo argumentu es tad nu gribētu beigt. Komisijas vārdā es jūs nevaru aicināt likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā, jo informēju jūs par komisijas viedokli.

Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 22, atturas – 13. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un datumu, kurā likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā Saeimas sēdē.

K.Pētersone.

Godāto priekšsēdētāj, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt 18.martu. Un lūdzu likumprojektu otrajā lasījumā izskatīt 4.aprīlī.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Es atvainojos!

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam! Es saprotu, ka viņam ir cits priekšlikums.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 4.septembris, un likumprojekta izskatīšana – 11.septembra sēdē. Pamatojums: pēc budžeta izmaiņu pieņemšanas.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos! Vai jūs varētu precizēt, kurš septembris būtu priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Nāciet, lūdzu, tribīnē. Ir kaut kādas problēmas ar jūsu mikrofonu.

V.Buzajevs.

Mans ierosinājums: priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 4.septembris, un likumprojekta izskatīšana – 11.septembra sēdē. Pamatojums: pēc budžeta izmaiņu pieņemšanas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu vēl arī Dobeļa kungam! Viņš vēlas runāt par procedūru.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi, 4.aprīlis nav ceturtdiena. Es domāju, ka laikam bija doma par 3.aprīli. (Starpsauciens: “Septembris!”) Nē, patlaban ir runa par aprīli. Piedošanu, klausieties jūs tur, tanī galā!

Sēdes vadītājs.

Dobeļa kungs, lūdzu, ievērojiet ētikas normas.

J.Dobelis.

Tātad runa ir par 3.aprīli.

Sēdes vadītājs.

Jā, 3.aprīlis – tāds ir priekšlikums.

Lūdzu, atkārtojiet, Pētersones kundze, jūsu priekšlikumu, un tad liksim uz balsošanu saskaņā ar Saeimas kārtības rulli.

K.Pētersone.

Es gribētu atvainoties saviem viscienījamākiem kolēģiem un sēdes vadītājam. Es neprecīzi minēju datumu likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā. Lai arī stenogrammā ieviestos skaidrība, atkārtoju: lūdzu to skatīt otrajā lasījumā 3., nevis 4.aprīlī.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi, tātad mums ir divi priekšlikumi. Viens priekšlikums ir šāds: priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18.marts, un likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē – 3.aprīlī. Otrs priekšlikums: priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 4.septembris, un likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē – 11.septembrī.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms jābalso par tālāko termiņu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Buzajeva izteikto priekšlikumu – par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 4.septembri un 11.septembrī likumprojektu otrajā lasījumā skatīt Saeimas sēdē. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 44, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Un tagad, lūdzu, balsosim par otru priekšlikumu: priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18.marts, un likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē – 3.aprīlī. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 19, atturas – 2. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18.marts, un likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē – 3.aprīlī.

Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta. Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Likumprojekta otrajam lasījumam ir saņemti pieci priekšlikumi.

1.priekšlikums ir saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 85.panta otrās daļas 2.punktu likumprojektā iekļautais Nacionālās drošības likuma grozījums –likumprojekts, kura reģistrācijas numurs ir 595/Lp9. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

2.priekšlikums – likumprojektā iekļautais likumprojekts Nr.595/Lp9. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

3.priekšlikums – likumprojektā iekļautais likumprojekts Nr.595/Lp9. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

4.priekšlikums – likumprojektā iekļautais likumprojekts Nr.595/Lp9. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš.

5.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to ir izskatīti visi iesniegtie priekšlikumi. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 28.marts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2151.

Komisija ir izskatījusi otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”. Ir saņemti seši priekšlikumi.

Sākumā nedaudz pastāstīšu par priekšlikumu būtību. Komisija konstatēja, ka līdz šim nav izpildīts likuma pārejas noteikumu 8. un 9.punkta nosacījums. Tas uzliek par pienākumu Ministru kabinetam izstrādāt kārtību, kādā nekustamais īpašums bez atlīdzības nododams gan valsts augstskolām, gan arī citām atvasinātām publiskām personām.

Komisija to visu vērtēja. (Konkrēti ir runa par Šadurska kunga priekšlikumu, par ko mēs vēlāk arī balsosim.) Mēs komisijā tomēr nolēmām, ka dosim iespēju valdībai šīs lietas sakārtot, un atsevišķā vēstulē Ministru prezidenta kungam Ivaram Godmanim norādījām uz to, kādi darbi līdz šim nav izdarīti. Ceram, ka viņi turpmāk tos izdarīs.

Tagad izskatīsim katru no priekšlikumiem.

1. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Nolasīšu savu priekšlikumu: “Valsts vai pašvaldības mantu, tajā skaitā nekustamo mantu, var atsavināt, valsts dibinātām augstskolām, kuras ir atvasinātas publiskas personas, nododot bez atlīdzības. Šādi iegūtu nekustamo mantu augstskola var atsavināt, ieķīlāt, izīrēt, iznomāt vai citādi apgrūtināt tikai ar Ministru kabineta atļauju.”

Un nu, kolēģi, mazliet par šā priekšlikuma vēsturi. Jautājumam par augstskolu nekustamajiem īpašumiem ir ļoti sena vēsture. Vispirms ir jāmin 2005.gada augusts un grozījumi Augstskolu likumā, kas mainīja augstskolu statusu un deva tām iespēju pretendēt uz valsts mantas atsavināšanu.

2006.gada februārī tika izveidota darba grupa, lai izstrādātu koncepciju. Pēc diviem mēnešiem koncepcija bija gatava, tā tika izsūtīta augstskolām, un likās, ka jautājums tiešām tiks risināts. Un tad sākās riņķadancis.

2007.gada martā Saeima, grozot šo pašu likumu, paredzēja pārejas noteikumus, kuros Ministru kabinetam uzdeva līdz pagājušā gada 1.oktobrim iesniegt Saeimā atbilstošu likumprojektu. Tātad likumdevējs bija skaidri paudis savu gribu un devis uzdevumu valdībai.

Pēc astoņiem mēnešiem šāda darba grupa tika izveidota. Interesanti, ka šī darba grupa tika izveidota vienu mēnesi pēc tam, kad likumā noteiktais termiņš jau bija pienācis. Kad pēc astoņiem mēnešiem šo darba grupu izveidoja, vēl pēc trim mēnešiem šī darba grupa sanāca uz pirmo sēdi un nonāca pie atziņas, ka ir jāizdara grozījumi vēl deviņos likumos, un šķiet, ka šis process būs bezgalīgs.

Man bija iespēja piedalīties Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē, un man radās iespaids par komisijas locekļu nedalītu vēlmi beidzot atrisināt šo jautājumu. Ir jāatzīmē, ka komisija izveidoja, manuprāt, ļoti racionālu kalendāro plānu, līdz kuram datumam valdībai ir jāiesniedz Saeimā jauni grozījumi šajā likumā, kā arī citos ar to saistītajos normatīvajos aktos.

Man ir liela cerība, ka Izglītības un zinātnes ministrija Ministru kabinetā tiešām rosinās šo lietu un ka Ministru kabinets pie šā jautājuma strādās. Tomēr, godātie kolēģi, man ir ļoti lielas bažas, vai, neskatoties uz to, ka visi ir it kā “par”, šis jautājums atkal nesāks mest kārtējos lokus. Es ļoti baidos, vai darba grupa savā nākamajā sēdē gribēs grozīt vairs tikai deviņus likumus, tā varbūt šiem grozāmajiem normatīvajiem aktiem pievienos vēl atziņu, ka ir jāgroza arī Satversmes 1.pants, ka ir jāgroza ANO Harta un varbūt ir jāizdara grozījumi arī Vecajā Derībā, lai šo jautājumu beidzot atrisinātu.

Kolēģi, es ļoti aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Es apzinos, ka šī pagaidām ir vēl deklaratīva norma, kura nedarbosies, kamēr nebūs izdarīti citi grozījumi, bet tomēr likumā būs skaidri iestrādāta norma, ka likumdevējs atbalsta to valsts vai pašvaldību nekustamo īpašumu, kas ir nepieciešami izglītības vajadzībām, nodošanu valsts dibinātām augstskolām īpašumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajam sekretāram Rolandam Brokam.

R.Broks (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Labdien, augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs un cienījamie deputāti! Paldies par doto iespēju uzstāties debatēs. Runājot par deputāta Šadurska kunga ierosinājumu, kas paredz papildināt Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 4.pantu ar sesto daļu, kura paredz bez atlīdzības nodot valsts dibinātām augstskolām īpašumā valsts vai pašvaldību mantu, jāteic, ka šī ideja ir principiāli atbalstāma.

Kā zināms, valsts dibinātām augstskolām ir atvasināts publiskās personas statuss, gluži tāpat kā pašvaldībām. Turklāt pašreiz spēkā esošā Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma redakcija paredz iespēju valsts mantu atsavināt pašvaldībai, kā arī pašvaldības mantu atsavināt valstij.

Ja Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā tiktu ietvertas šādas normas, tās valsts dibinātām augstskolām radītu vienlīdzīgas tiesības ar citiem atvasinātiem publisko personu subjektiem – pašvaldībām. Šāda situācija no likumdevēju puses noteikti būtu korekta.

Taču, runājot par konkrēto priekšlikumu, vēlos uzsvērt un vērst jūsu uzmanību uz to, ka Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma pārejas noteikumos jau ir ietverta norma, ka Ministru kabinets izstrādā grozījumus šajā likumā, kuri reglamentē nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības valsts dibinātu augstskolu īpašumā.

Un tieši tagad pie tā notiek darbs. Diemžēl ir jāatzīst, ka Šadurska kunga ierosinātie grozījumi, ja Saeima par tiem nobalsotu pozitīvi, raugoties no juridiskā viedokļa, nedotu iespēju nekustamo īpašumu nodot valsts dibinātām augstskolām, jo likuma 4.pants pēc būtības reglamentē nevis valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu, bet gan reglamentē to personu loku, kas varētu ierosināt atsavināt mantu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā Spurdziņa kungam ir kas piebilstams?

O.Spurdziņš.

Paldies. Man nav nekas piebilstams, jo par komisijas vēlmi šo jautājumu sakārtot Šadurska kungs jau ļoti precīzi izstāstīja.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 45, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

3. – Juridiskā biroja priekšlikumu, kas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, – komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts, likumprojektu papildinot ar jaunu pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurā ir sakārtots kalendārais grafiks. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums par šā likuma spēkā stāšanās laiku. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Lūgums atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Spurdziņš.

Priekšlikumus aicinu komisijā iesniegt līdz šā gada 31.martam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Cienījamie kolēģi! Pirms mēs skatām nākamo darba kārtības punktu, mums ir jālemj vēl par diviem grozījumiem šodienas darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu šodien izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu “Par Ārijas Kozlovskas atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu darba kārtībā? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Ir arī vēl otrs Juridiskās komisijas lūgums izdarīt grozījumu Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Zaigas Vrubļevskas atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu darba kārtībā? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tagad skatīsim nākamo šodienas darba kārtības punktu – likumprojektu “Attīstības plānošanas sistēmas likums”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Strādāsim, lūdzu, kolēģi, ar dokumentu Nr.2152! Uz otro lasījumu likumprojektam ir iesniegti 38 priekšlikumi.

1. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna kunga priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 2. ir ministra Zalāna kunga priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 4. ir ministra Zalāna kunga priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts, iekļaujot atbildīgās komisijas 5.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

6. – deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 7. ir deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums, kurš nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! No deviņiem attīstības plānošanas pamatprincipiem tikai vienā, kurā ir runa par atklātības principu, ir zināmas atrunas par to, ka šā atklātuma principa pielietošana var būt arī ierobežota.

Es uzskatu, ka šeit nav absolūti nekādas loģikas, tāpēc ierosinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, tad lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Sergeja Dolgopolova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 42, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

8. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna kunga priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļaujot atbildīgās komisijas 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

9. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna kunga priekšlikums – nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 10. – ministra Zalāna kunga priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

11. – deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 12. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir daļēji atbalstīts, iekļaujot komisijas 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

13. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

14. – ministra Zalāna kunga priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

15. – ministra Zalāna kunga priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts, iekļaujot komisijas 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

16. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

17. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

18. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts ir arī 19. – ministra Zalāna kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 20. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Atbalstu nav guvis ministra Zalāna kunga 21.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 22. – ministra Zalāna kunga priekšlikums – nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

23. – deputātu Plinera kunga un Buhvalova kunga priekšlikums – ir daļēji atbalstīts, iekļaujot atbildīgās komisijas 24.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

24.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Deputāta Kučinska kunga 25.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

26. – deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums – nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

 

S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Ja šā likuma mērķis ir izstrādāt kaut kādu papildu instrumentu Ministru kabinetam, tad tā ir viena lieta. Ja tas tiešām veicina attīstības plānošanu kā tādu, tad, dzīvojot parlamentārā republikā, es domāju, ka šī sistēma ir jāvada komisijai vai padomei, vai jebkurai citai institūcijai, kuru būtu izvērtējis, atbalstījis, akceptējis parlaments – Saeima.

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

O.Spurdziņš.

Mēs atbalstījām Kučinska kunga priekšlikumu, ka šo uzraudzību nodrošina Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Šis ir 26.priekšlikums. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. – deputāta Sergeja Dolgopolova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 34, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Deputāta Kučinska kunga iesniegtais 27.priekšlikums ir guvis daļēju atbalstu un iekļauts komisijas priekšlikumā – 28.priekšlikumā –, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

29. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

30. – deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums – nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

O.Spurdziņš.

31. – ministra Zalāna kunga priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

32. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

33. – deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums – ir daļēji atbalstīts, iekļaujot komisijas iesniegtajā 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī deputāta Kučinska kunga iesniegtais 34.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļaujot to visu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtajā 35.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

36. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts ir arī 37. – komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Un 38. – komisijas priekšlikums, kas nosaka spēkā stāšanās datumu, – ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Paldies, kolēģi.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Attīstības plānošanas sistēmas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 4, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Spurdziņš.

Lūdzu noteikt par iesniegšanas datumu šā gada 7.aprīli.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Starptautiskās palīdzības likums”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2154. Gribu teikt, ka Ārlietu komisija 2008.gada 6.marta sēdē izskatīja un otrajam lasījumam atbalstīja likumprojektu “Starptautiskās palīdzības likums”.

Pirmajā lasījumā noteiktajā termiņā mēs esam otrajam lasījumam saņēmuši 12 dažādus priekšlikumus, un es jums tūlīt ziņošu par to, kā par šiem priekšlikumiem ir lēmusi Ārlietu komisija.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš.

4. – pašas Ārlietu komisijas sagatavots priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš.

Ārlietu komisija ir sagatavojusi arī 5.priekšlikumu, un arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš.

Mēs komisijā esam akceptējuši arī Juridiskā biroja iesniegto 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš.

Juridiskā biroja iesniegtais 7.priekšlikums sākumā tika atbalstīts, bet pēc tam, pēc ilgām debatēm, komisija nolēma to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst… (No zāles dep. V.Orlovs: “Kā jābalso?”) Vai Orlova kungs uzstāj, ka vajag balsojumu? (No zāles dep. V.Orlovs: “Es vienkārši gribu saprast!”) Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš.

8. – Ārlietu komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš.

10. – Ārlietu komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš.

12. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš.

Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Starptautiskās palīdzības likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Bērziņš.

Paldies par atbalstu, godājamie kolēģi! Termiņš – šā gada 28.marts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu. Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par prakses ārstiem””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie deputāti! Vispirms es savā un arī to citu deputātu vārdā, kuri, būdami mediķi, ir ievēlēti Saeimā, gribu izteikt pateicību visiem tiem deputātiem un Saeimas darbiniekiem, kuri otrdien atrada laiku un nodeva asinis.

Tagad sāksim strādāt ar dokumentu Nr.2159 – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par prakses ārstiem””.

Iesniegti trīs priekšlikumi.

1.priekšlikums ir no Sociālo un darba lietu komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

Arī 2.priekšlikums ir no Sociālo un darba lietu komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

Arī 3.priekšlikumu sagatavoja komisija, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

Līdz ar to lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par prakses ārstiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Orlovs.

Ņemot vērā to, ka šis likums ir ļoti saistīts ar Pacientu tiesību likumu un komisija lūdz virzīt šos likumprojektus paralēli, priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 2.jūnijs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Tagad strādāsim ar dokumentu Nr.2160 – likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”.

Iesniegti 26 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

3.priekšlikumu sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

4. – veselības ministra Ivara Eglīša priekšlikums. Komisija nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

V.Orlovs.

5. – priekšlikums, kuru sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

6. – deputātes Sarmītes Ķikustes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

Nav atbalstīts 8. – veselības ministra priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

V.Orlovs.

9. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

10. – veselības ministra priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 9. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, par kuru mēs jau nolēmām, ka tas ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

11. – veselības ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

12. priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

Atbalstīts ir arī 13.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

14. priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 15. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

Atbalstīts ir arī 16. – veselības ministra priekšlikums. Tas iestrādāts 18.priekšlikumā, kuru sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija. Arī 17.priekšlikums atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

19. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

Atbalstīts ir arī komisijas sagatavotais 20.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

Atbalstīts ir arī 21.priekšlikums, ko sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

Komisija neatbalstīja 22. – deputātes Ķikustes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – deputātes Sarmītes Ķikustes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 49, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Orlovs.

23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

Atbalstīts ir arī 24. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

25. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

Atbalstīts ir arī 26. – atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Orlovs.

Šā gada 7.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par gaisa pārvadātāju veikto pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Amerikas Savienoto Valstu Iekšzemes drošības departamentam (IDD)”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais Prezidij! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2170 – likumprojektu “Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par gaisa pārvadātāju veikto pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Amerikas Savienoto Valstu Iekšzemes drošības departamentam (IDD)”.

Minētā nolīguma pamatā ir vienošanās starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, un šī vienošanās paredz, ka šis nolīgums tiek ratificēts visu valstu parlamentos.

Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par gaisa pārvadātāju veikto pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Amerikas Savienoto Valstu Iekšzemes drošības departamentam (IDD)” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš.

Šā gada 20.marts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Paldies.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) sadarbības līgumu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2171 – likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) sadarbības līgumu”.

Godājamie kolēģi! Šī ir konvencija, ar kuru Latvija pievienojas Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centram (ECMWF) jeb, vienkāršākā valodā runājot, Eiropas galvenajai meteoroloģiskajai institūcijai, kas faktiski nodrošina zemeslodes atmosfēras pārraudzību un pārskatīšanu ik stundu un kas nodrošinās arī to, ka mēs saņemsim patiesu informāciju par laika prognozi… Es gribētu teikt – patiesāku informāciju par laika prognozi, kā arī precīzāku prognozi par to, kas varētu notikt ar laikapstākļiem nākamajās 15 dienās.

No mūsu lēmuma ir atkarīgs, cik ātri mēs šo informāciju saņemsim, un tāpēc komisijai ir priekšlikums nobalsot par šā likumprojekta steidzamību un nobalsot par šo Konvenciju tieši šodien arī otrajā lasījumā, lai mēs jau ar 1.aprīli varētu saņemt šo precīzo informāciju.

Gribu vēl piebilst to, ka šī precīzā informācija ir vajadzīga ne tikai mums – cilvēkiem, kuri skatās laika ziņas, bet tā ir ārkārtīgi svarīga arī zvejniekiem, kuri brauc jūrā, tā ir ārkārtīgi svarīga drošības struktūrām, aviācijai, satiksmei, tā ir svarīga arī zemniekiem, lai apmēram zinātu, kā rīkoties ar ražu, un tā tālāk, un tā joprojām.

Godājamie kolēģi! Aicinu jūs nobalsot par šā dokumenta steidzamību, nobalsot par to pirmajā lasījumā un pēc tam arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) sadarbības līgumu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! Sakarā ar to, ka Latvija pievienojas šai starptautiskajai konvencijai un faktiski nekādi priekšlikumi, grozījumi vai labojumi šajā konvencijā nav iespējami, aicinu jūs atbalstīt tās tūlītēju izskatīšanu šodien arī otrajā lasījumā un šo jautājumu slēgt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) sadarbības līgumu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Pārejam pie šodienas sēdes darba kārtības nākamās sadaļas izskatīšanas. Lēmuma projekts “Deklarācija “Par 1932. un 1933. gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! 2006.gada 28.novembrī Ukrainas Republikas parlaments pieņēma likumu par 1932. un 1933.gadā Ukrainā izraisīto badu – golodomoru. Savukārt Ukrainas prezidents, parakstot šo likumu 2007.gada sākumā, vērsās pie visu valstu vadītājiem ar aicinājumu atbalstīt ar rezolūcijām šā golodomora atzīšanu. Un, otrkārt, viņš vērsās arī pie nacionālajiem parlamentiem un aicināja nosodīt golodomoru un atzīt to par genocīdu pret ukraiņu tautu.

Gribu jūs, kolēģi, informēt, ka Ārlietu komisija ļoti nopietni vairākās sēdēs izskatīja šo sākotnēji Dzintara Rasnača iesniegto dokumentu. Pa šo laiku mums ir bijušas vairākas tikšanās arī ar Ukrainas Republikas vēstnieku. Mēs esam savākuši arī visu informāciju par to, kas tad ir noticis pēc Ukrainas prezidenta aicinājuma pasaules valstu vadītājiem. Gribu, kolēģi, jūs informēt, ka paziņojumu par golodomoru ir pieņēmuši 15 valstu parlamenti, un es uzskaitīšu šīs valstis. Tā ir Argentīna, Austrālija, Azerbaidžāna, Beļģija, Čehija, Gruzija, Igaunija, Itālija, Kanāda, Lietuva, Polija, Portugāle, ASV, Spānija un Ungārija. Pēc diskusijām Ārlietu komisijā tika nolemts, ka mēs izveidosim savu redakciju un nobalsosim “par” līdzvērtīgu atbalstu Ukrainai.

Mēs, uzreiz gan jāsaka, konstatējām, ka šī rezolūcija nav vērsta ne pret kādu citu konkrētu trešo valsti. Šī rezolūcija vienkārši ir fakta konstatējums par briesmīgo nodarījumu, kāds Ukrainas tautai tika nodarīts 1932. un 1933.gadā, kad Ukrainā, Pievolgā un citur faktiski bija ļoti laba labības raža. Taču Padomju Savienībai bija starptautiskās saistības, un tai bija jāizpilda eksporta pasūtījums. Tā rezultātā veselas teritorijas tika aplenktas ar armiju. Armija tur tika iedzīta iekšā un faktiski tika atņemta visa labība. Tā rezultātā Ukrainā apmēram piektdaļa iedzīvotāju nomira badā.

Šādas lietas nekad pasaulē vairs nedrīkst atkārtoties, un tāpēc mēs uzskatījām, ka ir svarīgi pievienoties to valstu grupai, kuras ir atbalstījušas šo Ukrainas valdības un Ukrainas prezidenta aicinājumu, un nosodīt šāda veida lietas, atgādinot pasaules sabiedrībai par to, kādas briesmas ir notikušas pagājušajā gadsimtā.

Godājamie kolēģi, es aicinu atbalstīt šo dokumentu un nobalsot “par” to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es uzaicinu visus šeit sēdošos Saeimas deputātus lielā vienprātībā un ar ievērojamu balsu vairākumu atbalstīt šo deklarāciju.

Šīs deklarācijas atbalstīšana ir nepieciešama vairāku iemeslu dēļ.

Viens no iemesliem ir tas, kā to ir atzinusi ne tikai Eiropas, bet arī pasaules ievērojamāko politiķu un vēsturnieku daļa, ka Krievijas impērija nekad vairs netiks atjaunota, ja būs spēcīga nacionāla, neatkarīga Ukrainas valsts.

Otrs iemesls ir tāds, ka mums tas ir jādara Ukrainas ukraiņu un Latvijas ukraiņu labad. Proti, vēl pirms gada Kijevā – Ukrainas galvaspilsētā –, kur ukraiņi sastāda majoritāti, laikraksti un žurnāli ukraiņu valodā tika pārdoti mazākā skaitā nekā krievu valodā. Tik tālu ukraiņu tautu jau ir skāris rusifikācijas vilnis. Mums viņiem ir jāpalīdz ar šo deklarāciju, un mēs palīdzēsim. Ja viņi zinās, ka arī salīdzinoši mazā Latvija atbalsta viņu nacionālos centienus, tas nāks viņiem par labu.

Līdzīgs stāvoklis ir arī Latvijā. Latvijas ukraiņu bērnu vairākums diemžēl neapmeklē mūsu valsts dibināto ukraiņu skolu, bet apmeklē krievu skolu. Arī pie mums tātad turpinās rusifikācijas process.

Kādā veidā tas turpinās? Es jums ar tiešu, precīzu piemēru parādīšu, kā tas notika Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdē pirms divām nedēļām.

Tajā Pilsonības likuma izpildes komisija sēdē apsprieda Latvijas Pirmās partijas biedra un īpašu uzdevumu ministra integrācijas lietās Kastēna iesniegto multikulturālisma atbalstīšanas projektu…

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, Lāča kungs, lūdzu, runājiet par deklarāciju!

V.Lācis.

Daudzes kungs, tas būs tieši par lietu – par to, ka mums ir jāatbalsta arī Latvijas ukraiņi ar šo paziņojumu.

Būs! Pacietieties! Es nemaz nepārkāpju reglamentu.

Proti, septiņi latviešu deputāti šinī komisijā lielā vienprātībā noraidīja Kastēna ierosināto multikulturālisma ideju, un tikpat lielā vienprātībā pieci prokrievisko partiju deputāti atbalstīja šo ideju. Taču visinteresantākais bija tas, ka pieklājīgu vārdu sadursmju laikā pie manis personīgi ar retorisku jautājumu griezās bijušais Latvijas Pirmās partijas Saeimas deputāts Stepaņenko un man jautāja (visi kolēģi to dzirdēja): “Lāča kungs, bet kā tad lai es neatbalstu multikulturālisma ideju, jo mans tēvs ir ukrainis, bet māte ir poliete?” Ko es šim kungam varēju atbildēt? Es teicu: “Redziet, jūs esat…” “Kas es esmu?” viņš man jautāja tāpat kā Valsts prezidents Zatlers vienreiz nejauši jautāja. Es teicu: “Redziet, jūs esat rusificēts slāvs!” Cita atbilde man nevarēja būt. Un es uzskatu, Stepaņenko, ka tad, ja jūs esat īsts ukrainis, jums ģimenē nav jārunā vis krievu valodā, bet gan jārunā ukraiņu valodā, un jums mājās pie sienas vajadzēja būt ukraiņu nacionālā partizānu vadoņa Banderas fotogrāfijai un hetmaņa Skoropadska fotogrāfijai, kurš 1918.gadā dibināja Ukrainas valsti. (Izsaucieni no zāles. Dep. J.Pliners: “Par tēmu! Stepaņenko nav zālē!”)

Sēdes vadītājs.

Lāča kungs, es jums atkārtoti aizrādu…

V.Lācis.

Lūk! Un viņa māte esot poliete. Nu tad jums ir jāzina… Viņa gan šeit nav klāt, ka Krakovā pēc Polijas okupācijas satikās gestapo virsnieki…(No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Par tēmu!”)

Sēdes vadītājs.

Lāča kungs, lūdzu, runājiet par deklarāciju!

V.Lācis.

…un nolēma, ka poļu nacionālisms ir jāiznīcina.

Tātad mums ir jāatbalsta šis lēmuma projekts arī ukraiņu labad un latviešu… Latvijā dzīvojošo ukraiņu labad.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Es aicinu tiešām nenovirzīties no lēmuma projekta un runāt par deklarāciju, par kuru mēs šobrīd runājam pirmajā lasījumā.

Debatēs vārds deputātei Sandrai Kalnietei.

S.Kalniete (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!

Es gribētu runāt par tiem dažiem priekšlikumiem, kurus ir iesniedzis deputāts Uldis Grava, lai papildinātu šo dokumentu.

Runa ir par to, ka mēs faktiski nevienā no dokumentā esošajām rindkopām skaidri nepasakām, ka šeit runa ir par genocīdu. Un es gribētu arī iebilst manam godājamajam kolēģim Andrim Bērziņam, ka tie fakti, kurus jūs minējāt sākumā, lai pastāstītu, kādā veidā šis lielais bads Ukrainā veidojās, ir novecojuši. Taču jaunākie pētījumi pierāda, ka sistemātiskās un administratīvi īstenotās metodes tomēr bija vērstas uz Ukrainas zemniecības kā šķiras iznīcināšanu.

Es vēlos arī atkārtoti uzsvērt, ka apspriežamais dokuments nav vis tiesību akts, bet gan politisks dokuments, kurā parlaments pauž savu politisko vērtējumu par lielo badu Ukrainā. Un parlamentārieši vienmēr ir brīvāki savā valodā nekā valdības pārstāvji. Turklāt es gribu arī atgādināt, cik ļoti mums Latvijā bija nozīmīgs tas citu valstu parlamentu atbalsts, kuru pēc 1990.gada 4.maija mūsu neatkarībai sniedza dažādu valstu parlamentārieši, un piebilst, ka tolaik valdības klusēja.

Politiskajām deklarācijām ir liela nozīme, lai virzītu likumdošanas procesu. Tieši tāpēc es lūdzu atbalstīt šo deklarāciju, un es lūdzu atbalstīt arī deputāta Gravas 4.priekšlikumu – iekļaut vārda “terors” vietā vārdu “genocīds”. Es nolasīšu priekšlikumu kopumā…

Sēdes vadītājs.

Par to mēs runāsim vēlāk – nākamajā lasījumā, Kalnietes kundze. Tad, kad par priekšlikumiem būs debates.

S.Kalniete.

Jā, labi, bet tagad es pateikšu, kāpēc es to kopumā uzskatu par pietiekami svarīgu.

Iekļaujot terminu “genocīds” deklarācijā par lielo badu Ukrainā, mēs starptautiski paudīsim savu attieksmi arī pret pašreiz notiekošajām diskusijām. Mēs tādējādi paudīsim savu attieksmi arī pret to, ka pašlaik spēkā esošā definīcija – termina “genocīds” definīcija, tāda, kāda tā ir noteikta 1947.gada ANO konvencijā, – ir nepilnīga un ka tā faktiski traucē mums virzīties tālāk uz to mērķi, ko mēs sev esam izvirzījuši, – panākt starptautisku totalitārā komunisma nosodījumu.

Kā tad 1947.gadā tapa ANO konvencija un termina “genocīds” definīcija? Tā tapa pēc PSRS uzstājīgās prasības izņemt ārā visus tos formulējumus, kas tiešā vai netiešā veidā varētu attiekties uz Staļina režīma īstenotajām masu represijām. Un tāpēc konvencijā netika iekļauts, piemēram, tāds juridisks termins kā “democīds”.

Tas, kas notika bijušās PSRS teritorijā, it kā neiekļaujas ANO konvencijā dotajā termina “genocīds” definīcijā. Definīcijas neatbilstība tiem faktiem, kas tagad ir atklājušies pēc PSRS sabrukuma, ir daudzās starptautiskās diskusijās un forumos kļuvuši par šķērsli, kas kavē mūs, kas šīs represijas esam piedzīvojuši, panākt totalitārā komunisma noziegumu starptautisku nosodījumu.

Kopš PSRS sabrukuma mums ir atklājušies arvien jauni šausminoši fakti, kas apstiprina, ka Staļina režīms šīs represijas īstenoja sistemātiski, administratīvi plānotā veidā, pret visiem tiem, kas nepakļāvās režīmam. Un pie šīm represijām pieskaitāma arī veselu tautu mērdēšana badā, kā tas notika ar septiņiem miljoniem cilvēku Ukrainā.

Mēs visi šodien zinām, ka termina “genocīds” spēkā esošā definīcija vairs neatspoguļo tos jaunos faktus, kas ir atklājušies.

Eiropas Komisija 9.aprīlī pirmo reizi rīko sabiedrisku tribunālu par totalitārisma noziegumiem. Es esmu piedalījusies šā tribunāla sagatavošanā. Sagatavošanas gaitā notikušajās diskusijās mēs, eksperti, atkal un atkal atdūrāmies pret juridisko definīciju nepilnību. Mēs stundām ilgi lauzām šķēpus par terminu saturu. Ir genocīds vai nav genocīds, ir totalitārisms vai nav totalitārisms? Un kas ir totalitārs noziegums?

Tāpēc, es domāju, ir ļoti būtiski, lai mums šodien būtu politiska griba lietas nosaukt īstajos vārdos. Tiesību normas taču ir cilvēku pieņemtas, un cilvēku varā ir tās mainīt tad, ja tās neatbilst realitātei!

Latvijai pēc visa, kas 20.gadsimtā ir noticis ar mūsu valsti un tautu, ir jābūt starp tām valstīm, kas aktīvi iestājas par novecojušās termina “genocīds” definīcijas paplašināšanu. Tāpēc deklarācijā “Par 1932. un 1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu” mums ir politiski skaidri jāpasaka, ka tas bija genocīds, ko Staļina režīms sistemātiski, izmantojot administratīvas metodes, īstenoja pret Ukrainas tautām, tās mērdēdams badā. Citu valstu parlamenti bez šaubīšanās ir raksturojuši notikušo Ukrainā kā genocīdu. To ir darījuši Austrālijas, Lietuvas, Igaunijas, ASV, Kanādas, Gruzijas un Polijas parlamenti. Mums tas ir jādara arī tādēļ, lai starptautisko sabiedrību tuvinātu izpratnei par Staļina režīma noziegumu kolosālo mērogu.

Un tāpēc es aicinu vēlreiz pārdomāt un tad, kad mēs izskatīsim šo deklarācijas projektu pirmajā lasījumā, atbalstīt termina “genocīds” iekļaušanu deklarācijas tekstā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Manās rokās ir vēl viens dokuments. Tas ir tapis Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā, un tajā ir runa par Ukrainā notikušā golodomora starptautiskas nosodīšanas nepieciešamību.

Un interesanti ir tas, ka šis dokuments ir tapis Pārraudzības komitejā, šo dokumentu vispirms parakstīja Pārraudzības komitejas dalībnieki. No Latvijas tur ir divi. Viens ir Boriss Cilevičs, otrs esmu es – Juris Dobelis. Nezin kāpēc Cileviča paraksta šeit nav.

Tālāk. Šo dokumentu izplatīja Parlamentārajā Asamblejā, un to parakstīja vēl divi mūsu valsts delegācijas pārstāvji – gan no pozīcijas, gan no opozīcijas. Tātad Circenes kundze parakstīja un Bērziņa kungs parakstīja. Te nu tas ir! Te ir skaidri pateikts, ka tie ir Ukrainas tautas pārstāvji, kas kļuva par golodomora upuriem.

Kāpēc ir jāuzsver tas, kas notika Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā? Šajā asamblejā darbojas 46 valstu pārstāvji. 46 valstu! Un ļoti daudzu valstu pārstāvji ir parakstījuši šo dokumentu. Bet nav neviena Krievijas pārstāvja starp parakstītājiem.

Un es atceros šo te dažu vīreļu uzstāšanos tad, kad mēs pirmoreiz runājām par minēto dokumentu. Atceros viņu vēlmi paildzināt, novilcināt šīs lietas izskatīšanu. Un pamatojums bija līdzīgs tam, kas izskan no vairāku Krievijas pārstāvju mutēm, – ka tas jau neesot nekas sevišķs. “Ziniet, visā lielajā PSRS jau tas pats notika.” Un tā tālāk.

Godīgi sakot, tas, ka citur slepkavo, zog un laupa, nenozīmē, ka nevajag nosodīt arī citā vietā to pašu. Nav jau par to runa! Runa ir par to, ka ir skaidri saskatāms genocīds pret Ukrainas tautu. Tieši pret Ukrainas tautu! Jo ne jau velti ukraiņi vairākkārt ir uzsvēruši sava valstiskuma nepieciešamību – atšķirībā no visas tās “slavenās” (pēdiņās) PSRS. Un līdz ar to man arī liekas, ka ir pareizāk, ja šo ļaunprātīgo rīcību pret Ukrainas tautu mēs savā dokumentā uzsveram kā genocīdu. Tas tiešām tā ir!

Atcerēsimies, kā PSRS apmēram 1934.gadā sāka veidoties ārkārtīgi īpatnējs stāvoklis, kad diktators Josifs Staļins izmantoja ultrašovinistus – krievus –, lai nostiprinātu savu ietekmi! Ja kāds pašķirsta tālaika grāmatas – mācību grāmatas fizikā, matemātikā, ķīmijā –, tad izrādās, ka visu labāko, kas pasaulē ir bijis, ir izgudrojuši krievi. Palasiet šīs tālaika grāmatas! Ļoti interesantas. Un līdz ar to, neapšaubāmi, formāli bija PSRS, formāli bija padomju tauta, bet faktiski – lielkrievu šovinisma piesātināta “ļaunuma impērija”.

Sakarā ar to, neapšaubāmi, ir jāuzsver šīs nacionālās prioritātes, un šinī gadījumā tā ir ukraiņu nacionālā prioritāte.

Kolēģi! Es tiešām aicinu padomāt par to, jo tas ieguldījums, ko mēs dosim nacionālā jautājuma risināšanai Ukrainā, nāks par labu arī mums pašiem, risinot mūsu nacionālos jautājumus šeit, Latvijā. Neapšaubāmi, nekad mēs nesaņemsim būtisku atbalstu no Krievijas, un par to nebūtu ko brīnīties. Šis manis minētais dokuments vienkārši ir kārtējais lietiskais pierādījums tam, kā Krievija šodien izturas pret citu tautu ciešanām.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diezgan dīvaina ir atbildīgās komisijas, tātad Ārlietu komisijas, rīcība, ko varētu raksturot ar vārdiem “grib, bet bail”. Tikai nevar īsti saprast – no kā. Grib nosaukt visu Ukrainā notikušo īstajā vārdā, bet bail. Gravas kungs to ir izdarījis savos priekšlikumos, un es atbalstu viņa iesniegto 2., 3. un 4.priekšlikumu…

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, par priekšlikumiem runāsim vēlāk – nākamajā lasījumā. Mēs tagad runājam par lēmuma projektu kopumā.

P.Tabūns.

Jā, deklarācija kopumā ir jāpastiprina. Jāpastiprina ar attiecīgiem vārdiem, kas skaidri un gaiši pauž mūsu attieksmi, Latvijas parlamenta attieksmi, pret Ukrainā notikušo un arī pret 50 gados notikušo. Tā ir savas attieksmes pateikšana kārtējo reizi. Parasti baidāmies runāt par Latvijā notikušo genocīdu. Tāda izvairība, nenoteiktība, kas ir šajā tekstā, ir visai dīvaina. Redziet, iznāk tā: mēs respektēsim Ukrainas tiesības vērtēt to kā genocīdu, respektēsim tikai ukraiņu nostāju, bet paši nevaram pateikt, jo nesaprotam… dzīvojam kaut kur kosmosā un nevaram pateikt, ka tas bija genocīds pret ukraiņu tautu. Draugi mīļie, tāda nenoteiktība, tāda mīkstmiesība, kāda jau bieži vien ir parādījusies parlamentā, man nav pieņemama! Ir jāpasaka skaidri un gaiši: jā, bija genocīds, un mēs to nosodām!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Es gribu vēlreiz atgādināt, ka šobrīd mēs runājam par lēmuma projektu pirmajā lasījumā – pēc tieši tādiem pašiem noteikumiem kā par likumprojektu pirmajā lasījumā. Tātad lēmuma projektu tagad apspriežam konceptuāli. Ja mēs to pieņemsim pirmajā lasījumā, tad otrajā lasījumā runāsim par konkrētiem priekšlikumiem.

Debatēs vārds deputātam Uldim Gravam.

U.I.Grava (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie deputāti! Pagājušais gadsimts ir bijis nežēlīgs. Vēsturnieki ir aprēķinājuši, ka dažādu valdību rīcības dēļ 20.gadsimtā ir nogalināti 174 miljoni cilvēku. Komunistiskie režīmi ir atbildīgi par 110 miljoniem no šiem cilvēku nāves gadījumiem, no kuriem Padomju Savienība ir atbildīga par 62 miljoniem, “sarkanā” Ķīna – par 35 miljoniem. Nacistiskā Vācija – 21 miljonu. Un šis saraksts turpinās. Un, kad raugās uz šiem atbaidošajiem skaitļiem, iznāk, ka latviešu tautas traģiskais liktenis gandrīz nobāl citu traģēdiju priekšā. Un tā tas ir arī ar šodien apskatāmo deklarāciju par to, kas notika Ukrainā pirms 75 gadiem, kad staļiniskais režīms iznīcināja bada nāvē, tā saucamajā golodomorā, veselu piekto daļu no ukraiņu tautas. Turpat divu gadu garumā katru dienu badā nomira 25 tūkstoši cilvēku. Tātad katru stundu nomira tūkstotis cilvēku. Un tāpēc, kā jau Ārlietu komisijas priekšsēdis minēja, 2006.gada 28.novembrī Ukrainas parlaments pieņēma likumu, nosaucot 1932. un 1933.gadā Padomju Savienības izraisīto badu par genocīdu (tas ir tas vārds, kas tika lietots Ukrainas parlamentā!), un aicināja pārējās pasaules valstis pieņemt līdzīgas deklarācijas.

Te burta kalpi varētu teikt: atgriezīsimies pie ANO pieņemtās definīcijas! (Un Sandra Kalniete jau šo jautājumu apskatīja.) Taču, ja mēs vadāmies pēc ANO pieņemtās definīcijas, tad jāņem vērā, ka ANO ir deklarējusi, ka pasaulē ir tikai divreiz noticis genocīds: viens ir holokausts, un otrs – Ruandas cilšu slepkavības.

Bet, lūk, šī deklarācija… tai taču nav nekāda juridiska spēka! Šī deklarācija runā par to, kāds ir latviešu tautas raksturs un viņu, šo latviešu tautas pārstāvju, nostāja šinī jautājumā. Šis ir dziļi morāls jautājums – vai mēs atbalstām ukraiņu tautu, kura saka, ka pret viņiem ir noticis genocīds, vai mēs to neatbalstām.

Un tāpēc, kad šā gada 1.februārī Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš ieradās Kijevā, viņam šajā tikšanās reizē Ukrainas parlamentā tika pievērsta ļoti liela vērība. Un, ja mēs paskatāmies preses arhīvos, tad ko mēs redzam? Tanī dienā Ukrainas avīzēs ir rakstīts – kas? Tas, ka Latvija atzīst Ukrainas golodomoru par genocīdu. Tas ir tas, kas parādījās Ukrainas avīzēs!

Bet, kad no Ārlietu ministrijas uz Saeimas Ārlietu komisiju atnāca sagatavotā deklarācija par to nežēlību, kas notika Ukrainā, tad vārds “genocīds” tanī vairs nebija atrodams. Nekur tanī netiek pieminēta nedz Padomju Savienība kā valsts, nedz totalitārais komunisms kā režīms, kas šo genocīdu izraisīja. Tanī ir teikts, ka Latvijai kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalstij nav pieņemama cilvēku iznīcināšana. It kā, ja mēs nebūtu dalībvalsts šajās organizācijās, mums būtu pieņemama cilvēku iznīcināšana.

Un tāpēc ir šī deklarācija jāizlabo, nedrīkst izvairīties no šā vārda – “genocīds”. Un, lai mēs saprastu šo starpību, uzsveru: nav 15 valstis pieņēmušas deklarāciju tikai par golodomoru. Nē! Viņas ir pieņēmušas deklarāciju par genocīdu.

Un iepazīsimies ar to, ko citas valstis saka par šo notikumu!

Lietuva un Igaunija pieņēma deklarāciju par genocīdu. Vai mēs varam darīt ko mazāk?

Kanāda ne tikvien pieņēma rezolūciju par genocīdu, bet arī pateica (un uzklausiet arī jūs to!): “Mēs nosodām jebkādu mēģinājumu noliegt vai mazināt šo vēsturisko patiesību, runāt par to kā kaut ko mazāku par genocīdu.”

Lūk, tā Kanādas parlamentārieši ar savu piemēru uzrunā jūs!

Amerikas Savienotās Valstis pat pieņēma rezolūciju Nr.562, ka ir jānodod valstij piederoša zeme, lai varētu uzcelt pieminekli Ukrainas genocīda upuriem.

Un tā mēs varam nosaukt valsti pēc valsts… Argentīna. Nolasīšu oriģinālvalodā: “…se constituyó ne el mayor genocidio de la historia contemporánea [..].(No zāles dep. J.Dobelis: “Nicht verstanden!”)

Kā tas tulkojams? Genocīds – tā tas tulkojams!

Austrālija. Ko saka Austrālija? “…one of the most heinous acts of genocide in history;”. (No zāles: “Valsts valodā! Tulkojumu!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu valsts valodā!

U.I.Grava.

Tulkojumā tas skan: “…viens no visbriesmīgākajiem genocīda noziegumiem”.

Itālija: “…in memoria delle vittime del genocidio;”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, tomēr valsts valodā!…

U.I.Grava.

Tātad visur tiek lietots vārds “genocīds”. Es pārtulkoju visu.

Un, lūk, te nu mēs esam! Vai mēs ejam kopā ar visām pārējām pasaules valstīm, kas nebaidās no šā vārda? Nu tas taču nebija tik sen, kad mēs visi pēc Sandras Kalnietes ierosinājuma bijām kopā “Baltijas ceļā”! Toreiz baltieši sadevās rokās un kopā dziedāja: “Igaunija, Latvija, Lietuva!” Vai tagad mēs gribam izstāties no šā “Baltijas ceļa”, neiet vairs kopā? (No zāles dep. J.Dobelis: “Negribam taču!”) Vai mēs gribam iet kopā ar vienīgo Eiropā palikušo diktatūru – Baltkrieviju? Ja mēs esam brīva tauta, brīvas tautas pārstāvji, mēs varam arī kādreiz balsot pēc savas pārliecības un sirdsapziņas.

Un tāpēc es domāju, ka mēs neesam gatavi iziet ārā un Saeimas priekšā uzvilkt baltu padošanās karogu, apliecinot savu pakļaušanos vai savas bailes, vai savu verdzību Krievijas priekšā. Ja mums ir kāda pašcieņa, kāda līdzjūtība kaimiņu sāpēm, kāda taisnības izjūta, tad neizvairīsimies no šā vārda “genocīds”!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Es vēlētos atgādināt, ka Latvijas Republikas Satversmes 21.pants noteic, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda, un Saeimas kārtības ruļļa 50.pants noteic, ka lietu izskatīšana Saeimā un tās komisijās notiek valsts valodā.

Cienījamie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam, bet ir saņemts divpadsmit Saeimas deputātu parakstīts iesniegums Saeimas Prezidijam: saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu tiek lūgts sēdi turpināt bez pārtraukuma. (No zāles: “Jā! Nē! Nevajag!”)

Kā es saprotu, domas dalās. (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēdi turpinātu bez pārtraukuma! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 10, atturas – 1. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Debatēs vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nepārprotami, trīsdesmitajos gados terors valdīja visā Padomju Savienībā. Represijas tika vērstas pret visām Padomju Savienībā dzīvojošām tautām, un par to mums šeit nav nekādu domstarpību.

Tomēr es gribētu atbalstīt to viedokli, ka represijas Ukrainā 1932. un 1933.gadā bija ļoti rūpīgs, īpaši izplānots pasākums, lai likvidētu ukraiņu nācijas mugurkaulu, ukraiņu zemniecību, lai pēc tam varētu īstenot gan Ukrainas centrālās daļas, gan arī Austrumukrainas kolektivizāciju un vēlāk arī rusifikāciju. Un jāsaka atklāti, ka Staļinam tas izdevās veiksmīgi, un šīs politikas sekas mēs redzam vēl šodien – šodienas Ukrainā.

Cienījamie kolēģi! Tieši tāpēc, neskatoties uz to, ka ārlietu speciālistiem ir raksturīga diplomātiska valoda (un par to mums šeit nebūtu jābrīnās!) es arī aicinu lietas saukt īstajā vārdā un tad nobalsot par deklarāciju kopumā. Un tad, kad balsosim par atsevišķiem priekšlikumiem, aicinu atbalstīt 4.priekšlikumu. Aicinu, tāpat kā vairākums iepriekšējo runātāju, astotajā rindkopā vārdu “terors” aizvietot ar vārdu “genocīds”, jo tiešām tas, kas tika īstenots 1932. un 1933.gadā Ukrainā, bija genocīds pret ukraiņu tautu. Sauksim lietas īstajā vārdā!

Aicinu balsot. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Pareizi, Dzintar, pareizi!” Dep. J.Dobelis: “Malacis!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies. Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tā kā es pirmais uzstājos debatēs, es nezināju, kāda būs pārējo deputātu – es uzsveru, latviešu partiju deputātu – attieksme pret šo jautājumu. Es priecājos par šo attieksmi. Un es izsaku gandarījumu par deputāta Gravas uzstāšanos un visā pilnībā atbalstu šos nepieciešamos labojumus.

Un vēl es izsaku protestu šoreiz Saeimas priekšsēdētājam Daudzem, kurš mēģināja neļaut man runāt, it kā es novirzoties no tēmas. Nākamie runātāji visi vēl vairāk aizgāja sānis no šīs tēmas… (Runā reizē.)

Sēdes vadītājs.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jūs nedrīkstat šādi te runāt no tribīnes…

V.Lācis.

Kā es nedrīkstu? Es runāju par Ukrainas un Latvijas vēsturi saistībā ar ukraiņiem Ukrainā un ukraiņiem Latvijā. Un es nedrīkstu runāt? Nepiekrītu jums!

Sēdes vadītājs.

Diskusijas starp Saeimas sēdes vadītāju un deputātiem nav pieļaujamas. Es jums izsaku aizrādījumu.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Paldies Ārlietu komisijai par atbalstu. Lēmuma projekts, kuru es biju iesniedzis, tapa ilgā laikā. Bija sarunas gan ar ukraiņu parlamentāriešiem, bija sarunas gan ar Latvijas vēstniecības pārstāvjiem Ukrainā, gan Ukrainas vēstniecības pārstāvjiem Latvijā. Bija nopietns darbs, lai apkopotu visus tos dokumentus, kuri liecina par pasaules valstu sabiedrisko domu, atbalstot Ukrainas tautu un nosodot genocīdu, kā rezultātā pagājušā gada maijā es Ārlietu komisijā iesniedzu savu deklarācijas projektu. Šis projekts nedaudz atšķiras, bet, manuprāt, pati genocīda būtība jau ir formulēta šā projekta otrajā un trešajā rindkopā.

Ja ir politiķi, kuri uzskata, ka noteikti ir jābūt vārdam “genocīds”, tad es piekrītu Gravas kunga 4.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs.

Par priekšlikumiem otrajā lasījumā…

Dz.Rasnačs.

Jā, par priekšlikumiem pēc tam. Taču, ja runā par šo deklarāciju kopumā, tad, manuprāt, tā ir perfekti izstrādāta. Ja mēs skatāmies 6. … ja mēs skatāmies vienu daļu no šīs deklarācijas, kur ir minēts, ka mēs pievienojamies, un uzskaitām, kādām valstīm mēs pievienojamies, …tātad šo valstu izteiktajiem vērtējumiem, tad, izlasot šo valstu izteiktos vērtējumus, mēs redzam, ka katrā no šo valstu vērtējumiem ir vārds “genocīds”. Katrā! Līdz ar to mēs ar šo deklarāciju pasakām, ka mēs to nosaucam par genocīdu. Tas ir tas, ko ir piedāvājusi Ārlietu komisija. Tas ir diplomātiski it kā korektākais ceļš, savukārt tas, ko ir piedāvājis vienīgais priekšlikumu iesniedzējs – deputāts Grava, tas ir tiešākais, skaidrākais, bet varbūt diplomātiski ne tik korektais ceļš.

Taču tas neliedz man atbalstīt Gravas kunga priekšlikumu, un es to atbalstīšu.

Jāteic, ka igauņu Rīgikogu jau izteica savu viedokli pirms… Uzminiet – pirms cik gadiem? Pirms vairāk nekā 14 gadiem – 1993.gadā.

Lietuvas Seims savu nosodījumu izteica 2005.gadā.

Un es vēlreiz gribu ļoti lielu paldies pateikt Ārlietu komisijai par to, ka šodien mēs pieliksim punktu tam, kas mums jau sen bija jāizdara. Taču labāk vēlāk nekā nekad!

Un es gribu aicināt deputātus, kas sēž pa kreisi no Saeimas Prezidija, atcerēties, ka daudzi no jums ir arī Ukrainas atbalsta un sadarbības grupā un ka ukraiņu deputāti mums ir draugi neatkarīgi no tā, kurās partijās viņi ir. Es varu jūs informēt, ka, piemēram, lemjot par likumu, kurā ir atzīts šis golodomora fakts, no 33 Sociālistu partijas deputātiem 30 balsoja “par” šo rezolūciju.

Tā ka esiet vismaz solidāri ar saviem politiskajiem partneriem Ukrainā!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles: “O-o-o!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Uzmanīgi uzklausot visu šo pretkrievisko “šabašu”, PCTVL frakcija ir mainījusi savu viedokli – nepiedalīties šajās spēlītēs. Mēs konsekventi balsosim “pret” katru priekšlikumu un pret šo murgaino lēmuma projektu kopumā.

Paldies. (No zāles dep. P.Tabūns: “Brauc mājās!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai Ārlietu komisijas vārdā Andrim Bērziņam būtu kas piebilstams?

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi deputāti! Es aicinu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā un pēc tam acīmredzot skatīt priekšlikumus uzreiz jau otrajā lasījumā, kuri mums ir pavisam septiņi. Tādējādi mēs varēsim izšķirties par to, kāda tad būs galīgā redakcija, jo es piekrītu tam, ko teica vairāki deputāti, – tam, ka, protams, Saeimas deputāti, parlamentārieši, ar savu balsojumu var atļauties pateikt daudz vairāk nekā, pieņemsim, ierēdņi, kuri strādā Ārlietu ministrijā, vai attiecīgos amatos esoši cilvēki, kuru darbību tomēr reglamentē kādi citi likumi, nevis tikai tautas uzticības votums… Balsosim, lūdzu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Deklarācija “Par 1932. un 1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 6, atturas – nav. Lēmuma projekts pirmajā lasījumā pieņemts.

A.Bērziņš.

Paldies, godājamie kolēģi, par atbalstu! Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 118.panta devīto daļu aicinu jūs, godājamie kolēģi, izskatīt šo lēmuma projektu tūlīt arī otrajā lasījumā, tāpēc aicinu atšķirt dokumentu Nr.2153. Šeit ir pievienota tabuliņa, kurā jūs redzat visus priekšlikumus, kas ir saņemti dokumenta skatīšanas laikā. Un jūs redzat arī komisijas viedokli, par kuru, protams, var balsot.

Tādējādi jūsu tabuliņā kopumā ir redzami pieci priekšlikumi. Tātad mēs esam saņēmuši vairākus priekšlikumus.

1. ir deputāta Ulda Gravas priekšlikums, kas faktiski deklarācijā redakcionāli precizē trešo sadaļu. Komisija uzskatīja, ka līdz ar to šā teikuma labskanīgums zaudē, un nolēma to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim. (No zāles: “Juri, tu kļūsti nekaunīgs! Mēs uztaisīsim tev “golodomoru”!”)

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šeit ir runa par principu, jo šis golodomors nebija nejaušs pasākums, un tāpēc es nevaru piekrist tam, ka šā vārda neievietošana uzlabotu daiļskanīgumu vai vēl kaut ko. Jo visa komunistiskā terora būtība ir tāda, ka tā bija sistēma. Tas nebija nekas nejaušs! Es tiešām aicinu jūs, kolēģi no jebkuras partijas, iedziļināties šinī priekšlikumā! Un neatkarīgi no tā, kurš to būtu iesniedzis, es to būtu atbalstījis.

Tā lietas būtība ir tāda, ka sistemātiski tika nīdēta Ukrainas tauta. Tas bija vesels pasākumu komplekss, un ne jau kaut kas kaut kur. Tā ka visi šie konkrētie priekšlikumi parāda šīs sistēmas būtību, un es neredzu, ka šā vārda ievietošana varētu bojāt visu šo saturu. Taisni otrādi! Tas konceptuāli papildina pašu būtību, kas ir vajadzīga šajā rezolūcijā.

Bez tam es nevaru piekrist, kolēģi, šai dalīšanai, ka, lūk, Saeima to var atļauties, bet tas Ārlietu ministrijas ierēdnis nevar atļauties. Es tam pilnīgi nepiekrītu! Kurš tad ir tas, kas dod uzdevumu ministrijai? Tā ir Saeima! Un ministrijas pilda, ko tām liek darīt Saeima. Un tas ir pats galvenais! Paņēmieni… labi, lai nu būtu tur tādi vai šitādi… Ar kuru kopā ēst pusdienas un ar kuru neēst – tas ir cits jautājums. (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Vai tas ir par tēmu?” Dep. I.Rībena: “Vai tas ir par priekšlikumu?”)

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Jo skaidrāks un precīzāks šis dokuments būs, jo vieglāk būs tam ministrijas ierēdnim strādāt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Aicinu tomēr runāt par priekšlikumu. Debates beidzam.

Vai Bērziņa kungam ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Ulda Gravas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 9, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! Arī 2.priekšlikums ir deputāta Ulda Gravas priekšlikums. Ierosinu papildināt tekstu ar vārdiem “lai to iznīcinātu”. Komisija uzskatīja, ka pašā tekstā, pašā rindkopā jau tā galvenā doma ir pateikta, un vienkārši šā iemesla dēļ neatbalstīja minēto priekšlikumu. (No zāles: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Ulda Gravas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 8, atturas – 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! 3. un 4. – deputāta Ulda Gravas priekšlikumi – tika ārkārtīgi uzmanīgi izanalizēti. Un, lai gan tabulā ir rakstīts “Neatbalstīt”, faktiski ierosinātais variants bija tāds, ka mēs to daļēji atbalstījām, jo izveidojām Ārlietu komisijas redakciju, attiecīgi papildinājām astoto rindkopu. Taču, ja ir deputāti, kas uzskata, ka par šiem priekšlikumiem ir jābalso, tad esmu gatavs…

Attiecībā uz 3.priekšlikumu – formālā pozīcija ir neatbalstīt. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Ulda Gravas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 8, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Bērziņš.

4. – deputāta Ulda Gravas priekšlikums – ir tiešām principiāls priekšlikums. Es uzskatu, ka deputāti varētu savu attieksmi paust ar konkrētu balsojumu par konkrētu vārdu. Komisijā bija pietiekami lielas diskusijas, un mēs, es jums varu teikt godīgi, pieturējāmies pie diplomātiskākas šā teksta formas, nekā tas izskanēja vienā otrā uzstāšanās reizē šodien.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātei Sandrai Kalnietei… Jūs vēlaties runāt par procedūru? (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Balsojam “par”! Visi piekrīt, Sandra!”)

S.Kalniete (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es gribētu sniegt nelielu paskaidrojumu. Kāpēc komisijā radās 5.priekšlikums? Tāpēc, ka visi iepriekšējie tika noraidīti. Un tas priekšlikums tika atbalstīts kā iespējamais kompromiss, lai tomēr vārds “genocīds” šajā deklarācijā parādītos. Es uzskatu, ka, ja deputāti nobalsos un atbalstīs 4.priekšlikumu, tad faktiski 5.priekšlikums zaudēs savu jēgu.

Paldies. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Ulda Gravas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 6, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! 5.priekšlikums līdz ar to pēc būtības ir lieks, un es aicinu to noraidīt. Tas nav balsojams, bet es aicinu to noraidīt ar balsojumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – Ārlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 45, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu nobalsot par dokumentu kopumā otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Deklarācija “Par 1932. un 1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 6, atturas – nav. Lēmums par deklarāciju pieņemts.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi, paldies par atbalstu!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” (Nr.564/Lp9) 2.lasījumam līdz 2008.gada 31.martam”.

Vai kāds vēlas ziņot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā? (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Nav iebildumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” (Nr.564/Lp9) 2.lasījumam līdz 2008.gada 31.martam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Invaliditātes likums” (Nr.577/Lp9) 2.lasījumam līdz 2008.gada 2.jūnijam”.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Inta Feldmane.

I.Feldmane (LPP/LC frakcija).

Sociālo un darba lietu komisija nolēma, ka likumprojekts “Invaliditātes likums” ir skatāms kopā ar likumprojektu “Pacientu tiesību likums”. Tā kā likumprojektam “Pacientu tiesību likums” priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz šā gada 2.jūnijam, komisija lūdz Saeimu atbalstīt priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu likumprojektam “Invaliditātes likums” līdz šā gada 2.jūnijam.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Invaliditātes likums” (Nr.577/Lp9) 2.lasījumam līdz 2008.gada 2.jūnijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Anatolijam Mackevičam šā gada 13.martā. Lūdzu zvanu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Anatolijam Mackevičam šā gada 13.martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Ārijas Kozlovskas atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un vienbalsīgi atbalstījusi lēmuma projektu “Par Ārijas Kozlovskas atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata”.

Lūdzu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ārijas Kozlovskas atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Zaigas Vrubļevskas atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Juridiskā komisija ir vienbalsīgi atbalstījusi lēmuma projektu “Par Zaigas Vrubļevskas atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”. Lūgums atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Zaigas Vrubļevskas atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visi šodienas sēdes darba kārtības punkti ir izskatīti. Taču man ir jums jāziņo, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus deputātu jautājumus, ko iesnieguši pieci frakcijas “Jaunais laiks” deputāti.

Viens no minētajiem jautājumiem ir adresēts Ministru prezidentam Ivaram Godmanim. Tas ir jautājums “Par Pasta bankas projektu”. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

Un otrs jautājums ir adresēts finanšu ministram Atim Slakterim. Tas ir jautājums “Par inflācijas prognozi un budžeta izpildi”. Jautājums tiek nodots finanšu ministram Atim Slakterim.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! …Es atvainojos! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātei Karinai Pētersonei.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Es gribētu lūgt savas cienījamās kolēģes doties uz Sarkano zāli nevis pulksten 13.00, bet pulksten 13.15.

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Māris Ārbergs, Andris Bērziņš (ZZS frakcija), Aigars Štokenbergs, Boriss Cilevičs, Nikolajs Kabanovs, Kārlis Leiškalns, Sarmīte Ķikuste, Anatolijs Mackevičs, Leopolds Ozoliņš, Aigars Kalvītis, Jānis Reirs, Ērika Zommere, Viktors Ščerbatihs, Artis Pabriks un Gunārs Upenieks.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2008.gada 13.marta sēdi pasludinu par slēgtu.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!