Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 13. marta sēdes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.03.2008., Nr. 46 (3830) https://vestnesis.lv/ta/id/172802

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas 2008. gada 13. marta sēdes stenogramma

Vēl šajā numurā

25.03.2008., Nr. 46 (3830)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 13. marta sēdes

 

V.Agešins
(apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Svarīgu un aktuālu problēmu nav mazums, bet es šodien mūsu frakcijas vārdā vēlos runāt par diviem jautājumiem.

Pirmkārt, par grozījumiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā. Ir absolūti skaidrs, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas projekta realizācija izmaksās fantastisku summu – vairāk nekā pusmiljardu latu. Līdz ar to politisko partiju apvienība “Saskaņas Centrs” uzskata, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos valsts nevar atļauties finansēt šādu projektu, un aicina valdību nekavējoties iesaldēt tā realizāciju. Rekord­augstas inflācijas apstākļos valdība aicina Latvijas tautu ekonomēt, samazināt patēriņu un ciešāk savilkt jostas. Ekonomēt pienāksies pensionāriem, kuri jau šodien spiesti izvēlēties, vai iegādāties zāles, vai nomaksāt komunālos maksājumus. Tomēr uz mūsu valdību ekonomijas režīms kaut kā netiek attiecināts. Balsojums Saeimā liecina, ka vara negrasās atteikties no gadsimta celtnēm, kaut gan pēc mūsu ekspertu Aivara Dātava un Anatolija Pešehonova domām tādu projektu realizācija novedīs pie papildu slodzes ekonomikai, pie kārtējā inflācijas palielinājuma un iedzīvotāju ienākumu samazināšanās. “Saskaņas Centra” frakcija Saeimā darīs visu, lai apturētu Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas celtniecības projekta realizāciju. Šos līdzekļus mēs piedāvājam novirzīt citiem mērķiem: pensiju un pabalstu palielināšanai un kompensējamo medikamentu apmaksai.

Otrkārt, vēlos paust mūsu frakcijas viedokli par Saeimas atlaišanu. Ideja par Saeimas atlaišanu un ārkārtas vēlēšanām sabiedrībā ar katru dienu kļūst arvien populārāka. Valdošās partijas katastrofāli zaudē vēlētāju atbalstu. Valdībai nav uzticības, bet ekonomiskais stāvoklis valstī arvien vairāk sāk līdzināties krīzei. Tomēr Saeimas ārkārtas vēlēšanām patiešām būs jēga tikai tajā gadījumā, ja tās tiks organizētas pavisam pēc citiem principiem. Citādi gadu pēc ārkārtas vēlēšanām sabiedrība atkal sāks domāt, ko tagad ar šo parlamentu darīt. Mums jāapzinās divi fakti. Pirmkārt, daudzi Latvijas politiķi ir tālu no ideāla, tāpēc vēl būs nepieciešams noteikts laiks, kamēr viņi sāks līdzināties ideālam. Otrkārt, arī vēlēšanu tehnoloģijas attīstās un rezultātā atkal sanāk ierastais variants. Dažādās kombinācijās un formātos parlamentā apgrozās vienas un tās pašas personas un nekas nemainās. Tādā variantā katru reizi pēc vēlēšanām sabiedrībā atkal būs jūtama neapmierinātība par izvēli un vēlme sodīt deputātus. Un ārkārtas vēlēšanas vienkārši kļūs par kārtējo, tomēr ne pašu labāko, tradīciju mūsu valstī. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka esam nonākuši strupceļā, ka nav un nebūs nekādu iespēju sodīt negodprātīgus deputātus un ka ar tādu lietu kārtību vienkārši vajag samierināties.

9.Saeimas atlaišanai un ārkārtas vēlēšanām sava jēga ir, bet tikai tādā gadījumā, ja vēlētāji balsos nevis par partiju sarakstiem, bet par konkrētiem kandidātiem, kuri balotēsies apgabalos. Kaut vai lai katrs pagasts vai galvaspilsētas mikrorajons deleģē savu pārstāvi Saeimas vēlēšanām un lai šī pagasta vai mikrorajona vēlētājiem ir tiesības atsaukt savu deputātu. Tādas reformas rezultātā Saeimā netiks ievēlētas nevienam nepazīstamas personas, kuras tikušas ievēlētas, tikai pateicoties tam, ka viņu kopējo partiju saraksta priekšgalā atrodas visiem pazīstamas lokomotīves. Tādējādi katrs Saeimā ievēlētais deputāts būs savādākā statusā nekā vienkāršs ierindas partijas biedrs un diez vai pārvērtīsies par balsošanas mašīnu, kā tas notiek pašlaik. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams dot vēlētājam iespēju atsaukt konkrētus deputātus, kuri nespēj tikt galā ar saviem pienākumiem. Mūsuprāt, tas būs daudz labāks mehānisms salīdzinājumā ar Saeimas atlaišanu, pie tam vēlēšanu laikā pieļautās kļūdas ļaus labot ar lielāku efektivitāti un mazākām izmaksām.

 

 

V.A.Krauklis
(Tautas partijas frakcija):

Gribu pakavēties pie dažiem šodien pieņemtajiem likumiem, kuri ir ļoti būtiski un ietekmēs visu Latvijas tautsaimniecību, līdz ar to arī visus Latvijas iedzīvotājus. Pieskaršos arī dažām problēmām, kuras jau te iezīmēja mans kolēģis no “Saskaņas Centra” partijas.

Tātad šodien tika pieņemts ļoti būtisks likums – grozījumi Konkurences likumā. Tas ir ļoti nozīmīgs tieši vidējiem un mazajiem ražotājiem, kas viņiem turpmāk ļaus sadarboties ar lielajām tirdzniecības ķēdēm uz daudz līdzvērtīgākiem nosacījumiem. Šis likums nenāca viegli, jo ļoti spēcīgs bija tirgotāju lobijs. Bet Saeimā ne par velti bija ļoti liels atbalsts, jo gan pozīcijā, gan arī opozīcijā saprot, ka līdzšinējā situācija nebija normāla.

Otrs būtisks likums ir Energoefektivitātes likums. Latvijai nav cita ceļa, kā pakāpeniski taupīt gan siltumenerģiju, gan citus enerģijas veidus, ņemot vērā, ka lielākā energoresursu daļa mums ir jāieved. Šis likums ir pirmais solis un arī smags kompromiss. Pie šī likuma bija jāstrādā diezgan daudz un ilgi. Tas nozīmē, ka tagad jau vismaz jaunajām ēkām būs jābūt ēku energosertifikātiem un valdībai būs jāveic soļi, lai būtu pietiekams šo auditoru skaits.

Runājot par Nacionālās bibliotēkas likumu, jāsaka, ka mans kolēģis šajā gadījumā tomēr runā par lielākām summām. Likums strikti pasaka, ka Nacionālā bibliotēka ir jāuzbūvē par 147 miljoniem latu. Tātad te nevar būt runa par kaut kādiem 500 miljoniem latu. Šīs ēkas būvniecība tomēr ir svarīga gan no nacionālās individualitātes un kultūras viedokļa, gan arī no ekonomikas bremzēšanās. Turklāt nākamajos periodos šī bremzēšanās acīmredzot būs vēl straujāka. Drīzāk jau tas ir arī veids, kā šo bremzēšanos padarīt tādu, lai tā neradītu smagas sekas. Nevar krist no viena grāvja otrā – pēc straujas ekonomiskās izaugsmes uzreiz sekotu ekonomikas apstāšanās, kas beigu beigās atkal sistu pa visu Latvijas iedzīvotāju kabatām. Tādēļ mani šodien tomēr pārsteidza balsojums par Nacionālo bibliotēku. Es saprotu, ka “kreisie” regulāri nav atbalstījuši tās būvniecību, bet mani pārsteidza “Jaunā laika” nostāja atturoties, kas nozīmē to pašu “pret”. Arī jauno politisko spēku pārstāvji, kas tagad deklarē, ka nu būs tie jaunie, kas nāks ar kaut kādām jaunām idejām, neatbalsta šo projektu. Es domāju, ka tā ir tuvredzīga politika.

Lai gan nebiju domājis runāt par Saeimas vēlēšanām, tomēr to darīšu. Šis piedāvājums katrā apgabalā vēlēt savu deputātu vēl vairāk sadrumstalotu un Saeimas darbu padarītu vēl neprofesionālāku. Līdzīga situācija bija pirmskara Latvijā. Ar katru Saeimu šī sadrumstalotība kļuva arvien lielāka. Katra deputāta balss kļūst svarīgāka tādā nozīmē, ka ir vajadzīgs nemitīgs politiskais tirgus, lai nonāktu līdz kaut kādiem lēmumiem. Esmu pārliecināts: ja tādu priekšlikumu atbalstītu, kas, manuprāt, Latvijai nav pieņemams, Saeimas prestižs un tās darba kvalitāte paliktu vēl jo sliktāka.

Jā, nevar noliegt, ka Saeimā, tāpat kā visās citās nozarēs un institūcijās Latvijā, ir problēmas. Bet kopumā es domāju, ka Saeimas darbs ir vērtējams pozitīvi. Mēs esam pieņēmuši daudzus sarežģītus likumus, tāpēc neredzu iemeslu, kādēļ šī Saeima būtu jāatlaiž. Tas, kas varētu nākt vietā, ir ļoti neskaidrs un neprognozējams. Visticamāk, ka tie būtu daudz populistiskāki spēki, kas varētu sagraut panākumus, kas Latvijai ir.

 

 

V.Buhvalovs
(partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Kā mēs visi zinām, Juliāna un Grigoriāna kalendāri nesakrīt. Bet pareizticīgo Lieldienas ar katoļu un luterāņu Lieldienām sakrīt visai reti. Tādēļ arī pareizticīgo Lielā Piektdiena parasti ir darbadiena. Līdz ar to mūsu frakcija šodien piedāvāja likumprojektu, lai šo dienu atzītu par svētku dienu un piešķirtu tai brīvdienas statusu. Ir zināms, ka saskaņā ar oficiāliem datiem pareizticīgie ir trešā lielākā konfesija Latvijā. Pastāv arī vēl daudz drošāka pazīme, kas liecina par ticīgo skaitu. Tie mirušo un jaundzimušo reģistrācijas dati, kas tika apglabāti vai kristīti pēc pareizticīgo rituāliem. Šie dati liecina, ka pareizticīgo konfesija skaita ziņā ieņem pirmo vietu, pārspējot gan katoļus, gan luterāņus.

Pareizticība bija arī pirmais kristietības paveids, kas Latvijas teritorijā parādījās sensenos laikos. Turklāt vietējo iedzīvotāju dvēselēs pareizticība netika iedēstīta ar uguni un zobenu. Daudzi tūkstoši latviešu joprojām ir pareizticīgie, tajā skaitā ne mazums izcilu personu. Dažos pareizticīgo dievnamos dievkalpojumi tiek noturēti latviešu valodā. Tas ir ne tikai Rīgas Debesbraukšanas baznīcā, kuras draudzes loceklis kādreiz bija dzejnieks Aleksandrs Čaks un kuras daudzas freskas gleznojis mākslinieks Voldemārs Irbīte. Dievkalpojumi latviešu valodā regulāri notiek Kolkas Kristus piedzimšanas baznīcā, Kosā, Ainažos, Salacgrīvā, Nītaurē, Limbažos, Jēkabpilī un daudzās citās vietās. Diemžēl Saeimas valdošā koalīcija mūsu priekšlikumu noraidīja.

 

 

G.Upenieks
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Es mēģināšu pieskarties pāris jautājumiem plenārsēdes darba kārtības secībā.

Likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”. Pašlaik cūkkopības nozarē diemžēl ir izveidojusies kritiska situācija, un šodien pieņemtie grozījumi nedaudz atvieglos tās darbību, bet pagaidām diemžēl nepilnā mērā. Likums paredz intervences fonda izmantošanu situācijas labvēlīgākai risināšanai.

Vēl viens likumprojekts, kas saistās ar laukiem, ir “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā”. Te runa ir par riska vadības fondu, kura būtība ir kompensēt un pēc iespējas vairāk samazināt saimnieku radušos zaudējumus dabas kataklizmu rezultātā, kas tomēr regulāri atkārtojas.

Piekrītu kolēģiem, ka ļoti nozīmīgi ir Konkurences likuma grozījumi, kuru mērķis ir novērst iespēju manipulēt ar cenām, izmantojot savu monopolstāvokli. Pašlaik sabiedrībā, protams, ir izveidojušās grupas, kuras ir par un arī pret to. Bet gribu uzsvērt, ka ir veikts noteikts darbs, kas, protams, turpināsies, lai iedzīvotājiem būtu iespēja iegādāties produktus un pārējās preces par pieņemamām cenām un lai nodrošinātu līdzvērtīgu attīstību gan ražotājiem, gan arī produkcijas pārdevējiem.

Atbalstīti grozījumi Gada pārskatu likumā un Konsolidēto gada pārskatu likumā. No valsts puses būs divu birokrātisku soļu mazāk, kas saistīti ar vienādu dokumentu iesniegšanu dažādās valsts iestādēs un prasību sabiedrībām pašām par saviem līdzekļiem laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicēt gada pārskata informāciju. Protams, ka tas vēl ir maz. Darbs turpināsies, varbūt arī vēl platākiem soļiem.

Mūsu frakcija atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā”. Mēs uzskatām, ka arī turpmāk prasības jāsabalansē ar finansējumu pensijām un skolotāju algām. Mēs rūpīgi sekosim, lai projekta īstenošana nebeigtos tikai Rīgā, bet turpinātos arī lauku rajonos.

 

 

U.I.Grava
(partijas “Jaunais laiks” frakcija):

Šodien darbs Saeimā bija krietni ražīgs. Tika pieņemts ļoti daudz nozīmīgu likumu. Te jāmin grozījumi Konkurences likumā, kas palīdzēs novērst monopolu veidošanos. Tiek radīti ierobežojumi zūdošiem vairumtirdzniecības tīkliem, un cerams, ka tas arī palīdzēs ienākt tirgū jauniem spēlētājiem, kas savukārt varētu stabilizēt cenas.

Saeimā ne vienmēr runa ir tikai par likumiem un juridiskām lietām. Katrreiz, sevišķi tagad, kad mēs tuvojamiem Lieldienu laikam, vispirms nāk Klusā nedēļa, tāpēc varbūt jāpievēršas arī tīri morāliem jautājumiem.

Jāatzīmē, ka šajā gadā aprit 75 gadi kopš traģiskiem notikumiem Ukrainā, kad Staļina režīma dēļ bada nāvē bojā gāja turpat piektā daļa Ukrainas tautas. Šis vispār ir bijis ļoti nežēlīgs gadsimtenis. 20.gadsimtā vien nogalināti ap 174 miljoniem cilvēku, no tiem komunistu režīms bija atbildīgs par 110 miljonu, Padomju Savienība – par apmēram 62 miljonu cilvēku dzīvībām. Bet īpaši jāmin mūsu kaimiņu zeme Ukraina, kurā 2006.gada 28.novembrī pieņēma likumu, nosaucot 1932. un 1933.gadā Padomju Savienības izraisīto badu par genocīdu. Pārējās pasaules valstis arī tika aicinātas pieņemt līdzīgas deklarācijas. Šī genocīda laikā katru dienu bada nāvē mira pat 25 tūkstoši cilvēku, kas nozīmē, ka katru stundu ik pa tūkstotim. Beidzot attiecīgi rīkojās arī Saeima, pieņemot deklarāciju par genocīdu. Man ir īpašs prieks, ka mēs tomēr neizvairījāmies no vārda “genocīds”, jo citas pasaules valstis (kādas 15 – 16), kas ir pieņēmušas līdzīgas deklarācijas, arī izmantojušas vārdu “genocīds”. No mūsu iesniegtā deklarācijas projekta Ārlietu komisijā šis vārds bija pazudis. Priecājos, ka Saeima bija pietiekami drošsirdīga, lai sauktu lietas to īstajā vārdā.

Pie tādas priecīgas ziņas varētu minēt, ka Latvijā vairojas pilsoniskās sabiedrības aktivitātes. Ar šo nedēļu tiek uzsākta parakstu vākšana Satversmes grozīšanai, dodot pašai tautai iespēju pēc vajadzības pieprasīt Saeimas atlaišanu. Es domāju, ka tas arī ir viens liels demokrātisks solis uz priekšu, tāpēc šajā akcijā aicinu piedalīties katru iedzīvotāju un pilsoni tāpat, kā vakar to kopīgi izdarīja “Jaunā laika” Saeimas deputāti.

Ir lietas, kuras pilsoniskā sabiedrība nekādi nevar ietekmēt. Tā ir pašreizējā tautsaimniecības lejupslīde vai arī inflācijas nekontrolējamā augšana. Tomēr ir lietas, kurās mēs varam sniegt savu palīdzību. Tautsaimniecības jomā nākamā lielā problēma būs elektroenerģijas deficīts un tās trūkums. Mēs elektrību vairs nevarēsim saņemt no mūsu kaimiņu zemēm, tāpēc būs ļoti nopietnas debates par to, kā mēs iegūsim elektroenerģiju. Vai mēs pakļausimies un padosimies tikai Krievijas iespaidam, lietojot gāzi, vai tomēr sapratīsim, ka mums ir jābūt ne tikai politiski, bet arī ekonomiski neatkarīgiem, un būvēsim ogļu elektroenerģijas staciju, kurā varēs izmantot arī Latvijas koksni.

Novēlu visiem jauku Pūpolsvētdienu!

 

 

J.Šmits
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija):

Šodien Saeima noturēja savu pēdējo ziemas sesijas sēdi, kurā mēs ražīgi strādājām, izskatot vairāk nekā 30 likumprojektus un vienu lēmuma projektu, par kuru informēja jau iepriekšējie deputāti.

Es gribētu vērst uzmanību uz tām lietām, kas ir ļoti svarīgas, bet kuras neminēja citi kolēģi. Proti, šodien galīgajā lasījumā mēs pieņēmām grozījumus Sabiedrības integrācijas fonda likumā. Šo grozījumu mērķis bija saskaņot Integrācijas fonda likumu ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, novēršot visu atšķirīgo tiesību normu interpretāciju un no tā izrietošās finansiālās sekas. Šis uzlabotais likumprojekts nosaka, ka Sabiedrības integrācijas fonda mērķis ir finansiāli atbalstīt un veicināt publiskā un nevalstiskā sektora attīstību, izmantojot ne vien valsts budžeta līdzekļus, bet arī ārvalstu finanšu instrumentus, ko šis fonds ir sekmīgi līdz šim darījis.

Gribu arī informēt, ka Saeima īpašu uzmanību šonedēļ pievērsa jautājumam, kas pēdējo mēnešu laikā uztraucis visu sabiedrību. Tas ir jautājums, kas saistīts ar vardarbību un tās izpausmi dažādos veidos. Gribu informēt, ka gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, gan Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija kopīgā sēdē, kā arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija skatīja šos jautājumus saistībā ar mediju vidi, konkrēti – internetu. Tika apkopoti ekspertu priekšlikumi, lai virtuālajā telpā kontrolētu tiesiski nepieļaujamu informāciju. Latvijas Pirmā partija un partija “Latvijas Ceļš” uzskata, ka situācija likumdošanas jomā nav sakārtota, tāpēc šim jautājumam ir jāpievērš pastiprināta uzmanība. Interneta mediju atbildība likuma priekšā ir krietni mazāka nekā avīzēm vai televīzijai, tādēļ portālu vadītājus un mājaslapu īpašniekus nevar sodīt par tādas informācijas paušanu, kas citiem medijiem nekad netiktu pieļauta. Mēģinājumi izkontrolēt visu informācijas apriti internetā ir nereāli. Mēs nevēlamies ieviest kaut kādu diktatoriska režīma cenzūru, bet tikai nodrošināt to, ka cilvēks ir atbildīgs par informāciju, ko pats izplata. Agresija un ķengāšanās internetā lielā mērā izraisa pārliecību, ka vainīgie netiks atrasti un paliks nesodīti. Negribētos tagad uzskaitīt visus šos gadījumus, bet mēs zinām, pie kādām sekām tie vēlāk noved vardarbībā, kas izpaužas ģimenē, skolā, sabiedrībā un citur. Mūsu partijas deputāti atbalstīs nepieciešamos labojumus normatīvajos aktos, lai pēc tam ar izglītojošo darbu un likuma bardzības piemērošanu izskaustu šo anonimitātes ilūziju. Mēs iestājamies pret jebkuras vardarbības izpausmēm internetā, kas itin bieži no virtuālās telpas, kā jau minēju, tālāk aiziet sabiedrībā.

Ar gandarījumu jāatzīst, ka, pateicoties bijušā iekšlietu ministra, tagadējā premjerministra Ivara Godmaņa aktīvai rīcībai, vakar tika parakstīts Latvijas Iekšlietu ministrijas un ASV Tēvzemes drošības departamenta saprašanās memorands par ASV bezvīzu programmu un ar to saistītajiem pastiprinātajiem drošības pasākumiem. Pēc gadiem ilgas virzīšanās soli par solim uz bezvīzu režīmu ar Amerikas Savienotajām Valstīm Latvija beidzot spēra, šķiet, līdz šim platāko soli uz šo mērķi. Saprašanās memoranda parakstīšana ir pirmais solis Latvijas ceļā un abpusējo bezvīzu režīma ieviešanu ar Savienotajām Valstīm, ko daudzi mūsu sabiedrībā tik ļoti ilgi ir gaidījuši.

Ar nožēlu jāatzīst, ka tikai trešā daļa Saeimas deputātu šodien atbalstīja priekšlikumu atzīt pareizticīgo un vecticībnieku Lieldienas, tāpat arī Lielo piektdienu, par svētku dienām. Ar nožēlu jāatzīst, ka sabiedrībā cilvēki sevi bieži vien apliecina par kristiešiem, bet tad, kad šī kristietība ir jāparāda darbībā, tas bieži vien nenotiek.

Noslēgumā visus gribu apsveikt tuvojošajos četros lielos svētkos. Vispirms jau Pūpolsvētdienā, ko svinēsim šosvētdien. Tāpat arī svētīgu visiem Kluso nedēļu, Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu, Kluso sestdienu un visbeidzot arī Lieldienas – Kristus augšāmcelšanās svētkus. Gribu atgādināt un novēlēt, ka laiks no Pūpolsvētdienas līdz Lieldienām, ko tradicionāli mēs saucam par Kluso nedēļu, ir pārdomu un sevis izvērtēšanas laiks. Lai Dievs dod, ka mēs to pavadām šādā veidā. Jo, kā atceramies no Svētiem rakstiem, daudz jau bija to, kuri Pūpolsvētdienā nāca, sauca uz Kristu un apliecināja viņu kā par Dieva dēlu. Pagāja piecas dienas, un tas pats pūlis, kas apliecināja viņu par Dieva dēlu, sauca: “Sit viņu krustā!”. Tas mums māca tikai vienu – Dievs lai dod mums katram būt uzticīgam savai ticības pārliecībai un aicinājumam un nedzīvot no emocionāliem satricinājumiem vien, kā mēs bieži vien to redzam mūsdienu sabiedrībā.

Svētīgu šo nedēļas nogali un arī Kluso nedēļu.

 

 

J.Dobelis
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Kamēr mūsu latviešu tauta savstarpēji nīstas, viens otru apkaro, publikas priekšā viens izrādās labāks par otru, kāpj viens otram uz pleciem, lai taisītu karjeru, dibina visādas jaunas partijas, kuras nu būs tās īstās, labās un jaukās, tikmēr to visu ar nicīgu smīnu vēro mūsu valsts un tautas nelabvēļi. Un vēl arī piedalās sabiedrības kūdīšanā uz šķelšanos, atbalstot jebkuru satricinājumu. Ja mēs tā turpināsim, tas labi nebeigsies.

Tieši šī iemesla dēļ apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nolēma pievērst sabiedrības uzmanību zināmām morālām vērtībām un paust savu attieksmi pret tām lietām, kas Latvijas valstij un latviešu tautai ir ārkārtīgi būtiskas. Neapšaubāmi, ka Latvijas okupācija ir kaut kas tāds, ko nedrīkst aizmirst! Savulaik apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK panāca, ka Latvijas kalendārā 17.jūnijs tika ierakstīts kā Latvijas Republikas okupācijas diena. Tā ir mūsu atcere. Lai cik sāpīga tā arī nebūtu, tai ir jābūt! Laikam ir grūti novērtēt, ko šī okupācija ir nodarījusi mūsu valstij un tautai. Un, neskatoties uz to, atrodas cilvēki un atrodas organizācijas, kas Latvijā atļaujas apšaubīt mūsu valsts okupāciju. Tas, ka to dara Krievija un varbūt vēl viens otrs ārpus Latvijas, nebūtu nekāds brīnums. Kurš tad atzīs pats savu vainu! Taču mūs satrauc tas, ka to publiski negrib atzīt šeit pat Latvijā. Tieši tāpēc mēs iesniedzām priekšlikumu, ka tādi publiski okupācijas noliedzēji būtu pietiekami stingri jāsoda. Tas būtu solis uz priekšu. Mūsu priekšlikumu šodien atbalstīja apmēram trešā daļa Saeimas deputātu. Tātad ir sākusies zināma domāšana. Jo savā laikā par tāda veida mūsu priekšlikumiem balsoja tikai daži ārpus mūsu frakcijas esošie.

Mēs turpināsim savu darbu un cīnīsimies par to, lai tās vērtības, kuras mūsu valstī ir būtiskas un kuras ir jāatceras (ne jau tikai negatīvās un sēru dienas, bet arī pozitīvās un mūsu karavīru varonība), vienmēr būtu dienas kārtībā. Un tad nebūs tādu notikumu kā pirms 16.marta – tā vietā, lai vienkārši izrādītu cieņu un godu latviešu leģionāriem, ap to tiek sacelti bezjēdzīgi skandāli.

 

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!