Ministru kabineta noteikumi Nr.166

Rīgā 2008.gada 10.martā (prot. Nr.15 23.§)

Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem

Izdoti saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 4.panta otro, piekto, septīto un astoto daļu

 

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību, kā arī šo pasākumu īstenotāju izvēles principus;

1.2. kārtību, kādā izveidojamas (pielāgojamas) darba vietas personām, kurām noteikta invaliditāte;

1.3. kārtību, kādā organizējami un finansējami preventīvie bezdarba samazināšanas pasākumi – komersantu nodarbināto personu un pašnodarbināto kvalifikācijas paaugstināšana, pārkvalifikācija un tālāk­izglītība, komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana, kā arī kritērijus komersantu nodarbināto personu un pašnodarbināto iesaistīšanai šajos pasākumos.

2. Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra) sadarbībā ar citām valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām un šādu personu apvienībām (turpmāk – privātpersonas) organizē un īsteno aktīvos nodarbinātības pasākumus un preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus (turpmāk – pasākumi). Pasākumus organizē, ievērojot šo noteikumu 2.nodaļā noteikto pasākumu īstenotāju izvēles kārtību un paredzēto valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, kā arī situāciju darba tirgū, kas izveidojusies attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

3. Pasākumu organizēšanai un īstenošanai paredzētos valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus aģentūra sadarbības ietvaros var piešķirt arī citām valsts un pašvaldības iestādēm.

4. Aģentūra iesaista bezdarbniekus pasākumos saskaņā ar individuālo darba meklēšanas plānu. Plānu izstrādā aģentūra, ņemot vērā situāciju darba tirgū, kā arī bezdarbnieka priekšlikumus un vajadzības. Individuālajā darba meklēšanas plānā nosaka pasākumus, kuros paredzēts iesaistīt bezdarbnieku, un pasākumu īstenošanas laiku.

 5. Darba meklētājus un bezdarba riskam pakļautās personas iesaista tiem paredzētajos pasākumos atbilstoši situācijai darba tirgū, attiecīgās personas un darba devēja interesēm un saskaņā ar šiem noteikumiem.

6. Aģentūra nodrošina pasākumu īstenošanas norises un piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstības kontroli un izlases veidā veic pārbaudes pasākumu īstenošanas vietās.

2. Pasākumu īstenotāju izvēle

7. Pasākumu īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai aģentūra izvēlas pasākumu īstenotājus – izglītības iestādes, eksaminācijas centrus, darba devējus, sociālo pakalpojumu sniedzējus, amata meistarus, konsultantus, ekspertus, speciālistus, surdotulkus, pavadoņus, ergoterapeitus un citus pakalpojumu sniedzējus. Pasākumu īstenotājus aģentūra izvēlas atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par publiskajiem iepirkumiem.

8. Ja normatīvie akti par publiskajiem iepirkumiem neparedz iepirkuma procedūru piemērošanu, aģentūra izveido pasākumu īstenotāju izvēles komisiju (turpmāk – komisija) un izvēlas pasākumu īstenotājus saskaņā ar šo noteikumu 9., 10., 11., 12. un 13.punktu. Atbilstoši pasākuma veidam komisijas sastāvā iekļauj aģentūras un citu valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vai citu biedrību un nodibinājumu pārstāvjus. Komisijas darbībai piemēro normatīvajos aktos par publiskajiem iepirkumiem noteikto iepirkumu komisijas darbības regulējumu.

9. Lai izvēlētos pasākumu īstenotājus, aģentūra publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", aģentūras mājaslapā internetā, kā arī citos plašsaziņas līdzekļos paziņojumu pretendentiem par pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanu pasākumu organizēšanai.

10. Paziņojumā norāda organizējamā pasākuma veidu, pieteikumā vai piedāvājumā ietveramo informāciju, pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas termiņu, pretendentu vērtēšanas kritērijus, kā arī citu ar pretendentu atlasi un paredzamā līguma slēgšanu saistītu informāciju, kas nepieciešama, lai izvēlētos pasākumu īstenotāju.

11. Komisija par pasākumu īstenotāju izvēlas pretendentu, kas atbilst šādām prasībām:

11.1. pretendents ir reģistrēts saskaņā ar attiecīgo saimniecisko, profesionālo vai cita rakstura darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām;

11.2. pretendentam nav nodokļu parādu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu;

11.3. pretendentam ir licence, akreditācijas lapa vai sertifikāts attiecīgo pakalpojumu sniegšanai, ja tā nepieciešamību nosaka likums;

11.4. pretendentam vai tā personālam ir konkrētā pasākuma īstenošanai atbilstoša izglītība un profesionālā pieredze, bet pasākumu īstenošanas vietā ir atbilstoša materiāli tehniskā bāze, kas nepieciešama konkrētā pasākuma īstenošanai atbilstoši šo noteikumu 3.nodaļā noteiktajām prasībām;

11.5. pēdējo triju gadu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas nav konstatēti pretendenta būtiski profesionālās darbības pārkāpumi attiecīgajā darbības nozarē, kā arī vides aizsardzības, konkurences un darba tiesību jomā (pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas spriedumu vai citas kompetentas institūcijas atzinumu);

11.6. nav pasludināta pretendenta maksātnespēja, nav uzsākta tā likvi­dācija, tā saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta, kā arī nav uzsākta tiesvedība par tā darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu;

11.7. pretendents vai tā pārvaldes institūciju locekļi nav ar tiesas spriedumu atzīti par vainīgiem līdzdalībā noziedzīgā organizācijā, korupcijā, krāpnieciskās darbībās finanšu jomā vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā;

11.8. pretendents pēdējā gada laikā nav pārkāpis līgumu par pasākumu īstenošanu (ja šāds līgums ar aģentūru ir bijis noslēgts).

12. Nepieciešamo informāciju pretendentu atlasei aģentūra iegūst un pretendentu sniegto ziņu patiesumu pārbauda, izmantojot integrēto valsts informācijas sistēmu, kā arī pieprasot informāciju no kompetentajām valsts institūcijām.

13. Aģentūra nosaka pretendentu vērtēšanas kritērijus, kritēriju īpatsvaru un minētajiem kritērijiem atbilstošo piedāvājumu izvēles algoritmu un izvēlas pasākumu īstenotājus saskaņā ar minētajiem nosacījumiem.

14. Aģentūra ar izvēlētajiem pasākumu īstenotājiem noslēdz līgumu par pasākumu īstenošanu vai pakalpojumu sniegšanu. Līgumā nosaka līguma priekšmetu, pasākumu īstenošanas vai pakalpojumu sniegšanas noteikumus, līgumslēdzēju pušu pienākumus, tiesības, saistības, atbildību, finansēšanas un savstarpējo norēķinu kārtību, līguma izpildes termiņu un vietu.

15. Pasākumu īstenotājs atbilstoši noslēgtajam līgumam ir atbildīgs par pasākumu mērķu sasniegšanu, pasākumu īstenošanas kvalitāti un finanšu izlietojumu. Pasākumu nekvalitatīva īstenošana vai nepatiesu informāciju saturošu dokumentu iesniegšana aģentūrā ir pamats ar pasākumu īstenotāju noslēgtā līguma izbeigšanai.

3. Aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšana

16. Īstenojot pasākumus Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitāšu ietvaros, pasākuma organizēšanai un finansēšanai piemēro šajos noteikumos noteikto kārtību, ciktāl tā atbilst kārtībai, kādā īsteno darbības programmas papildinājumā norādītās Eiropas Savienības fonda aktivitātes, nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam, atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.

3.1. Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana un neformālās izglītības ieguve

17. Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana un neformālās izglītības ieguve (turpmāk – bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība) ietver:

17.1. profesionālās tālākizglītības programmu apguvi, kas dod iespēju bezdarbniekiem iegūt profesionālo kvalifikāciju. Pēc attiecīgās programmas apguves bezdarbnieks kārto kvalifikācijas eksāmenu. Bezdarbniekam, kurš nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu, izsniedz profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu saskaņā ar profesionālās izglītības ieguvi regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

17.2. profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvi, kas bezdarbniekiem dod iespēju pilnveidot savu profesionālo meistarību un apgūt mainīgajām darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes. Bezdarbniekam izsniedz izglītību apliecinošu dokumentu saskaņā ar profesionālās izglītības ieguvi regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

17.3. neformālās izglītības programmu apguvi, kas ietver mainīgajām darba tirgus prasībām atbilstošu sistematizētu sociālo un profesionālo pamatprasmju apguvi. Bezdarbniekam izsniedz programmā noteikto apliecību.

18. Profesijas, kā arī sociālās un profesionālās pamatprasmes, kurās atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības nozaru attīstības prognozēm nepieciešams veikt bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību, nosaka aģentūras izveidota komisija. Komisijas sastāvā iekļauj aģentūras, Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvjus.

19. Profesionālās tālākizglītības programmas, profesionālās pilnveides izglītības programmas (turpmāk – profesionālās izglītības programmas) un neformālās izglītības programmas izstrādā izglītības iestādes atbilstoši prasībām, kas noteiktas izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos.

20. Aģentūra organizē bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību:

20.1. ievērojot aģentūras datubāzē reģistrēto vakanču skaitu noteiktās profesijās;

20.2. atbilstoši šo noteikumu 18.punktā minētās komisijas priekšlikumiem un aģentūras veiktās darba tirgus īstermiņa prognozēšanas rezultātiem;

20.3. pēc darba devēja rakstiska pieprasījuma.

21. Profesionālās izglītības programmu apguvē bezdarbnieku iesaista, ja:

21.1. bezdarbnieka iepriekš iegūtā profesionālā kvalifikācija vai profesio­nālā pieredze nav pieprasīta darba tirgū vai tā neatbilst attiecīgajai profesijai noteiktajām prasībām un tāpēc nav iespējams atrast piemērotu darbu;

21.2. bezdarbnieks ir zaudējis profesionālās prasmes;

21.3. bezdarbniekam nav iepriekš iegūtas profesionālās kvalifikācijas.

22. Neformālās izglītības programmu apguvē bezdarbnieku un darba meklētāju iesaista, ja viņa prasmes neatbilst mainīgajām darba tirgus prasībām (vai šīs prasmes ir nepietiekamas), un šā iemesla dēļ ir grūti atrast darbu.

23. Bezdarbnieku var atkārtoti iesaistīt profesionālās izglītības programmu apguvē ne agrāk kā gadu pēc iepriekšējās profesionālās izglītības programmas pabeigšanas.

24. Bezdarbnieku un darba meklētāju viena gada laikā var iesaistīt ne vairāk kā divu neformālās izglītības programmu apguvē.

25. Aģentūra bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību organizēšanai izvēlas izglītības iestādes un veic bezdarbnieku un darba meklētāju atlasi atbilstoši prasībām, kas noteiktas izglītības iestādes programmā un profesionālās izglītības programmā vai neformālās izglītības programmā. Bezdarbnieka un darba meklētāja piemērotību konkrētās izglītības programmas apguvei nosaka izglītības iestāde.

26. Aģentūra, iesaistot bezdarbniekus un darba meklētājus apmācībā, ar katru bezdarbnieku un darba meklētāju noslēdz līgumu par bezdarbnieka vai darba meklētāja apmācību. Līgumā nosaka apmācības noteikumus un laiku, aģentūras un bezdarbnieka vai darba meklētāja savstarpējos pienākumus un tiesības apmācības laikā, kā arī apmācības pārtraukšanas un izbeigšanas noteikumus. Iesaistot apmācībā bezdarbnieku, līgumā papildus nosaka stipendijas un īres vai transporta izdevumu kompensācijas saņemšanas kārtību.

27. Ja aģentūra organizē profesionālās izglītības programmu apguvi bezdarbniekiem pēc darba devēja pieprasījuma, bezdarbnieku atlasē piedalās darba devējs vai darba devēja pilnvarots pārstāvis. Pēc atlases rezultātu paziņošanas aģentūra slēdz ar darba devēju, bezdarbnieku un izglītības iestādi atsevišķus divpusējus līgumus par bezdarbnieku profesionālo apmācību, pārkvalifikāciju vai kvalifikācijas paaugstināšanu pēc darba devēja pasūtījuma. Līgumā nosaka pušu pienākumus, tiesības, atbildību un līguma izpildes kārtību. Darba devējam šādā gadījumā ir pienākums piedalīties izglītības programmā noteiktās mācību prakses organizēšanā un pēc apmācības pabeigšanas pieņemt bezdarbnieku darbā un nodarbināt attiecīgajā profesijā vismaz sešus mēnešus.

28. Uzsākot bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību, izglītības iestāde bezdarbniekam un darba meklētājam izsniedz izglītības programmu un ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu ieskaita viņu izglītojamo skaitā.

29. Aģentūrai ir tiesības, ja nepieciešams, profesionālo izglītības programmu kvalifikācijas eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu organizēšanai piesaistīt akreditētus eksaminācijas centrus.

30. Ja bezdarbnieks vai darba meklētājs pārtrauc mācības vai atkārtoti nav nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu, viņu ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu atskaita no izglītojamo skaita un aģentūra veic galīgo norēķinu ar izglītības iestādi par bezdarbnieka vai darba meklētāja apmācību, pārskaitot naudas līdzekļus atbilstoši faktiskajiem apmācības izdevumiem.

31. Ja bezdarbnieks vai darba meklētājs, ievērojot visas izglītības iestādes noteiktās un profesionālās izglītības vai neformālās izglītības programmā ietvertās prasības, pēc apmācības pabeigšanas nav nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu un nav ieguvis pietiekamas zināšanas un praktiskās iemaņas, izglītības iestāde par saviem līdzekļiem veic papildu apmācību un organizē atkārtotu kvalifikācijas eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu (saistībā ar profesionālās izglītības programmu apguvi – divu mēnešu laikā, bet saistībā ar neformālās izglītības programmu apguvi – mēneša laikā), kā arī sedz visus ar to saistītos izdevumus.

32. Triju darbdienu laikā pēc profesionālo kvalifikāciju apliecinošā dokumenta (vai apliecības par citas profesionālās izglītības programmas vai neformālās izglītības programmas apguvi) saņemšanas bezdarbnieks vai darba meklētājs informē par to aģentūru.

33. Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

33.1. bezdarbnieku un darba meklētāju apmācības ietvaros īstenoto izglītības programmu izmaksu segšanai;

33.2. mācību un prakses vietas pielāgojumu veikšanai bezdarbniekiem, kuriem noteikta invaliditāte, atbilstoši ergoterapeita atzinumam, bet ne vairāk kā 1000 latu apmērā par vienu mācību vai prakses vietu;

33.3. izdevumu segšanai par surdotulku, pavadoņu, ergoterapeitu un citu speciālistu pakalpojumiem pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem, kuri atbilst kādai no Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajām mērķa grupām;

33.4. profesionālo izglītības programmu kvalifikācijas eksāmenu un noslēguma pārbaudījumu izmaksām, organizējot tos akreditētos eksaminācijas centros;

33.5. izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm.

3.2. Apmācība pie darba devēja

34. Apmācību pie darba devēja (turpmāk – praktiskā apmācība) organizē darba devējam vajadzīgā speciālista sagatavošanai, ja darbībai noteiktajā profesijā nav nepieciešams valsts atzīts izglītības dokuments vai bezdarbnieks ir ieguvis profesionālo kvalifikāciju, bet zaudējis darba iemaņas un profesionālās prasmes.

35. Praktiskā apmācība ietver:

35.1. darba iemaņu un profesionālo prasmju atjaunošanu, kas ilgst ne vairāk kā trīs mēnešus;

35.2. jaunas profesijas ieguvi, kas kopā ilgst ne vairāk kā sešus mēnešus.

36. Aģentūra apzina un izvēlas darba devējus, kuri vēlas veikt bezdarbnieku praktisko apmācību. Aģentūras un darba devēja līgumā par pasākumu īstenošanu nosaka profesijas, kurās veicama bezdarbnieku praktiskā apmācība, praktiskās apmācības veidu un tās īstenošanas kārtību, kā arī darba devēja izvirzītās kvalifikācijas prasības praktiskajā apmācībā iesaistāmajiem bezdarbniekiem.

37. Aģentūra sadarbībā ar izvēlētajiem darba devējiem veic praktiskajā apmācībā iesaistāmo bezdarbnieku atlasi atbilstoši darba devēja izvirzītajām kvalifikācijas prasībām. Bezdarbnieka piemērotību iesaistīšanai praktiskajā apmācībā nosaka darba devējs.

38. Aģentūra, iesaistot bezdarbniekus praktiskajā apmācībā, ar katru bezdarbnieku noslēdz līgumu par bezdarbnieka praktisko apmācību. Līgumā nosaka praktiskās apmācības noteikumus un laiku, mācību pabalsta saņemšanas kārtību, aģentūras un bezdarbnieka savstarpējos pienākumus un tiesības, kā arī apmācības pārtraukšanas un izbeigšanas noteikumus.

39. Praktisko apmācību pie darba devēja organizē, ja darba devējs uzņemas saistības pēc praktiskās apmācības pabeigšanas pieņemt bezdarbnieku darbā un nodarbināt attiecīgajā profesijā vismaz sešus mēnešus.

40. Bezdarbnieku var atkārtoti iesaistīt praktiskajā apmācībā ne agrāk kā gadu pēc iepriekšējās praktiskās apmācības pabeigšanas.

41. Darba devējs pasākumā iesaistītajiem bezdarbniekiem praktiskās apmācības laikā nodrošina:

41.1. darba iemaņu un profesionālo prasmju atjaunošanu vai jaunas profesijas apguvi, organizējot nepieciešamo teorētisko un praktisko apmācību un sniedzot pamatzināšanas par profesionālajiem pienākumiem un ar to izpildi saistītajām pamatprasībām;

41.2. kvalificētu darba vadītāju, kas palīdz nostiprināt darba iemaņas, profesionālās prasmes un zināšanas. Par kvalificētu darba vadītāju uzskata personu, kas ir ieguvusi izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu darba pieredzi profesijā, kurā veic bezdarbnieka praktisko apmācību;

41.3. spēju patstāvīgi veikt attiecīgos profesionālos pienākumus un pamatuzdevumus pēc praktiskās apmācības pabeigšanas.

42. Darba devējam ir tiesības, slēdzot līgumus, piesaistīt praktiskās apmācības īstenošanai citus ekspertus un mācībspēkus, kas ieguvuši izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu praktisko pieredzi profesijā, kurā veic bezdarbnieka praktisko apmācību.

43. Praktiskajai apmācībai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

43.1. pasākumos iesaistīto bezdarbnieku ikmēneša mācību pabalstam. Dotāciju bezdarbniekam piešķir 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas;

43.2. praktisko apmācību izdevumiem, tai skaitā darba devēja piesaistīto ekspertu un mācībspēku izmaksām, atbilstoši darba devēja iesniegtajiem izdevumus pamatojošajiem dokumentiem;

43.3. pasākumos iesaistīto bezdarbnieku darba vadītāju ikmēneša darba algai. Dotāciju piešķir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā;

43.4. mācību un prakses vietas pielāgojumu veikšanai bezdarbniekiem, kuriem noteikta invaliditāte, atbilstoši ergoterapeita atzinumam, bet ne vairāk kā 1000 latu apmērā par vienu mācību vai prakses vietu;

43.5. izdevumu segšanai par surdotulku, pavadoņu, ergoterapeitu un citu speciālistu pakalpojumiem pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem, kuri atbilst kādai no Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajām mērķa grupām;

43.6. izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm.

3.3. Pasākumi, kuri paredz darba līguma slēgšanu

44. Ar bezdarbnieku, kurš iesaistīts pasākumos – algotos pagaidu darbos, pasākumos noteiktām personu grupām, darba izmēģinājumos, kā arī ar personu, kura iegūst izglītību vispārējās, speciālajās vai profesionālajās izglītības iestādēs un kuru iesaista nodarbinātības pasākumos vasaras brīvlaikā (turpmāk – izglītojamais), darba devējs slēdz darba līgumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības.

45. Darba devējam, kas noslēdzis līgumu par pasākuma īstenošanu, ir jāpiedalās attiecīgā pasākuma līdzfinansēšanā (arī veicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem).

46. Pasākumos, kuri paredz darba līguma slēgšanu, bezdarbniekus un izglītojamos iesaista ar aģentūras norīkojumu.

47. Darba devējam, izbeidzot darba līgumu ar bezdarbnieku, ir pienākums triju darbdienu laikā pēc uzteikuma par to paziņot aģentūrai, norādot darba līguma uzteikuma pamatu.

3.3.1. Algoti pagaidu darbi

48. Algotos pagaidu darbos – valsts līdzfinansētā bezdarbnieku nodarbināšanā darba devēju piedāvātos nekvalificētos vai mazkvalificētos darbos, kas ilgstoša bezdarba periodā veicina bezdarbnieku darba iemaņu atjaunošanu un rada sociālu labumu sabiedrībai, – bezdarbnieku iesaista uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

49. Algotu pagaidu darbu veikšanai nav nepieciešama profesionālā kvalifikācija.

50. Algotos pagaidu darbos iesaista bezdarbniekus, īpaši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteikto mērķa grupu bezdarbniekus, kas vēlas strādāt, bet dažādu iemeslu dēļ nevar atrast piemērotu pastāvīgu darbu.

51. Algotiem pagaidu darbiem paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

51.1. pasākumos iesaistīto bezdarbnieku ikmēneša darba algai. Dotāciju darba devējam piešķir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā;

51.2. izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm.

3.3.2. Pasākumi noteiktām personu grupām

52. Pasākumi noteiktām personu grupām paredz bezdarbnieku nodarbināšanu valsts līdzfinansētās darba vietās, lai palīdzētu bezdarbniekiem izprast darba tirgus prasības, veicinātu mērķa grupu bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanos pastāvīgā darbā.

53. Pasākumos noteiktām personu grupām iesaista bezdarbniekus, kuri atbilst Komisijas 2002.gada 12.decembra Regulas (EK) Nr.2204/2002 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88.panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai (turpmāk – Komisijas regula Nr.2204/2002) 2.panta "f" apakšpunktā noteiktajiem neizdevīga darba ņēmēja kritērijiem (turpmāk – "neizdevīgie" darbinieki), un bezdarbniekus, kuriem noteikta invaliditāte.

54. Finanšu atbalsta sniegšanas nosacījumi:

54.1. finanšu atbalstu darba devējiem "neizdevīgo" darbinieku nodarbi­nāšanai aģentūra sniedz saskaņā ar Komisijas regulā Nr.2204/2002 noteiktajām prasībām;

54.2. finanšu atbalstu darba devējiem, kas nodarbina bezdarbniekus, kuriem noteikta invaliditāte, aģentūra sniedz saskaņā ar Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulā (EK) Nr.1998/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr.1998/2006) noteiktajām prasībām.

55. Lai īstenotu pasākumus noteiktām personu grupām, aģentūra izvēlas darba devējus, kuri saskaņā ar noslēgto līgumu par pasākumu īstenošanu nodrošina:

55.1. darba tiesisko attiecību nodibināšanu ar pasākumos iesaistītajiem "neizdevīgajiem" darbiniekiem un bezdarbniekiem, kuriem noteikta invaliditāte. Ja darba līgumu slēdz uz noteiktu laiku, darba līguma termiņš nedrīkst būt mazāks par 12 mē­nešiem;

55.2. kvalificētu darba vadītāju, kurš palīdz pasākumos iesaistītajiem "neizdevīgajiem" darbiniekiem un bezdarbniekiem, kuriem noteikta invaliditāte, apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas. Par kvalificētu darba vadītāju uzskata personu, kas ir ieguvusi izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu darba pieredzi profesijā, kurā nodarbina bezdarbnieku;

55.3. bezdarbniekiem, kuriem noteikta invaliditāte, piedāvāto darba vietu pielāgošanu atbilstoši ergoterapeita sniegtajam atzinumam;

55.4. bezdarbniekiem, kuriem noteikta invaliditāte, nepieciešamos surdotulku, pavadoņu un citu speciālistu pakalpojumus.

56. Darba devējiem, kuri nodarbina "neizdevīgos" darbiniekus, aģentūra pasākumu īstenošanas laikā nodrošina finanšu atbalstu darbinieku ikmēneša darba algai. Finanšu atbalstu ikmēneša dotācijas veidā piešķir 50 % apmērā no algu izmaksām viena gada laikā. Ikmēneša dotācija nedrīkst pārsniegt valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru.

57. "Neizdevīgo" darbinieku nodarbināšanai paredzētā finanšu atbalsta sniegšanas laiks nepārsniedz 12 mēnešus.

58. Darba devējiem, kas nodarbina bezdarbniekus, kuriem noteikta invaliditāte, aģentūra pasākumu īstenošanas laikā nodrošina šādu finanšu atbalstu:

58.1. ikmēneša darba algas dotāciju darbā pieņemtajiem bezdarbniekiem, kuriem noteikta invaliditāte. Dotācija nav mazāka par valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru;

58.2. ikmēneša darba algas dotāciju darba vadītājiem, kas strādā ar darbā pieņemtajiem bezdarbniekiem, kuriem noteikta invaliditāte. Dotāciju piešķir 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra;

58.3. vienreizēju dotāciju iekārtu un aprīkojuma iegādei, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanai un iegādei, lai pielāgotu darba vietas darbā pieņemtajiem bezdarbniekiem, kuriem noteikta invaliditāte. Dotāciju piešķir atbilstoši darba devēja iesniegtajai darba vietas pielāgošanas tāmei, kura atbilst ergoterapeita atzinumam, bet ne vairāk kā 1000 latu apmērā par vienas darba vietas pielāgošanu;

58.4. surdotulku, pavadoņu, ergoterapeitu un citu speciālistu pakalpojumu izmaksām, ja tie sniegti, lai nodarbinātu bezdarbniekus, kuriem noteikta invaliditāte;

58.5. izdevumu segšanai par veselības pārbaužu veikšanu bezdarb­niekiem, kuriem noteikta invaliditāte, ja tās paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm.

59. Finanšu atbalstu, kas paredzēts tādu bezdarbnieku nodarbināšanai, kuriem noteikta invaliditāte, darba devējiem sniedz vismaz divus gadus.

60. Iesaistot pasākumos bezdarbniekus, kuriem noteikta invaliditāte, pirms viņu pieņemšanas darbā darba devēju piedāvātās darba vietas izvērtē aģentūras izvēlēts ergoterapeits.

61. Ergoterapeits pēc piedāvātās darba vietas novērtēšanas aģentūrā iesniedz rakstisku atzinumu par darba vietas atbilstību bezdarbnieka, kuram noteikta invaliditāte, nodarbināšanai un darba vietas pielāgošanai nepieciešamajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem atbilstoši minētā bezdarbnieka funkcionālā traucējuma veidam, smaguma pakāpei un veicamajam darbam. Ja ergoterapeits atzinumā norāda, ka bezdarbnieku, kuram noteikta invaliditāte, nodarbināt attiecīgajā darba vietā nav iespējams, pasākums pie izvēlētā darba devēja netiek īstenots.

62. Ja darba vietu piedāvā tāda bezdarbnieka nodarbināšanai, kuram noteikta invaliditāte, tās pielāgošanas noteikumus nosaka aģentūras un darba devēja līgumā par pasākumu īstenošanu.

63. Finanšu atbalstu "neizdevīgo" darbinieku nodarbināšanai nesniedz darba devējam, kas darbojas Komisijas regulas Nr.2204/2002 1.panta 2.punkta otrajā daļā noteiktajās saimnieciskās darbības nozarēs, vai 1.panta 3.punktā noteikto pasākumu īstenošanai, kā arī darba devējam, kas nav ievērojis 5.panta 3.punkta nosacījumus.

64. Darba devējam piešķirto finanšu atbalstu "neizdevīgo" darbinieku nodarbināšanai var izmantot vienlaikus ar citiem komercdarbības atbalsta pasākumiem, ievērojot Komisijas regulas Nr.2204/2002 8.panta 4.punkta nosacījumus.

65. Aģentūra nodrošina "neizdevīgo" darbinieku nodarbināšanai piešķirtā finanšu atbalsta uzskaiti un uzraudzību Komisijas regulas Nr.2204/2002 10.pantā noteiktajā kārtībā.

66. Pirms finanšu atbalsta piešķiršanas, lai nodarbinātu bezdarbniekus, kuriem noteikta invaliditāte, aģentūra pārbauda, vai darba devējam minētais finanšu atbalsts nepalielina attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados saņemtā de minimis atbalsta kopējo apjomu līdz līmenim, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr.1998/2006 2.panta 2.punktā noteikto maksimālo apmēru.

67. Finanšu atbalstu nepiešķir, ja bezdarbniekus, kuriem noteikta invaliditāte, nodarbina saimnieciskās darbības nozarēs, kuras minētas Komisijas regulas Nr.1998/2006 1.panta 1.punktā.

68. Finanšu atbalstu, kas saņemts, lai nodarbinātu bezdarbniekus, kuriem noteikta invaliditāte, darba devējs nedrīkst apvienot ar citu komercdarbības atbalstu attiecībā uz tām pašām kompensējamām izmaksām.

3.3.3. Darba izmēģinājumi

69. Darba izmēģinājumi ietver bezdarbnieku īslaicīgu valsts līdzfinansētu nodarbinātību pie darba devēja bezdarbnieka profesionālās piemērotības noteikšanai. Vienu bezdarbnieku gada laikā var iesaistīt darba izmēģinājumos ne vairāk kā trijās profesijās. Kopējais darba izmēģinājumu laiks nepārsniedz trīs mēnešus.

70. Darba izmēģinājumus neorganizē reglamentētajās profesionālajās darbībās, kurās atbilstoši normatīvajiem aktiem par reglamentētajām profesijām ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz profesionālās darbības veicēja izglītību, profesionālo kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem vai profesionālās darbības nosaukuma lietošanu.

71. Darba izmēģinājumos iesaista bezdarbnieku, kurš atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

71.1. ir saņēmis karjeras konsultācijas par bezdarbnieka personībai, interesēm, vērtību sistēmai un mērķiem piemērotāko profesionālo ievirzi un atbilstošākajiem profesionālās darbības virzieniem;

71.2. ir apguvis neformālās izglītības programmu noteiktā profesionālās darbības virzienā.

72. Nodarbināšanas laikā darba devējs pasākumā iesaistītajam bezdarbniekam nodrošina kvalificētu darba vadītāju, kurš sniedz teorētisku un praktisku ievirzi attiecīgajā profesionālajā darbībā. Par kvalificētu darba vadītāju uzskata personu, kas ir ieguvusi izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu darba pieredzi profesijā, kurā nodarbina bezdarbnieku.

73. Darba izmēģinājumiem paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

73.1. pasākumos iesaistīto bezdarbnieku ikmēneša darba algai. Dotāciju darba devējam piešķir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā;

73.2. pasākumos iesaistīto bezdarbnieku darba vadītāju ikmēneša darba algai. Dotāciju darba devējam piešķir 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra;

73.3. izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm.

3.3.4. Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālajās vai profesionālajās izglītības iestādēs

74. Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām no 13 gadu vecuma, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs (turpmāk – nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā), paredz izglītojamo īslaicīgu (līdz diviem mēnešiem) nodarbinātību vasaras brīvlaikā valsts līdzfinansētās darba vietās, lai nodrošinātu viņiem iespēju iegūt darba pamatprasmes, iemaņas un darba pieredzi.

75. Paziņojumu izglītojamiem par iespēju pieteikties dalībai nodarbinātības pasākumos vasaras brīvlaikā aģentūra publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", aģentūras mājaslapā internetā, kā arī citos plašsaziņas līdzekļos.

76. Aģentūra reģistrē izglītojamo dalībai nodarbinātības pasākumos vasaras brīvlaikā, ja persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu un sniedz šo noteikumu 77.punktā minēto informāciju. Izglītojamos aģentūra reģistrē, aizpildot izglītojamā uzskaites karti.

77. Izglītojamā uzskaites kartē norāda izglītojamā vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, kontaktinformāciju (tālruņa numuru, e-pasta adresi), personu apliecinoša dokumenta numuru, kā arī izglītības iestādes nosaukumu un iegūstamās izglītības veidu un pakāpi. Reģistrējoties aģentūrā, izglītojamais ar parakstu apliecina sniegto ziņu patiesumu.

78. Aģentūra apzina un izvēlas darba devējus, kuri piedāvā darba vietas izglītojamiem, un darba attiecību nodibināšanai organizē darba līguma slēgšanu starp darba devēju un izglītojamo. Izglītojamam ir tiesības aģentūrai ieteikt konkrētu darba devēju, ja ar šo darba devēju izglītojamais ir iepriekš vienojies par darbu un darba devējs ir pieteicis darba vietu nodarbinātības pasākumiem vasaras brīvlaikā.

79. Darba devējs pasākumā iesaistītajam izglītojamam nodrošina darba vadītāju, kurš palīdz apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas, veic darba laika uzskaiti, kontrolē izglītojamā darbu un nodrošina izglītojamā uzraudzību darba laikā.

80. Nodarbinātības pasākumiem vasaras brīvlaikā paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

80.1. pasākumos iesaistīto izglītojamo ikmēneša darba algai. Dotāciju darba devējam piešķir 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra;

80.2. pasākumos iesaistīto izglītojamo darba vadītāju ikmēneša darba algai. Dotāciju darba devējam piešķir proporcionāli izglītojamo skaitam, ko darba devējs norīkojis pie attiecīgā darba vadītāja, bet ne vairāk kā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā;

80.3. izdevumu segšanai par aģentūras civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu;

80.4. izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem izglītojamiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm.

3.4. Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi

81. Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi ir vērsti uz bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspējas veicināšanu darba tirgū un ietver:

81.1. individuālas konsultācijas un grupu nodarbības (kursus, seminārus, lekcijas, konsultācijas un citas nodarbības) darba meklēšanas metožu apguvei, psiholoģiskajam atbalstam un darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu apguvei, tai skaitā darba tiesisko attiecību veidošanā, darba tiesībās un darba aizsardzībā (turpmāk – nodarbības);

81.2. neformālās izglītības ieguvi;

81.3. nodarbinātības pasākumus vasaras brīvlaikā.

82. Neformālās izglītības ieguves pasākumu organizēšanai un finansēšanai piemērojami šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā ietvertie neformālās izglītības programmu apguves nosacījumi. Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā organizējami un finansējami atbilstoši šo noteikumu 44., 45., 46. un 47.punktam un 3.3.4.apakšnodaļai.

83. Aģentūra nosaka nodarbību tematiskās jomas, kā arī nodrošina nodarbību programmu un plānu izstrādi un apstiprināšanu. Nodarbības organizē aģentūra. Ja nepieciešams, aģentūra šajos noteikumos noteiktajā kārtībā izvēlas pasākuma īstenotāju.

84. Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumiem paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

84.1. izdevumu segšanai par grupu nodarbību organizēšanu, izvēloties pasākuma īstenotāju;

84.2. izdevumu segšanai par izvēlēto ekspertu un konsultantu sniegtajām individuālajām konsultācijām;

84.3. izdevumiem telpu nomai un izdales materiāliem, grupu nodarbību un individuālo konsultāciju nodrošināšanai.

3.5. Pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai

85. Pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai ir konsultatīvie un finanšu atbalsta pasākumi, kas palīdz bezdarbniekiem ar iepriekšēju sagatavotību un ievirzi komercdarbības veikšanā uzsākt komercdarbību vai pašnodarbinātību un veiksmīgi darboties izvēlētajā jomā ne mazāk kā divus gadus.

86. Pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai iesaista bezdarbniekus, kuri aģentūrai rakstiski ir izteikuši vēlmi uzsākt komercdarbību vai pašnodarbinātību un atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

86.1. ir ieguvuši profesionālo vai augstāko izglītību uzņēmējdarbības, biznesa vadības vai citā tām pielīdzināmā jomā;

86.2. profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu ietvaros apguvuši profesionālās izglītības programmas, kas nodrošina nepieciešamās zināšanas uzņēmējdarbības vadības jomā;

86.3. ir ieguvuši profesionālo vai augstāko izglītību un konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu ietvaros apguvuši neformālās izglītības programmas ar uzņēmējdarbības vadību saistītā jomā.

87. Bezdarbniekiem, kas iesaistīti pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, aģentūra nodrošina:

87.1. konsultācijas biznesa plāna sagatavošanā, kā arī biznesa plāna īstenošanā pirmajā saimnieciskās darbības gadā;

87.2. bezdarbnieku izstrādāto biznesa plānu izvērtēšanu un īstenošanas uzraudzību;

87.3. dotāciju bezdarbnieka ikmēneša ienākumiem biznesa plāna īstenošanas sākumposmā (pirmajos trijos mēnešos);

87.4. vienreizēju dotāciju biznesa plāna īstenošanai nepieciešamo pamatlīdzekļu iegādei un citiem izdevumiem (turpmāk – komercdarbības dotācija).

88. Aģentūra izvēlas konsultantus konsultāciju sniegšanai bezdarbniekiem, kuri iesaistīti pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, kā arī ekspertus, kuri izvērtē bezdarbnieku izstrādātos biznesa plānus un veic biznesa plānu īstenošanas regulāru uzraudzību.

89.  Ar bezdarbniekiem, par kuru izstrādātajiem biznesa plāniem eksperts sniedzis pozitīvu atzinumu, aģentūra slēdz līgumu par biznesa plāna īstenošanu. Līgumā nosaka pušu tiesības un pienākumus (tai skaitā bezdarbnieka pienākumu reģistrēties komersanta vai pašnodarbinātā statusā), pārskatu sniegšanas kārtību un periodiskumu, piešķirtā finanšu atbalsta apjomu, norēķinu kārtību, kā arī atbildību, ja līgumsaistības netiek pienācīgi pildītas. Dotāciju biznesa plāna īstenošanas sākumposmā un komercdarbības dotāciju bezdarbniekam piešķir pēc līguma noslēgšanas par biznesa plāna īstenošanu.

90. Pasākumiem komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

90.1. izdevumu segšanai par ekspertu un konsultantu pakalpojumiem, kas sniegti pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem biznesa plānu sagatavošanā un īstenošanā;

90.2. komercdarbības dotācijai bezdarbniekiem, ar kuriem aģentūra noslēgusi līgumu par biznesa plāna īstenošanu. Dotācijas apmērs viena biznesa plāna īstenošanai nepārsniedz 4000 latu;

90.3. dotācijām tādu bezdarbnieku ikmēneša ienākumiem biznesa plāna īstenošanas sākumposmā (pirmajos trijos mēnešos), ar kuriem aģentūra noslēgusi līgumu par biznesa plāna īstenošanu. Ikmēneša dotāciju bezdarbniekam piešķir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā.

91. Ja bezdarbnieks bez attaisnojoša iemesla pienācīgi nepilda līgumā par biznesa plāna īstenošanu noteiktās saistības, aģentūra vienpusēji atkāpjas no līguma un bezdarbnieks valsts budžetā atmaksā saņemto finanšu atbalstu šādā apmērā:

91.1. pilnā apmērā, ja no līguma par biznesa plāna īstenošanu aģentūra atkāpjas sešu mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas;

91.2. 50 % apmērā, ja no līguma par biznesa plāna īstenošanu aģentūra atkāpjas 24 mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas un saimnieciskā darbība ir ilgusi ne mazāk kā sešus mēnešus.

92. Ja šo noteikumu 91.punktā minētajos gadījumos bezdarbnieks, kas iesaistīts pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, saņemto finanšu atbalstu neatlīdzina labprātīgi, aģentūra attiecīgo summu piedzen Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot prasību tiesā.

93. Aģentūra pasākumiem komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai paredzēto finanšu atbalstu bezdarbniekiem sniedz saskaņā ar Komisijas regulā Nr.1998/2006 noteiktajām prasībām.

94. Pirms finanšu atbalsta piešķiršanas aģentūra pārbauda, vai minētais finanšu atbalsts nepalielina attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados personas saņemtā de minimis atbalsta kopējo apjomu līdz līmenim, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr.1998/2006 2.panta 2.punktā noteikto maksimālo apmēru.

95. Finanšu atbalstu nepiešķir komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai saimnieciskās darbības nozarēs, kuras minētas Komisijas regulas Nr.1998/2006 1.panta 1.punktā.

96. Saņemto finanšu atbalstu komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai bezdarbnieks nedrīkst apvienot ar citu atbalstu komercdarbībai attiecībā uz tām pašām kompensējamām izmaksām.

3.6. Kompleksie atbalsta pasākumi

97. Kompleksie atbalsta pasākumi ir individuālu pakalpojumu kopums – psiholoģiskā, konsultatīvā un nodarbinātības atbalsta pasākumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteikto mērķa grupu bezdarbniekiem, kuriem ir konstatēti īpaši sociālās atstumtības riski (piemēram, invaliditāte, zems izglītības līmenis (iegūta tikai pamatizglītība vai izglītība, kas zemāka par pamatizglītību), kaitīgi ieradumi vai atkarības), – personības problēmu un atkarības problēmu risināšanai, kā arī motivācijas un noturības stiprināšanai, lai veicinātu minēto bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū.

98. Kompleksos atbalsta pasākumus aģentūra sadarbībā ar pašvaldībām organizē pie viena vai vairākiem pasākuma īstenotājiem, piedāvājot bezdarbniekam vairākus savstarpēji saistītus pasākumus un nodrošinot nepieciešamos speciālistu pakalpojumus.

99. Kompleksie atbalsta pasākumi ietver šādus pasākumus un individuālu pakalpojumu sniegšanu:

99.1. bezdarbnieka sociālās situācijas un individuālo vajadzību novērtējumu – veselības stāvokļa, profesionālo un fizisko spēju, psiholoģisko īpatnību un profesionālās piemērotības, kā arī, ja nepieciešams, atkarības un citu sociālo problēmu noteikšanu un krīzes situācijas izvērtēšanu;

99.2. speciālistu (piemēram, psihologa, psihiatra, psihoterapeita, narkologa) pakalpojumus personības problēmu risināšanai un motivācijas paaugstināšanai, kurus sniedz atbilstoši bezdarbnieka individuālo vajadzību novērtējumam;

99.3. pasākumus sociālās funkcionēšanas spēju uzlabošanai – grupu nodarbības personām ar atkarības problēmām un noturības stiprināšanu atkarības problēmu risināšanā, kā arī citus pasākumus atbilstoši bezdarbnieka personiskajai situācijai un individuālajām vajadzībām;

99.4. pasākumus darba spēju atjaunošanai, uzlabošanai un apgūto darba pras­mju nostiprināšanai, ja bezdarbnieka dalība sociālās funkcionēšanas spēju uzlabošanas pasākumos ir devusi pozitīvus rezultātus. Pasākumi ietver elementāro darba pras­mju apguvi vai atjaunošanu, pasākumus konkurētspējas paaugstināšanai, karjeras konsultācijas, kā arī pasākumus, kuri paredz darba līguma slēgšanu.

100. Ar bezdarbnieku, kurš izteicis vēlmi iesaistīties kompleksajos atbalsta pasākumos un kuram pienākums piedalīties šajos pasākumos ir noteikts individuālajā darba meklēšanas plānā, aģentūra slēdz līgumu par dalību pasākumā.

101. Viena bezdarbnieka kopējais iesais­tīšanas ilgums kompleksajos atbalsta pasākumos nepārsniedz divus gadus.

102. Pasākuma īstenotājam ir tiesības komplekso atbalsta pasākumu īstenošanai piesaistīt citus pakalpojumu sniedzējus, kā arī darba devējus, slēdzot attiecīgus līgumus.

103. Kompleksiem atbalsta pasākumiem paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

103.1. izdevumu segšanai par bezdarbnieku sociālās situācijas un individuālo vajadzību novērtējumu;

103.2. izdevumu segšanai par speciālistu (piemēram, psihologs, psihiatrs, psihoterapeits, narkologs) pakalpojumiem, kuri sniegti atbilstoši bezdarbnieku individuālo vajadzību novērtējumam;

103.3. izdevumu segšanai par pasākumiem bezdarbnieku sociālo funkcionēšanas spēju uzlabošanai;

103.4. izdevumu segšanai par pasākumiem darba spēju atjaunošanai, uzlabošanai un apgūto darba prasmju nostiprināšanai;

103.5. izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm.

4. Komersantu nodarbināto personu un pašnodarbināto kvalifikācijas paaugstināšana, pārkvalifikācija un tālākizglītība

104. Komersantu nodarbināto personu un pašnodarbināto kvalifikācijas paaugstināšanas, pārkvalifikācijas un tālākizglītības mērķis ir laikus reaģēt uz darba tirgus pieprasījumu un ievērot komersanta vajadzības, lai nodarbinātās personas un pašnodarbinātie uzlabotu esošās vai apgūtu jaunas profesionālās zināšanas, prasmes un iemaņas, tādējādi mazinot nodarbināto personu un pašnodarbināto bezdarba risku (turpmāk – nodarbināto apmācība).

105. Nodarbināto apmācībā iesaista komersantu nodarbinātās personas un pašnodarbinātos, kuriem ir darba tirgus prasībām nepietiekams vai neatbilstošs iegūtās izglītības vai profesionālo prasmju līmenis (līmenis, kas neatbilst darba pienākumu veikšanai noteiktajām prasībām attiecīgajā profesijā vai saimnieciskās darbības jomā).

106. Nodarbināto apmācības ietvaros finanšu atbalsts paredzēts šādiem apmācības veidiem:

106.1. vispārējai apmācībai – teorētiskai un praktiskai apmācībai, kura nav izmantojama tikai un vienīgi konkrētā komersanta uzņēmumā vai saimnieciskās darbības nozarē un kuras ietvaros iegūtās zināšanas un iemaņas līdzvērtīgi izmantojamas arī citu komersantu uzņēmumos un citās saimnieciskās darbības nozarēs (profesionālās tālākizglītības programmu un profesionālās pilnveides izglītības programmu apguve);

106.2. speciālajai apmācībai – teorētiskai un praktiskai apmācībai, kurā iegūtās zināšanas turpmāk izmantojamas galvenokārt konkrētā komersanta uzņēmumā vai saimnieciskās darbības nozarē, bet nav plaši izmantojamas citu komersantu uzņēmumos vai citās saimnieciskās darbības nozarēs (neformālās izglītības programmu apguve, praktiskā apmācība pie darba devēja un cita apmācība).

107. Aģentūra publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", aģentūras mājaslapā internetā, kā arī citos plašsaziņas līdzekļos uzaicinājumu komersantiem un pašnodarbinātajiem iesniegt iesniegumu nodarbināto apmācības organizēšanai.

108. Iesniegumā nodarbināto apmācības organizēšanai:

108.1. komersants norāda firmu, reģistrācijas numuru, nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības numuru, juridisko adresi, faktisko adresi, saimnieciskās darbības veidu (atbilstoši Eiropas Savienības Saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai – NACE 2.red.), kontaktinformāciju (tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta adrese), pamato nodarbināto apmācības nepieciešamību un vēlmi saņemt atbalstu apmācībām, kā arī komersanta atbilstību vienam vai vairākiem šo noteikumu 110.punktā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem;

108.2. pašnodarbinātais norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības numuru, iegūto izglītību un kvalifikāciju, saimnieciskās darbības veidu (atbilstoši Eiropas Savienības Saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai – NACE 2.red.), kontaktinformāciju (tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta adrese) un nepieciešamās apmācības detalizētu aprakstu, kurā norāda, kādu zināšanu, pras­mju vai izglītības programmu apguve ir nepieciešama (turpmāk – prasību apraksts nodarbināto apmācībai), kā arī pašnodarbinātā atbilstību vienam vai vairākiem šo noteikumu 110.punktā minētajiem vērtēšanas kritērijiem. Pašnodarbinātais pievieno iesniegumam šo noteikumu 109.4., 109.5., 109.6., 109.7. un 109.8.apakšpunktā minētos apliecinājumus.

109. Komersants iesniegumam pievieno:

109.1. nodarbināto apmācībā iesaistāmo darbinieku sarakstu, norādot katra darbinieka personas datus (vārds, uzvārds, personas kods), iegūto izglītību un kvalifikāciju, profesiju komersanta uzņēmumā, atbilstību kādai no Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajām mērķa grupām;

109.2. prasību aprakstu nodarbināto apmācībai;

109.3. aizpildītu deklarāciju par atbilstību mazo vai vidējo komersantu definīcijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā komercdarbības veicēji deklarē atbilstību mazo un vidējo komersantu definīcijai (ja komersants pretendē uz atbalstu, kas paredzēts mazajiem un vidējiem komersantiem);

109.4. apliecinājumu, ka komersantam nav nodokļu parādu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu;

109.5. apliecinājumu, ka nav izsludināta komersanta maksātnespēja, nav uzsākta tā likvidācija, nav apturēta vai pārtraukta tā saimnieciskā darbība, nav uzsākta tiesvedība par tā darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu;

109.6. apliecinājumu, ka pēdējo triju gadu laikā nav konstatēti būtiski komersanta profesionālās darbības pārkāpumi attiecīgajā darbības nozarē, kā arī vides aizsardzības, konkurences un darba tiesību jomā;

109.7. apliecinājumu, ka komersants vai tā pārvaldes institūciju locekļi nav ar tiesas spriedumu atzīti par vainīgiem līdzdalībā noziedzīgā organizācijā, korupcijā, krāpnieciskās darbībās finanšu jomā vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā;

109.8. apliecinājumu, ka tas uzņemas saistības vismaz sešus mēnešus pēc apmācības pabeigšanas pasākumā iesaistītos darbiniekus nodarbināt attiecīgajā profesijā vai turpināt attiecīgo saimniecisko darbību.

110. Aģentūra izvērtē komersantu un pašnodarbināto iesniegumu atbilstību šo noteikumu 11.1., 11.2., 11.5., 11.6., 11.7. un 11.8.apakšpunktam un šādiem kritērijiem:

110.1. tiek atvērtas jaunas vai paplašinātas esošās ražotnes;

110.2. tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas vai jaunas darba metodes;

110.3. attīstībai tiek piesaistītas ārējās investīcijas vai komersanta un pašnodarbinātā līdzfinansējums;

110.4. komersants vai pašnodarbinātais saimniecisko darbību veic īpaši atbalstāmā reģionā;

110.5. komersants vai pašnodarbinātais plāno iesaistīt nodarbināto apmācībā darbiniekus, kuri atbilst kādai no Komisijas 2001.gada 12.janvāra Regulā (EK) Nr.68/2001 par EK Līguma 87. un 88.panta piemērošanu mācību atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr.68/2001) noteiktajām "neizdevīgo" darbinieku mērķa grupām, vai nodarbināto apmācībās iesaistāmais pašnodarbinātais atbilst kādai no minētajām mērķa grupām.

111. Aģentūra nosaka vērtēšanas kritērijus to nozīmīguma secībā, kritēriju īpat­svaru un komersantu un pašnodarbināto iesniegumu izvēles algoritmu saskaņā ar minētajiem kritērijiem. Minēto informāciju norāda, publicējot uzaicinājumu komersantiem un pašnodarbinātajiem iesniegt iesniegumu nodarbināto apmācību organizēšanai.

112. Pēc komersantu un pašnodarbināto iesniegumu izvērtēšanas aģentūra nodarbināto apmācībām paredzētā finansējuma ietvaros pieņem lēmumu par finanšu atbalsta sniegšanu tiem komersantiem vai pašnodarbinātajiem, kuri atbilst šo noteikumu 11.1., 11.2., 11.5., 11.6., 11.7. un 11.8.apakš­punktā minētajām prasībām un kuru iesniegumi ir saņēmuši augstāku vērtējumu, izvērtējot to atbilstību šo noteikumu 110.punktā noteiktajiem kritērijiem.

113. Nodarbināto apmācību īstenošanai aģentūra šo noteikumu 2.nodaļā noteiktajā kārtībā izvēlas pasākuma īstenotāju. Pasākuma īstenotājs var būt:

113.1. izglītības iestāde, kas īsteno profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas un kuras piedāvātā izglītības programma atbilst komersanta vai pašnodarbinātā iesniegtajam prasību aprakstam nodarbināto apmācību organizēšanai;

113.2. izglītības iestāde neformālās izglītības programmu apguvei, kā arī mācībspēki, eksperti vai praktiķi, kas dokumentāri var apliecināt savas zināšanas vai vismaz divus gadus ilgu praktisko darba pieredzi jomā, kurā saskaņā ar komersanta vai pašnodarbinātā iesniegto prasību aprakstu nodarbināto apmācībā iesaistītajai personai ir nepieciešama speciālā apmācība;

113.3. darba devējs (atbalsta saņēmējs) vai Latvijas amatniecības kamerā reģistrēts amata meistars (pašnodarbināto apmācībai), īstenojot speciālo praktisko apmācību darba vietā.

114. Komersants vai pašnodarbinātais var rakstiski ieteikt aģentūrai pasākuma īstenotāju, ieteikumam pievienojot apmācības tāmi. Nodarbināto apmācību pie ieteiktā pasākuma īstenotāja organizē, ja apmācības izdevumi nepārsniedz aģentūras piedāvātā pasākuma īstenotāja piedāvātās apmācības izmaksas.

115. Īstenojot speciālo praktisko apmācību darba vietā, pasākuma īstenotājam ir tiesības, slēdzot līgumus, nodarbināto apmācības īstenošanai piesaistīt ekspertus un mācībspēkus, kas ieguvuši izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu praktisko pieredzi jomā, kurā saskaņā ar komersanta vai pašnodarbinātā iesniegto prasību aprakstu nodarbināto apmācībai ir nepieciešama speciālā praktiskā apmācība darba vietā.

116. Aģentūra pēc lēmuma pieņemšanas par finanšu atbalsta sniegšanu slēdz līgumu ar izvēlēto komersantu vai pašnodarbināto (turpmāk – atbalsta saņēmējs) par finanšu atbalsta sniegšanu nodarbināto apmācībai. Līgumā nosaka nodarbināto apmācības veidu, izvēlēto pasākuma īstenotāju un apmācības īstenošanas kārtību, pušu tiesības un pienākumus, pārskatu sniegšanas un savstarpējo norēķinu kārtību, tai skaitā atbildību par vienpusēju atkāpšanos no līgumsaistību izpildes un līgumsaistību nepienācīgu izpildi.

117. Atbalsta saņēmējs, ievērojot līgumā par finanšu atbalsta sniegšanu nodarbināto apmācībai ietvertos noteikumus, slēdz līgumu ar pasākuma īstenotāju (izņemot gadījumu, ja par pasākuma īstenotāju izvēlas atbalsta saņēmēju) un nodrošina pasākumā iesaistītajām personām noteikto vispārējo vai speciālo apmācību. Atbilstoši līguma noteikumiem atbalsta saņēmējs kontrolē nodarbināto apmācības kvalitāti.

118. Nodarbināto apmācībai paredzētos finanšu atbalsta līdzekļus var izlietot:

118.1. mācību personāla izmaksām – samaksai par apmācības darba stundām (tai skaitā darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas);

118.2. mācību personāla un nodarbināto apmācībā iesaistāmo darbinieku ceļa izdevumiem;

118.3. apmācības procesā izmantojamo mācību telpu un materiālu izmaksām atbilstoši nodarbināto apmācībās iesaistāmo darbinieku skaitam;

118.4. apmācības procesā izmantojamo mācību telpu, iekārtu un instrumentu nomas izmaksām;

118.5. apmācībai izmantojamo instrumentu un iekārtu nolietojumam par mācību laiku;

118.6. nodarbināto apmācībā iesaistāmo darbinieku darba algai un pašnodarbinātā ienākumiem (atbilstoši valstī noteiktajai minimālajai stundas tarifa likmei) par apmācības darba stundām, bet nepārsniedzot šo noteikumu 118.1., 118.2., 118.3., 118.4. un 118.5.apakšpunktā noteikto atbalstāmo izmaksu kopējo summu.

119. Aģentūra nodarbināto apmācībām paredzēto finanšu atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas regulā Nr.68/2001 noteiktajām prasībām.

120. Organizējot vispārējo apmācību, aģentūra finansē 80 % no kopējām nodarbināto apmācības izmaksām pašnodarbinātajiem, mazajiem un vidējiem komersantiem un 60 % – lielajiem komersantiem. Organizējot speciālo apmācību, aģentūra finansē 45 % no kopējām apmācības izmaksām pašnodarbinātajiem, mazajiem un vidējiem komersantiem un 35 % – lielajiem komersantiem.

121. Ja viena atbalsta saņēmēja visi apmācībām pieteiktie nodarbinātie atbilst kādai no Komisijas regulā Nr.68/2001 noteiktajām "neizdevīgo" darbinieku mērķa grupām, šo noteikumu 120.punktā noteikto finansējuma apmēru paaugstina par 10 %.

122. Vienam atbalsta saņēmējam saskaņā ar noslēgto līgumu par nodarbināto apmācību ir iespēja piecu gadu periodā saņemt šādu maksimālo finanšu atbalstu:

122.1. ne vairāk kā 200000 latu apmērā, ja organizē komersantu nodarbināto personu apmācību;

122.2. ne vairāk kā 3000 latu apmērā, ja organizē pašnodarbināto apmācību.

123. Mazajiem un vidējiem komersantiem noteikto maksimālo finansējuma apmēru piešķir, ja tie atbilst kritērijiem, kas noteikti Komisijas 2001.gada 12.janvāra Regulā (EK) Nr.70/2001 par EK Līguma 87. un 88.panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem.

124. Finanšu atbalstu, kas saņemts nodarbināto apmācības ietvaros, atbalsta saņēmējs nedrīkst apvienot ar citu atbalstu komercdarbībai attiecībā uz tām pašām kompensējamām izmaksām.

5. Komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana

125. Komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana ir pasākumu kopums nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšanai Latvijas Republikas teritorijā, sniedzot finanšu atbalstu darbiniekiem pārbaudes termiņa laikā, ja darbinieks izvēlējies darba vietu ārpus savas deklarētās dzīvesvietas administratīvās teritorijas un darba vietas atrašanās vieta neatbilst Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajai darba vietas sasniedzamībai (turpmāk – mobilitātes atbalsta pasākumi).

126. Aģentūra nodrošina šāda finanšu atbalsta sniegšanu:

126.1. dotāciju transporta izdevumiem regulāriem braucieniem no deklarētās dzīvesvietas uz darba vietu un atpakaļ;

126.2. dotāciju dzīvokļa īres izdevumu kompensācijai, ja darbinieka darba vieta ir citā reģionā, kur ir darbaspēka pieprasījums. Ja darbinieks saņem dotāciju dzīvokļa īres izdevumu kompensācijai, viņš var saņemt dotāciju transporta izdevumiem ne vairāk kā par vienu braucienu nedēļā no deklarētās dzīvesvietas uz darba vietu un atpakaļ.

127. Viens darbinieks par nostrādāto pārbaudes termiņa laiku var saņemt finanšu atbalstu dotāciju veidā ne vairāk kā:

127.1. 200 latu apmērā transporta izdevumiem regulāriem braucieniem no deklarētās dzīvesvietas uz darba vietu un atpakaļ;

127.2. 600 latu apmērā dzīvokļa īres izdevumu kompensācijai un transporta izdevumiem braucienu apmaksai no deklarētās dzīvesvietas uz darba vietu un atpakaļ par vienu braucienu nedēļā.

128. Mobilitātes atbalsta pasākumos iesaista darbiniekus, kuri aģentūrai ir iesnieguši rakstisku iesniegumu mobilitātes atbalsta pasākumu saņemšanai un kuri vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem:

128.1. darbinieka darba alga pārbaudes termiņa laikā ir mazāka par divu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu apmēru;

128.2. darba līgumā noteiktā darba vieta atrodas ārpus darbinieka deklarētās dzīvesvietas administratīvās teritorijas un attālums no deklarētās dzīvesvietas līdz darba vietai pārsniedz Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteikto piemērotas darba vietas sasniedzamību.

129. Darbinieki finanšu atbalsta saņemšanai pēc darba līguma noslēgšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārbaudes termiņa beigām iesniedz aģentūrā iesniegumu, kurā norāda nepieciešamo mobilitātes atbalsta pasākumu un:

129.1. personas datus – vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, dzīvesvietas adresi darba vietas administratīvajā teritorijā (ja darbinieks vēlas saņemt dotāciju dzīvokļa īres izmaksu kompensācijai), bankas norēķinu konta numuru un kontaktinformāciju (tālruņa numurs, faksa numurs,
e-pasta adrese);

129.2. informāciju par darba vietu – darba devēja firmu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, faktisko adresi un kontaktinformāciju (tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta adrese), kā arī darba līgumā noteiktās darba vietas atrašanās vietas adresi, attālumu un laiku, kas jāpavada ceļā no deklarētās dzīvesvietas līdz darba vietai.

130. Darbinieks iesniegumam pievieno izziņu par deklarēto dzīvesvietu un darba devēja izziņu par darbiniekam noteikto darba algu, amatu vai profesiju, darba veikšanas vietu un noteikto pārbaudes termiņu.

131. Aģentūra saņem darbinieku iesniegumus, pārbauda tiem pievienotos dokumentus un pieņem lēmumu par finanšu atbalsta sniegšanu atbilstoši mobilitātes atbalsta pasākumiem paredzētajam finansējumam, ja ir ievērotas šajos noteikumos noteiktās prasības. Lēmumu par finanšu atbalsta sniegšanu aģentūra pieņem atbilstoši darbinieku iesniegumu saņemšanas secībai un ņemot vērā attiecīgā mobilitātes atbalsta pasākuma veidu un noteikto finanšu atbalsta maksimālo apmēru.

132. Darbiniekiem, par kuriem ir pieņemts pozitīvs lēmums attiecībā uz finanšu atbalsta sniegšanu, aģentūra nodrošina finanšu līdzekļu pārskaitīšanu, ja darbinieks līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam aģentūrā ir iesniedzis attiecīgus transporta vai īres izdevumus apliecinošus dokumentus par iepriekšējo mēnesi.

133. Dotāciju transporta izdevumiem un dotāciju dzīvokļa īres izdevumu kompensācijai aģentūra izmaksā reizi mēnesī pēc izdevumus apliecinošo dokumentu saņemšanas.

134. Uz mobilitātes atbalsta pasākumiem darbinieks var atkārtoti pretendēt ne agrāk kā 12 mēnešus pēc iepriekšējā finanšu atbalsta saņemšanas.

135. Mobilitātes atbalsta pasākumiem paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

135.1. transporta izdevumu samaksai darbinieka braucieniem no deklarētās dzīvesvietas uz darba vietu un atpakaļ saskaņā ar darbinieka iesniegtajiem izdevumus apliecinošajiem dokumentiem;

135.2. dotācijai dzīvokļa īres izmaksu kompensācijai atbilstoši darbinieka iesniegtajiem īres izdevumus apliecinošajiem dokumentiem (piemēram, līgums un maksājuma uzdevums).

6. Noslēguma jautājums

136. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 17.jūnija noteikumus Nr.309 "Aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtība un aktīvo nodarbinātības pasākumu realizētāju izvēles principi" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 93.nr.; 2004, 159.nr.; 2007, 45.nr.).

Ministru prezidents I.Godmanis

Labklājības ministre I.Purne

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2008.gada 26.martu.