Ministru kabineta noteikumi Nr.173

Rīgā 2008.gada 11.martā (prot. Nr.16 13.§)

Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma "Par autoceļiem" 12.panta trešo un septīto daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. valsts autoceļu fonda programmas līdzekļu izlietošanas kārtību;

1.2. mērķdotācijas daļas lielumu;

1.3. kārtību, kādā mērķdotācija sadalāma starp pašvaldībām;

1.4. mērķdotācijas izlietošanas kārtību;

1.5. kārtību, kādā veicama mērķdotācijas izlietošanas likumības un parei­zības kontrole;

1.6. kārtību, kādā pašvaldības sniedz pārskatu par mērķdotācijas izlie­tojumu;

1.7. pilsētu tranzīta ielu līdzfinansēšanas kārtību.

2. Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai ir šādas apakš­programmas:

2.1. apakšprogramma "Valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un atjaunošana" (turpmāk – valsts autoceļu apakšprogramma);

2.2. apakšprogramma "Mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem (ielām)" (turpmāk – mērķdotācija).

3. Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi" katru mēnesi līdz desmitajam datumam kontroles funkciju veikšanai sniedz pārskatu Satiksmes ministrijai par iepriekšējā mēnesī faktiski izlietotajiem valsts autoceļu fonda programmas līdzekļiem.

II. Valsts autoceļu fonda programmas līdzekļu sadalījums

4. Valsts autoceļu apakšprogrammai izlieto 70 procentu no valsts pamat­budžetā valsts autoceļu fonda programmai piešķirtajiem līdzekļiem. Satiksmes ministrija nosaka valsts autoceļu apakšprogrammas līdzekļu apmēru, ko izlieto pilsētu tranzīta ielu uzturēšanas un atjaunošanas līdzfinansēšanai saskaņā ar šo noteikumu VIII nodaļu.

5. Mērķdotācijai izlieto 30 procentu no valsts pamatbudžetā valsts auto­ceļu fonda programmai piešķirtajiem līdzekļiem.

III. Valsts autoceļu apakšprogrammas līdzekļu izlietošana

6. Valsts autoceļu apakšprogrammas līdzekļus izlieto šādiem mērķiem:

6.1. valsts autoceļu uzturēšanai;

6.2. valsts autoceļu būvprojektēšanai;

6.3. valsts autoceļu renovācijai;

6.4. satiksmes drošības uzlabošanas pasākumiem uz valsts autoceļiem;

6.5. valsts autoceļu apakšprogrammu un projektu izstrādāšanai un vadībai;

6.6. būvuzraudzībai un autoruzraudzībai;

6.7. autoceļu nozares zinātniski tehniskajai attīstībai;

6.8. autoceļu nozares vēsturisko vērtību saglabāšanai;

6.9. zemes pirkšanai valsts autoceļu uzlabošanai un attīstīšanai;

6.10. vides aizsardzības pasākumiem un zemju rekultivācijai;

6.11. biedra naudas samaksai starptautiskajām ceļu organizācijām;

6.12. valsts autoceļu pārvaldīšanai;

6.13. sabiedrības informēšanai autoceļu nozares jautājumos;

6.14. pašvaldību, komersantu, māju ceļu būvniecības, rekonstrukcijas, ikdienas uzturēšanas un periodiskās uzturēšanas pārraudzībai, kā arī satiksmes drošības pārraudzībai uz šiem autoceļiem;

6.15. pašvaldību īpašumā esošo pilsētu tranzīta ielu uzturēšanas un atjaunošanas līdzfinansēšanai;

6.16. zemes pirkšanai, lai atjaunotu pilsētu tranzīta ielas;

6.17. pašvaldību, komersantu un māju ceļu rekonstrukcijai, ja tas nepieciešams valsts autoceļu renovācijai un satiksmes drošības uzlabošanai uz valsts autoceļiem;

6.18. autotransporta kontroles infrastruktūras būvniecībai;

6.19. avārijas seku un dabas katastrofu izraisīto postījumu likvidācijai valsts autoceļu tīklā.

IV. Mērķdotācijas sadalīšana starp pašvaldībām

7. Mērķdotācijai paredzētos līdzekļus Satiksmes ministrija pārskaita visām pašvaldībām.

8. Rīgas pilsētas pašvaldībai Satiksmes ministrija pārskaita 30 procentu no mērķdotācijas.

9. Atlikušos 70 procentus no mērķdotācijas starp pārējām pašvaldībām Sa­tiksmes ministrija sadala šādi:

9.1. 21,0 procentu no mērķdotācijas sadala proporcionāli attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju skaitam;

9.2. 24,5 procentus no mērķdotācijas sadala proporcionāli pašvaldību īpašumā esošajam ielu brauktuvju laukumam, kas reizināts ar šādiem koefi­cientiem (k):

9.2.1. pagastu ielu brauktuvju laukums, k = 1;

9.2.2. ielu brauktuvju laukums pilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 7000, k = 1,4;

9.2.3. ielu brauktuvju laukums pilsētās ar iedzīvotāju skaitu no 7000 līdz 38000, k = 3,8;

9.2.4. ielu brauktuvju laukums pilsētās ar iedzīvotāju skaitu vairāk par 38000, k = 4,8;

9.3. 3,5 procentus no mērķdotācijas sadala proporcionāli tiltu (satiksmes pārvadu) laukumam;

9.4. 21,0 procentu no mērķdotācijas sadala proporcionāli pašvaldību īpašumā esošo ceļu garumam, kas reizināts ar šādiem koeficientiem (k):

9.4.1. pašvaldību reģistrētie ceļi ar melno segumu, k = 3;

9.4.2. pārējie pašvaldību reģistrētie ceļi, k = 1.

10. Satiksmes ministrija ieskaita mērķdotāciju pašvaldību speciālajos budžetos – pašvaldību ceļu fondos.

11. Pašvaldības nodrošina mērķdotācijas līdzekļu uzskaiti atsevišķi no citiem pašvaldības speciālā budžeta ieņēmumiem un izdevumiem.

12. Satiksmes ministrija katru mēnesi ieskaita mērķdotāciju (vienu divpadsmito daļu no attiecīgajam gadam paredzētās summas) pašvaldību ceļu fondos.

13. Attiecīgā gada mērķdotācijas sadalīšanai izmanto šādus datus:

13.1. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija par iedzīvotāju skaitu iepriekšējā gada 1.janvārī;

13.2. pašvaldības valdījumā esošo ielu un tiltu laukumi attiecīgā gada 1.janvārī;

13.3. pašvaldību valdījumā esošo reģistrēto ceļu garums attiecīgā gada 1.janvārī.

14. Datus par pašvaldību īpašumā esošo ielu un tiltu (satiksmes pārvadu) laukumiem Satiksmes ministrija iegūst no šo noteikumu 16.punktā minētajiem pašvaldību īpašumā esošo ielu un tiltu (satiksmes pārvadu) sarakstiem (turpmāk – saraksts) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par autoceļu valsts reģistrācijas un uzskaites kārtību. Pašvaldības līdz attiecīgā gada 1.decembrim nodrošina sarakstā iekļautās informācijas aktualizāciju.

15. Iela šo noteikumu izpratnē ir transportlīdzekļu satiksmei paredzēts ceļš apdzīvotā vietā. Ielas statusu pašvaldības īpašumā esošiem ceļiem piešķir pašvaldība. Brauktuve ir ielas daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu kustībai.

16. Sarakstā norāda šādu informāciju:

16.1. ielas nosaukums;

16.2. ielas garums metros (ar precizitāti līdz vienam metram);

16.3. ielas brauktuves platums metros (ar precizitāti līdz metra desmit­daļai);

16.4. ielas brauktuves laukums kvadrātmetros (ar precizitāti līdz vienam kvadrātmetram);

16.5. ielas brauktuves seguma veids (melnais, grants vai bez seguma);

16.6. tilta (satiksmes pārvada) atrašanās vieta (upes nosaukums, ceļa kilometrs, ielu nosaukums, kas šķērso tiltu, un citi);

16.7. tilta (satiksmes pārvada) garums metros (ar precizitāti līdz metra desmitdaļai);

16.8. tilta (satiksmes pārvada) platums metros (ar precizitāti līdz metra desmitdaļai);

16.9. tilta (satiksmes pārvada) laukums kvadrātmetros (ar precizitāti līdz vienam kvadrātmetram);

16.10. tilta (satiksmes pārvada) balstu un laidumu materiāls.

17. Ja ielas krustojas, brauktuves laukumu krustojuma robežās pieskaita tikai vienai no ielām.

18. Ja ielas iekļaujas viena otrā, brauktuves laukumu iekļāvuma robežās pieskaita ielai, kurā iekļaujas cita iela.

19. Ja ielas krustojas divos līmeņos, uzbrauktuvju un nobrauktuvju laukumu pieskaita vienai no ielām.

20. Ja ielas segums nav izbūvēts, par pamatu brauktuves laukuma aprēķinam pieņem, ka brauktuves platums ir četrarpus metru.

21. Sarakstā neiekļauj informāciju par dzīvojamo namu, namu kvartālu un uzņēmumu piebraucamajām ielām un ielām piegulošajiem laukumiem.

22. Datus par pašvaldību īpašumā esošo reģistrēto ceļu garumu iegūst no pašvaldību autoceļu reģistra (turpmāk – ceļu reģistrs). Ceļu reģistrs izveidots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par autoceļu valsts reģistrācijas un uzskaites kārtību. Pašvaldības līdz attiecīgā gada 1.decembrim nodrošina Ceļu reģistrā iekļautās informācijas aktualizāciju.

V. Mērķdotācijas izlietošanas kārtība

23. Mērķdotāciju izlieto šādiem mērķiem:

23.1. pašvaldību ceļu un ielu ikdienas un periodiskajai uzturēšanai, rekon­strukcijai un būvniecībai, kā arī satiksmes drošības uzlabošanai;

23.2. pašvaldību ceļu un ielu programmu un projektu izstrādāšanai un vadībai;

23.3. gājēju un veloceliņu izbūvei un apgaismojuma ierīkošanai gar tiem;

23.4. būvuzraudzībai un autoruzraudzībai;

23.5. zemes pirkšanai, lai uzlabotu un attīstītu pašvaldību ceļus un ielas;

23.6. starpvalstu sadarbības pasākumiem autoceļu nozarē;

23.7. pašvaldību ceļu un ielu pārvaldīšanai;

23.8. sabiedrības informēšanai par autoceļu nozares jautājumiem;

23.9. pašvaldību ceļu un ielu tīkla finansēšanai ņemto kredītu pamat­summas atmaksāšanai;

23.10. avārijas seku un dabas katastrofu izraisīto postījumu likvidācijai pašvaldību ceļu un ielu tīklā;

23.11. pašvaldību ceļu un ielu uzturēšanas tehnikas (piemēram, traktor­tehnika ar ceļu uzturēšanai piemērotu aprīkojumu, greideri, krūmgrieži un zāles pļaujmašīnas) iegādei un uzturēšanai.

24. Pašvaldību speciālo budžetu – ceļu un ielu fondu – izlieto atbilstoši pašvaldību apstiprinātām vidējā termiņa programmām (trijiem gadiem).

VI. Mērķdotācijas izlietojuma kontrole

25. Satiksmes ministrija kontrolē mērķdotācijas izlietojuma likumību un pareizību. Mērķdotācijas izlietojuma likumības un pareizības kontrolei Satiksmes ministrija ir tiesīga pieaicināt ekspertus autoceļu uzturēšanas un būvniecības, kā arī finanšu vadības un grāmatvedības jomā. Pēc Satiksmes ministrijas vai ekspertu pieprasījuma pašvaldības iesniedz nepieciešamās ziņas un dokumentus.

26. Ja Satiksmes ministrija, pamatojoties uz grāmatvedības uzskaites datiem, konstatējusi mērķdotācijas nelikumīgu vai nepareizu izlietojumu, Satiksmes ministrija aiztur konstatētajam pārkāpumam atbilstošu pašvaldībai paredzētās mērķdotācijas daļu. Aizturēto mērķdotācijas daļu pārskaita pašvaldībai pēc tam, kad tā ieskaitījusi pašvaldības speciālajā budžetā nelikumīgi vai nepareizi izlietotai summai līdzvērtīgu summu. Mērķdotācijas daļu aiztur un pārskaita saskaņā ar Satiksmes ministrijas valsts sekretāra rīkojumu.

27. Nelikumīgi vai nepareizi izlietotai summai līdzvērtīgu summu pašvaldība atmaksā speciālajā budžetā – pašvaldību ceļu fondā – līdz attiecīgā budžeta gada beigām.

VII. Pārskatu sniegšana par mērķdotācijas izlietojumu

28. Pārskatu par mērķdotācijas izlietojumu pašvaldības iesniedz Satiksmes ministrijā četras reizes gadā šādos termiņos:

28.1. par pirmo ceturksni – līdz pārskata gada 20.aprīlim;

28.2. par pirmo pusgadu – līdz pārskata gada 20.jūlijam;

28.3. par deviņiem mēnešiem – līdz pārskata gada 20.oktobrim;

28.4. par gadu – līdz pārskata gadam sekojošā gada 20.janvārim.

29. Pārskatu par mērķdotācijas izlietojumu sagatavo atbilstoši šo noteiku­mu 1.pielikumam. Dokumenta rekvizītu "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

30. Šo noteikumu 1.pielikuma pārskata ailē "Izdevumu veids" norāda izdevumus, kas uzskaitīti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai pašvaldību pārziņā esošo ceļu un ielu finansēšanai izmantoto līdzekļu uzskaites kārtībai.

31. Šo noteikumu 1.pielikuma pārskatam pievieno informāciju par 6.rindā "Pārējie izdevumi" norādīto līdzekļu izlietojuma mērķiem.

32. Satiksmes ministrija vai valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi" no mērķdotācijas saņēmējiem var pieprasīt papildu informāciju par mērķdotācijas līdzekļu izlietojumu pārskata periodā.

VIII. Pilsētu tranzīta ielu līdzfinansēšanas kārtība

33. Pilsētu tranzīta iela šo noteikumu izpratnē ir pašvaldības īpašumā esoša iela, kas iekļauta Ministru kabineta apstiprinātajā valsts autoceļu un valsts autoceļu marš­rutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstā un pa kuru atļauta kustība kravas automobiļiem un to sastāviem ar pilnu masu vairāk par 12 000 kg.

34. Pilsētu tranzīta ielu līdzfinansēšanai piešķirtos valsts autoceļu apakš­pro­gram­mas līdzekļus izlieto šādiem mērķiem:

34.1. pilsētu tranzīta ielu uzturēšanas līdzfinansēšanai;

34.2. pilsētu tranzīta ielu atjaunošanas līdzfinansēšanai.

35. Līdzekļus pilsētu tranzīta ielu uzturēšanas līdzfinansēšanai Satiksmes ministrija piešķir visām pašvaldībām, kuru īpašumā ir pilsētu tranzīta ielas.

36. Pilsētu tranzīta ielu uzturēšanas līdzfinansēšanai līdzekļus Satiksmes ministrija piešķir šādā apmērā:

36.1. 50 procentus no finansējuma, kas plānots attiecīgajā maršrutā iekļautās tranzīta ielas turpinājumā esošā valsts galvenā vai pirmās šķiras autoceļa ikdienas uzturēšanas finansēšanai;

36.2. 25 procentus no finansējuma, kas plānots attiecīgajā maršrutā iekļautās tranzīta ielas turpinājumā esošā valsts otrās šķiras autoceļa ikdienas uzturēšanas finansēšanai.

37. Pašvaldība no tās budžeta līdzekļiem nodrošina finansējumu attiecīgās pilsētas tranzīta ielas uzturēšanas līdzfinansēšanai, un minētais finansējums ir līdzvērtīgs vai lielāks par valsts autoceļu fonda programmai piešķirto finansējumu.

38. Pilsētas tranzīta ielas atjaunošanas līdzfinansēšanai līdzekļus piešķir projektiem, kas iekļauti valsts autoceļu apakšprogrammā.

39. Lai saņemtu līdzfinansējumu pilsētas tranzīta ielas atjaunošanai, pašvaldības dome iesniedz Satiksmes ministrijā iesniegumu. Iesniegumā iekļauj šādu informāciju:

39.1. pilsētas tranzīta ielas atjaunošanas projekta nosaukumu un atjauno­šanas darbu aprakstu (ja nav būvprojekta);

39.2. vēlamo projekta īstenošanas laiku (ieskaitot būvprojektēšanu, ja tāda nepieciešama);

39.3. paredzamās projekta īstenošanas izmaksas (tai skaitā pašvaldības daļa);

39.4. pašvaldības atbildīgo amatpersona par projekta īstenošanu.

40. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

40.1. pašvaldības domes lēmumu par pašvaldības līdzdalību projekta īstenošanā un pašvaldības līdzfinansējuma daļas pieejamību iesniegumā minētajā apmērā un laikā;

40.2. vienu būvprojekta eksemplāru (ja tāds ir);

40.3. uz pilsētas tranzīta ielas atjaunošanu attiecināmo izmaksu aprēķinu vidējās prognozētajās cenās;

40.4. pašvaldības domes apliecinājumu par tās īpašumā esošo projekta īstenošanai nepieciešamo zemi;

40.5. informāciju par projekta īstenošanai papildus nepieciešamo zemi;

40.6. informāciju par transportlīdzekļu diennakts vidējās kustības intensi­tāti un sastāvu (kustības skaitīšanas datus). Kustības skaitīšanu veic ne agrāk kā gadu pirms iesnieguma iesniegšanas Satiksmes ministrijā;

40.7. valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" veikto tranzīta ielas seguma stāvokļa novērtējumu.

41. Ja līdzfinansējumu pieprasa pilsētas tranzīta ielas atjaunošanas būvprojektēšanai, pašvaldības domes apliecinājums par tās īpašumā esošo projekta īstenošanai nepieciešamo zemi un informācija par projekta īstenošanai papildus nepieciešamo zemi iesniegumam nav jāpievieno.

42. Iesniegumu un tam pievienotos dokumentus pašvaldības dome iesniedz Satiksmes ministrijā līdz attiecīgā gada 1.augustam.

43. Satiksmes ministrija izvērtē pašvaldības iesniegumu atbilstoši šādiem kritērijiem:

43.1. kravas automobiļu ar četrām asīm un vairāk diennakts vidējā kustības intensitāte iepriekšējā gadā bija ne mazāka par 100 transportlīdzekļiem diennaktī;

43.2. transportlīdzekļu kopējā diennakts vidējā kustības intensitāte iepriekšējā gadā bija ne mazāka par 1000 transportlīdzekļiem diennaktī;

43.3. tranzīta ielas seguma stāvoklis atbilstoši valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" veiktajam tranzīta ielas seguma stāvokļa vizuālajam novērtējumam atbilst vērtējumam "slikts";

43.4. pārskatā par tilta speciālo inspekciju vai sertificēta eksperta atzinumā par tilta tehnisko stāvokli ieteikts ierobežot transportlīdzekļu kustību vai to pārtraukt sakarā ar tilta nesošo konstrukciju nestspējas pasliktināšanos;

43.5. pašvaldības rīcībā ir pietiekami un stabili finanšu resursi, lai nodrošinātu pašvaldības līdzfinansējumu projekta īstenošanai;

43.6. pašvaldības rīcībā ir projekta īstenošanai nepieciešamā zeme;

43.7. tranzīta ielas atjaunošanas darbu izmaksas atbilst vidējām prognozētajām tirgus cenām un ir nepieciešamas plānoto darbību īstenošanai;

43.8. projekts netiek finansēts vai līdzfinansēts no Eiropas Savienības finanšu avotiem, kā arī projekta ietvaros plānotās darbības atšķiras no tām darbībām, kas tiek finansētas no Eiropas Savienības līdzekļiem.

44. Lai pieņemtu lēmumu par līdzfinansējuma piešķiršanu, Satiksmes ministrija pašvaldībai var pieprasīt papildu informāciju.

45. Par pieņemto lēmumu Satiksmes ministrija informē pašvaldību līdz attiecīgā gada 1.oktobrim.

46. Pilsētas tranzīta ielas atjaunošanas projekta īstenošanai piešķir līdzfi­nansējumu apmērā, kas nepārsniedz 75 procentus no šo noteikumu 47.punktā minētajām izmaksām.

47. Par izmaksām, kas attiecināmas uz pilsētu tranzīta ielu atjaunošanas līdzfinansēšanu, uzskata šādus izmaksu veidus:

47.1. ielas brauktuves un tās elementu būvdarbu izmaksas;

47.2. ielas brauktuves lietus ūdens kanalizācijas būvdarbu izmaksas;

47.3. ielas apgaismojuma būvdarbu izmaksas;

47.4. ielas atjaunošanas būvprojektēšana;

47.5. ielas atjaunošanas būvuzraudzība;

47.6. autoruzraudzība;

47.7. projektu vadība.

48. Pēc pilsētas tranzīta ielas atjaunošanas darbu pabeigšanas līdzfinan­sējuma vērtību ietver pašvaldības bilancē.

IX. Noslēguma jautājumi

49. Šo noteikumu 7., 8., 9., un 13.punkts stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

50. 2008.gadā un 2009.gadā Satiksmes ministrija mērķdotācijai paredzē­tos līdzekļus pārskaita:

50.1. Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas, Ventspils, Jūrmalas un Rēzeknes pilsētas domei;

50.2. rajonu pašvaldību padomēm.

51. 2008.gadā mērķdotāciju starp pašvaldībām Satiksmes ministrija sadala šādi:

51.1. 30 procentus no mērķdotācijas sadala proporcionāli attiecīgās pašvaldības teritorijā reģistrēto transportlīdzekļu (ja tiem iepriekšējā gadā veikta valsts tehniskā apskate) skaitam, kas reizināts ar šādiem koeficientiem (k):

51.1.1. vieglie automobiļi, k = 1,0;

51.1.2. kravas automobiļi, k = 3,4;

51.1.3. autobusi, k = 2,8;

51.1.4. piekabes un puspiekabes, k = 5,7;

51.2. 35 procentus no mērķdotācijas sadala proporcionāli pašvaldību īpašumā esošajam ielu brauktuvju un tiltu (satiksmes pārvadu) laukumam, kas reizināts ar šādiem koeficientiem (k):

51.2.1. pagastu ielu brauktuvju laukums, k = 1;

51.2.2. ielu brauktuvju laukums pilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 7000, k = 1,4;

51.2.3. ielu brauktuvju laukums pilsētās ar iedzīvotāju skaitu no 7000 līdz 38000, k = 3,8;

51.2.4. ielu brauktuvju laukums pilsētās ar iedzīvotāju skaitu vairāk par 38000, k = 4,8;

51.2.5. tiltu (satiksmes pārvadu) laukums, k = 10;

51.3. 35 procentus no mērķdotācijas sadala proporcionāli pašvaldību īpašumā esošo ceļu garumam, kas reizināts ar šādiem koeficientiem (k):

51.3.1. pašvaldību reģistrētie ceļi ar melno segumu, k = 3;

51.3.2. pārējie pašvaldību reģistrētie ceļi, k = 1.

52. 2009.gadā mērķdotāciju starp pašvaldībām sadala šādi:

52.1. Rīgas pilsētas pašvaldībai Satiksmes ministrija pārskaita 26 pro­centus no mērķdotācijas;

52.2. atlikušos 74 procentus no mērķdotācijas starp pārējām pašvaldībām Satiksmes ministrija sadala šādi:

52.2.1. 22,2 procentus no mērķdotācijas sadala proporcionāli attiecīgās pašvaldības teritorijā reģistrēto transportlīdzekļu (ja tiem iepriekšējā gadā veikta valsts tehniskā apskate) skaitam, kas reizināts ar šādiem koeficientiem (k):

52.2.1.1. vieglie automobiļi, k = 1,0;

52.2.1.2. kravas automobiļi, k = 3,4;

52.2.1.3. autobusi, k = 2,8;

52.2.1.4. piekabes un puspiekabes, k = 5,7;

52.2.2. 25,9 procentus no mērķdotācijas sadala proporcionāli pašvaldību īpašumā esošajam ielu brauktuvju un tiltu (satiksmes pārvadu) laukumam, kas reizināts ar šādiem koeficientiem (k):

52.2.2.1. pagastu ielu brauktuvju laukums, k = 1;

52.2.2.2. ielu brauktuvju laukums pilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 7000, k = 1,4;

52.2.2.3. ielu brauktuvju laukums pilsētās ar iedzīvotāju skaitu no 7000 līdz 38000, k = 3,8;

52.2.2.4. ielu brauktuvju laukums pilsētās ar iedzīvotāju skaitu vairāk par 38000, k = 4,8;

52.2.2.5. tiltu (satiksmes pārvadu) laukums, k = 10;

52.2.3. 25,9 procentus no mērķdotācijas sadala proporcionāli pašvaldību īpašumā esošo ceļu garumam, kas reizināts ar šādiem koeficientiem (k):

52.2.3.1. pašvaldību reģistrētie ceļi ar melno segumu, k = 3;

52.2.3.2. pārējie pašvaldību reģistrētie ceļi, k = 1.

53. 2008. un 2009.gadā Satiksmes ministrija ieskaita mērķdotāciju Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas, Ventspils, Jūrmalas un Rēzeknes pilsētas un rajonu speciālajos budžetos – pašvaldību ceļu fondos.

54. 2008.gadā un 2009.gadā Satiksmes ministrija, pamatojoties uz rajona pilsētas domes, novada domes vai pagasta padomes lēmumu par mērķdotācijas saņemšanu no Satiksmes ministrijas, var pārskaitīt rajona pilsētas domei, novada domei vai pagasta padomei daļu no attiecīgajam rajonam paredzētās mērķdotācijas. Pilsētas dome, novada dome vai pagasta padome, kas saņem mērķdotāciju no Satiksmes ministrijas, ir atbildīga par savu saistību ar rajona padomi (par rajona speciālā budžeta – rajona ceļu fonda – līdzekļu saņemšanu) izpildi.

55. 2008.gadā mērķdotācijas daļu, kas, pamatojoties uz šo noteikumu 54.punktu, pārskaitāma rajona pilsētai, novadam vai pagastam, aprēķina no attiecīgajam rajonam pārskaitāmās daļas saskaņā ar šo noteikumu 51.punktu.

56. 2009.gadā mērķdotācijas daļu, kas, pamatojoties uz šo noteikumu 54.punktu, pārskaitāma rajona pilsētai, novadam vai pagastam, aprēķina no attiecīgajam rajonam pārskaitāmās daļas saskaņā ar šo noteikumu 52.punktu.

57. 2008. un 2009.gadā rajona pilsētu domes, novadu domes un pagastu padomes, kas saņem mērķdotāciju no rajona speciālā budžeta – rajona ceļu fonda, izveido attiecīgi rajona pilsētu, novadu un pagastu speciālos budžetus – rajona pilsētu, novadu un pagastu ceļu fondus.

58. 2008.gadā un 2009.gadā mērķdotācijas sadalīšanai izmanto šādus datus:

58.1. tādu pašvaldības teritorijā reģistrēto transportlīdzekļu skaits, kuriem iepriekšējā gadā veikta valsts tehniskā apskate;

58.2. attiecīgā gada 1.janvārī pašvaldības īpašumā esošo ielu un tiltu laukumi;

58.3. attiecīgā gada 1.janvārī pašvaldību īpašumā esošo reģistrēto ceļu garums.

59. 2008. un 2009.gadā datus par pašvaldības teritorijā reģistrēto transportlīdzekļu skaitu, kuriem iepriekšējā gadā veikta valsts tehniskā apskate, iegūst no transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistra.

60. 2008. un 2009.gadā rajona padome, ja mērķdotāciju ieskaita rajona padomes ceļu un ielu fondā, vai pašvaldību apvienības vadība, ja mērķdotāciju ieskaita pašvaldību apvienības ceļu un ielu fondā, sagatavo pārskatu par mērķdotācijas izlietojumu atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam. Pārskatā norāda visas pašvaldības, kas saņem mērķdotāciju no rajona ceļu un ielu fonda vai pašvaldību apvienības ceļu un ielu fonda.

Ministru prezidents I.Godmanis

Satiksmes ministrs A.Šlesers

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2008.gada 26.martu.

 

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 11.marta noteikumiem Nr.173

Satiksmes ministrs A.Šlesers

 

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 11.marta noteikumiem Nr.173

Satiksmes ministrs A.Šlesers