Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 20.martā

 

AM: Par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbības līgumu aizsardzības un militāro attiecību jomā

20.martā Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtie MK noteikumi “Par līgumu starp Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju par sadarbību aizsardzības un militāro attiecību jomā”.

MK noteikumu projektā minētā līguma mērķis ir izveidot un padziļināt trīspusējo sadarbību aizsardzības un militāro attiecību jomā, kā arī definēt principus, atbilstoši kuriem šī sadarbība ir jāīsteno, ņemot vērā savstarpējības, vienlīdzības, partnerības, kopīgo interešu principus, Baltijas valstu nacionālo tiesību aktus un to starptautiskās saistības. Līgums nosaka vispārējos un praktiskos ietvarus sadarbībai aizsardzībā, sadarbības plāna īstenošanas principus, finanšu noteikumus, kā arī sadarbību par klasificētās informācijas aizsardzību.

 

AM: Par Latvijas un bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas memorandu sadarbībai aizsardzības jomā

20.martā Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas iesniegtie MK noteikumi “Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Maķedonijas Republikas Aizsardzības ministrijas saprašanās memorandu par sadarbību aizsardzības jomā”.

Saprašanās memoranda mērķis ir padziļināt divpusējo Latvijas Aizsardzības ministrijas un bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas Aizsardzības ministrijas sadarbību aizsardzības jomā, aizsardzības sadarbības vispārējos un praktiskos ietvarus, aizsardzības programmu īstenošanas principus. Memorands regulē jurisdikcijas īstenošanas un finanšu noteikumus, kā arī savstarpējo atbalstu un klasificētās informācijas aizsardzību.

 

AM: Par līdzfinansējuma piešķiršanu sporta būvju celtniecībai

20.martā Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie grozījumi MK rīkojumā “Par līdzfinansējumu pašvaldību sporta būvju būvniecībai, rekonstrukcijai un pilnveidošanai”.

Grozījumi MK rīkojumā nosaka no AM 2008.gada budžeta līdzekļiem papildus piešķirt līdzfinansējumu 1 422 274 latu apmērā sešu pašvaldību sporta būvju būvniecībai, rekonstrukcijai un pilnveidošanai.

200 000 latu – SIA “Jēkabpils sporta centrs” sporta nama siltināšanai un rekonstrukcijai. Siltināšanas un rekonstrukcijas kopējās izmaksas plānotas 603 544 latu apmērā.

222 274 latu lielu līdzfinansējumu – slēpošanas un biatlona kompleksa “Priekuļi” rekonstrukcijas 2.kārtas īstenošanai. Projekta kopējās izmaksas plānotas 279 103 latu apmērā. Slēpošanas un biatlona komplekss ir galvenā sporta bāze Latvijas distanču slēpošanas un biatlona izlases sportistu treniņu un sacensību organizēšanai.

150 000 latu – Liepājas rajona Grobiņas vidusskolas sporta zāles būvniecības līdzfinansēšanai. Būvniecības un apkārtnes labiekārtošanas projekta kopējās izmaksas plānotas 1 664 675 latu apmērā. Sporta zāli būs iespējams izmantot pilsētas un Grobiņas novada sporta dzīves organizēšanai un Grobiņā dzīvojošo militārpersonu vispārējās fiziskās formas uzturēšanai.

150 000 latu – Preiļu novada mākslīgā futbola laukuma iekārtošanai. Kopējās projekta izmaksas plānotas 801 622 latu apmērā. Projekta ietvaros izveidotais futbola laukums ar mākslīgo segumu kalpos kā reģionālas nozīmes futbola laukums, kuru izmantos zemessardzes štābs, jaunsargi, novada skolēni, iedzīvotāji.

500 000 latu – Ludzas pilsētas sporta halles celtniecības pabeigšanai. Projekta kopējās izmaksas plānotas 4 231 740 latu apmērā. No Aizsardzības ministrijas budžeta 2007.gadā ar MK rīkojumu objekta celtniecībai tika piešķirti 950 000 latu. Objektā paredzēts izvietot basketbola, volejbola un rokasbumbas laukumus, tribīnes paredzētas 300 skatītājiem.

200 000 latu – Priekules vidusskolas daudzfunkcionālās sporta zāles būvniecības pabeigšanai. Projekta kopējās izmaksas ir 2 371 874 lati. 2005.gadā no AM budžeta šā objekta līdzfinansēšanai tika piešķirti 35 000 latu, savukārt 2007.gadā – 211 000 latu. Ar Priekules vidusskolas sporta zāles uzbūvēšanu sekmīgi tiks atrisinātas novada skolēnu un pieaugušo iedzīvotāju brīvā laika izmantošanas iespējas, kam sportisko aktivitāšu un treniņu vajadzībām trūkst telpu. Sporta zāli būs iespējams izmantot arī NBS un jaunsargu vajadzībām.

Līdzfinansējums pašvaldību sporta būvju būvniecībai, rekonstrukcijai un pilnveidošanai no AM 2008.gada budžeta līdzekļiem piešķirts, lai nodrošinātu NBS karavīrus un jaunsargus ar iespējām attīstīt fizisko sagatavotību un nodrošinātu ne tikai Nacionālo bruņoto spēku, bet arī sabiedrības intereses.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

FM: Par Latvijas–Šveices sadarbības programmas vadības likumu

Valsts sekretāru sanāksmē 20.martā tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavots projekts Latvijas–Šveices sadarbības programmas vadības likumam, kas noteiks sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas un personas, to tiesības un pienākumus, kā arī lēmumu pieņemšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

Likums reglamentēs sadarbības programmas vadības procesu, lai veicinātu efektīvu, caurredzamu un finanšu vadības principiem atbilstošu programmas īstenošanu Latvijā.

Saskaņā ar likumu programmas vadība ietver tās administrēšanas sistēmas izveidi, projektu izklāstu un projektu iesniegumu sagatavošanu un apstiprināšanu, projektu un apakšprojektu īstenošanu, kā arī sadarbības programmas finanšu kontroli, uzraudzību, auditu, izvērtēšanu, ziņošanu par konstatētajām neatbilstībām un neatbilstoši veikto līdzekļu atgūšanu.

Likumā ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt sadarbības programmas vadības nodrošināšanas kārtību, kā arī apakšprojektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumus.

Latvijas–Šveices sadarbības programma izveidota ekonomisko un sociālo atšķirību samazināšanai paplašinātajā Eiropas Savienībā. Valdība 2007.gada 4.decembrī apstiprināja prioritātes, kurās Latvijā tiks piešķirts Šveices finansējums:

• Drošība, stabilitāte un atbalsts reformām – divas apakšprioritātes: “Reģionālās attīstības iniciatīvas attālos un mazāk attīstītos reģionos” un “Tiesu varas modernizācija”.

• Vide un infrastruktūra – apakšprioritāte “Pamata infrastruktūras rehabilitācija un modernizācija”.

• Atbalsts privātajam sektoram – apakšprioritāte “Uzlabots finansiālā sektora regulējums”.

• Cilvēkresursu un sociālā attīstība – apakšprioritāte “Pētniecība un attīstība”.

• Īpaši asignējumi – grantu shēma “Nevalstisko organizāciju fonds”, Šveices puses administrēšanas izmaksas, Tehniskās palīdzības fonds un Projektu sagatavošanas fonds.

Latvijai paredzētais finanšu palīdzības apjoms ir 26,11 miljoni latu (59,88 miljoni Šveices franku). Finansējums būs pieejams līdz 2012.gadam, savukārt projekti jāpabeidz līdz 2017.gadam. Tā kā sadarbības programmas finansējums ir salīdzinoši neliels, paredzams, ka līdzekļi tiks koncentrēti, novirzot finansējumu konkrētiem liela apjoma projektiem vai programmām.

 

FM: Par dotācijām pašvaldībām par nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu samazinājumu

20.martā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavots Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts par valsts budžeta dotācijas sadalījumu pašvaldībām, lai kompensētu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) prognozes samazinājumu par zemi un ēkām 2008.gadam.

Saskaņā ar MK un Latvijas Pašvaldību savienības 2008.gada domstarpību un vienošanās protokolu puses ir vienojušās, ka tām pašvaldībām, kurām aprēķinātā kopējā NĪN prognoze par zemi un ēkām 2008.gadam salīdzinājumā ar NĪN prognozi 2007.gadam samazinās vairāk nekā par 100 latiem, 90% no šā samazinājuma tiks kompensēts no valsts budžeta. Savukārt tām pašvaldībām, kam samazinājums ir mazāks par 100 latiem, kompensācija netiek paredzēta.

Līdz ar to Finanšu ministrija ir sagatavojusi atbilstošu MK rīkojuma projektu “Par valsts budžeta programmā 09.00.00 “Dotācija nekustamā īpašuma prognozes samazinājuma kompensācijai” paredzētās apropriācijas sadalījumu pašvaldībām”. Tā pielikumā pievienota informācija par attiecīgajai pašvaldībai piešķiramo dotācijas apmēru. Likumā par valsts budžetu 2008.gadam ir apstiprināta budžeta dotācija NĪN prognozes samazinājuma kompensācijai – 1 139 161 lats.

 

FM: Par kārtību, kā veicama līdzekļu pārdale Eiropas Savienības līdzfinansētiem projektiem

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu, kas reglamentē kārtību, kādā Finanšu ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par budžeta apakšprogrammas “Finansējums Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” līdzekļu pārdali.

20.martā noteikumu projekts tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Saskaņā ar noteikumiem ministrijām un citām centrālās valsts pārvaldes iestādēm vispirms būs jāizvērtē attiecīgajā valsts budžeta programmā piešķirtais līdzekļu izlietojums projektu un pasākumu īstenošanai un tikai tad, ja nepieciešams, jāpieprasa papildu finansējums no budžeta programmas.

Noteikumi paredzēs, ka no budžeta programmas turpmāk netiks līdzfinansēts sadārdzinājums, kas radies, īstenojot 2004.–2006.gada un 2007.–2013.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektus. No budžeta programmas līdzekļi paredzami virssaistību finansēšanai, ja pieņemts Ministru kabineta lēmums.

No budžeta programmas līdzekļiem varēs piešķirt finansējumu projekta neattiecināmo izmaksu segšanai, ja tās ir apstiprinātas finansējamā projekta ietvaros, bet ne vairāk kā 30% apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

MK noteikumus pielikumā papildina divu veidlapu paraugi:

• ES politiku instrumentu un pārejas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu naudas plūsmas plāns;

• informācija par nepieciešamo papildu finansējumu kārtējā gadā.

Noteikumi skaidros līdzekļu pārdales kārtību projektiem, kas līdzfinansēti no šādiem finansējuma avotiem: Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds, Eiropas Zivsaimniecības fonds, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds, Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments un Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments, kā arī citi Eiropas Savienības politiku instrumenti un pārējā ārvalstu finanšu palīdzība.

Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, spēku zaudēs 2007.gada 31.jūlija Ministru kabineta instrukcija Nr.13 “Kārtība, kādā Finanšu ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par budžeta apakšprogrammas “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” līdzekļu pārdali”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

KM: Par kārtību, kādā piešķirs atbalstu nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālu centru izveidei

20.martā Valsts sekretāru sanāksmē tika pieteikts Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.3.1.aktivitāti “Nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālu centru izveide””.

Noteikumu projekts nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projektu iesniedzējam, atbildīgo un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.

Projekta ietvaros finansējums tiek piešķirts daudzfunkcionāla centra izveidei, kas ir tāda sabiedrisko pakalpojumu būve, kas vienlaikus ir piemērota gan daudzveidīgu profesionālās skatuves mākslas pasākumu īstenošanai (teātris, mūzika, deja u.c.), gan konferenču un kongresu norisei, izstāžu darbības un citu sabiedriski nozīmīgu kultūras pasākumu īstenošanai.

Pieteikumus saskaņā ar noteikumu projektu varēs saņemt pašvaldības, kas atbilst šādām prasībām:

• ir nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centrs un neietilpst Rīgas plānošanas reģionā;

• pašvaldības administratīvajā teritorijā darbojas vismaz divas profesionālās kultūrizglītības iestādes;

• pašvaldības administratīvajā teritorijā ne mazāk kā divus gadus darbojas vismaz viens profesionāls orķestris;

• pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā plānots daudzfunkcionālais centrs, nav ēkas profesionālo kultūras pakalpojumu sniegšanai ar vismaz 700 vai vairāk sēdvietu ietilpību.

Uz atbalstu pretendēt varēs arī valsts institūcijas, kas atbilstoši nolikumam organizē kultūras ēku un būvju būvniecību, plānojot investīcijas pašvaldībā, kura atbilst izvirzītajām prasībām.

Pēc šo Ministru kabineta noteikumu projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā būs iespējams identificēt pašvaldības, kas tiks iekļautas ierobežotā projektu iesnieguma atlasē, kurām Kultūras ministrija nosūtīs uzaicinājumu iesniegt Eiropas Savienības fonda projekta iesniegumu.

Projektu iesniegumu atlases uzsākšanas termiņš – 2008.gada otrā puse.

“Nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālu centru izveidei” pieejamais finansējuma apjoms ir 24,9 miljoni eiro.

Plānotais projekta ieviešanas laiks ir trīs gadi no brīža, kad tiek noslēgts līgums ar sadarbības iestādi par projekta ieviešanu.

Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

SM: Par grozījumiem Ceļu satiksmes likumā

Komersantam, kas sniedz transportlīdzekļu vadītāju apmācību pakalpojumus, turpmāk vairs nevajadzēs licenci, un braukšanas instruktori tiks piesaistīti autoskolām. Šādus noteikumus paredz Ceļu satiksmes likuma grozījumi, ko 20.martā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumu mērķis ir nodrošināt kvalitatīvāku transporta līdzekļu vadītāju apmācību, nosakot, ka autoskolas ir atbildīgas par visu apmācību procesu kopumā, kā arī vienkāršot uzņēmēju saikni ar valsts institūcijām.

Ar šiem grozījumiem tiks samazināts administratīvais slogs – vairs nebūs nepieciešams licencēšanas process. Citas procedūras, piemēram, uzraudzība no VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” un Valsts tehniskās aģentūras, paliks nemainīgas. Tas ir, jebkurā gadījumā tiks pārbaudīta komersanta telpu iekārtojuma atbilstība, novērtēts konkrētās autoskolas sekmības procents utt.

Turklāt autoskolas sekmības novērtējumā tiks iekļauti ne tikai teorētiskās apmācības rezultāti, kā tas ir pašreiz, bet arī praktiskās apmācības rezultāti.

Pēc šo Ceļu satiksmes likuma grozījumu un Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas braukšanas apmācības instruktoriem būs nepieciešamas darba attiecības ar komersantiem vai izglītības iestādēm, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu vadītāju apmācību. Pašreiz šo apmācību veic instruktori, kas pamatā ir individuālie komersanti vai pašnodarbinātās personas.

Līdz ar grozījumiem likumā iekļauts arī deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt kārtību, kā transportlīdzekļa vadītājs iegūst un atjauno tiesības vadīt automašīnu, kārtību, kā izsniedz, apmaina un atjauno vadītāja apliecību, kā arī prasības komersantiem, izglītības iestādēm un speciālistiem, kas tajās nodrošina transportlīdzekļu vadītāju apmācību un transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmas.

Grozījumi attieksies uz esošajām apmēram 160 autoskolām, uz jaundibināmajām skolām un apmēram uz 1000 instruktoriem, kas nodrošina jauno vadītāju apmācību.

Likuma grozījumi vēl jāizskata valdībā un jāapstiprina Saeimā.

 

SM: Par satiksmes drošības uzlabošanas projektu virzību

Lai uzlabotu satiksmes drošību apdzīvotās vietās un likvidētu “melnos punktus”, ir izstrādāts noteikumu projekts, kas regulēs ar šādiem uzlabojumiem saistītu projektu virzību.

MK noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.1.3.1.apakšaktivitāti “Satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotās vietās ārpus Rīgas”” 20.martā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno minēto apakšaktivitāti – projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, iesnieguma veidlapu, prasības projektu iesniedzējiem, atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kā arī kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm.

“Satiksmes drošības uzlabojumu apdzīvotās vietās ārpus Rīgas” projekti ir īstenojami līdz 2015.gada 31.augustam. Kopējais apakšaktivitātei pieejamais finansējums ir 12,73 miljoni latu, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 10,82 miljoni latu, bet nacionālais publiskais finansējums – 1,91 miljons latu.

Apakšaktivitātes mērķis ir uzlabot satiksmes drošību apdzīvotās vietās, likvidējot “melnos punktus” jeb satiksmes drošībai bīstamās vietas – ne tikai tās, kur ir liels avāriju un bojāgājušo skaits, bet arī potenciāli bīstamas vietas, veicot dažādus transporta infrastruktūras uzlabošanas un satiksmes organizācijas pasākumus, lai ar iespējami mazākiem līdzekļiem panāktu satiksmes drošības līmeņa uzlabošanos. Apakšaktivitātes ietvaros atbalstāmās darbības ir infrastruktūras rekonstrukcijas un attīstības darbi, kā arī satiksmes organizācijas uzlabojumi apdzīvotās vietās. Starp šādiem pasākumiem ir krustojumu pārbūve un ielu apgaismošana, luksoforu uzstādīšana, gājēju celiņu un pāreju ierīkošana u.c.

Apakšaktivitāte tiks īstenota atklātas projektu iesniegumu atlases veidā. Tās mērķa grupa ir transporta līdzekļu vadītāji, pasažieri un gājēji.

 

SM: Par būvizmaksu noteikšanas kārtību transporta būvēm

Lai nodrošinātu vienotu kārtību transporta būvju būvniecības izmaksu noteikšanai, ir izstrādāts speciāls Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts.

Satiksmes ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts “Būvizmaksu noteikšanas kārtība transporta būvēm” 20.martā tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Vienota kārtība transporta būvju (autoceļu, ielu un dzelzceļu būves) būvniecības izmaksu noteikšanai uzlabos plānošanas kvalitāti un sniegs iespēju kompetenti izvērtēt tirgus situāciju un tendences, kā arī ļaus novērtēt plānošanā izmantoto pieņēmumu atbilstību faktiskajai situācijai un veikt korekcijas tālākā plānošanas procesā.

Noteikumos uzskaitītas minimālās prasības, kas jāievēro valsts pasūtītājiem, nosakot paredzamās būvizmaksas projektu plānošanas un būvdarbu iepirkumu procesā, kā arī tas minimālais informācijas apjoms, kas valsts pasūtītājam jāizvērtē, vienojoties par cenu izmaiņām noslēgtajos būvdarbu līgumos – projekts paredz, cik senu izmaksu aprēķinu var izmantot plānošanā un kad tas ir jāpārskata.

Ievērojot šos noteikumus, samazināsies pasūtītāja risks, ka budžetā ieplānotais finansējums ir nepietiekams vai izvēlēta nepareiza iepirkuma metode. Būvniekiem šie noteikumi neparedz būtiskas izmaiņas piedāvājumu sagatavošanā, tajā pašā laikā pasūtītājam noteiktos gadījumos dod tiesības saņemt detalizētu cenas pamatojumu un uzliek par pienākumu lēmumu pieņemt, balstoties uz to. Izstrādātos noteikumus paredzēts piemērot to transporta būvju būvizmaksu noteikšanai, uz kuru pasūtītājiem attiecas normatīvie akti par publiskajiem iepirkumiem.

 

SM: Par pilsētu infrastruktūras sakārtošanu ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu

Aktivitātes “Pilsētu infrastruktūras uzlabojumi sasaistei ar TEN‑T” īstenošanai līdz 2013.gadam plānots ieguldīt 83 miljonus latu Kohēzijas fonda līdzfinansējuma.

To paredz 20.martā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts.

Normatīvais akts nosaka aktivitātes mērķi, projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam, atbildīgo iestādi, projekta iesnieguma veidlapu un lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņemšanas kārtību.

Aktivitātes “Pilsētu infrastruktūras uzlabojumi sasaistei ar TEN‑T” mērķis ir nodrošināt ērtu un drošu satiksmi pilsētu ielās, pilnveidot pilsētu infrastruktūras (maģistrālo ielu) sasaisti ar TEN‑T un Via Baltica, mazināt pieaugošā dzelzceļa kravu transporta negatīvo ietekmi uz pilsētu transporta sistēmu (vietās, kur dzelzceļš sadala pilsētu vairākās daļās).

Aktivitātes ietvaros tiks atbalstīti projekti pilsētās, kurās ir vismaz 100 000 iedzīvotāju un kurās paredz jaunu maģistrālo ielu maršrutu attīstību, kas nodrošina atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti ar Eiropas komunikāciju tīkla (TEN-T) elementiem, piemēram, divlīmeņu šķērsojumu izbūve ar dzelzceļu, pievadceļu izbūve TEN-T tīklam, jaunu maršrutu attīstība uz ostu teritorijām Rīgā.

Aktivitāte tiks īstenota ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, izvēloties projektus, kuros tiek īstenoti iepriekš minētie darbi.

Noteikumu projekts nerada tiešu ietekmi uz valsts vai pašvaldību budžetu. Tas vēl ir jāapstiprina valdībā.

 

SM: Par dzelzceļa infrastruktūras attīstīšanu, izmantojot Kohēzijas fonda līdzekļus

Kvalitatīvas, kopējā Eirāzijas transporta sistēmā integrētas dzelzceļa transporta infrastruktūras attīstīšanai līdz 2013.gadam plānots izlietot 80,7 miljonus latu no Kohēzijas fonda līdzekļiem.

To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātie noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.3.1.2.aktivitāti “TEN-T dzelzceļa posmu rekonstrukcija un attīstība (Austrumu–Rietumu dzelzceļa koridora infrastruktūras attīstība un Rail Baltica)”, kas ceturtdien, 20.martā, tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts nosaka aktivitātes mērķi, projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam, atbildīgo iestādi, projekta iesnieguma veidlapu, lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņemšanas kārtību.

Aktivitāte paredz palielināt Austrumu–Rietumu transporta koridora caurlaides spējas un samazināt vilcienu kustības ātruma un citu tehniskās ekspluatācijas ierobežojumu daudzumu, kā arī uzsākt Baltijas valstu savienošanu ar Centrāleiropu ar efektīvu dzelzceļa sistēmu (projekts Rail Baltica).

Aktivitāte tiks īstenota ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, izvēloties projektus, kuru ietvaros tiks veikta jaunas infrastruktūras izveide vai jaunu maršrutu attīstība (tajā skaitā attīstībai nepieciešamie rekonstrukcijas darbi).

Projektu realizācija tiks plānota tā, lai kopējais nozarē īstenojamo projektu finansējums sadalītos vienmērīgi ar lineāru apjoma pieaugumu 2008.–2015.gada īstenošanas termiņā.

Lai noteikumu projekts stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina valdībā.

 

SM: Par plānoto 125 miljonu latu ieguldījumu ostu attīstībā no Kohēzijas fonda

20.martā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts aktivitātes “”Lielo ostu infrastruktūras attīstība “Jūras maģistrāļu” ietvaros”” līdzekļu apguvei.

Aktivitātes īstenošanai līdz 2013.gadam plānots ieguldīt aptuveni 125 miljonus latu Kohēzijas fonda līdzfinansējuma.

Šīs aktivitātes mērķis ir “Jūras maģistrāļu” koncepcijas ietvaros palielināt ostu caurlaides spēju un drošības līmeni, veicināt ostu attīstību un nodrošināt funkcionalitāti.

Iepriekš minētie mērķi tiks īstenoti, izbūvējot ostu autotransporta un dzelzceļa pievadceļus un ar tiem saistīto infrastruktūru, rekonstruējot molus un viļņlaužus, izbūvējot pasažieru termināļus, piestātņu un kravas laukumus, kā arī padziļinot akvatorijus un attīstot neapgūtās ostu teritorijas.

Satiksmes ministrijas izstrādātais noteikumu projekts definē aktivitātes mērķi, nosaka projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam, atbildīgo iestādi, projekta iesnieguma veidlapu, lēmuma pieņemšanas kārtību par projektu iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

Aktivitāte tiks īstenota ierobežotas projektu iesnieguma atlases veidā, izvēloties projektus, kuros tiek īstenoti minētie darbi.

Noteikumu projekts nerada tiešu ietekmi uz valsts vai pašvaldību budžetu. Tas vēl ir jāapstiprina Ministru kabinetā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par kārtību, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm

20.martā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Vides ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumu projekti “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumos Nr.437 “Noteikumi par kārtību, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm”” un “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumos Nr.915 “Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem””.

Šie noteikumu projekti izstrādāti, lai uzlabotu un pilnveidotu pašlaik spēkā esošās tiesību aktu normas par atbrīvojumu no nodokļa samaksas piemērošanu un varētu maksimāli efektīvi administrēt un kontrolēt nodokļa atbrīvojumu par videi kaitīgām precēm, kā arī par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem.

Vides ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumu projektu grozījumi paredz, ka turpmāk visa nepieciešamā dokumentācija, kas pamato apsaimniekošanas līguma noslēgšanu starp apsaimniekotāju un Vides ministriju un atbrīvojuma no nodokļa samaksas piemērošanu, kā arī pēc tam pārskatus par videi kaitīgām precēm un par izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo trauku apsaimniekošanu, apsaimniekotājiem būs jāiesniedz nevis ministrijā, bet Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijai.

Šāda pieeja ļaus daudz kvalitatīvāk un efektīvāk veikt iesniegto dokumentu atbilstības izvērtēšanu.

Plānots, ka noteikumu projektos ietvertās normas stāsies spēkā 2008.gada 1.jūlijā.

 

VidM: Par bioeļļas izmantošanas un kvalitātes noteikumiem

20.martā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts “Bioeļļas izmantošanas un kvalitātes noteikumi”.

Vides ministrijas sagatavotais noteikumu projekts nosaka kvalitātes prasības Latvijas mežos izmantojamai zāģinstrumentu motorķēžu eļļošanas bioeļļai.

Noteikumu mērķis ir sekmēt videi draudzīgu eļļošanas līdzekļu izmantošanu meža darbos, tādējādi samazinot meža darbos radīto piesārņojumu.

Līdz šim nav izstrādāti noteikumi, kuri reglamentētu bioeļļas izmantošanu, kas iegūta no atjaunojamiem resursiem un ir paredzēta mežizstrādē lietoto motorzāģu un harvesteru ķēžu eļļošanai.

Katru gadu izcērtot apmēram 10 miljonus m³ koksnes, Latvijas mežos patērē ap diviem miljoniem litru motorzāģu ķēžu eļļas, radot vides piesārņojumu ar minerāleļļu vai pat atstrādātajām eļļām, kuras ir īpaši bīstamas videi.

2006.gadā veiktais pētījums “Motorzāģu ķēžu eļļu ietekme uz vidi Latvijas mežos” parādīja, ka zāģu ķēžu minerāleļļām ir būtiska negatīva ietekme uz vidi un dzīvajiem organismiem. Ar dafniju testu noteiktā motorzāģu ķēžu minerāleļļas toksicitāte ir 300–1000 reizes lielāka nekā bioeļļai, bet atstrādātās motoreļļas toksicitāte ir 12 000 reizes lielāka. Pētījumā ar iekrāsošanas metodi ir noskaidrots, ka lielākā daļa ķēžu eļļas nonāk meža zemsedzē un uz skaidām, turpretī uz iegūtās koksnes palikušais eļļas daudzums ir visai neliels.

Pasaulē plaši tiek lietotas bioeļļas, t. sk. motorzāģu ķēžu eļļošanai. Vācija, Austrija un Šveice ir noteikusi, ka ziežvielas uz minerāleļļas bāzes nedrīkst lietot iekšzemes ūdensceļos un mežos. Zviedrijai un Vācijai ir izstrādāti ekomarķējuma kritēriji bioloģiski noārdošām ziežvielām.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa