Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas apgādi ar elektroenerģiju Skatā uz nākotni. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.03.2008., Nr. 46 (3830) https://vestnesis.lv/ta/id/172814

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Apsveicot Latviju Lieldienās

Vēl šajā numurā

25.03.2008., Nr. 46 (3830)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas apgādi ar elektroenerģiju*.

Skatā uz nākotni

Ekonomikas ministrs KASPARS GERHARDS:

1. Ievadam

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi šo ziņojumu, ņemot vērā pārvades sistēmas operatora ikgadējo novērtējuma ziņojumu, kas izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.322 “Noteikumi par pārvades sistēmas operatora ikgadējo novērtējuma ziņojumu” un tika iesniegts Ekonomikas ministrijā 2007.gada 30.novembrī.

Latvijas energosistēma, kā arī pārējo Baltijas valstu energosistēmas, strādā paralēlā režīmā ar Krievijas un Baltkrievijas energosistēmām vienotā elektriskajā lokā. Tādējādi Latvijas energosistēmas operatīvais drošums ir lielā mērā atkarīgs no elektriskā loka darbības. Savukārt elektroenerģijas balansēšanas drošums tiek analizēts, ņemot vērā gan Latvijas, gan kaimiņvalstu ģenerējošo avotu attīstību un iespēju nodot šo enerģiju caur pārvades elektrotīkliem.

Pēdējos gados elektroenerģijas piegādes bilancē importa daļa nav samazinājusies zem 30%. Latvijas siltumelektrostacijas var saražot daļu no importētās enerģijas, bet komerciālu apsvērumu dēļ tā tiek aizstāta ar importu. Importa apjomu var samazināt, darbinot stacijas režīmos, kuros to ražošanas izmaksas būtu augstākas. 2006.gadā Latvija importēja 2731 GWh un eksportēja 224 GWh elektroenerģijas.

Lai gan Latvijā uzstādīto jaudu un maksimālās slodzes attiecība (uzstādītā jauda vairāk nekā 2184 MW pret slodzes maksimumu aptuveni 1421 MW) izskatās ļoti pozitīvi, par to spriest var tikai, izanalizējot jaudu pieprasījumu un piedāvājumu gada un vairāku gadu griezumā konsekventi pa stundām. Izņemot 4–6 nedēļas gadā palu laikā, pārējā laikā ir izteikts jaudas deficīts 200–700 MW apjomā, kas tiek kompensēts, elektroenerģiju importējot.

Pārvades sistēmas tīkli un iekārtas Latvijā ar darba spriegumu 330 un 110 kV nodrošina enerģijas transportēšanu uz pieprasījuma vietām. Vienlaikus pārvades sistēmas operatora uzdevums ir nodrošināt tādu funkciju un parametru izpildi, kas Latvijas pārvades sistēmai ļauj darboties vienā operējošā sistēmā ar Lietuvu, Igauniju, Krieviju un Baltkrieviju. Savstarpēji savienotais pārvades tīkls nodrošina tirdzniecības iespējas starp dažādiem tirgus dalībniekiem. To skaita pieaugums savukārt ietekmē informācijas plūsmu apjomu starp operatoriem un nepieciešamību pēc pastāvīgā sistēmas novērtējuma un komunikācijām ar tirgus dalībniekiem. Iepriekšējo praksi, kad energosistēma tiek vadīta pēc tehniskiem apsvērumiem un komercija tai ir tikai pakārtota, nomaina jauna pieeja – komerciālie principi ir vadošie līdz brīdim, kamēr darījumu rezultātā izraisītās enerģijas plūsmas nerada tehniska rakstura ierobežojumus pārvades sistēmā. Pārvades sistēmas kopējais stāvoklis pie pašreizējā patēriņa pieprasījuma un ražošanas jaudu izvietojuma atbilst pārvades sistēmas darbības drošības kritērijiem.

Sadales sistēmas tīkli un iekārtas nodrošina enerģijas piegādi tieši patēriņa vietās un patērētāju iekārtu saslēgšanu ar kopējiem tīkliem. Sadales tīkli ir pastāvīgā izmaiņu procesā, jo rodas jaunas un izzūd daļa esošo patēriņa vietu. Arī patēriņu apjomi nepārtraukti mainās, un sadales tīkliem ir tam visam jāpiemērojas – kā pamata infrastruktūrai uzņēmējdarbībā un dzīves kvalitātē.

Sadales tīkli ir pakļauti meteoroloģisko apstākļu un mehānisko bojājumu ietekmei. Tādējādi patērētāju apgādes drošības apstākļi ir atšķirīgi pat šaurā ģeogrāfiskā teritorijā.

Apgādes drošumu raksturo enerģijas pietiekamība un piegādes pastāvīgums. Kopējā pārvades sistēmā tiek ievērots energoapgādes drošības galvenais kritērijs “n-1” (Saskaņā ar kuru, rodoties bojājumam jebkurā vienā pārvades sistēmai piederošā elementā, visi patērētāji enerģiju saņem pieprasītajā daudzumā un pieņemamā kvalitātē.), izņemot tad, ja klimatisko apstākļu dēļ rodas ārkārtas situācijas.

 

2. Elektroenerģijas un jaudas pieprasījums valstī

Balstoties uz pārvades sistēmas operatora speciālistu izstrādāto elektroenerģijas un jaudas pieprasījuma prognozi, noteikts iespējamais pieprasījums turpmākajiem 10 gadiem.

Maksimālā slodze ir aprēķināta (normalizētā) pie vidējas normatīvas ārējā gaisa temperatūras ziemas periodā (decembris–februāris) –3,5°C. Mainoties ārgaisa temperatūrai, attiecīgi mainās arī maksimālā slodze.

Plānotais ikgadējais elektroenerģijas patēriņa un slodzes pieaugums svārstās no 3 līdz 5%.

 

Gads

Gada patēriņš (bruto)

Maksimālā slodze

GWh

MW

1

2006

7399

1421

2

2007

7689

1474

3

2008

8070

1505

4

2009

8465

1575

5

2010

8610

1600

6

2011

9030

1670

7

2012

9340

1720

8

2013

9795

1800

9

2014

10265

1880

10

2015

10615

1940

11

2016

10780

1965

12

2017

11285

2050

13

2018

11620

2105

14

2019

11805

2130

15

2020

12290

2210

 

3. Piegādes un patēriņa atbilstības vērtējums pārskata periodā un prognoze turpmākajiem gadiem (minimālais prognozes termiņš – 10 gadi)

3.1. Elektroenerģijas patēriņš gadā un iespējamie avoti tā segšanai

Atbilstoši 2007.gada 24.jūlija LR MK noteikumiem Nr.503 publiskajam tirgotājam ir pienākums iepirkt elektroenerģiju no elektrostacijām (AER), kas izmanto atjaunojamos energoresursus. Saskaņā ar noteikumu 1.pielikumu Latvijas elektroenerģijas galalietotāju kopējā patēriņa daļa, kas obligāti nosedzama ar tādu elektroenerģiju, kura saražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus, ir uzrādīta tabulā:

 

Atjaunojamo energoresursu īpatsvars energosistēmā

līdz 2010.gadam

Atjaunojamo energoresursu

un elektrostacijas veids

2007

2007

(9 mēn.

fakts)

2008

2009

2010

Hidroelektrostacijas ar jaudu virs 5 MW

41,28 %

39,69 %

39,32 %

37,35 %

35,39 %

Hidroelektrostacijas ar jaudu līdz 5 MW

1,04 %

0,83 %

1,06 %

1,08 %

1,10 %

Vēja elektrostacijas (VES)

1,48 %

0,69 %

2,78 %

4,08 %

5,37 %

Biogāzes elektrostacijas

0,38 %

0,35 %

1,07 %

1,77 %

2,46 %

Biomasas elektrostacijas un elektrostacijas, kurās biomasu izmanto kopā ar fosilo kurināmo

0,44 %

0,02 %

1,95 %

3,46 %

4,97 %

Kopā

44,62 %

41,58 %

46,18 %

47,74 %

49,30 %

 

Pēc pašreizējās pārvades sistēmas operatora rīcībā esošās informācijas, nepieciešamais AER apjoms 2007.gadā netiek pilnībā realizēts.

Ņemot vērā šobrīd esošās Latvijas energosistēmas balansēšanas un regulēšanas iespējas, bez papildus jaunu manevrētspējīgu elektrostaciju izbūves Latvijas energosistēmai pieslēgto vēja elektrostaciju kopējā uzstādītā jauda nedrīkst pārsniegt 210 MW.

Elektroenerģijas un elektriskās jaudas bilanču prognoze ir izstrādāta diviem scenārijiem:

Scenārijs A “Konservatīva attīstība”: Ģenerējošo jaudu attīstības prognoze, kurā tiek ņemtas vērā elektrostacijas, kas tiek nodotas ekspluatācijā vai tiek slēgtas saskaņā ar pārvades sistēmas operatora (PSO) rīcībā esošo informāciju ar augstu ticamības pakāpi. Piemēram, elektrostacijas pieslēguma līgums, kas ir parakstīts vai sagatavots parakstīšanai.

Scenārijs B “Optimistiskā attīstība”: Šajā prognozē tiek ņemtas vērā arī nākotnē iespējamās elektrostacijas, kuru nodošana ekspluatācijā, saskaņā ar PSO pieejamo informāciju, tiek uzskatīta kā iespējama. Šādos gadījumos ņem vērā ģenerējošo jaudu ieviešanu, kas izriet no valdības plāniem un mērķiem, vai nākotnes jaudu ieviešanas iespēju novērtējuma, kas balstīts uz tīkla pieslēgumu pieprasījumiem, vai ražotāju iesniegtās informācijas PSO.

A scenārijā līdz 2008.gada apkures sezonai ir paredzēta Rīgas TEC-2 pirmā jaunā energobloka (407 MW) ieviešana ekspluatācijā.

B scenārijā ir paredzēta Rīgas TEC-2 rekonstrukcijas otrā kārta (otrais jaunais energobloks – prognozēs pieņemtais lielums 407 MW). Šobrīd lēmums par šo projektu nav pieņemts. Kurzemes elektrostacijas celtniecības iespēja šajā scenārijā netiek apskatīta, jo par doto projektu nav pieejama vērā ņemama informācija.

Piezīme: Elektrostaciju izstrāde ir norādīta bruto un ir ņemti vērā elektrostaciju iekārtu plānotie remonti.

Pieņēmumi, izstrādājot prognozes:

• Daugavas kaskādes HES (DHES) vidējā daudzgadējā izstrāde ir 2790 GWh, neskatoties uz to, daudzos gados izstrāde ir bijusi daudz zemāka, piemēram, 1965.gadā tā bija 1476 GWh, 1996.gadā 1858 GWh, un, pamatojoties uz minētajiem faktiem, veicot ilgtermiņa energosistēmas elektroapgādes drošuma novērtējumu, tiek izmantots 75% ūdens pieteces nodrošinājums, aptuveni 2200 GWh izstrāde DHES gadā;

• Jaudas bilances novērtēšanai pa mēnešiem nepieciešams ņemt vērā DHES ūdens pieteci, janvāra mēnesī vidējā daudzgadējā pietece ir 285 m3/s, taču dažos gados tā ir bijusi ievērojami mazāka, kā, piemēram, 2003.gada janvārī tā bija 120 m3/s. Tā rezultātā janvāra mēneša prognozēm tiek izmantota 100 m3/s pietece un DHES izmantojamā jauda ir 250 MW pīķa stundu elektroenerģijas patēriņa segšanai. Izmantojot iepriekš minētos kritērijus, vasaras mēnešu prognozēm tiek izmantota 120 m3/s pietece un DHES-u izmantojamā jauda pīķa stundu elektroenerģijas patēriņa segšanai 250 MW apjomā;

• Atjaunojamo enerģijas avotu izstrādes un jaudas prognoze 2010.gadam salīdzinājumā par “Atjaunojamo energoresursu īpatsvaru energosistēmā līdz 2010.gadam” minētajiem datiem:

– VES: 202 GWh un 81 MW, kas ir 50% no plānotā; līdz 2020.gadam varētu būt realizēti 100%;

– biogāze: 93 GWh un 13 MW, kas ir 50% no plānotā; līdz 2020.gadam varētu būt realizēti 100%;

– biomasa: 75 GWh un 11 MW; kas ir 20% no plānotā; līdz 2020.gadam varētu būt realizēti 70%;

• Rīgas TEC-2 darbojas ziemā (apkures periodā) – koģenerācijas režīmā, bet vasarā – kondensācijas režīmā.

 

 

Elektroenerģijas bilance (gadu griezumā), GWh

Scenārijs A “Konservatīva attīstība”

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

2018

2019

2020

Elektroenerģijas pieprasījums

1

8070

8465

8610

9030

9340

9795

10265

10615

10780

11285

11620

11805

12290

Lieljaudas elektrostaciju izstrāde

2

5715

6928

7051

6863

6570

7058

6863

6928

7058

6863

6928

7058

6863

tajā skaitā:

Daugavas HES

2.1

2200

2200

2200

2200

2200

2200

2200

2200

2200

2200

2200

2200

2200

Rīgas TEC-1

2.2

658

907

907

907

907

907

907

907

907

907

907

907

907

Rīgas TEC-2

2.3

2587

3551

3674

3485

3193

3680

3485

3551

3680

3485

3551

3680

3485

Imantas TEC

2.4

270

270

270

270

270

270

270

270

270

270

270

270

270

Kurzemes ogļu elektrostacija

2.5

Mazās jaudas elektrostaciju izstrāde

3

396

503

627

675

723

772

820

868

916

964

1012

1061

1109

tajā skaitā:

Koģenerācijas elektrostacijas

3.1

175

175

175

175

175

175

175

175

175

175

175

175

175

Hidroelektrostacijas

3.2

74

78

83

83

83

83

83

83

83

83

83

83

83

Vēja elektrostacijas

3.3

97

148

202

222

242

263

283

303

323

343

364

384

404

Biogāzes elektrostacijas

3.4

37

64

93

102

111

120

130

139

148

157

167

176

185

Cietās biomasas elektrostacijas

3.5

14

38

75

93

112

131

150

168

187

206

224

243

262

Elektroenerģijas importa (-) / eksporta (+) saldo

4=(2+3)-1

-1959

-1034

-932

-1492

-2046

-1966

-2582

-2819

-2806

-3458

-3679

-3687

-4318

imports

4.1

-2145

-1559

-1453

-1761

-2469

-2327

-2879

-3069

-3038

-3619

-3796

-3783

-4371

eksports

4.2

186

525

521

269

423

361

297

250

232

161

117

96

53

Pašnodrošinājums

5=(2+3)/1

76%

88%

89%

83%

78%

80%

75%

73%

74%

69%

68%

69%

65%

 

Scenārijs B “Optimistiskā attīstība”

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

2018

2019

2020

Elektroenerģijas pieprasījums

1

8070

8465

8610

9030

9340

9795

10265

10615

10780

11285

11620

11805

12290

Lieljaudas elektrostaciju izstrāde

2

5715

6928

7051

6856

8611

8926

9181

9178

9213

9366

9416

9446

9822

tajā skaitā:

Daugavas HES

2.1

2200

2200

2200

2200

2200

2200

2200

2200

2200

2200

2200

2200

2200

Rīgas TEC-1

2.2

658

907

907

907

907

907

907

907

907

907

907

907

907

Rīgas TEC-2

2.3

2587

3551

3674

3479

5234

5549

5804

5801

5836

5989

6039

6069

6445

Imantas TEC

2.4

270

270

270

270

270

270

270

270

270

270

270

270

270

Kurzemes ogļu elektrostacija

2.5

Mazās jaudas elektrostaciju izstrāde

3

396

503

627

675

723

772

820

868

916

964

1012

1061

1109

tajā skaitā:

Koģenerācijas elektrostacijas

3.1

175

175

175

175

175

175

175

175

175

175

175

175

175

Hidroelektrostacijas

3.2

74

78

83

83

83

83

83

83

83

83

83

83

83

Vēja elektrostacijas

3.3

97

148

202

222

242

263

283

303

323

343

364

384

404

Biogāzes elektrostacijas

3.4

37

64

93

102

111

120

130

139

148

157

167

176

185

Cietās biomasas elektrostacijas

3.5

14

38

75

93

112

131

150

168

187

206

224

243

262

Elektroenerģijas importa (-) / eksporta (+) saldo

4=(2+3)-1

-1959

-1034

-932

-1498

-5

-97

-264

-569

-650

-954

-1191

-1298

-1359

imports

4.1

-2145

-1559

-1453

-1767

-233

-458

-561

-819

-882

-1115

-1308

-1394

-1412

eksports

4.2

186

525

521

269

228

361

297

250

232

161

117

96

53

Pašnodrošinājums

5=(2+3)/1

76%

88%

89%

83%

100%

99%

97%

95%

94%

92%

90%

89%

89%

 

Elektroenerģijas bilance (mēnešu griezumā), GWh

Scenārijs A “Konservatīva attīstība”

2010.gads

Daugavas

HES

Rīgas

TEC-1

Rīgas

TEC-2

Imantas

TEC

Koģenerācija

Hidroelektrostacijas

Vēja

elektrostacijas

Eksports

Imports

Pieprasījums

Janvāris

95

104

371

28

36

8

25

0

207

874

Februāris

85

93

336

26

33

7

16

0

193

788

Marts

176

65

351

28

36

10

17

0

123

806

Aprīlis

593

51

268

21

27

12

12

-308

0

677

Maijs

386

90

302

16

20

8

13

-213

0

624

Jūnijs

138

67

293

14

18

5

13

0

22

570

Jūlijs

100

60

302

14

18

5

11

0

77

587

Augusts

103

63

302

14

18

4

15

0

89

609

Septembris

100

75

293

17

22

3

18

0

107

634

Oktobris

130

60

181

27

34

5

19

0

303

758

Novembris

159

80

311

31

40

9

17

0

161

809

Decembris

134

98

365

33

42

9

27

0

166

874

2016.gads

Daugavas

HES

Rīgas

TEC-1

Rīgas

TEC-2

Imantas

TEC

Koģenerācija

Hidroelektrostacijas

Vēja

elektrostacijas

Eksports

Imports

Pieprasījums

Janvāris

95

104

371

28

53

8

40

0

395

1094

Februāris

85

93

336

26

49

7

25

0

367

987

Marts

176

65

351

28

53

10

27

0

299

1009

Aprīlis

593

51

268

21

40

12

20

-158

0

848

Maijs

386

90

302

16

30

8

21

-73

0

781

Jūnijs

138

67

293

14

27

5

20

0

149

713

Jūlijs

100

60

302

14

27

5

17

0

210

735

Augusts

103

63

302

14

27

4

24

0

224

762

Septembris

100

75

293

17

32

3

29

0

245

794

Oktobris

130

60

187

27

50

5

30

0

460

950

Novembris

159

80

311

31

59

9

27

0

336

1012

Decembris

134

98

365

33

62

9

43

0

350

1094

 

Scenārijs B “Optimistiskā attīstība”

2010.gads

Daugavas

HES

Rīgas

TEC-1

Rīgas

TEC-2

Imantas

TEC

Koģenerācija

Hidroelektrostacijas

Vēja

elektrostacijas

Eksports

Imports

Pieprasījums

Janvāris

95

104

371

28

36

8

25

0

207

874

Februāris

85

93

336

26

33

7

16

0

193

788

Marts

176

65

351

28

36

10

17

0

123

806

Aprīlis

593

51

268

21

27

12

12

-308

0

677

Maijs

386

90

302

16

20

8

13

-213

0

624

Jūnijs

138

67

293

14

18

5

13

0

22

570

Jūlijs

100

60

302

14

18

5

11

0

77

587

Augusts

103

63

302

14

18

4

15

0

89

609

Septembris

100

75

293

17

22

3

18

0

107

634

Oktobris

130

60

181

27

34

5

19

0

303

758

Novembris

159

80

311

31

40

9

17

0

161

809

Decembris

134

98

365

33

42

9

27

0

166

874

2016.gads

Daugavas

HES

Rīgas

TEC-1

Rīgas

TEC-2

Imantas

TEC

Koģenerācija

Hidroelektrostacijas

Vēja

elektrostacijas

Eksports

Imports

Pieprasījums

Janvāris

95

104

605

28

53

8

40

0

162

1094

Februāris

85

93

546

26

49

7

25

0

156

987

Marts

176

65

302

28

53

10

27

0

347

1009

Aprīlis

593

51

268

21

40

12

20

-158

0

848

Maijs

386

90

302

16

30

8

21

-73

0

781

Jūnijs

138

67

441

14

27

5

20

0

0

713

Jūlijs

100

60

513

14

27

5

17

0

0

735

Augusts

103

63

526

14

27

4

24

0

0

762

Septembris

100

75

537

17

32

3

29

0

0

794

Oktobris

130

60

605

27

50

5

30

0

42

950

Novembris

159

80

585

31

59

9

27

0

61

1012

Decembris

134

98

605

33

62

9

43

0

110

1094

 

3.2. Jaudas pieprasījums un iespējamie avoti tā segšanai maksimuma stundās

Elektriskās jaudas bilance (Latvijas energosistēmas maksimums), MW

Scenārijs A “Konservatīva attīstība”

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

2018

2019

2020

Jaudas pieprasījums

1

1505

1575

1600

1670

1720

1800

1880

1940

1965

2050

2105

2130

2210

Lieljaudas elektrostaciju jauda

2

2353

2353

2353

2353

2353

2353

2353

2353

2353

2353

2353

2353

2353

tajā skaitā:

Daugavas HES

2.1

1535

1535

1535

1535

1535

1535

1535

1535

1535

1535

1535

1535

1535

Rīgas TEC-1

2.2

144

144

144

144

144

144

144

144

144

144

144

144

144

Rīgas TEC-2

2.3

627

627

627

627

627

627

627

627

627

627

627

627

627

Imantas TEC

2.4

47

47

47

47

47

47

47

47

47

47

47

47

47

Kurzemes ogļu elektrostacija

2.5

Mazās jaudas elektrostaciju uzstādīta jauda

3

122

151

184

196

208

220

232

244

256

268

280

293

305

tajā skaitā:

Koģenerācijas elektrostacijas

3.1

50

50

50

50

50

50

50

50

50

50

50

50

50

Hidroelektrostacijas

3.2

26

28

29

29

29

29

29

29

29

29

29

29

29

Vēja elektrostacijas

3.3

39

59

81

89

97

105

113

121

129

137

145

154

162

Biogāzes elektrostacijas

3.4

5

9

13

15

16

17

19

20

21

22

24

25

26

Cietās biomasas elektrostacijas

3.5

2

5

11

13

16

19

21

24

27

29

32

35

37

Energosistēmas rezerve

4

228

240

272

268

267

273

280

285

290

297

285

290

296

tajā skaitā:

Avārijas rezerve

4.1

164

164

183

174

167

167

167

167

167

167

149

149

149

Rezerve vēja elektrostaciju rezervēšanai

4.2

19

30

40

44

48

53

57

61

65

69

73

77

81

Regulēšanas rezerve

4.3

45

47

48

50

52

54

56

58

59

62

63

64

66

Energosistēmas jauda,

kura nepiedalās max segšanā

5

1379

1397

1416

1423

1429

1436

1443

1449

1456

1463

1469

1476

1483

tajā skaitā:

Hidroelektrostacijas

5.1

1304

1306

1307

1307

1307

1307

1307

1307

1307

1307

1307

1307

1307

Koģenerācijas elektrostacijas

5.2

44

44

45

45

45

45

45

46

46

46

46

46

47

Vēja elektrostacijas

5.3

31

47

65

71

78

84

91

97

103

110

116

123

129

Jaudas imports(-) / eksports(+)

6=2+3-5-1

-409

-468

-479

-544

-588

-663

-738

-792

-812

-891

-941

-961

-1035

Kopēja jaudas bilance, ieskaitot rezerves jaudu

7=6-4+5.2

-594

-664

-707

-767

-810

-891

-972

-1032

-1056

-1142

-1179

-1204

-1285

Nodrošinājums

8=1.0+

7/(1+4)

66%

63%

62%

60%

59%

57%

55%

54%

53%

51%

51%

50%

49%

 

Scenārijs B “Optimistiskā attīstība”

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

2018

2019

2020

Jaudas pieprasījums

1

1505

1575

1600

1670

1720

1800

1880

1940

1965

2050

2105

2130

2210

Lieljaudas elektrostaciju jauda

2

2353

2353

2353

2353

2540

2540

2540

2540

2540

2540

2540

2540

2540

tajā skaitā:

Daugavas HES

2.1

1535

1535

1535

1535

1535

1535

1535

1535

1535

1535

1535

1535

1535

Rīgas TEC-1

2.2

144

144

144

144

144

144

144

144

144

144

144

144

144

Rīgas TEC-2

2.3

627

627

627

627

814

814

814

814

814

814

814

814

814

Imantas TEC

2.4

47

47

47

47

47

47

47

47

47

47

47

47

47

Kurzemes ogļu elektrostacija

2.5

Mazās jaudas elektrostaciju uzstādīta jauda

3

122

151

184

196

208

220

232

244

256

268

280

293

305

tajā skaitā:

Koģenerācijas elektrostacijas

3.1

50

50

50

50

50

50

50

50

50

50

50

50

50

Hidroelektrostacijas

3.2

26

28

29

29

29

29

29

29

29

29

29

29

29

Vēja elektrostacijas

3.3

39

59

81

89

97

105

113

121

129

137

145

154

162

Biogāzes elektrostacijas

3.4

5

9

13

15

16

17

19

20

21

22

24

25

26

Cietās biomasas elektrostacijas

3.5

2

5

11

13

16

19

21

24

27

29

32

35

37

Energosistēmas rezerve

4

228

240

272

268

267

273

280

285

290

297

285

290

296

tajā skaitā:

Avārijas rezerve

4.1

164

164

183

174

167

167

167

167

167

167

149

149

149

Rezerve vēja elektrostaciju rezervēšanai

4.2

19

30

40

44

48

53

57

61

65

69

73

77

81

Regulēšanas rezerve

4.3

45

47

48

50

52

54

56

58

59

62

63

64

66

Energosistēmas jauda,

kura nepiedalās max segšanā

5

1379

1397

1416

1423

1439

1445

1452

1459

1465

1472

1479

1485

1492

tajā skaitā:

Hidroelektrostacijas

5.1

1304

1306

1307

1307

1307

1307

1307

1307

1307

1307

1307

1307

1307

Koģenerācijas elektrostacijas

5.2

44

44

45

45

54

55

55

55

55

55

56

56

56

Vēja elektrostacijas

5.3

31

47

65

71

78

84

91

97

103

110

116

123

129

Jaudas imports(-) / eksports(+)

6=2+3-5-1

-409

-468

-479

-544

-411

-485

-560

-615

-634

-714

-763

-783

-857

Kopēja jaudas bilance, ieskaitot rezerves jaudu

7=6-4+5.2

-594

-664

-707

-767

-623

-704

-785

-845

-869

-955

-992

-1017

-1098

Nodrošinājums

8=1.0+

7/(1+4)

66%

63%

62%

60%

69%

66%

64%

62%

61%

59%

58%

58%

56%

 

4. Par nepieciešamām un pieejamām avārijas jaudas rezervēm

Avārijas jaudas rezerves tiek noteiktas atbilstoši energosistēmā darbībā esošajai lielākajai ģenerējošajai vienībai.

Šobrīd tas ir 110 MW turboģenerators Rīgas TEC-2 vai 200 MW ģeneratoru bloks Rīgas HES daudzūdens periodos. Pamatā šīs jaudas tiek rezervētas Daugavas HES vai kaimiņvalstu energosistēmās.

Rekonstruējot Rīgas TEC-2, jaunā bloka jauda būs 407 MW (vasarā 437 MW), kurai atbilstoši būs jānodrošina avārijas jaudas rezerve, izmantojot iespējas gan Daugavas HES, gan kaimiņvalstu energosistēmās.

 

Rezerves Latvijas energosistēmai 2006.gadā

MW

Avārijas vid.

MW

Regulējošā vid.

Sum. avārijas

MWh

Janvāris

54

37

40392

Februāris

55

36

36744

Marts

54

34

40008

Aprīlis

85

29

61536

Maijs

58

26

43248

Jūnijs

56

25

40344

Jūlijs

50

25

37536

Augusts

63

26

46848

Septembris

86

27

62088

Oktobris

42

26

31128

Novembris

47

34

33528

Decembris

40

34

29736

Vid.

58

30

Sum.

503136

2007.gadā Ignalinas AES plānotā remonta laikā (augusts – septembris) sakarā ar kaimiņvalstu pārvades tīkla noslodzi bija nepieciešams rezervēt ne tikai lielāko ģenerējošo vienību, bet arī elektroenerģijas piegādes Latvijai no Krievijas 350 MW apjomā, kā rezultātā nepieciešamo avārijas rezervju apjoms sasniedza 220 MW.

 

5. Secinājumi:

5.1. Par elektroenerģijas ražošanas jaudu un elektroenerģijas pieejamību visu lietotāju elektroapgādes nodrošināšanai

Šobrīd Latvijas elektrostaciju jauda nav pietiekama, lai jebkurā brīdī nosegtu jaudas pieprasījumu, jo lielo hidroelektrostaciju darba režīms ir atkarīgs no ūdens pieteces Daugavā. Valsts elektroapgāde pamatā ir atkarīga no bāzes režīmā strādājošām Latvijas un kaimiņu valstu elektrostacijām. Latvijas energosistēmā ir izteikts elektroenerģijas bāzes jaudu deficīts.

Ņemot vērā plānoto 330 kV tīkla attīstību Rīgas reģionā, jārealizē Rīgas TEC-2 rekonstrukcijas projekta otrā kārta, izbūvējot otru 407 MW bloku, kas strādātu kondensācijas režīmā un būtu izmantojams arī Latvijas energosistēmas regulēšanai un jaudas rezervju nodrošināšanai visu gadu. Tas ļautu saglabāt un paplašināt bāzes elektriskās jaudas Latvijā. Atbildīgajām institūcijām nekavējoties jāizvērtē elektrostacijas celtniecība Latvijas rietumu reģionā ar jaudu apm. 400 MW. Sakarā ar 3.5.punktā minētajiem sarežģītiem darba režīmiem kaimiņu valstu pārvades tīklos un Ignalinas AES slēgšanu 2009.gada beigās, problēmas ar Latvijas energosistēmas elektroapgādi saasināsies.

Latvijas pārvades sistēmas elektrotīkls spēs nodrošināt nepieciešamās elektroenerģijas plūsmas normālos darba režīmos, ja tā atjaunošana notiks līdzšinējos apmēros. Saskaņā ar sistēmas dalībnieku sniegto informāciju par patēriņa pieaugumu reģionos, plānots izbūvēt no jauna vai pabeigt vairāku 110 kV apakšstacijas (AS) izbūvi: AS “Liepājas metalurgs”, AS “Matīsa”, AS “Zolitūde” – 2008.gadā. Tālākā perspektīvā, ņemot vērā slodžu pieauguma tendences Rīgā, jāplāno vairāku jaunu 110 kV AS būvniecība: AS “Bibliotēka” Rīgā, AS “Deglava”, AS “VEF”, AS “Rumbula”, esošajās apakšstacijās uzstādīto transformatoru nomaiņa ar lielākas jaudas transformatoriem: AS “Hanza”, AS “Mārupe”, AS “Liepāja”, AS “Carnikava”, AS “Olaine”, kā arī 330/110 kV AS “Skanste” izbūve, kas atradīsies 330 kV saites līnijā starp Rīgas TEC-1 un AS “Imanta” u.c.

No kaimiņvalstu pārvades sistēmu operatoru ziņojumiem par iespējamiem energosistēmu balansiem tuvākajiem desmit gadiem var secināt: Baltkrievijas energosistēma būs deficīta, Igaunijas energosistēma 2012.gadā maksimumā spēs eksportēt 200MW un 2017.gadā jau importēs 600 MW, Lietuvas energosistēma 2012.gadā maksimumā importēs 200MW, savukārt 2017.gadā jau pašbalansēsies. Krievijas energosistēmas importa un eksporta iespējas netiek ņemtas vērā, jo atsevišķos darba režīmos ir ievērojami ierobežotas tīklu caurlaides spējas starp Krieviju–Baltkrieviju un Baltkrieviju–Lietuvu.

Publiski apspriestais jaunās Lietuvas AES projekts ziņojumā netiek apskatīts, jo Latvijas pārvades sistēmas operators savās prognozēs izmanto datus tikai par savā licences darbības zonā (Latvijā) uzstādītām vai plānotām ģenerējošamies jaudām.

 

5.2. Vērtējums par periodiem, kuros jaudas nav bijušas adekvātas pieprasījumam, un priekšlikumi jaudas nodrošināšanai turpmākajiem gadiem

2007.gada augustā un septembrī laikā, kad Ignalinas atomelektrostacija (AES) atradās ikgadējā plānotā remontā, nopietni tika pārslogoti starpsistēmu savienojumi starp Krieviju–Baltkrieviju un Baltkrieviju–Lietuvu. Iemesls tam bija lielais elektroenerģijas piegāžu apjoms no Krievijas uz Lietuvu un Latviju. Neskatoties uz to, ka Lietuvas energosistēmā ir pietiekams apjoms uzstādītās ģenerējošās jaudas, tā netika izmantota, bet tika aizstāta ar elektroenerģijas piegādēm no Krievijas.

Pēc Ignalinas AES slēgšanas 2009.gadā, lai nepieļautu iespējamos pārslodžu režīmus kaimiņvalstu energosistēmās, būs nepieciešams būtiski ierobežot elektroenerģijas piegādes no Krievijas. Šīs situācijas analīze, it īpaši runājot par vasaras un ziemas mēnešiem, pierāda, ka šajos periodos ģenerācija Latvijas energosistēmā ir nepietiekama, jo Daugavas HES kaskādē ir zema ūdens pietece, bet savukārt Rīgas termoelektrostacijas (Rīgas TEC) darbojas atbilstoši siltuma slodzei Rīgas pilsētā (vasarā siltuma slodze – zema, ziemā – augsta) un līdz ar to elektroenerģijas izstrāde samazinās. Paredzētā jaunā Rīgas TEC-2 407 MW bloka izbūve aizstās veco ģenerāciju 110 MW (viens bloks) apjomā, līdz ar to uzstādītās jaudas pieaugums būs tikai 297 MW.

Pēc 2015.gada būs nepieciešams pastiprināt Latvijas energosistēmas pārvades tīklu Kurzemē, bet, realizējot iespējamo Kurzemes elektrostacijas būvniecību agrāk par 2015.gadu, pārvades tīkls Kurzemes reģionā būs jāattīsta vienlaikus ar elektrostacijas būvniecību.

 

5.3. Pārvades sistēmas atbilstība pieprasījumam un uzturēšanas kvalitātei

Pārvades tīkla caurlaides spēja nodrošina Latvijas elektroenerģijas lietotāju elektroenerģijas pieprasījumu ar pietiekami lielu rezervi normālos darba režīmos. Pārvades tīkla savienojumi ar kaimiņvalstu energosistēmām ir pietiekami elektroenerģijas importa un eksporta nodrošināšanai, bet atsevišķos režīmos var tikt ierobežoti elektroenerģijas piegāžu apjomi no Krievijas energosistēmas sakarā ar ierobežojumiem Smoļenskas–Baltkrievijas un Lietuvas–Baltkrievijas šķērsgriezumos, gadījumos kad elektroenerģija tiek importēta Latvijas un Lietuvas energosistēmu vajadzībām. Pēc 2015.gada būs nepieciešams pastiprināt Latvijas energosistēmas pārvades tīklu Kurzemē ar 330 kV līniju loku. Atsevišķos reģionos, strauji pieaugot elektroenerģijas patēriņam vai uzbūvējot jaudīgas elektrostacijas, jāveic lokāla pārvades tīklu jaudas palielināšana, piemēram, rekonstruējot TEC-2 ar jauniem 407MW energoblokiem vai izbūvējot 330 kV loku Imanta–Ventspils–Liepāja. Līdz 2013.gadam jārealizē 330 kV loka izveide apkārt Rīgai, izbūvējot 330 kV kabeļu līniju Imanta – TEC-1.

 

5.4. Informācija par plānotajiem sistēmas starpvalstu savienojumiem

Saskaņā ar Baltijas valstu energosistēmu veikto izpētes darbu “Baltic Transmission Grid 2025”, līdz 2012.gadam nav nepieciešams veidot jaunas saites Latvijas energosistēmai ar kaimiņu energosistēmām. Taču pēc 2012.gada, atkarībā no Igaunijas un Latvijas energosistēmu attīstības scenārijiem, varētu tikt pastiprināti starpvalstu savienojumi. Kopīgi ar “Eesti Energia” ir uzsākta izpēte par 330 kV savienojuma lietderību Sindi (Pērnava)–Rīga. Jaunās Lietuvas AES izbūves gadījumā “Baltic Transmission Grid 2025” darbs pierāda jauna 330 kV starpsistēmu savienojuma nepieciešamību starp Ignalinas apakšstaciju Lietuvā un Latvijas 330 kV tīklu.

Krievijas, Baltkrievijas, Lietuvas un Igaunijas pārvades sistēmas operatoru sniegtajā informācijā par plānoto pārvades tīklu attīstību, jaunu starpsistēmu savienojumu, kas palielinātu tīkla caurlaides spēju, izbūve tuvākajos 10 gados nav paredzēta (iespējamais izņēmums ir Sindi–Rīga savienojums). Krievijas pārvades sistēmas operatora plānos ir iespējamas izmaiņas, jo šī gada beigās tiks pabeigts darbs pie Krievijas Vienotās energosistēmas Centra un Ziemeļu–Rietumu apvienoto energosistēmu perspektīvajām attīstības shēmām līdz 2020.gadam.

 

5.5. Par elektroenerģijas pārvades sistēmas drošumu un pietiekamību visu lietotāju drošai elektroapgādei

Šā gada augustā un septembrī, laikā kad Ignalinas AES atradās ikgadējā plānotā remontā, nopietni tika pārslogoti starpsistēmu savienojumi starp Krieviju–Baltkrieviju un Baltkrieviju–Lietuvu. Iemesls tam bija lielais elektroenerģijas piegāžu apjoms no Krievijas uz Lietuvu un Latviju, kā arī Kaļiņingradas 450 MW bloka elektroenerģijas izstrādes samazinājums sakarā ar gāzes piegādes ierobežojumiem. Pastāvēja reāli draudi, ka pēc Krievijas, Baltkrievijas vai Lietuvas PSO rīkojuma būtiskā apjomā un uz ilgu laiku, līdz pat Ignalinas AES remonta beigām, tiktu samazinātas elektroenerģijas piegādes Latvijai.

Elektroenerģijas piegādes no Igaunijas, kuru nodrošināšanā tiek izmantotas visas, tajā skaitā arī vecākās, ģenerējošās iekārtas, ir nestabilas, jo novecojušās ģenerējošās iekārtas Narvas elektrostacijās bieži avārijas kārtā atslēdzas. Tās brīžiem ir neprognozējami samazinājušās līdz pat 130–160 MW, kas ir radījis papildu draudus Latvijas energoapgādes drošumam.

Ņemot vērā to, ka pēc 2009.gada Lietuvas un pēc 2012.gada arī Igaunijas elektroenerģijas ražotāji nespēs Latvijai piegādāt elektroenerģiju un, iespējams, arī pašas šīs energosistēmas būs deficītas, pat izmantojot iespējamo maksimālo importu no Somijas pa ESTLINK līdzstrāvas kabeli, kaimiņvalstu energosistēmu tīkla caurlaides spēju dēļ ierobežotās piegādes no Krievijas var būt nepietiekamas visu triju valstu elektroenerģijas deficīta segšanai.

Vadoties pēc enerģētikas attīstības pamatnostādnēm, ka 2012.gadā Latvijas energosistēmā ir jāsasniedz 80% pašnodrošinājums ar elektroenerģiju un 2016.gadā tam jābūt 100% līmenī, ir redzams, ka 2012.gadā Latvijas energosistēmas konservatīvās attīstības scenārijā elektroenerģijas pašnodrošinājums ir 78% un jaudas 59%, bet savukārt optimistiskajā attīstības scenārijā tas ir attiecīgi 100% un 69%. 2016.gadā Latvijas energosistēmas konservatīvās attīstības scenārijā elektroenerģijas pašnodrošinājums ir 74% un jaudas 53%, bet savukārt optimistiskajā attīstības scenārijā tas ir attiecīgi 94% un 61%. Latvijas energosistēmas pašnodrošinājuma pēc elektroenerģijas un jaudas prognozes ir sniegtas 3.punktā ietvertajās tabulās.

Pašnodrošinājuma analīze pierāda, ka pat optimistiskā scenārija gadījumā, kurā ir paredzēta otrā Rīgas TEC-2 400 MW bloka izbūve un 2016.gadā prognozētais elektroenerģijas patēriņš tiek nosegts 94% līmenī, ir būtisks ģenerējošās jaudas iztrūkums, kas 2012.gadā sasniedz 700 MW un 2016.gadā attiecīgi 600 MW. Šis ģenerējošās jaudas iztrūkums tiek pamatots ar primāro energoresursu, pamatā hidroresursu, nepietiekamību atsevišķos laika periodos, kā arī ar koģenerācijas staciju darba režīmu īpatnībām. Latvijā izvietotas ģenerējošās jaudas deficīts kaimiņu valstu pārvades elektrotīklu noslodzes gadījumos var novest pie pilnīgas energosistēmas nodzišanas ar sekojošu ilgstošu enerģētisko krīzi.

Balstoties uz iepriekš minētajiem secinājumiem, var konstatēt, ka konservatīvajā attīstības scenārijā ar vienu 400 MW bloku Rīgas TEC-2 ir izteikts jaudu deficīts un pat optimistiskajā attīstības scenārijā ar diviem 400 MW blokiem Rīgas TEC-2 (pagaidām lēmums par otrā bloka būvēšanu nav pieņemts, bet to būtu iespējams nodot ekspluatācijā jau 2012.gadā) nepietiek, lai segtu Latvijas elektroenerģijas patēriņu ar ģenerējošām jaudām, un ir nepieciešams papildus izbūvēt jaunu 400–500 MW elektrostaciju, vēlams Latvijas rietumu reģionā. Šajā gadījumā nepieciešamas papildus investīcijas 330 kV tīkla attīstībai, kas nodrošinās šajā Latvijas reģionā nepieciešamo infrastruktūru rūpniecības attīstībai un uzlabos elektroapgādes drošumu.

Tikai realizējot iepriekš minētos nosacījumus, iespējams sasniegt enerģētikas attīstības pamatnostādnēs noteikto 100% pašnodrošinājuma līmeni 2016.gadā.


 

 

* Ministra informatīvais ziņojums “Par situāciju Latvijas elektroapgādē” Ministru kabineta 2008.gada 11.marta sēdē

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!