Par vecāku cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanu

14.martā Eiropas Parlamenta plenārsēdē notika debates par Nīnas Džillas (Lielbritānija) ziņojumu, kas attiecas uz vecāka gadagājuma cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanu, izmantojot dažādu veidu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

EP un ES Padome pieņēmusi lēmumu par Kopienas piedalīšanos pētniecības un attīstības programmā, kuras mērķis ir palīdzība vecāka gadagājuma cilvēkiem uzlabot dzīves kvalitāti, būt veselākiem un pēc iespējas ilgāk dzīvot patstāvīgi. Tiek izgudroti arvien jauni risinājumi, kas palīdz pārvarēt problēmas, ar kurām cilvēki saskaras vecumā un kuras saistītas ar atmiņu, redzi, dzirdi, kustībspēju, neatkarības zudumu. Taču jaunās tehnoloģijas sniedz iespēju vecāka gadagājuma cilvēkiem arī turpināt strādāt un aktīvi iesaistīties vietējā sabiedrībā, kur ļoti noder viņu pieredze un zināšanas.

Eiropas demogrāfiskā novecošana rada problēmas Eiropas sabiedrībai un ekonomikai. Mūsdienās vidējais paredzamais mūža ilgums ir 80 gadi, un laikā no 2010. līdz 2030.gadam gandrīz par 40 procentiem palielināsies to cilvēku skaits, kuru vecums būs no 65 līdz 80 gadiem. 

“Lai neradītu divu attīstības līmeņu Eiropu, visām dalībvalstīm jābūt vienlīdzīgai piekļuvei tehnoloģijām preču un pakalpojumu ziņā,” uzskata N.Džilla. “Vajadzētu novērst noslāņošanos arī pēc ģeogrāfiskā principa, kad vecākiem cilvēkiem lauku rajonos vai mazpilsētās nav tādas piekļuves iespējas tehnoloģijām kā lielajās pilsētās.”

“Demogrāfiskie, ekonomiskie un sociālie faktori Eiropā prasa jaunus risinājumus efektīvai veco ļaužu profesionālās un kultūras pieredzes izmantošanai, ka arī viņu dzīves apstākļu iespējami augstas kvalitātes nodrošināšanai,” debatēs sacīja Guntars Krasts (Nāciju Eiropas grupa). Viņš uzskata: “Eiropas Komisijas piedāvātā kompleksā programma ir atbilde uz šo nepieciešamību un vienlaikus reizē arī centieni virzīt tehnoloģisko progresu šajā jomā. Pastāv “digitālā plaisa” – vārdu savienojums, kas jau kļuvis par starptautisku terminu un nozīmē to, ka daļa sabiedrības ir norobežota no informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sniegto priekšrocību pielietojuma. Bet tas galu galā izstumj ievērojamu daļu vecāka gadagājuma cilvēku no aktīvas sociālekonomiskās dzīves.”

G.Krasts uzsvēra, ka Komisijas priekšlikuma panākumus noteiks ne tikai pašu tehnoloģiju esamība, bet arī piekļuves iespējas tām un veco ļaužu iespējas un stimuli apmācībām. “Latvija, kuras galvaspilsētā Rīgā 2006.gadā tika pieņemta e-iekļaušanas ministru deklarācija, kas kalpojusi par pamatu šodien apspriežamajam dokumentam, nav pievienojusies šai programmai. Šai sakarā man rodas jautājums, ko jau izteicis arī ziņotājs, par programmā jau iesaistīto valstu ieinteresētību piesaistīt arī citas dalībvalstis, tajā skaitā Latviju, situācijā, ja tās finansējums no Eiropas Kopienu puses paliek nemainīgs.”

Eiropas Parlamenta preses dienests