Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts

Lēmums Nr. 7.1. Rīgā 1999.gada 24.augustā

Par zinātnieku — pensionāru līdzdalību pētniecības darbā

Noklausījies akadēmiķa M.Beķera ziņojumu par pensijas vecuma pētnieku lomu zinātnisko projektu izpildē, kā arī diskusijā izteiktos priekšlikumus un uzskatot par prioritāru jaunās paaudzes aktīvu iesaistīšanu pētniecībā, LZA Senāts akcentē apstākli, ka līdz ar pensionēto zinātnieku un augstskolu pasniedzēju izslēgšanu no legālas apmaksātas līdzdalības pētniecības projektu izpildē un no mācību procesa vēl vismaz 5 gadus Latvijā saglabāsies situācija, ka pensionēto zinātnieku lielāko daļu nespēs aizvietot jauni kvalificēti speciālisti. Tās būtu katastrofālas sekas Latvijas valstij, jo tikai augsta līmeņa pētniecība nodrošina kvalitatīvu augstāko izglītību, jaunu zinātņietilpīgu tehnoloģiju izstrādāšanu un Latvijas harmonisku ieiešanu informācijas laikmetā.

LZA Senāts nolemj:

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu studiju procesu, pētniecības projektu un programmu izpildi un veicinātu ātrāku starptautisko līdzekļu piesaisti Latvijas zinātnei, saglabājot Latvijai vitāli svarīgus pētniecības virzienus, kā arī Latvijas starptautisko saistību kvalitatīvu izpildi zinātniskās pētniecības un jaunu tehnoloģiju veidošanas jomā, informēt par radušos situāciju LR Valsts prezidenti, LR Saeimu un LR Ministru kabinetu.

Kā iespējamo tālāko risinājumu Senāts ierosina Ministru kabinetam atļaut augsti kvalificētiem zinātniekiem un universitāšu profesoriem — pensionāriem, kuru aprēķinātās pensijas ir lielākas par Ls 60, veikt pētniecības un pedagoģisko darbu, saņemot atalgojumu un saglabājot viņiem iespēju saņemt pilnu vai vismaz daļēju (Ls 60) pensiju. Saglabāt spēkā LR Saeimas akceptēto normu, ka, pētniekam atsakoties no algota zinātniska darba, viņš saņem pilnu pensiju.

LZA prezidents Jānis Stradiņš

Valsts Emeritēto zinātnieku padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Beķers