Šodien, 2. septembrī,  — Neatkarības diena

Vjetnama ir relatīvi liela valsts Dienvidaustrumāzijā, tās sauszemes teritorija ir 331 689 kvadrātkilometri, un valstī, pēc ANO 1997. gada datiem, dzīvo vairāk nekā 76 miljoni cilvēku. Līdz ar to iedzīvotāju vidējais blīvums Vjetnamā ir piecreiz lielāks nekā Latvijā — 225 cilvēki.

Sarežģīta ir Vjetnamas vēsture. Franču koloniālais jūgs tika likvidēts 1945. gadā, kad pēc augusta revolūcijas uzvaras 2. septembrī tika nodibināta Vjetnamas Demokrātiskā Republika. Taču drīz sākās Vjetnamas karš ar Franciju, kas ilga no 1946. līdz 1954. gadam, kad pēc Ženēvas vienošanās Vjetnama tika sadalīta ziemeļu un dienvidu daļā. 1955. gadā ziemeļos tika nodibināta komunistu vadītā Tēvijas fronte, kas cīnījās par visas Vjetnamas apvienošanu. Vjetnamas ziemeļu daļā komunistiskās partijas vadībā tika iedibināta sociālistiskā ekonomika. Ziemeļvjetnama saņēma milzīgu Padomju Savienības politisku, ekonomisku un galvenokārt militāru atbalstu, kas nabadzīgajai valstij ļāva izveidot lielu un labi bruņotu armiju. Vjetnamas dienvidu daļā 1955. gadā tika nodibināta Vjetnamas Republika, kuras ekonomikā un politiskajā dzīvē savukārt bija liela ASV ietekme.

1964. gadā ar ASV bruņoto spēku aktīvu līdzdalību sākās karš starp Ziemeļvjetnamu un Dienvidvjetnamu, kurā komunistiskajai Ziemeļvjetnamai aktīvi palīdzēja Padomju Savienība. Karš ilga līdz 1973. gadam, kad pēc Parīzes vienošanās par kara pārtraukšanu un miera atjaunošanu Vjetnamā atkal tika nodibināts miers. 1976. gada 25. aprīlī notika Vjetnamas Nacionālās sapulces vispārējās vēlēšanas, bet šīs likumdevējas institūcijas pirmajā sesijā tā paša gada jūnijā tika pieņemts lēmums par Ziemeļvjetnamas un Dienvidvjetnamas apvienošanos un tika proklamēta Vjetnamas Sociālistiskā Republika.

Taču ilgos karos sagrauto, militārām vajadzībām pielāgoto Vjetnamas ekonomiku bija grūti pārkārtot miera laika vajadzībām. Tas izraisīja ilgstošas ekonomiskas, psiholoģiskas un arī politiskas grūtības. 1979. gadā izraisījās militāras sadursmes starp draudzīgajām komunistiskajām kaimiņvalstīm Vjetnamu un Ķīnu. Lielas ekonomiskās grūtības Vjetnamai radīja arī padomju impērijas sabrukums.

Tagad Vjetnamas iedzīvotāju skaits ik gadu pieaug vidēji par 2,2 procentiem, 37,5 procenti iedzīvotāju ir jaunāki par 14 gadiem. Vjetnamiešu mūža vidējais ilgums ir 67 gadi sievietēm un 63 gadi vīriešiem. No katriem tūkstoš jaunpiedzimušajiem mirst 42 mazuļi.

Nacionālais kopprodukts valstī pēdējā desmitgadē trīskāršojies, sasniedzot 15 531 miljonu ASV dolāru jeb 213 dolārus caurmērā uz katru valsts iedzīvotāju.

Rūpniecībā strādā 14,8% ekonomiski aktīvo vjetnamiešu, lauksaimniecībā — 70%, un šī proporcija nav būtiski mainījusies kopš 80. gadu vidus.

Vjetnama ir lauksaimniecības zeme, pilsētās dzīvo tikai 21 procents valsts iedzīvotāju, taču pilsētnieku īpatsvars kopš 90. gadu sākuma pieaug caurmērā par 3,1 procentu gadā, savukārt laucinieku skaits ik gadu palielinās vidēji par 2 procentiem.

Uz tūkstoš iedzīvotājiem Vjetnamā ir 8 laikrakstu eksemplāri un 42 televizori. No katriem100 tūkstošiem iedzīvotāju Vjetnamā ir 98 studentes un 336 studenti.

Vjetnama kopš 1977. gada 20. septembra ir ANO locekle. Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Vjetnamu tika nodibinātas 1992. gada 12. februārī. Vjetnamas Sociālistiskās Republikas intereses mūsu valstī pārstāv ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Nho Tat To. Viņa rezidence ir Maskavā.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors