Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģijas lēmums Nr.5.1-2-219/98

Rīgā 1999.gada 10.–22.jūnijā

Par rīcību ar pašvaldības un valsts mantu un finansu līdzekļiem Jūrmalas pilsētas domē 1996., 1997. un 1998.gadā

Valsts kontroles Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģija šādā sastāvā: padomes locekle, departamenta direktora pienākumu izpildītāja Dz.Ceihnere un kolēģijas locekļi J.Rumkovskis, A.Svirido un A.Zuitiņa izskatīja revīzijas rezultātus par rīcību ar pašvaldības un valsts mantu un finansu līdzekļiem 1996., 1997. un 1998.gadā Jūrmalas pilsētas domē un

konstatēja:

1. Jūrmalas pilsētas domē ievēlēti 15 deputāti, kuri darbojas 4 pastāvīgajās komitejās un 5 pastāvīgajās komisijās. Dažādu pašvaldības jautājumu risināšanai izveidotas vēl 14 komisijas un revīzijas komisija.

Līdz 1997.gada pašvaldību vēlēšanām par domes priekšsēdētāju strādāja A.Inkulis. 1997.gadā par domes priekšsēdētāju ievēlēts L.Alksnis, par domes priekšsēdētāja pirmo vietnieku A.Tampe un par vietnieku A.Henkels. Pārbaudes periodā domes darbību reglamentēja 1994.gada 16.jūnijā un 1997.gada 17.aprīlī apstiprinātie domes nolikumi.

Pašvaldības funkciju realizēšanai Jūrmalas pilsētā darbojas 42 pašvaldības iestādes un uzņēmumi.

2. Jūrmalas pilsētas dome 1998.gadā nav izpildījusi nodokļu ieņēmumu plānu par Ls 82 220. 1998.gadā dome neveica nepieciešamos pasākumus nodokļu iekasēšanā, tā 25 juridiskajām personām piešķīrusi īpašuma nodokļa atlaides Ls 21 070 apmērā.

Uz 1998.gada 31.decembri juridisko personu zemes nomas parāds, ieskaitot soda naudu, bija Ls 1 111 926. Jūrmalas pilsētas dome nepareizi dzēsusi SIA "Dzintara laivas un mājas" zemes nomas parādu par 1994., 1995. un 1996.gadu. Dome piekrita SIA "Dzintara laivas un mājas" priekšlikumam par parāda savstarpējo ieskaiti, ja parāda summas vērtībā tā izgatavos pašvaldībai nepieciešamās mēbeles. Līgumu ar SIA par mēbeļu izgatavošanu nenoslēdza, bet mēbeles pašvaldībai piegādāja Ls 16 020,20 vērtībā, radot tai Ls 2 642,72 lielu zaudējumu.

3. Apstiprinot pašvaldības gada budžeta izdevumu daļu, dome nenosaka darba samaksas fondu, tādējādi dodot iespēju domes priekšsēdētājam bez deputātu piekrišanas noteikt tā lielumu.

1996. — 1998.gadā domes priekšsēdētājs noteica piemaksas 50% apmērā pie pamatalgas visiem domes darbiniekiem, ieskaitot priekšsēdētāju un viņa vietniekus Ls 165 651,55 apjomā, t.sk.: 1996.gadā — Ls 40 975,49, 1997.gadā — Ls 50 058, 82 un 1998.gadā — Ls 74 617,24. Šādas piemaksas, apstiprinot domes pārvaldes darbinieku darba algas likmes, nebija paredzētas, un dome par to nebalsoja. Neņemot vērā faktu, ka visi domes darbinieki saņēma 50% piemaksu pie algu likmēm par amatu apvienošanu, darba zonas paplašināšanu, darba apjoma palielināšanu vai uz laiku promesoša darbinieka pienākumu pildīšanu, 1996. — 1998.gadā ar domes darbiniekiem papildus tika noslēgti darba līgumi par dažāda darbu veikšanu.

Domē nav izstrādāts darbinieku prēmēšanas nolikums, bet 1997. un 1998.gadā, pamatojoties tikai uz domes priekšsēdētāja L.Alkšņa rīkojumiem, prēmijās tika izmaksāts Ls 53 864,50, t.sk. 1997.gadā — Ls 31 964,50 un 1998.gadā Ls 21 900.

Par to, ka Jūrmalas dome, apstiprinot budžeta izdevumu daļu, neapstiprina visu līdzekļu summu, kas paredzēta atalgojumam, nepieciešams informēt domes deputātus.

4. Izdarot budžeta grozījumus, dome neievēroja likuma "Par pašvaldībām" 21.panta prasības — budžets 1996.gadā nelikumīgi grozīts 14 reizes, 1997.gadā — 16 reizes, bet 1998.gadā domes priekšsēdētājs un domes galvenā grāmatvede bez domes lēmuma uzdeva pašvaldības Finansu nodaļai veikt pamatbudžeta izdevumu plāna korekcijas, palielinot domes gada atalgojuma fondu par Ls 32 250, sociālā nodokļa iemaksu par Ls 4 810 un palielināt domes gada kapitālos izdevumus par Ls 68 840. Par to nepieciešams informēt domes deputātus.

5. Dome, apstiprinot pašvaldības pamatbudžeta izdevumu daļu, neievēroja likuma "Par budžetu un finansu vadību" 11.panta un "Par pašvaldību budžetiem" 16.panta, un Finansu ministrijas 1997.gada 2.janvāra rīkojuma Nr.4 prasības — nepielietoja vienoto klasifikācijas un kodu sistēmu budžeta izdevumu daļas plānošanā. Izdevumi nav apstiprināti ekonomiskās klasifikācijas aspektā, bet katrai pašvaldības struktūrvienībai vai tautsaimniecības nozarei kopsummā. Tikai pēc budžeta apstiprināšanas Finansu nodaļa sastādīja un apstiprināja izdevumu tāmes budžeta iestādēm, bet domes priekšsēdētājs — domes pārvaldes aparātam. Ar domes 1999.gada 10.jūnija domes lēmumu 1999.gada budžeta izdevumu daļa apstiprināta ekonomiskās klasifikācijas aspektā.

6. No 1996.gada līdz 1998.gadam budžeta izdevumu daļā valdības dienestu, t.sk. domes pārvaldes struktūrvienību uzturēšanas un atalgojuma fonda izdevumi pieauguši ievērojami straujāk nekā pašvaldības budžeta ieņēmumi. Domes nodokļu un nenodokļu ieņēmumi pieauguši no Ls 4 517 722 1996.gadā līdz Ls 5 563 647 1998.gadā, tas ir par 23,2% vairāk, turpretī valdības dienesta izdevumu pieaugums šajā periodā bija no Ls 401 626 līdz Ls 1 094 884 jeb par 172,6% vairāk, t.sk. pārvaldes aparāta uzturēšanas izdevumi no Ls 309 202 līdz Ls 700 949 jeb par 126,7% vairāk, bet domes darbinieku atalgojuma fonds no Ls 181 350 līdz Ls 345 697 jeb par 90,6% vairāk.

7. Dome nav izstrādājusi pašvaldības īpašuma privatizācijas fonda rīkotāja darbības nolikumu un privatizācijas komisijas darbības finansēšanas kārtību. Nebija izstrādātas un apstiprinātas privatizācijas fonda izlietošanas programmas, vairums gadījumos fonda līdzekļus izlietoja pamatojoties tikai uz priekšsēdētāja rīkojumiem, un bieži tie izlietoti nepareizi:

• neievērojot Ministru kabineta noteiktos normatīvus (1994.gada 5.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.147 "Par Valsts īpašuma privatizācijas komisiju darbības finansēšanu"), nepareizi aprēķināts un izmaksāts pašvaldības īpašuma privatizācijas komisijas atalgojums par Ls 4 020,94. No privatizācijas fonda līdzekļiem, kas nav saistīti ar privatizācijas procesu nepareizi izmaksātas prēmijas domes darbiniekiem Ls 12 371,80;

• 1996.gadā dome valsts a/s "Marienbāde" finansu projektā ieguldījusi Ls 10 000 privatizācijas līdzekļus, kā arī Ls 11 447 — pamatbudžeta līdzekļus, Ls 10 988 — Pasaules pieminekļu fonda ziedojumu, Ls 9 800 — individuālos ziedojumus un Ls 400 — Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības līdzekļus (kopā Ls 42 635). Šie līdzekļi bez domes lēmuma tika izlietoti 1996. — 1997.gadā ēkas — arhitektūras pieminekļa — Jūras ielā 3, kas nav pašvaldības īpašums, restaurācijai. No 1998.gada darbi objektā pilnīgi pārtraukti, ēka pamesta, netiek ekspluatēta un bojājas. Rezultātā dome zaudējusi ieguldītos līdzekļus Ls 42 635 apmērā, t.sk. Ls 10 000 no pašvaldības īpašuma privatizācijas fonda un Ls 11 447 pamatbudžeta līdzekļu;

• 1995.gadā dome no pašvaldības īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem nelikumīgi piešķīra bezprocentu aizdevumu Ls 16 000 bezpeļņas organizācijai SIA "Jūrmalas kūrorta un tūrisma informācijas centrs", kas nebija vēl nodibināta un reģistrēta Uzņēmumu reģistrā. Aizdevumu sabiedrība neatmaksāja, tas 1997.gadā tika atstāts uzņēmumam kā finansējums, bet pašvaldības ieguldījums pašvaldības un SIA bilancē netika uzrādīts. Ar 1999.gadu pašvaldības īpašuma privatizācijas fonda izlietojuma programmas tiek sastādītas, un dome tās ir apstiprinājusi.

8. Jūrmalas dome 1997. — 1998.gadā nepareizi veikusi izmaksas no dabas resursu nodokļa ieņēmumiem. Neievērojot likuma "Par dabas resursu nodokli" prasības, nelikumīgi izmaksātas prēmijas vides komisijas locekļiem un domes darbiniekiem, iegādātas kancelejas preces un mazvērtīgais inventārs par kopējo summu Ls 7 110,83, par šo summu Jūrmalas pilsētas domei nosakāms uzrēķins.

9. Slēdzot līgumus par pašvaldības pasūtījumu, dome nav ievērojusi likuma "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu" 2. un 3.panta prasības. 1997.gadā dome bez konkursa ar vairākām firmām noslēdza līgumus par pašvaldības pasūtījuma izpildi kopsummā par Ls 504 125, t.sk:

• 1997.gada 1.novembrī noslēgts līgums uz 5 gadiem ar viena pretendenta konkursa uzvarētāju, licencētu veterinārārstu M.Āboltiņu-Āboliņu par klejojošo dzīvnieku izķeršanu, izolāciju un eitanāziju. Par minēto darbu izpildi līgumslēdzēji vienojas noteikt samaksu Ls 10 000 — Ls 12 000 gadā. Līgumam nav pievienoti izcenojumi vai aprēķini, kas pamatotu šīs summas nepieciešamību. 1997.gada 29.oktobrī, pirms līguma noslēgšanas, dome pārskaitījusi avansu Ls 4 339 par novembrī veicamajiem darbiem, par kuriem nav attaisnojošo dokumentu par veikto darbu apjomu un to izcenojumiem;

• 1997.gada 9.janvārī dome noslēdza sadarbības līgumu ar bezpeļņas organizāciju SIA "Jūrmalas kūrorta un tūrisma informācijas centrs" par pilsētas kūrorta un atpūtas iespēju popularizēšanu 1997.gadā par Ls 27 000. Konkursu par šo pasūtījumu pašvaldība neizsludināja;

• kaut gan domes pārvaldes aparāta rīcībā ir 9 vieglās automašīnas un papildus vēl tiek apmaksāti 12 domes vadošo speciālistu personīgā transporta degvielas izdevumi, dome 1997.gadā no pilsētas labiekārtošanai paredzētajiem līdzekļiem no 1997.gada janvāra līdz oktobrim samaksā Ls 6 500 SIA "Jūrmalas ATU" par vieglā autotransporta izmantošanu, nenoslēdzot līgumu un nerīkojot izsoli vai konkursu par šo pakalpojuma veidu.

10. Ministru kabinets Jūrmalas pilsētas administratīvo teritoriju ir noteicis par īpaša režīma zonu, vienlaicīgi nosakot, ka Jūrmalas pilsētas dome izstrādā transporta līdzekļu iebraukšanas kārtību. Nosakot transporta līdzekļu iebraukšanas maksu, Jūrmalas dome ir apstiprinājusi saistošos noteikumus "Par autotransporta līdzekļu iebraukšanas nodevu Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā". Pamatojoties uz šiem noteikumiem, fiziskām un juridiskām personām, kuras ir atbrīvotas no nodevas maksāšanas, ir uzdots segt izsniedzamās caurlaides izgatavošanas un izsniegšanas izmaksas no Ls 2 līdz Ls 5 apmērā. Ar šādu rīcību dome ir pārkāpusi likuma "Par nodokļiem un nodevām" 12.pantu, un 1995.gada 31.oktobra noteikumus Nr.322 "Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas", kuru 4.punkts nosaka, ka nav iekasējama papildu maksa par darbībām, ko pašvaldība veic saistībā ar nodevu uzlikšanu, tai jābūt iekļautai attiecīgās nodevas likmē.

11. Laikā no 1996.gada līdz 1998.gadam no caurlaižu nodevu realizācijas ieņēmumiem Ls 2 462 150,45 — Ls 1 889 503 jeb 77% tika izlietots bez domes lēmuma, pamatojoties tikai uz domes priekšsēdētāja rīkojumiem.

Izdevumu tāmi no caurlaižu nodevas realizācijas ieņēmumiem apstiprina tikai summās bez konkrētu objektu vai mērķu uzrādīšanas.

Laikā no 1996.gada līdz 1998.gadam ekoloģisko projektu realizācijai — pilsētas vides aizsardzībai, izlietoti tikai Ls 55 004 jeb 2,2%, bet materiālajai stimulēšanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām izmaksām izlietoti Ls 81 619 jeb 3,3%. 1998.gada 24.decembrī no caurlaižu nodevas realizācijas ieņēmumiem domes priekšsēdētāja vajadzībām iegādāta 1999.gada izlaiduma automašīna "Volvo S 80 2,9'’ Ls 22 969 vērtībā.

12. Nosakot domes priekšsēdētājiem, viņu vietniekiem, vadošiem speciālistiem un darbiniekiem darba algas, piemaksas, pabalstus, prēmijas, netika ievērotas normatīvo aktu prasības:

— neievērojot Ministru kabineta 1994.gada 7.jūnija noteikumus Nr.111 "Par pašvaldību domes (padomes) priekšsēdētāju mēneša amatalgām un gada piemaksām" un Ministru kabineta 1994.gada 28.jūnija lēmumu Nr.77 "Par mēnešalgas aprēķināšanu atsevišķām valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku kategorijām", 1996. — 1997.gadā nepareizi aprēķināta darba samaksa priekšsēdētājam un vietniekam kopā Ls 17 918,92, tai skaitā bijušajam domes priekšsēdētājam A.Inkulim — Ls 5 146,78, domes priekšsēdētājam L.Alksnim — Ls 2 954,27, bijušajai priekšsēdētāja vietniecei L.Začestai — Ls 4 502,48, priekšsēdētāja vietniekam A.Tampem — Ls 3 193,19 un priekšsēdētāja vietniekam A.Henkelim — Ls 2 122,20. Par nepareizi domes vadībai aprēķināto paaugstināto darba algu domei nosakāms uzrēķins Ls 17 918,92 apmērā.

13. Domes vadība vairākos gadījumos nepareizi rīkojusies ar pašvaldības finansu līdzekļiem un mantu:

• domes priekšsēdētājs L.Alksnis 1998.gadā ar savu rīkojumu no pilsētas labiekārtošanai paredzētajiem līdzekļiem kompensēja a/s "Vizuālā reklāma", kur par direktoru strādā J.Alksnis, vasaras sezonā sabojāto ģērbtuvju remonta izdevumus Ls 3 604 apmērā. Pārģērbšanās kabīnes nav domes īpašums, un šādu izdevumu apmaksa līgumā nebija paredzēta. Šajā gadījumā saskatāma Korupcijas novēršanas likuma 6.panta 2.punkta prasību neievērošana, kas nosaka, ka amatpersonai ir aizliegts sagatavot vai pieņemt lēmumus attiecībā uz jautājumiem, kuru izlemšana ietekmē amatpersonas ģimenes locekļa materiālās intereses. Šā fakta izvērtēšanai materiāli nosūtāmi Valsts ieņēmumu dienestam;

• 1998.gadā domes priekšsēdētājs L.Alksnis izdod rīkojumu par Skolu valdes un domes vadošo darbinieku prēmēšanu Ls 4 611,24 apjomā sakarā ar Jūrmalas pilsētas Majoru pamatskolas 1.kārtas būvdarbu nodošanu ekspluatācijā un par Ls 46 277 būvniecības izmaksu ekonomiju. Kaut gan būvdarbi uzsākti jau 1992.gadā, un naudas līdzekļu trūkuma dēļ tie nav pabeigti;

• no 1995.gada 1.septembra līdz 1997.gada 2.janvārim nelikumīgi no Jūrmalas domes pārvaldes aparāta algas fonda līdzekļiem tika maksāta alga, 50% piemaksa pie algas likmes un prēmijas kopsummā par Ls 2 709,09 un sociālā nodokļa iemaksas Ls 758,54 apmērā bezpeļņas organizācijas SIA "Jūrmalas kūrorta informācijas centrs" direktorei S.Freibergai, kura nebija pašvaldības darbiniece, un minētais uzņēmums nav pašvaldības struktūrvienība.

Par summu Ls 2 709,09 domei nosakāms uzrēķins.

14. 1995.gada 19.janvārī Jūrmalas domes bijušais priekšsēdētājs A.Inkulis un Finansu nodaļas vadītāja M.Milta izsniedza galvojumu par Ls 20 000 a/s "Ardi Drusts", kas ir tūrisma avīzes "Tava Pasaule" izdevējs, saņemtajam kredītam a/s "Parekss-Banka". Ar šo galvojumu Jūrmalas pašvaldība apņēmās atmaksāt ne tikai aizdevuma pamatsummu un procentu maksājumus, bet arī, bez domes pilnvarojuma, aizdevuma līgumā paredzēto soda sankciju nomaksu un neiegūto labumu atlīdzināšanu.

1995.gada 21.martā Jūrmalas domes bijušais priekšsēdētājs A.Inkulis izsniedza galvojumu A.Tiltnieka i/u "Dita" kredīta Ls 150 000 saņemšanai a/s "Parekss-Banka" gaļas izstrādājumu un gaļas kulinārijas iekārtu iegādei un montāžai. Kredīta galvojums tika izsniegts, neņemot vērā, ka uzņēmums nespēj savlaicīgi veikt obligātos maksājumus valsts budžetā. Kredīta saistības uzņēmums nepilda kopš 1995.gada maija.

Kredīti tika galvoti, nepieprasot no uzņēmumiem reālus galvojumu nodrošinājumus. Kredīta izlietojumus dome nekontrolēja un bankai atmaksāti tie netika, kā rezultātā pašvaldībai nodarīti zaudējumi Ls 182 762,80.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra ir ierosinājusi krimināllietu par nelikumīgiem kredīta galvojumiem.

15. Uz 1999.gada 1.janvāri Jūrmalas domes ieguldījumi deviņās uzņēmējsabiedrībās bija Ls 375 066, bet 23 pašvaldības uzņēmumos ieguldīti Ls 17 658 104. Šie ieguldījumi nav uzrādīti pašvaldības gada finansu pārskatos, pārkāptas likuma "Par grāmatvedību" 2.panta prasības, kas paredz grāmatvedībai uzrādīt visus saimnieciskos darījumus un īpašuma stāvokli. Pašvaldība nesaņem ne dividendes, ne peļņas daļu no rentabliem uzņēmumiem, pašvaldību uzņēmumu statūti neparedz peļņas sadalījumu starp uzņēmumu un pašvaldību.

16. 1998.gada 16.janvārī Jūrmalas pilsētas zemes komisija pieņēma lēmumu par 7 zemes gabalu izveidošanu Dzintaros pilsētas skvēra ierīkošanai, pie tam četri zemes gabali ar kopējo platību 13 936 m2, pamatojoties uz Latvijas Valsts Vēstures arhīva izziņu, ir noteikts kā valsts mežs, bet trīs — ar kopējo platību 17 450 m2 — kā mežs. Uz 1940.gada 21.jūliju šī meža teritorija nebija reģistrēta Zemesgrāmatā, tā bija nodota Jūrmalas pašvaldībai kā "Dzimtas noma".

1998.gada 5.februārī Jūrmalas pilsētas dome pieņēma nepareizu lēmumu par zemes gabalu reģistrēšanu zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, neņemot vērā, ka īpašuma tiesības, saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" nosaka tiesa vai Ministru kabinets. Tikai pēc domes lēmuma pieņemšanas priekšsēdētājs lūdz valsts institūcijām dot piekrišanu minētos zemes gabalus reģistrēt uz pašvaldības vārda. Neievērojot augstāk minētā likuma prasības, Finansu ministrijas valsts sekretāre V.Andrējeva dod nelikumīgu atļauju reģistrēt zemes gabalus 31 395 m2 kopplatībā uz Jūrmalas pilsētas vārda un Jūrmalas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese A.Treimane to reģistrēja uz pašvaldības vārda. Dome nelikumīgi šo teritoriju iznomāja uz 50 gadiem SIA "Latio" ar tiesībām to izmantot individuālo dzīvojamo māju celtniecībai, kas bija pretrunā ar pilsētas attīstības plānu, jo šī teritorija bija noteikta kā "Dabas pamatne". Par šādu Finansu ministrijas un Jūrmalas domes rīcību nepieciešams paziņot Ministru kabinetam.

17. Uz 1998.gada 1.janvāri domes gada pārskatā debitoru parādos nav uzrādīts pašvaldības uzņēmumiem un citiem uzņēmumiem pārskaitītais avanss par Ls 47 600.

Pārējie pārkāpumi, kādi pieļauti rīcībā ar pašvaldības un valsts finansu līdzekļiem un mantu un minēti atzinumā, novēršami, sakārtojot grāmatvedības uzskaiti un veicot citus pasākumus.

Kolēģijas sēdē piedalījās un paskaidrojumus sniedza Jūrmalas pilsētas domes darbinieki: priekšsēdētājs L.Alksnis, priekšsēdētāja vietnieks A.Tampe, Finansu nodaļas vadītāja D.Paula, Komercdaļas vadītāja G.Jūbele, Ekonomikas nodaļas vadītāja A.Priede, Lietvedības daļas vadītāja I.Kalvāne un Juridiskās nodaļas vadītājs M.Purmalis.

Pamatojoties uz likuma "Par Valsts kontroli" 33.panta 3.punktu un saskaņā ar likuma "Valsts kontroles revīzijas reglaments" 9., 54., 59. un 64.pantu, Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģija

nolēma:

1. Noteikt uzrēķinu Jūrmalas pilsētas domei Ls 27 738,84, apmērā nosakot, ka par šo summu samazināms 1999.gada plānotais finansējums domes pārvaldes uzturēšanai, un tā ieskaitāma citos, ar pārvaldes uzturēšanu nesaistītos domes budžeta līdzekļos, tai skaitā:

• par nepareizi veiktajām izmaksām no dabas resursu nodokļa ieņēmumiem — Ls 7 110,83 apmērā;

• par nepareizi aprēķināto darba samaksu Ls 17 918,92 apmērā;

• par nelikumīgi maksāto darba algu SIA "Jūrmalas kūrorta informācijas centrs" darbiniekam Ls 2 709,09 apmērā.

2. Par iespējamo Korupcijas novēršanas likuma prasību neievērošanu Jūrmalas pilsētas domē informēt Valsts ieņēmumu dienestu.

3. Par nelikumīgu lēmumu pieņemšanu saistībā ar zemes gabalu izveidi Dzintaros paziņot Ministru kabinetam.

4. Par revīzijā konstatētajiem pārkāpumiem paziņot Jūrmalas pilsētas domei un ieteikt revīzijas rezultātus izskatīt domes sēdē.

5. Revīziju lietā Nr.5.1-2-219/98 slēgt. Pieprasīt, lai par pasākumiem, kādi veikti revīzijā konstatēto trūkumu novēršanā, dome paziņo Valsts kontrolei līdz 1999.gada 15.decembrim.

Lēmumu var pārsūdzēt Valsts kontroles padomē mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas, iesniedzot sūdzību Valsts kontroles Pašvaldību revīzijas departamentā.

Departamenta direktora pienākumu izpildītāja Dz.Ceihnere

Kolēģijas locekļi: J.Rumkovskis, A.Svirido, A.Zuitiņa