Vakar, 25.martā, Latvijā – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā

Vakar, 25.martā, fonda “Sibīrijas bērni” dibinātāja un grāmatas veidotāja Dzintra Geka un Valsts prezidents Valdis Zatlers Latvijas Okupācijas muzejā sabiedrībai vēra vaļā grāmatu “Sibīrijas bērni”, kas tapusi septiņu gadu laikā un kurā apkopotas to latviešu cilvēku intervijas un stāsti, kas tieši vai netieši piedzīvoja komunistisko genocīdu Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Valsts prezidents Valdis Zatlers 25.martā piedalījās komunistiskā režīma upuru piemiņai veltītajos atceres pasākumos. Pēcpusdienā Valsts prezidents nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa un vēlāk piedalījās grāmatas “Sibīrijas bērni” atklāšanas svētkos Okupācijas muzejā. Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidents uzsvēra:

“Šo datumu ik gadu mēs atceramies ar skumjām. Pēc kara, 1949.gadā, daudzas Eiropas valstis centās atjaunot savu saimniecību, savu ekonomiku un dzīvot mierīgu dzīvi, bet Latvija bija okupēta, Latvijas iedzīvotāji tika pakļauti deportācijām. Tā bija genocīda akcija pret mūsu tautu, tā bija vēlēšanās iznīcināt to saimniecības modeli, kuru Latvijas laukos sūri grūtā darbā vismaz divu triju paaudžu laikā bija kopuši mūsu senči. Par šīm lietām ir jārunā, par tām jāstāsta mūsu bērniem, mazbērniem, par tām jāstāsta visiem mūsu kaimiņiem, sabiedrotajiem un arī tiem, kas nav mums labvēlīgi.

Man ir patiess gandarījums par šodien izdoto grāmatu, kurā apkopoti daudzu cilvēku likteņstāsti. To cilvēku, kurus bērnībā pēkšņi pārsteidz ļoti asas, nežēlīgas dzīves izmaiņas – deportācija. Tanī pašā laikā šie atmiņu stāsti ir liecības par to, kā viņi pārvarēja grūtības. Ja mēs tā liksim stāstu pie stāsta, likteni pie likteņa un ja tas būs dokumentēts, tad mēs spēsim pierādīt to, kas nodarīts mūsu tautai. Ja mēs liksim šos likteņus kopā, mēs pierādīsim, cik briesmīgs bija šis komunistiskais totalitārais režīms.

Šodien vēlos pateikt īpašu paldies tiem, kas rakstīja un apkopoja šos stāstus. Laiks skrien, bet mūsu uzdevums ir pagūt pierakstīt un dokumentēt. Šī grāmata būs ne vien saistoša lasāmvielai mūsu bērniem, bet arī ļoti nozīmīgs mācību līdzeklis skolām, jo nekas mūsu vēsturi nepadara tik saprotamu kā cilvēku dzīves stāsti. Tie ir pilni ar tām emocijām, kas bija stāstītājos, pierakstītājos, un tām emocijām, kas ir katrā no mums šodien.”

Valsts prezidenta preses dienests

Vakar, 25.martā – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, kopā ar Latvijas tautu, valsts amatpersonām, Politiski represēto apvienības pārstāvjiem nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa un pieminēt netaisnīgi cietušos devās arī mūsu likteņbrāļi – Lietuvas pārstāvji Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”