Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2008. gada 25. marta noteikumi Nr. 201 "Noteikumi par atpūtas kuģu drošību". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.03.2008., Nr. 49 (3833) https://vestnesis.lv/ta/id/173015

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.202

Par Memorandu par daudzgadīgu franču valodas apmācības programmu Latvijas valsts pārvaldes iestādēs

Vēl šajā numurā

28.03.2008., Nr. 49 (3833)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 201

Pieņemts: 25.03.2008.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Precizēts 23.04.2008., Latvijas Vēstnesis Nr.63 (3847)

Ministru kabineta noteikumi Nr.201

Rīgā 2008.gada 25.martā (prot. Nr.19 4.§)

Noteikumi par atpūtas kuģu drošību
Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 11.panta ceturto daļu
1. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka drošības prasības Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētiem un reģistrējamiem atpūtas kuģiem.
2. Piemērojot noteikumus, ievēro šādus ierobežojumus:

2.1. noteikumi neattiecas uz atpūtas kuģiem, kurus paredzēts nodrošināt ar apkalpi un veikt vairāk nekā 12 pasažieru pārvadāšanu komerciālos nolūkos;

2.2. šo noteikumu 4., 5., 6. un 8.nodaļa, 9.1.apakšnodaļa un 12.nodaļa neattiecas uz atpūtas kuģiem, kuriem piemēro prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par atpūtas kuģu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū.
3. Noteikumos lietoti šādi termini:

3.1. atpūtas kuģis - sportam vai atpūtai paredzēts jebkura tipa kuģošanas līdzeklis, kurš ir reģistrēts vai reģistrējams Latvijas Kuģu reģistrā;

3.2. atpūtas kuģa maksimālais garums - kuģa vislielākais garums (LOA) no priekšgala ar pastāvīgi piestiprinātām konstrukcijām līdz pakaļgalam ar pastāvīgi piestiprinātām konstrukcijām atbilstoši standartam LVS EN ISO 8666:2003 "Mazizmēra kuģi - Pamatdati" (turpmāk - standarts ISO 8666);

3.3. atpūtas kuģa korpusa garums - kuģa korpusa garums (LH) no korpusa priekšgala līdz korpusa pakaļgalam bez pastāvīgi piestiprinātām konstrukcijām atbilstoši standartam ISO 8666;

3.4. atvērta tipa atpūtas kuģis - kuģis, kam nav ūdensnecaurlaidīga klāja;

3.5. avārijas slēgdēlis - slēgdēlis, kas tieši savienots ar avārijas elektroenerģijas avotu un paredzēts elektroenerģijas sadalei avārijas gadījumos;

3.6. nedegošs materiāls - materiāls, kas atklātas liesmas vai karstas virsmas iedarbības rezultātā neaizdegas, negruzd un nepārogļojas;

3.7. degvielas sistēma - aprīkojums, kas tiek izmantots, lai sagatavotu degvielu padevei iekšdedzes dzinējos. Tas ietver augstspiediena sūkņus, filtrus, sildītājus un citas iekārtas, kas strādā ar degvielu, spiedienam pārsniedzot 0,18 N/mm2;

3.8. dziļākā ekspluatācijas ūdenslīnija - ūdenslīnija, kas atbilst maksimāli atļautajai kuģa iegrimei;

3.9. dzīvojamās telpas - guļamtelpas, ēdamtelpas, sanitārās telpas un atpūtas telpas;

3.10. esošs kuģis - kuģis, kas nav jauns kuģis;

3.11. galvenais klājs - nepārtraukts ūdensnecaurlaidīgs klājs, kas ir tieši pakļauts ārējai (jūras un laikapstākļu) iedarbībai;

3.12. galvenais slēgdēlis - slēgdēlis, kas tieši savienots ar galveno elektroenerģijas avotu un paredzēts elektroenerģijas sadalei;

3.13. galvenais stūres pievads - mehānismi, spēka agregāti (ja tādi ir izmantoti), palīgaprīkojums un līdzekļi, kas nodrošina griezes momenta novadīšanu uz stūres vārpstu, lai normālos ekspluatācijas apstākļos efektīvi grozītu stūri un vadītu kuģi;

3.14. jauns kuģis - kuģis, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

3.14.1. līgums par kuģa būvi ir noslēgts 2008.gada 1.aprīlī vai vēlāk;

3.14.2. līgums par kuģa būvi ir noslēgts pirms 2008.gada 1.aprīļa, bet kuģis ir piegādāts pasūtītājam pēc 2010.gada 1.janvāra;

3.14.3. nav noslēgts līgums par kuģa būvi, bet par kuģa būves sākumu nosaka datumu, kad ir ielikts kuģa ķīlis vai ielikta konstrukcija, vai ir samontēta konstrukcija (konstrukcijas svars ir mazākais no vērtībām - 50 tonnas vai 1 % no paredzētā kuģa konstrukcijas svara);

3.15. kuģa īpašnieka rokasgrāmata - dokuments, ko kuģa ražotājs izsniedz kuģa īpašniekam atbilstoši standartam LVS EN ISO 10240:2005 "Mazizmēra kuģi - Īpašnieka rokasgrāmata";

3.16. kuģis bez enerģijas - stāvoklis, kad dzeniekārta, palīgkatls un palīgmehānismi nestrādā, jo nav nodrošināta enerģijas padeve;

3.17. mašīntelpas - tā kuģa konstrukcijas daļa, kur izvietoti iekšdedzes dzinēji vai centrālās apkures palīgkatli;

3.18. nominālais ekspluatācijas ātrums - lielākais ātrums, kādam kuģis ir projektēts ar maksimāli atļauto iegrimi;

3.19. normāli ekspluatācijas un sadzīves apstākļi - stāvoklis, kad kuģis kopumā, tā mehānismi, dzeniekārtas, stūres iekārta, drošas navigācijas līdzekļi, aprīkojums, kas samazina ugunsgrēka risku un risku kuģim pieplūst ar ūdeni, ārējie sakari un signāllīdzekļi, kuģa atstāšanas līdzekļi atrodas darba stāvoklī un sadzīves apstākļi nodrošina minimālu komfortu;

3.20. noturības informācija - informācija par kuģa peldspēju, noturību dažādos kuģošanas apstākļos ar dažādām slodzēm;

3.21. paziņotās institūcijas - sertificēšanas un inspicēšanas institūcijas, kas akreditētas valsts aģentūrā "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17020:2005 "Galvenie kritēriji dažādu veidu institūcijām, kas veic inspicēšanu", vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu paziņotās institūcijas, par kurām Ekonomikas ministrija publicējusi paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";

3.22. periodiski neapkalpojamas mašīntelpas - mašīntelpas, kurās ne vienmēr (arī kuģim veicot manevrus) atrodas apkalpojošais personāls;

3.23. platums (B) - kuģa vislielākais platums, kas mērīts kuģa garuma vidusdaļā starp brangu ārējām malām (kuģiem ar metāla apšuvi) un starp korpusa ārējām virsmām (kuģiem ar apšuvi no citiem materiāliem) atbilstoši standartam ISO 8666;

3.24. rezerves stūres pievads - aprīkojums, kas paredzēts, lai efektīvi grozītu stūri un vadītu kuģi, ja galvenais stūres pievads pārstāj darboties;

3.25. sānu augstums (D) - teorētiskais sānu augstums kuģa garuma viduspunktā;

3.26. ugunsgrēka signalizācija - tehnisko līdzekļu kopums, kas, izceļoties ugunsgrēkam, automātiski to atklāj, fiksē un signalizē par to;

3.27. ūdensnecaurlaidība - konstrukcijas spēja nelaist cauri ūdeni nevienā virzienā, ja ir tāds ūdens spiediens, kam šī kon­strukcija paredzēta.
4. Atkarībā no konstrukcijas atpūtas kuģus iedala četrās kategorijās (A, B, C un D kategorija) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atpūtas kuģu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū.
5. Atpūtas kuģi konstruē un būvē tā, lai tas atbilstu attiecīgās kategorijas kritērijiem attiecībā uz stabilitāti, peldspēju un citām kategorijai noteiktajām prasībām un lai kuģim būtu labas vadīšanas īpašības.
6. A un B kategorijas atpūtas kuģis, kura bruto tilpība ir 500 un lielāka, pirms reģistrācijas Latvijas Kuģu reģistrā saņem atzītas organizācijas izsniegtu klasifikācijas apliecību.
7. Atpūtas kuģis, kuru izmanto komercdarbībai, atbilst 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras ar turpmākajiem grozījumiem (turpmāk - SOLAS konvencija), 1972.gada Konvencijas par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (turpmāk - COLREG konvencija) un 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku un tās 1988.gada protokola (turpmāk - LL 66 konvencija) prasībām atkarībā no kuģa izmēriem, tipa un kuģošanas rajona un īpašajām prasībām, kas noteiktas šajos noteikumos.
8. Atpūtas kuģis atbilst 1973.gada Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokola prasībām.
9. Ja persona savām vajadzībām pati būvē atpūtas kuģi (turpmāk - pašbūvēts atpūtas kuģis), kas turpmāko piecu gadu laikā netiks piedāvāts Eiropas Savienības tirgū, būvi uzrauga valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk - Latvijas Jūras administrācija) Kuģošanas drošības inspekcija (turpmāk - inspekcija) vai atzīta organizācija.
10. Inspekcija piekrīt tāda jauna pašbūvēta atpūtas kuģa reģistrācijai Latvijas Kuģu reģistrā, kurš nav būvēts inspekcijas vai atzītas organizācijas uzraudzībā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

10.1. kuģa būve pabeigta līdz 2008.gada 30.jūnijam;

10.2. kuģis būvēts savām vajadzībām un turpmāko piecu gadu laikā netiks piedāvāts Eiropas Savienības tirgū;

10.3. kuģis būvēts saskaņā ar atzītas organizācijas noteikumiem;

10.4. inspekcijā iesniegta visa nepieciešamā informācija par kuģi (ieskaitot noturības aprēķinus, kuģa rasējumus, materiālu un konstrukciju specifikācijas);

10.5. inspekcijas veiktās kuģa sākotnējās apskates rezultāti ir pozitīvi.
2. Komercdarbībai izmantojamo atpūtas kuģu apskates
2.1. Sākotnējā apskate
11. Sākotnējo apskati veic inspekcija pirms atpūtas kuģa reģistrācijas Latvijas Kuģu reģistrā.
12. Ja atpūtas kuģis ir būvēts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atpūtas kuģu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū, kuģa īpašnieks iesniedz inspekcijā kuģa īpašnieka rokasgrāmatu, kurai atbilstoši minētajiem normatīvajiem aktiem pievienota rakstiska atbilstības deklarācija.
13. Veicot šo noteikumu 12.punktā minētā atpūtas kuģa apskati, Latvijas Jūras administrācijas kuģošanas drošības inspektors (turpmāk - inspektors) veic šādas pārbaudes:

13.1. ja kuģis nav vecāks par diviem gadiem, pārbauda iesniegto dokumentāciju, kā arī uz kuģa pārliecinās par kuģa marķējumu atbilstību iesniegtajai dokumentācijai. Inspektors pārliecinās par kuģa aprīkojuma atbilstību šo noteikumu 7.nodaļā, 9.2.apakšnodaļā, 10. un 11.nodaļā noteiktajām prasībām. Ja atpūtas kuģis reģistrācijas laikā atrodas ārvalstīs un kuģa īpašnieks iesniedz inspekcijā deklarāciju par kuģa aprīkojuma atbilstību šo noteikumu 7.nodaļā, 9.2.apakšnodaļā, 10. un 11.nodaļā noteiktajām prasībām, inspektors pārbauda dokumentus, bet neveic apskati uz kuģa;

13.2. ja kuģis ir vairāk nekā divus gadus vecs, inspektors bez šo noteikumu 13.1.apakš­punktā minētajām pārbaudēm veic arī kuģa konstrukciju, mehānismu un aprīkojuma pārbaudi un pārliecinās, vai to tehniskais stāvoklis atbilst drošas kuģošanas prasībām. Ja kuģis reģistrācijas laikā atrodas ārvalstīs un īpašnieks iesniedz inspekcijā deklarāciju par kuģa aprīkojuma atbilstību šo noteikumu 7.nodaļā, 9.2.apakšnodaļā, 10. un 11.nodaļā noteiktajām prasībām, kā arī atzītas organizācijas ziņojumu par kuģa pārbaudi un tā atbilstību drošas kuģošanas prasībām, inspektors pārbauda dokumentus, bet neveic apskati uz kuģa.
14. Ja atpūtas kuģis nav būvēts saskaņā ar prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par atpūtas kuģu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū, bet ir bijis reģistrēts Eiropas Savienības dalībvalstī, kuģa īpašnieks iesniedz inspekcijā kuģa iepriekšējās reģistrācijas dokumentus un kuģa ražotāja izsniegtos dokumentus, kuros norādīta kuģa kategorija (kuģošanas rajons) un noteiktais maksimālais cilvēku skaits uz kuģa.
15. Veicot šo noteikumu 14.punktā minētā kuģa apskati, inspektors pārbauda iesniegtos dokumentus, kā arī uz kuģa pārliecinās par kuģa marķējumu (kuģa vārds, ražotāja marķējums) atbilstību iesniegtajai dokumentācijai. Inspektors pārbauda kuģa konstrukcijas, mehānismus un aprīkojumu un pārliecinās, vai tie atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, bet to tehniskais stāvoklis - drošas kuģošanas prasībām.
16. Ja šo noteikumu 14.punktā minētajā gadījumā kuģa īpašnieks nevar iesniegt pierādījumus par to, ka kuģis ir bijis iepriekš reģistrēts Eiropas Savienības dalībvalstī, inspektors rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 17. vai 19.punktu. Ja īpašnieks iesniedz pierādījumus, ka kuģis ir bijis iepriekš reģistrēts Eiropas Savienības dalībvalstī, bet nevar iesniegt kuģa ražotāja dokumentus, kas apliecina kuģa kategoriju un maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu uz kuģa, viņš iesniedz atzītas organizācijas vai no Satiksmes ministrijā apstiprināta kvalificētu ekspertu saraksta izraudzīta eksperta (ir tāljūras jahtu kapteiņa kvalifikācija un vismaz viena gada pieredze jahtu projektēšanā vai būvniecībā) atzinumu.
17. Ja atpūtas kuģis nav būvēts saskaņā ar prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par atpūtas kuģu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū, un nav bijis reģistrēts Eiropas Savienības dalībvalstī, bet ir plānota komercdarbība, kuģi iznomājot, kuģa īpašnieks iesniedz inspekcijā paziņotās institūcijas atzinumu par kuģa atbilstību prasībām, ko nosaka tiesību akti par dalībvalstu likumu, noteikumu un administratīvo nosacījumu tuvināšanu attiecībā uz atpūtas kuģiem.
18. Veicot šo noteikumu 17.punktā minētā kuģa apskati, inspektors pārbauda iesniegto dokumentāciju, kā arī uz kuģa pārliecinās par kuģa marķējumu atbilstību iesniegtajai dokumentācijai. Inspektors pārliecinās par kuģa aprīkojuma atbilstību šo noteikumu 7.nodaļā, 9.2.apakšnodaļā, 10. un 11.nodaļā noteiktajām prasībām. Ja kuģis reģistrācijas laikā atrodas ārvalstīs, paziņotās institūcijas atzinums sastādīts ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms dokumentu iesniegšanas un kuģa īpašnieks iesniedz inspekcijā deklarāciju par kuģa aprīkojuma atbilstību šo noteikumu 7.nodaļā, 9.2.apakš­nodaļā, 10. un 11.nodaļā noteiktajām prasībām, inspektors pārbauda dokumentus, bet neveic kuģa apskati.
19. Ja atpūtas kuģis nav būvēts saskaņā ar prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par atpūtas kuģu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū, un nav bijis reģistrēts Eiropas Savienības dalībvalstī, bet ir plānota komercdarbība, nodrošinot kuģi ar apkalpi un veicot pasažieru komercpārvadājumus, kuģa īpašnieks iesniedz inspekcijā kuģa ražotāja izsniegtos dokumentus, kuros norādīta kuģa kategorija (kuģošanas rajons) un maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits uz kuģa.
20. Veicot šo noteikumu 19.punktā minētā kuģa apskati, inspektors pārbauda iesniegto dokumentāciju, kā arī uz kuģa pārliecinās par kuģa marķējumu atbilstību iesniegtajai dokumentācijai. Inspektors pārbauda kuģa konstrukcijas, mehānismus un aprīkojumu un pārliecinās, vai tie atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, bet to tehniskais stāvoklis - drošas kuģošanas prasībām. Ja īpašnieks nevar iesniegt kuģa ražotāja dokumentus, kas apliecina kuģa kategoriju un maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu uz kuģa, viņš iesniedz atzītas organizācijas vai no Satiksmes ministrijā apstiprināta kvalificētu ekspertu saraksta izraudzīta eksperta (ir tāljūras jahtu kapteiņa kvalifikācija un vismaz viena gada pieredze jahtu projektēšanā vai būvniecībā) atzinumu.
21. Sākotnējās apskates rezultātus inspektors norāda aktā. Ja kuģis atbilst šo noteikumu prasībām, inspekcija izsniedz atpūtas kuģa kuģošanas spējas apliecību (1.pielikums). Atpūtas kuģa kuģošanas spējas apliecību izsniedz uz laiku līdz sešiem gadiem, un tā ir spēkā, ja pēc periodiskās apskates inspektors to ir apstiprinājis ar parakstu.
2.2. Periodiskā apskate
22. Periodisko apskati veic reizi divos gados, lai pārliecinātos, ka kuģa konstrukcija, komplektējums un tehniskais stāvoklis atbilst drošas kuģošanas nosacījumiem.
23. Kuģa īpašnieks uzrāda kuģi periodiskajai apskatei katru otro gadu sešu mēnešu periodā, kas sākas trīs mēnešus pirms kuģošanas spējas apliecības beigu termiņa datuma un beidzas trīs mēnešus pēc šā datuma. Periodiskās apskates pēc iespējas organizē kuģošanas sezonas sākumā.
24. Periodiskās apskates laikā pārliecinās, vai pēc iepriekšējās apskates nav veiktas ar inspekciju nesaskaņotas kuģa konstruktīvas izmaiņas, ir izpildītas inspekcijas iepriekš noteiktās prasības un laikus veiktas glābšanas līdzekļu, avārijas sakaru līdzekļu un ugunsdzēsības aprīkojuma obligātās pārbaudes.
25. Ja periodiskās apskates rezultāts ir pozitīvs, kuģošanas spējas apliecību inspektors apstiprina ar parakstu.
2.3. Korpusa zemūdens daļas apskate un ārpuskārtas apskate
26. Korpusa zemūdens daļas apskati veic reizi sešos gados.
27. Par apskates rezultātiem inspektors sastāda aktu un apskates rezultātus ņem vērā, veicot kuģa periodisko apskati.
28. Ārpuskārtas apskates veic:

28.1. ja notikusi avārija;

28.2. inspekcijas noteikto prasību un piezīmju izpildes apliecināšanai, ja to izpildes termiņš nesakrīt ar periodiskās apskates termiņu;

28.3. lai atjaunotu atpūtas kuģa apliecību spēkā esību;

28.4. pēc īpašnieka pieprasījuma;

28.5. ja tiek veikta kuģa pārbūve vai modernizācija;

28.6. pēc inspekcijas iniciatīvas, lai pārliecinātos, ka atpūtas kuģis tiek uzturēts atbilstoši drošas kuģošanas nosacījumiem.
29. Ja ārpuskārtas apskati veic atpūtas kuģa apliecību spēkā esības atjaunošanai un apskates rezultāts ir pozitīvs, izdara atbilstošus ierakstus atpūtas kuģa apliecībās.
3. Tādu atpūtas kuģu apskates, kuri netiek izmantoti komercdarbībai
30. Sākotnējās apskates veic pirms kuģa reģistrācijas Latvijas Kuģu reģistrā atbilstoši šo noteikumu 11., 12., 13., 14., 15. un 16.punktam.
31. Ārpuskārtas apskates veic šo noteikumu 28.1., 28.4., 28.5. un 28.6.apakšpunktā noteiktajos gadījumos.
32. Administratīvos aktus, ko inspekcija vai inspektors izdevis saskaņā ar šiem noteikumiem, var apstrīdēt Latvijas Jūras administrācijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Latvijas Jūras administrācijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
4. Konstrukcija un stiprība
4.1. Vispārīgās prasības
33. Atpūtas kuģa korpusa, virsbūvju, noeju, mastu un citu konstrukciju stiprība ir pietiekama, lai izturētu visus paredzamos kuģa ekspluatācijas apstākļus.
34. A un B kategorijas atpūtas kuģus projektē un būvē ar ūdensnecaurlaidīgu galveno klāju atbilstoši šo noteikumu 38.punktā noteiktajām prasībām.
35. Atpūtas kuģiem, kuri nav aprīkoti ar ūdensnecaurlaidīgu galveno klāju, piešķir C vai D kategoriju. Šos kuģus nodrošina ar pietiekamu peldspējas rezervi, lai tas nenogrimtu, uz kuģa atrodoties maksimāli pieļaujamam personu skaitam un kuģim pilnīgi pieplūstot ar ūdeni.
36. A un B kategorijas atpūtas kuģus, kuru korpusa garums ir 24 metri un lielāks, aprīko ar margsienu.
37. Korpusa konstrukcijas stiprību un ilgizturību projektē tā, lai nodrošinātu kuģa drošu darbību ar paredzēto iegrimi un jebkuros iespējamos ekspluatācijas apstākļos.
4.2. Ārējiem laikapstākļiem pakļautie klāji
38. Galvenais klājs stiepjas no kuģa priekšgala līdz pakaļgalam un atrodas virs maksimālās iegrimes ūdenslīnijas.
39. Galvenais klājs var būt aprīkots ar pakāpieniem, padziļinājumiem un paaugstinājumiem tā, lai kopā nodrošinātu ūdens­necaurlaidīgu konstrukciju.
40. Motorjahtu klāja padziļinājumi ir aprīkoti ar ūdens drenāžas sistēmu, kas efektīvi darbojas, ja kuģa sānsvere ir līdz 10° uz jebkuru sānu. Drenāžas sistēmas jebkura cauruļvada šķērsgriezuma laukums (neskaitot režģus un deflektorus) ir vismaz 20 cm2 uz katru galvenā klāja padziļinājuma kubikmetru. Peldbaseinu uz galvenā klāja uzskata par padziļinājumu.
41. Padziļinājums buru kuģa galvenajā klājā ir ūdensnecaurlaidīga konstrukcija un atbilst šādām prasībām:

41.1. kopējais padziļinājumu tilpums (VK) nepārsniedz lielumu, ko aprēķina, izmantojot šādu formulu:

V1+V2+V...+Vn< 0,1 × kuģa garums × kuģa platums × (F1 + F2 + ... + Fn) ,kur
n

V - padziļinājumu tilpums;

F - brīvsānu augstums līdzās padziļinājumam;

n - padziļinājumu skaits;

41.2. ir aprīkots ar tādu ūdens drenāžas sistēmu, kas efektīvi darbojas, ja kuģa sānsvere ir līdz 30° uz jebkuru sānu. Drenāžas sistēmas jebkura cauruļvada šķērsgriezuma laukums (neskaitot režģus un deflektorus) ir vismaz 10 cm2 D kategorijas kuģim un vismaz 20 cm2 A, B un C kategorijas kuģim.

42. Ja iespējams uzskatāmi pierādīt, ka, kuģim atrodoties normālā stāvoklī ar vislielāko iegrimi, no pilnīgi piepildīta padziļinājuma ūdens iztek ne vairāk kā trijās minūtēs vai kuģa kokpits vai padziļinājums atbilst standarta LVS EN ISO 11812:2002 "Mazizmēra kuģi - Ūdensnecaurlaidīgi kokpiti un ātri nosusināmi kokpiti" (turpmāk - standarts ISO 11812) prasībām, inspekcija akceptē alternatīvus risinājumus attiecībā uz padziļinājumu izmēriem un ūdens drenāžas sistēmu. Ja padziļinājumu praktiski nav iespējams aprīkot ar ūdens drenāžas sistēmu, noturības aprēķinos ietverama pilnīgi piepildīta padziļinājuma ūdens masa un ūdens brīvās virsmas laukums.
43. Ja padziļinājumu ar kuģa iekštelpām savieno atvere, to aprīko ar hermētisku aizveri, kas piestiprināta pie kuģa konstrukcijas un nodrošināta ar fiksatoru aizvērtā stāvoklī.
4.3. Kokpiti
44. Jebkuru padziļinājumu atpūtas kuģa priekšgalā, sānos, centrā vai pakaļgalā uzskata par kokpitu.
45. Kokpits ir korpusa ūdensnecaurlaidīga sastāvdaļa.
46. Kokpitiem uz buru jahtām, kuru korpusa garums ir 24 metri un mazāks, piemēro standarta ISO 11812 prasības. Ja kuģa konstrukcijas vai uzdevuma dēļ nevar nodrošināt pilnīgu atbilstību kādai no šā standarta prasībām, jānodrošina kuģa atbilstība citām (standarta prasībām tuvām) ar inspekciju saskaņotām prasībām.
47. Kokpita ūdens drenāžas sistēma atbilst šo noteikumu 42.punktā noteiktajām prasībām. Atsūknēšanas sūkņu izplūdes caurules nav savienotas ar kokpita ūdens drenāžas caurulēm.
48. Visas kokpita atveres (izņemot drenāžas atveres) ir hermētiski noslēdzamas.
4.4. Ūdensnecaurlaidīgās starpsienas
49. Starpsienu stiprība ir pietiekama paredzētajiem mērķiem.
50. Nodrošina hermētiskumu vietās, kur kabeļtrases un cauruļvadi šķērso starpsienu. Šos cauruļvadus aprīko ar noslēdzošiem vārstiem starpsienas tiešā tuvumā.
51. Starpsienās iebūvētās durvis un aizveres ir ūdensnecaurlaidīgas, un, atrodoties jūrā, tās ir aizvērtas. Uz durvīm un aizverēm novieto brīdinājuma zīmes "Jūrā turēt aizvērtas, izmantot tikai iekļūšanai". Slīdošas konstrukcijas durvis aprīko ar drošības ierīci, kas izslēdz iespēju durvīm pašām aizvērties.
52. Katrs A, B un C kategorijas daudzkorpusu atpūtas kuģu korpuss, kurā nav iekārtotas dzīvojamās telpas, ir sadalīts ūdensnecaurlaidīgos nodalījumos, kuru garums nepārsniedz četrus metrus.
53. A, B un C kategorijas daudzkorpusu atpūtas kuģiem katrā korpusā paredz atbilstošas ūdensnecaurlaidīgas starpsienas un nodalījumus, kas var būt stacionāri piepildīti ar negrimstošiem materiāliem, lai nodrošinātu, ka kuģis ir nenogremdējams un spējīgs peldēt stabilā stāvoklī vismaz tad, ja viens no korpusiem līdz pusei no korpusa garuma ir pildīts ar ūdeni. Attiecībā uz starpsienām un nodalījumiem piemēro standarta LVS EN ISO 12217:2002 "Mazizmēra kuģi - Stabilitātes un peldspējas novērtēšana un kategorizēšana" prasības. Ja kuģa konstrukcijas vai uzdevuma dēļ nevar nodrošināt pilnīgu atbilstību kādai no šā standarta prasībām, jānodrošina kuģa atbilstība citām (standarta prasībām tuvām) ar inspekciju saskaņotām prasībām.
4.5. Reliņu kurvji, reliņi un reliņu balsti
54. Ja atpūtas kuģa korpusa garums ir 24 metri un mazāks, tā reliņu kurvjiem, reliņiem un reliņu balstiem piemēro standarta LVS EN ISO 15085:2003 "Mazizmēra kuģi - Aizsardzība pret cilvēku krišanu pār bortu un izkritušo glābšana" (turpmāk - standarts ISO 15085) prasības.
55. Buru kuģa atveramā priekšgala reliņu kurvja augšējā mala brauciena laikā ir droši noslēgta.
56. Reliņus un reliņu troses izgatavo no nerūsējoša tērauda stieples. Reliņu un reliņu troses stiprība ir tāda, ka, novirzot trosi vidusdaļā starp diviem stiprinājumiem ar 50 N lielu spēku, novirze nav lielāka par 50 mm. Reliņi un reliņu troses ir bez apvalka, stiprinājuma vietas nav nosegtas ar uzmavām un to minimālais diametrs ir šāds:

56.1. 4 mm - atpūtas kuģim, kura korpusa garums ir no 8,5 līdz 13 m;

56.2. 5 mm - atpūtas kuģim, kura korpusa garums pārsniedz 13 m.
57. Visi reliņu veidojošie elementi (piemēram, troses, savienotāji, savilcēji) veido noslēgtu kopumu, kura stiprība jebkurā punktā ir vismaz vienāda ar šo noteikumu 56.punktā minēto reliņa troses stiprību.
58. Uz daudzkorpusu atpūtas kuģa ievēro standarta ISO 15085 prasības. Ja kuģa konstrukcijas vai uzdevuma dēļ nevar nodrošināt pilnīgu atbilstību kādai no šā standarta prasībām, jānodrošina kuģa atbilstība citām (standarta prasībām tuvām) ar inspekciju saskaņotām prasībām tā, lai līdz minimumam tiktu samazināts risks cilvēkiem pārkrist pār bortu.
59. Reliņu kurvi uzstāda trimarāna priekšgalā uz galvenā korpusa, un reliņa troses novelk apkārt galvenajam korpusam uz reliņu balstiem. Troses var būt pārtrauktas vietās, kur tīkls vai šķērssija ir izvirzīta ārpus galvenā korpusa.
60. Reliņa troses no priekšgala līdz pakaļgalam novelk uz katra katamarāna korpusa. Uz katamarāna, kas nav aprīkots ar priekšējo vai pakaļējo šķērsbomi, ir uzstādīti arī šķērsvirziena reliņi gar tīkla priekšgalu vai pakaļgalu. Šķērsvirziena reliņu troses piestiprina pie priekšgala un pakaļgala reliņu kurvja vai virsbūves. Šķērsvirziena reliņa trosi, izmantojot lenti vai virvi, savieno ar tīklu tā, lai norobežotu apakšējo brīvo daļu.
4.6. Daudzkorpusu atpūtas kuģu tīkli
61. Tīklus pēc iespējas novieto horizontāli.
62. Tīklus izgatavo no izturīgas lentes, kas austa no ūdenscaurlaidīga materiāla, vai no tīkla ar kvadrātveida atvērumiem (atvēruma katra mala nav garāka par pieciem centimetriem).
63. Tīklus piestiprina pie šķērsvirziena un garenvirziena līnēm ar regulārām atstarpēm un stingri piešuj pie troses.
64. Tīkli spēj izturēt pilnu komandas svaru gan normālā kuģa stāvoklī, gan kuģim apgāžoties.
65. Punktus tīklu stiprināšanas pie kuģa konstrukcijām izvēlas tā, lai izvairītos no tīkla pārrīvēšanās. Savienojums starp tīklu un atpūtas kuģa konstrukcijām ir tāds, kas nepieļauj kājas pēdas iesprūšanu.
66. Uz trimarāniem ar divām šķērssijām tīklus uzstāda abās pusēs tā, lai ar tiem pārklātu:

66.1. taisnstūri, ko ierobežo šķērssijas, centrālais korpuss un sānu korpuss (turpmāk - autrigers);

66.2. trīsstūrus, ko ierobežo centrālā reliņu kurvja aizmugurējā mala, katras priekšējās šķērssijas viduspunkts un šķērssijas un galvenā korpusa krustpunkts;

66.3. trīsstūrus, ko ierobežo vistālāk novietotais kokpita vai stūrēšanas vietas vistālākais punkts, katras pakaļējās šķērssijas viduspunkts un pakaļējās šķērssijas un centrālā korpusa krustpunkts.
67. Šo noteikumu 66.punktā noteiktās prasības nav jāizpilda, ja kuģis ir aprīkots ar kokpita apmali vai reliņa trosēm, kas novilktas divās rindās (augšējā trose - ne zemāk par 500 mm virs galvenā klāja, zemākā trose - ne augstāk par 360 mm).
68. Uz trimarāniem ar vienu šķērssiju tīklu uzstāda starp centrālo korpusu un katru autrigeru katrā pusē starp divām taisnām līnijām no šķērssijas un autrigera krustpunkta un centrālā korpusa priekšējā reliņu kurvja aizmugurējo punktu vai uz kokpita vai stūrēšanas vietas tālāko aizmugurējo punktu (atkarībā no tā, kas atrodas tālāk).
69. Katamarāna kopīgo tīkla laukumu platumā ierobežo korpusi, bet garenvirzienā - perpendikuls pret diametrālo plakni caur forštagas stiprinājuma punktu un pakaļējā šķērssija. Katamarānam ar centrālo gondolu (neiegremdētu) var piemērot trimarāna noteikumus.
4.7. Klāja apmale
70. Klāja apmale ar minimālo augstumu 25 mm uz A un B kategorijas vienkorpusa atpūtas kuģiem atrodas ap priekšējo klāju no masta dvarsa, ir stacionāri nostiprināta, izņemot vietas, kur piestiprināti klāja apkalumi. Klāja apmale nedrīkst atrasties tālāk par vienu trešdaļu no tuvākās klāja pussijas garuma uz iekšpusi no klāja ārējās malas.
4.8. Korpusā uzstādītie rokturi
71. Rokturus piestiprina tā, lai komandas locekļi varētu kuģa iekšienē droši pārvietoties.
72. Rokturi iztur 1500 N lielu ārējo vilces spēku.
73. Atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir 24 metri un mazāks, piemēro standarta ISO 15085 prasības. Ja kuģa konstrukcijas vai uzdevuma dēļ nevar nodrošināt pilnīgu atbilstību kādai no šā standarta prasībām, jānodrošina kuģa atbilstība citām (standarta prasībām tuvām) ar inspekciju saskaņotām prasībām.
74. Katamarānam ar centrālo gondolu apkārt gondolai tās apakšējā daļā izvieto atbilstoša izmēra rokturus tā, lai visi cilvēki, kuri atrodas uz kuģa, tam apgāžoties, varētu droši turēties vai piestiprināties.
4.9. Aizsardzība pret ārējiem laikapstākļiem
75. Atpūtas kuģus projektē un konstruē tā, lai nepieļautu jūras ūdens iekļūšanu korpusa iekšienē.
76. Atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir 24 metri un mazāks, piemēro standarta LVS EN ISO 12216:2003 "Mazizmēra kuģi - Logi, iluminatori, lūkas, aizvirtņi un durvis - Stiprības un ūdensnecaurlaidības prasības" prasības.
4.9.1. Lūkas un vāki
77. Lūkas, kas paredzētas iekļūšanai telpās zem klāja, aprīko ar drošiem noslēgšanas līdzekļiem, kas aizvērtā stāvoklī nodrošina lūkas ūdensnecaurlaidību.
78. Lūkas vākus nostiprina eņģēs vai vadotnēs vai nostiprina ar pastāvīgu kon­strukciju un aprīko ar efektīvām slēdzenēm, lai noturētu lūku aizvērtā stāvoklī.
79. Lūkām, kas atrodas kuģa priekšējā daļā, eņģes uzstāda vāka priekšdaļā, lai aizsargātu pret atvēršanos no ūdens plūsmas, kas nonāk uz klāja. Kuģim atrodoties jūrā, lūkas ir stingri noslēgtas.
80. Šo noteikumu 79.punktā minētā prasība neattiecas uz tādu mazu tehnisko tilpņu lūku vākiem, kurām ir tiešā drenāža aiz borta, piemēram, ķēžu kasti.
81. Lūkas, ko izmanto glābšanās nolūkā, ir atveramas no abām pusēm.
82. Kuģim atrodoties jūrā, lūkas ir aizvērtas.
83. Ja lūkām kāda iemesla dēļ ilgstoši jāpaliek atvērtām, ievēro šādas prasības:

83.1. lūkas atvērums ir pēc iespējas mazāks, bet ne lielāks par 1 m2;

83.2. lūka atrodas kuģa diametrālajā plaknē vai pēc iespējas tuvāk tai;

83.3. lūkas apmales augstums ir vismaz 300 mm virs galvenā klāja.
84. Uz atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, visas korpusa atveres atbilst SOLAS konvencijas noteikuma II-1/25-10 prasībām.
4.9.2. Durvis
85. Durvis iekļūšanai telpās zem klāja ir ūdensnecaurlaidīgas.
86. Durvis ir stingri piestiprinātas pie kuģa konstrukcijām un veras tikai uz ārpusi.
87. Durvju izmērs ir tāds, lai tās pilnīgi nosegtu ailu. Durvis aprīko ar atvēršanas mehānismu, kas izmantojams no abām pusēm.
88. Durvis atrodas kuģa diametrālajā plaknē vai iespējami tuvu tai. Ja durvis atrodas kuģa sānos, eņģes piestiprina kuģa priekšgala pusē.
89. Durvis, kas vērstas uz kuģa priekšgalu vai sāniem, aprīko ar vismaz 300 mm augstu apmali. Apmale var būt noņemama vai stingri piestiprināta pie kuģa konstrukcijas, vai nostiprināma uz laiku, kamēr kuģis atrodas jūrā.
90. Ja A un B kategorijas atpūtas kuģu korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, durvīm, kas vērstas uz kuģa priekšgalu vai sāniem un atrodas kuģa priekšdaļā (apmēram vienā trešdaļā no kopējā kuģa garuma), un tiek lietotas, kuģim atrodoties jūrā, ir vismaz 600 mm augsts slieksnis.
4.9.3. Kokpita lūkas
91. Lūku, kas paredzēta iekļūšanai zem klāja, aprīko ar apmali vai noņemamu dēli, kura augšējā mala ir vismaz 300 mm virs kokpita vai padziļinājuma zemākās vietas.
92. Dēli, ko izmanto vertikālu lūku aizvēršanai, uzstāda tā, lai to nebūtu iespējams nejauši izsist.
93. Maksimālais lūkas atvēruma platums nav lielāks par vienu metru.
4.9.4. Gaismas lūkas
94. Gaismas lūkas konstrukcija ir ūdens­necaurlaidīga.
95. Lūku izvieto uz kuģa diametrālās plaknes vai pēc iespējas tuvāk tai, izņemot gadījumus, ja to paredzēts izmantot par avārijas izeju no telpas zem klāja.
96. Atveramu gaismas lūku aprīko ar efektīvu slēdzeni lūkas fiksēšanai slēgtā stāvoklī.
97. Gaismas lūkas, ko var izmantot par avārijas izejām, ir atveramas no abām pusēm.
98. Gaismas lūkas konstrukcijas, rāmjus un stiklojumu izgatavo no materiāla, kas stiprības ziņā atbilst korpusa daļai, kurā lūka ir iebūvēta.
99. Atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, borta gaismas lūkas zemākā mala ir vismaz 500 mm vai 2,5 % no kuģa brīvsānu augstuma virs kuģim noteiktās visu sezonu ūdenslīnijas (izmanto lielāko).
4.9.5. Iluminatori un logi
100. Iluminatorus vai logus telpās zem klāja, pakāpienos, padziļinājumos, paaugstinājumos, uzbūvēs vai virsbūvēs konstruē tā, lai nodrošinātu ūdensnecaurlaidību un paredzētajā kuģošanas rajonā nepieciešamo korpusa konstrukciju stiprību.
101. Ja iluminatori vai logi ir izvietoti kuģa korpusā zemāk par galveno klāju, to stiklojumam, ietvara materiālam un fiksācijas metodei rāmī jānodrošina stiprība, kas ekvivalenta tās konstrukcijas stiprībai, kurā iluminatori vai logi iebūvēti.
102. Iluminatorus, kas atrodas zemāk par galveno klāju un nav nodrošināti ar vētras vākiem, aprīko ar īpašiem vairogiem (pēc skaita vismaz pusi no iluminatoriem katrā kuģa bortā), ko var nostiprināt uz iluminatora, nodrošinot paredzētajam kuģošanas rajonam atbilstošu hermētiskumu.
4.9.6. Stūres mājas logi
103. Logi un to rāmji ir sertificēti, stiklu stiprība atbilst kuģošanas rajonam.
104. Logiem, kas paredzēti navigācijas redzamībai, neizmanto polarizētu vai tonētu stiklojumu, arī pārvietojamus tonētos aizsargus.
105. Visus A kategorijas kuģu logus, kas vērsti uz kuģa priekšgalu un kuģa sāniem, nodrošina ar vētras vākiem.
4.9.7. Ventilatori un izplūdes kanāli
106. Uz galvenā klāja izvietotus ventilācijas kanālus aprīko ar ūdensnecaurlaidīgas konstrukcijas aizvēršanas ierīcēm, kas nepieļauj ūdens, kā arī izplūdes gāzu un izgarojumu (tvaiku) iekļūšanu no mašīntelpas kuģa iekštelpās. Aizvēršanas ierīces ir iespējams jebkurā brīdī hermētiski noslēgt.
107. Ventilatorus izvieto kuģa korpusa iekšienē.
108. Ventilatora kanāla augstums virs klāja ir tāds, lai, kuģim sasveroties līdz piesmelšanās leņķim, tajā neiekļūtu ūdens.
109. Pastāvīgi atvērti ventilācijas kanāli (piemēram, gaisa pieplūdes nodrošināšanai kuģa mašīntelpā) atrodas tādā augstumā virs klāja, lai, sasniedzot vislielāko kuģa ekspluatācijas sānsveri, nepieļautu ūdens ieplūšanu kuģī. Šos ventilācijas kanālus aprīko ar ūdensnecaurlaidīgām aizvēršanas ierīcēm, kas nepieļauj ūdens iekļūšanu kuģa iekštelpās.
110. Dzinēju izplūdes kanālus, kas atrodas zemāk par galveno klāju, konstruē tā, lai nepieļautu ūdens ieplūšanu dzinējos.
4.9.8. Gaisa caurules
111. Uz galvenā klāja izvietotās gaisa caurules ierīko pēc iespējas tuvāk kuģa diametrālajai plaknei tādā augstumā, lai, kuģim sasveroties (sasvere nedrīkst pārsniegt 15° līdz pieplūšanas leņķim), nepieļautu ūdens ieplūšanu.
112. Degvielas tvertņu vai citu tvertņu ventilācijai paredzētās gaisa caurules, kuru iekšējais diametrs ir lielāks par 10 mm, aprīko ar pastāvīgām ūdensnecaurlaidīgām aizvēršanas ierīcēm, kas nepieļauj ūdens iekļūšanu tvertnēs. Tvertnes aprīko ar ierīcēm, kas nepieļauj pārāk liela spiediena vai retinājuma rašanos tajās.
113. A un B kategorijas atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, gaisa caurules tvertņu ventilācijai uz galvenā klāja ir vismaz 760 mm augstas, citās vietās - vismaz 450 mm augstas.
114. Atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, gaisa cauruļu atveres atrodas vismaz 760 mm augstāk par tvertnes uzpildīšanas caurules augstāko punktu vai augstāk par pārplūdes tvertnes augšējo malu.
4.9.9. Atveres kuģa korpusā zem galvenā klāja
115. Atveres aprīko ar aizvēršanas ierīcēm.
116. Ja atvere ir paredzēta ieplūdei vai izplūdei un atrodas zemāk par maksimālās iegrimes ūdenslīniju, atveri aprīko ar vārstu vai aizvēršanas ierīci, ko var nekavējoties izmantot avārijas gadījumā.
117. Ja atvere ir paredzēta lagai vai citam sensoram, kura nomaiņa ekspluatācijas laikā ir iespējama, nodrošina konstrukcijas hermētiskumu un paredz piemērotas aizvēršanas ierīces, ko izmanto, kad sensors neatrodas savā vietā.
118. Tualetēm paredzētās ieplūdes un izplūdes caurules aprīko atbilstoši šo noteikumu 116.punktā minētajām prasībām. Atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir 24 metri un mazāks un tualetes sēdeklis atrodas zemāk par 300 mm virs ūdenslīnijas, cauruļvadu aprīko ar antisifona ierīci, ja ražotājs nav noteicis citādi.
119. Uz buru kuģiem aizborta ūdens ieplūdes caurules un izplūdes caurules no tualetēm vai notekūdeņu uzglabāšanas tvertnēm korpusa iekšienē veido cilpu uz augšu līdz galvenajam klājam.
4.9.10. Cauruļu un vārstu izgatavošanas materiāli
120. Vārstus un citas pie ārējā apšuvuma zemāk par ūdenslīniju piestiprinātās detaļas izgatavo no tērauda, bronzas vai cita ugunsdroša materiāla.
121. Pieļaujama tikai tādu plastmasas cauruļu izmantošana, kuras ir piemērotas paredzētajiem mērķiem.
122. Lokanas un nemetāliska materiāla caurules, kas kuģī var radīt applūšanas risku, aprīko ar ugunsdrošu izolāciju vai izgatavo no ugunsdroša materiāla.
4.9.11. Ūdens vārti
123. Atpūtas kuģos, kuri aprīkoti ar margsienu, tajā ierīko ūdens vārtus, lai nodrošinātu efektīvu ūdens drenāžu no klāja.
124. Uz motorkuģiem ūdens vārtu laukums nav mazāks par 4 % no margsienas laukuma, un tos izvieto pēc iespējas tuvāk klāja virsmai margsienas apakšējā trešdaļā.
125. Uz buru kuģiem ūdens vārtu laukums nav mazāks par 10 % no margsienas laukuma ar nosacījumu, ka apmale ir vismaz divas trešdaļas no visa kuģa korpusa garuma. Ūdens vārti ir izvietoti pēc iespējas tuvu klāja virsmai margsienas apakšējā trešdaļā. Ja margsienas garums ir mazāks par divām trešdaļām no kuģa korpusa garuma, ūdens vārtus var neierīkot.
126. Ja margsienas augstums nepārsniedz 150 mm un ir ierīkota efektīva ūdens drenāžas sistēma, ūdens vārtus var neierīkot.
127. Ja uz klāja ir relatīvi mazi laukumi, kur var uzkrāties ūdens, ūdens vārtu laukumu samazina.
128. Ūdens vārtu konstrukcija nodrošina brīvu vārtu atvēršanos un aizvēršanos. Vārtu asis jeb eņģu pirkstus izgatavo no nerūsējoša materiāla.
129. Ja kuģa konstrukcija neparedz ūdens vārtus, kuģi aprīko ar tādu ierīci efektīvai ūdens novadīšanai no klāja, kas saskaņota ar inspekciju.
130. Ja uz klāja ir paredzēts pārvadāt kravu, to nostiprina tā, lai krava netraucētu efektīvai ūdens novadīšanai no klāja.
5. Mehāniskās iekārtas
131. Motorjahtu un buru jahtu mehānismi un elektroiekārtas atbilst prasībām, ko nosaka normatīvie akti par kuģu drošību.
132. Dzinējiem, ko paredzēts uzstādīt uz kuģiem vai kas pārbūvēti pēc 2000.gada 1.janvāra un kuru jauda ir 130 kW vai lielāka, ir dzinēja starptautiskais gaisa aizsardzības sertifikāts vai atbilstības sertifikāts, ko atzītā organizācija vai dzinēja ražotājvalsts administrācija izsniegusi atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par atpūtas kuģu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū.
133. Atpūtas kuģus, kuru korpusa garums ir mazāks par 24 metriem, neaprīko ar sakaru līdzekļiem sakaru nodrošināšanai starp stūres māju un vadības pulti mašīntelpā.
134. A un B kategorijas atpūtas kuģus, kuru korpusa garums ir 24 metri un mazāks, aprīko ar avārijas stūres pievadu, izņemot šādus gadījumus:

134.1. ja galvenais stūres pievads ir nesalaužams metāla grozīklis;

134.2. ja apkalpe pārzina alternatīvas atpūtas kuģa vadīšanas metodes, ko saistībā ar stūres iekārtas bojājumu ir iespējams izmantot jebkuros laikapstākļos, un vismaz viena no metodēm ir pārbaudīta darbībā uz atpūtas kuģa un demonstrēta inspektora klātbūtnē.
135. Avārijas stūres pievads var būt:

135.1. stūres grozīklis, ko ir iespējams uzlikt uz stūres vārpstas gala;

135.2. stienis, kas ir pievienojams Z veida piedziņai;

135.3. airis stūrēšanai;

135.4. jaudas sadale starp dzenskrūvēm, ja kuģis ir aprīkots ar divām dzen­skrūvēm.
136. Atpūtas kuģus, kuru korpusa garums ir 24 metri un mazāks, aprīko ar efektīvu atsūknēšanas sistēmu, kas nodrošina ūdens atsūknēšanu no visiem kuģa nodalījumiem.
137. A kategorijas atpūtas kuģus, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, aprīko ar vismaz vienu pārvietojamu ar roku darbināmu atsūknēšanas sūkni un vienu atsūknēšanas sūkni ar piedziņu no galvenā dzinēja vai ar citu neatkarīgu mehānisku piedziņu. Sūkņus izvieto atsevišķos ūdensnecaurlaidīgos nodalījumos vai telpās. Katrs sūknis var atsūknēt ūdeni no visiem kuģa nodalījumiem.
138. A kategorijas atpūtas kuģus, kuru korpusa garums ir 24 metri un mazāks, un visus B, C un D kategorijas atpūtas kuģus, izņemot atvērta tipa atpūtas kuģus, aprīko ar vismaz diviem atsūknēšanas sūkņiem, no kuriem viens var būt ar mehānisku piedziņu. Sūkņus izvieto divos dažādos ūdens­necaurlaidīgos nodalījumos vai telpās, ja tas ir iespējams. Katrs sūknis var atsūknēt ūdeni no visiem kuģa nodalījumiem. Motorizētiem kuģiem atsūknēšanas sistēmas darbība ir nodrošināta, ja kuģa sānsvere ir līdz 10° uz jebkuru bortu.
139. Atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir mazāks par 24 metriem, katra atsūknēšanas sūkņa minimālā ražība ir:

139.1. 10 litru minūtē - kuģiem, kuru korpusa garums nepārsniedz sešus metrus;

139.2. 15 litru minūtē - kuģiem, kuru korpusa garums ir no sešiem līdz 12 metriem;

139.3. 30 litru minūtē - kuģiem, kuru korpusa garums ir no 12 līdz 24 metriem.
140. Ja ir uzstādīts atsūknēšanas sūknis ar automātisko vadību, kuģa vadības postenī uzstāda skaņas vai gaismas signalizāciju, kas sāk darboties, sūknim ieslēdzoties un izslēdzoties. Ja automātiskās ieslēgšanās signālu sūknim var raidīt no vairākām vietām, jānodrošina iespēja nekavējoties vizuāli noteikt signāla rašanās vietu.
141. Ja kopējais degvielas daudzums, ko uzglabā uz atpūtas kuģa, ir mazāks par 30 litriem, var izmantot pārvietojamu degvielas uzglabāšanai piemērotu degvielas tvertni. Rezerves pārvietojamās tvertnes izmanto, ja tas nepieciešams kuģa drošas darbības nodrošināšanai.
142. Ja rezerves degvielu uzglabā pārvietojamās degvielas tvertnēs, tās daudzumam jābūt minimālam. Tvertnēm jābūt skaidri apzīmētām, tās uzglabājamas uz atvērta klāja, lai ugunsgrēka gadījumā tvertnes varētu pārsviest pār bortu, bet noplūdes gadījumā degviela noplūstu aiz borta.
143. Buru kuģiem izmanto slēgta tipa akumulatoru baterijas, lai, kuģim sasveroties, no tām nenoplūstu elektrolīts.
144. Atpūtas kuģi ir nodrošināti ar aizsardzību pret zibeni.
145. Gāzes metināšanas un metāla griešanas aprīkojuma baloni, kā arī citām vajadzībām izmantojamie gāzes baloni ir droši nostiprināti uz atvērta klāja vai speciālā balonu glabāšanai paredzētā telpā ar efektīvu ārpus kuģa iekštelpām izvadītu ventilāciju (pēc iespējas tālāk no potenciālā uguns avota), nodrošinot iespēju balonus pēc iespējas ātrāk pārsviest pār bortu ugunsgrēka gadījumā.
6. Noturība
146. Atpūtas kuģi, kuru korpusa garums ir 24 metri un mazāks, atbilst šādu standartu prasībām:

146.1. motorizēti kuģi - standarta LVS EN ISO 12217-1:2002 "Mazizmēra kuģi - Stabilitātes un peldspējas novērtēšana un kategorizēšana - 1.daļa: Kuģi (izņemot burukuģus) ar korpusa garumu lielāku vai vienādu ar 6 m" prasībām;

146.2. buru kuģi - standarta LVS EN ISO 12217-2:2002 "Mazizmēra kuģi - Stabilitātes un peldspējas novērtēšana un kategorizēšana - 2.daļa: Burukuģi ar korpusa garumu lielāku vai vienādu ar 6 m" prasībām.
147. Vienkorpusa buru atpūtas kuģi projektē un būvē tā, lai pēc apgāšanās tas spētu atgriezties sākumstāvoklī. Šo prasību nepiemēro C un D kategorijas švertlaivām.
148. Ja atpūtas kuģa paredzētajā kuģošanas rajonā var veidoties korpusa apledojums, uz kuģa atrodas inspekcijas vai atzītās organizācijas atzinums par pietiekamu stabilitāti, korpusam apledojot.
149. Ja pašbūvēta atpūtas kuģa būvi uzrauga inspekcija, stabilitātes aprēķinu iesniedz inspekcijā novērtējumam un saskaņošanai vai atzītajai organizācijai novērtējumam un atzinuma sniegšanai (atzinumu saskaņo ar inspekciju).
150. Uz A kategorijas kuģiem, kuru korpusa garums ir lielāks par 12 metriem, atrodas informācija par avārijas noturību un neno­gremdējamību bojājumu rašanās gadījumā.
151. Ja motorizēta atpūtas kuģa korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, tā noturība atbilst prasībām, ko nosaka normatīvie akti par kuģu drošību.
152. Ja vienkorpusa buru atpūtas kuģa korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, tā noturība atbilst šādām prasībām:

152.1. katram kuģim ir aprēķināta statiskās noturības diagramma (turpmāk - GZ diagramma) šādai slodzei:

152.1.1. 100 % izmantojamo krājumu daudzuma - iziešanai no ostas;

152.1.2. 10 % izmantojamo krājumu daudzuma - ienākšanai ostā;

152.2. šo noteikumu 152.1.apakšpunktā minētās GZ diagrammas ir ar pozitīvu vērtību līdz 90° leņķim. Kuģiem, kuru garums ir lielāks par 45 metriem, GZ diagrammas vērtība var būt negatīva, ja leņķis ir 90°, un tas var būt pamats kuģošanas rajona saskaņošanai ar inspekciju;

152.3. papildus šo noteikumu 152.2.apakš­punktā noteiktajām prasībām pastāvīgās sānsveres leņķis ir lielāks par 15° saskaņā ar zīmējumu (2.pielikums). Pastāvīgās sānsveres leņķi nosaka, "iegūtā vēja sān­sveres pleca" raksturlīknei krustojoties ar šo noteikumu 152.1.apakšpunktā minētās GZ diagrammas raksturlīkni.
153. Visas iekļūšanai korpusā un ventilācijai regulāri lietojamās atveres ņem vērā, nosakot piesmelšanās leņķi. Nevienu atveri (neatkarīgi no lieluma) nedrīkst apdraudēt ūdens ieplūšana, ja sānsveres leņķis ir mazāks par 40°. Ventilācijas gaisa caurules nav jāņem vērā.
154. Ja daudzkorpusu buru atpūtas kuģa korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, noturības aprēķiniem izmanto atzītas organizācijas metodes daudzkorpusu buru kuģu noturības informācijas aprēķināšanai.
6.1. Avārijas noturība
155. C un D kategorijas atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, informācija par avārijas noturību nav obligāta.
156. Kuģiem, kuri atbilst visām LL 66 konvencijas prasībām, pilnīga atbilstība avārijas noturības kritērijiem nav nepieciešama.
157. Ja atpūtas kuģa korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, ūdensnecaurlaidīgās starpsienas kuģī izvieto tā, lai, ūdenim bojājuma dēļ ieplūstot kādā no kuģa nodalījumiem un nodalījumam piepildoties, kuģis paliek uz ūdens un ūdenslīnija ir vismaz 75 mm zemāk par galveno klāju. Pieņem, ka bojājums var rasties jebkurā vietā visā kuģa garumā, izņemot vietās, kur atrodas ūdensnecaurlaidīgās starpsienas.
158. A kategorijas atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir 24 metri un mazāks, korpusa iekšienē (tādā attālumā no kuģa priekšgala, kas nav mazāks par 15 % no kuģa korpusa garuma) izvieto ūdensnecaurlaidīgu triecienstarpsienu vai korpusa iekšienē (kuģa priekšgalā) izvieto ar putām pildītu slēgtu nodalījumu (tā garums līdzinās 30 % no kuģa korpusa garuma).
159. Novērtējot avārijas noturību, izmanto šādu caurlaidību (procentos):

159.1. noliktavas - 60 % caurlaidība;

159.2. noliktavas, kuru piepildīšanās nenozīmīgi ietekmē kuģa noturību, - 90 % caurlaidība;

159.3. dzīvojamās telpas - 95 % caurlaidība;

159.4. mašīntelpa - 85 % caurlaidība.
160. Noturības rezerve šo noteikumu 157.punktā minētajiem bojājumiem ir šāda - svārstību leņķis nepārsniedz 7° no stāvus stāvokļa, rezultējošā pozitīvā noturības pleca diagramma nepietuvojas pieplūšanas leņķim tuvāk par 15° jebkurā svārstību leņķī, maksimālais noturības plecs šajās robežās ir mazāks par 100 mm, un laukums zem raksturlīknes nav mazāks par 0,015 m × radiāns.
6.2. Sānsveres tests
161. Tukša kuģa smaguma centra koordinātas nosaka, izmantojot inspekcijas apstiprinātu sānsveres testu, ko veic inspekcijas pārstāvja klātbūtnē.
162. Sānsveres testa rezultātus un atvasinātos kuģa pamatlielumus pirms to izmantošanas turpmākai noturības aprēķināšanai saskaņo ar inspekciju.
6.3. Noturības dokumentācija atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem
163. Uz kuģa atrodas ar inspekciju saskaņota noturības informācija kuģa kapteinim.
164. Ja vismaz par 2 % mainījusies kuģa masa vai vismaz par 1 % (mērot no kuģa pakaļgala perpendikula) mainījies horizontālais smaguma centrs, vai aprēķinātais vertikālais smaguma centrs ir paaugstinājies par 0,25 % (mērot no kuģa ķīļa līnijas), izstrādā jaunu noturības informāciju.
165. Ar informāciju par maksimālās stabilās sānsveres raksturlīknēm pieplūšanas novēršanai vēja brīzes dēļ vai ar daudzkorpusu buru kuģim ieteicamā maksimālā vēja stipruma kritērijiem var iepazīties kuģa vadības postenī.
166. Kopējais buru laukums un takelāžas apaļkoku izmēri ir tādi, kādi norādīti kuģa noturības informācijas dokumentācijā. Jebkuras izmaiņas kopējā buru laukumā vai takelāžā ieraksta noturības informācijas dokumentos un saskaņo ar inspekciju.
7. Glābšanas un drošības līdzekļi
7.1. Glābšanas plosti
167. Katru A kategorijas atpūtas kuģi un katru komerciāli izmantojamu B un C kategorijas atpūtas kuģi, kura korpusa garums ir lielāks par 9 metriem, aprīko ar vienu vai vairākiem glābšanas plostiem, kuri var uzņemt visas uz kuģa paredzētās personas.
168. A kategorijas atpūtas kuģiem glābšanas plostu izgatavo atbilstoši SOLAS konvencijas prasībām un nodrošina ar "A PACK" apgādi.
169. B un C kategorijas atpūtas kuģiem glābšanas plostu izgatavo atbilstoši SOLAS konvencijas prasībām un nodrošina ar "B PACK" apgādi vai glābšanas plosts atbilst Starptautiskās Burāšanas federācijas Speciālo noteikumu A pielikuma I vai II daļai (A pielikuma I daļa attiecas uz glābšanas plostiem, kas izgatavoti pirms 2003.gada janvāra, ja to derīguma termiņš vēl nav beidzies, un A pielikuma II daļa ir obligātais standarts visiem pārējiem glābšanas plostiem).
170. Atpūtas kuģi, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, bet mazāks par 85 metriem, aprīko ar tādu glābšanas plostu skaitu, lai gadījumā, ja vienā bortā uzstādītais glābšanas plosts ir pazaudēts vai nedarbojas, atlikušo plostu ietilpība būtu pietiekama uz kuģa paredzēto personu skaitam. Ja izmanto pārnēsājamos plostus, laiks, kas nepieciešams to pārnešanai no viena borta uz otru, nedrīkst pārsniegt piecas minūtes. Plostu, uz kura var atrasties ne vairāk par 15 personām, pārnes divas personas, bet plostu, uz kura var atrasties vairāk par 15 personām, pārnes četras personas.
7.1.1. Glābšanas plosta nolaišana
171. Jānodrošina iespēja 15 sekunžu laikā nogādāt vai nolaist ūdenī katru plostu.
172. Plostus, kas ir smagāki par 40 kg, novieto tā, lai tos varētu ievilkt vai iestumt jūrā bez pacelšanas.
173. Atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, glābšanas plosta līnes galu pastāvīgi piestiprina drošā vietā uz kuģa.
174. Uz daudzkorpusu atpūtas kuģa glābšanas plosts atrodas tādā vietā, lai plostu varētu viegli pārvietot un nolaist ūdenī neatkarīgi no tā, vai kuģis ir vai nav apgāzies.
7.1.2. Glābšanas plostu apkopes un pārbaudes
175. Ja plosta ražotājs nav noteicis citādi, plosta pārbaudi veic reizi gadā saskaņā ar prasībām, ko nosaka normatīvie akti par jūras kuģu aprīkojumu. Ja plostam ir bojājumi vai atklātas citas tā stāvokļa pasliktināšanās pazīmes, plostu nekavējoties nodod remontā.
7.2. Glābšanas riņķi
176. Glābšanas riņķi atbilst SOLAS konvencijas prasībām.
177. Visu kategoriju atpūtas kuģus, kuru korpusa garums ir mazāks par septiņiem metriem, aprīko ar vienu glābšanas riņķi, kam piestiprināta peldoša līne un paš­uzliesmojoša gaismas boja.
178. Visu kategoriju atpūtas kuģus, kuru korpusa garums ir no septiņiem līdz 24 metriem, aprīko ar vismaz diviem glābšanas riņķiem. Vismaz vienam glābšanas riņķim ir piestiprināta peldoša līne, ko nostiprina pie kuģa, un pašuzliesmojoša gaismas boja.
179. Visu kategoriju atpūtas kuģus, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, aprīko ar vismaz četriem glābšanas riņķiem. No tiem:

179.1. vismaz diviem glābšanas riņķiem ir piestiprināta vismaz 30 metru gara peldoša līne, kas nostiprināta pie kuģa;

179.2. vismaz diviem glābšanas riņķiem ir piestiprināta pašuzliesmojoša gaismas boja.
180. Visu kategoriju atpūtas kuģus, kuru bruto tilpība ir lielāka par 500 vai kuri ir garāki par 85 metriem, aprīko ar vismaz astoņiem glābšanas riņķiem. No tiem:

180.1. vismaz diviem glābšanas riņķiem ir piestiprināta vismaz 30 metru gara peldoša līne, kas nostiprināta pie kuģa;

180.2. vismaz diviem glābšanas riņķiem ir piestiprināta pašuzliesmojoša gaismas boja.
7.3. Glābšanas laivas (atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir lielāks par 85 metriem)
181. Atpūtas kuģi, kura korpusa garums ir lielāks par 85 metriem, papildus glābšanas plostiem aprīko ar glābšanas laivām, ko izvieto tām piemērotā vietā un aprīko ar ierīcēm šo laivu nolaišanai ūdenī.
182. Ja kuģis aprīkots ar vienu glābšanas laivu, tad tās ietilpība ir tāda, lai laiva varētu uzņemt visas uz kuģa paredzētās personas.
183. Ja glābšanas laivas izvieto abos kuģa bortos, katras glābšanas laivas ietilpība ir tāda, lai varētu uzņemt visas uz kuģa paredzētās personas.
184. Glābšanas laivu vietā kuģi var aprīkot ar pietiekamu skaitu glābšanas plostu, kuri nolaižami ar laivceltņiem. Glābšanas plostu skaitam un ietilpībai jābūt pietiekamai, lai plosti varētu uzņemt visas uz kuģa paredzētās personas, ja kāds no plostiem nedarbojas vai to nav iespējams nolaist vai izmantot.
185. Papildus glābšanas plostiem kuģi aprīko ar vismaz vienu dežūrlaivu.
186. Glābšanas laivu var izmantot kā dežūrlaivu, ja tā atbilst SOLAS konvencijas prasībām.
7.4. Papildu prasības atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem
187. A un B kategorijas atpūtas kuģus apgādā ar vismaz vienu hidrotērpu katrai personai, kura atrodas uz kuģa (izņemot kuģus, kas aprīkoti ar slēgta tipa glābšanas laivu vai plostiņiem, kas nolaižami ar laivceltņiem).
188. Atpūtas kuģi, kuru bruto tilpība ir mazāka par 500, par avārijas signālu izmanto kuģa svilpi vai sirēnu ar nosacījumu, ka to var dzirdēt jebkurā vietā uz kuģa.
189. Kuģi, kura bruto tilpība ir 500 un lielāka, papildus šo noteikumu 188.punktā minētajām prasībām aprīko ar elektrisko zvanu, kas vadāms no galvenās vadības pults un pieslēgts avārijas enerģijas avotiem.
7.5. Apgaismojums
190. Iekštelpu, koridoru, iekšējo un ārējo kāpņu, izeju (arī to, kas ved uz avārijas pulcēšanās vietu) apgaismojumu nodrošina no avārijas enerģijas avotiem.
191. Glābšanas līdzekļu atrašanās vietas, laivceltņu vietas (ja tādi ir), kā arī vietas aiz borta, kur notiek glābšanas līdzekļu nolaišana, ir apgaismotas. Avārijas apgaismojumu nodrošina no avārijas enerģijas avotiem.
7.6. Pirotehniskie signāli
192. Atpūtas kuģus apgādā ar pirotehniskiem signāllīdzekļiem atbilstoši SOLAS konvencijas prasībām. Vizuālo signāllīdzekļu derīguma termiņš ir norādīts uz iepakojuma. Ja derīguma termiņš nav norādīts, tie nedrīkst būt vecāki par četriem gadiem.
193. Pirotehnisko signāllīdzekļu skaits norādīts šo noteikumu 3.pielikumā.
7.7. Sviedlīne un kokpita nazis
194. A, B un C kategorijas atpūtas kuģus apgādā ar 15-30 metru garu un no kokpita viegli aizsniedzamu sviedlīni.
195. Uz A, B un C kategorijas buru kuģiem atrodas stiprs, ass nazis makstī, kas piestiprināts līnē un viegli aizsniedzams no klāja vai kokpita.
7.8. Glābšanas vestes
196. Atpūtas kuģi aprīko ar vismaz vienu pārbaudītu glābšanas vesti katrai personai, kas atrodas uz kuģa. Glābšanas veste ir:

196.1. aprīkota ar svilpi;

196.2. pārklāta ar atstarojošu (jūras tipa) materiālu;

196.3. skaidri un saredzami marķēta ar atpūtas kuģa nosaukumu un reģistrācijas ostu;

196.4. piemērota personai, kuras svars ir 32 kg un lielāks (ar glābšanas vestes peldspēju 150 N vai 275 N).
197. Reizi 12 mēnešos veic piepūšamās glābšanas vestes hermētiskuma pārbaudi.
198. Kuģi aprīko ar vismaz divām glābšanas vestēm, kas paredzētas personām, kuru svars ir mazāks par 32 kg.
199. Uz atpūtas kuģa, kura korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, papildus šo noteikumu 196.punktā noteiktajām prasībām atrodas vismaz divas SOLAS konvencijai atbilstošas piepūšamās glābšanas vestes, kas paredzētas apkalpei, ja tā izmanto glābšanas laivu vai dežūrlaivu.
7.9. Glābšanas aprīkojums
200. Uz atpūtas kuģa atrodas glābšanas līdzekļu lietošanas instrukcija un informācija par glābšanas līdzekļu pārbaudēm.
201. Atpūtas kuģi, kura korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, nodrošina ar glābšanas aprīkojumu (4.pielikums).
202. Glābšanas vestes, airus, glābšanas riņķus un glābšanas jostas apzīmē ar atpūtas kuģa vārdu un reģistrācijas ostu.
203. Uz glābšanas vestēm, glābšanas riņķiem un glābšanas jostām uzlīmē atstarojošu (jūras tipa) materiālu.
8. Avārijas izejas
204. Vienkorpusa buru jahtās, kuru korpusa garums ir lielāks par 6 metriem, un atpūtas kuģos, kuru korpusa garums ir lielāks par 12 metriem, ierīko vismaz divas avārijas izejas. Vienu no izejām ierīko kuģa priekšgalā. Buru kuģiem to, ja iespējams, ierīko pirms priekšējā masta.
205. Daudzkorpusu atpūtas kuģiem katrā dzīvojamo telpu korpusā ir vismaz divas izejas.
206. Daudzkorpusu atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir lielāks par deviņiem metriem, katrā dzīvojamā korpusā atrodas pieejama avārijas lūka, caur kuru var izkļūt no korpusa un nokļūt korpusā, ja kuģis apgāzies.
207. Ja daudzkorpusu atpūtas kuģis apgāzies, visām avārijas lūkām jābūt virs ūdenslīnijas.
208. Visas daudzkorpusu atpūtas kuģa avārijas lūkas atrodas kuģa vidusdaļā vai, cik iespējams, tuvu vidusdaļai.
209. Daudzkorpusu atpūtas kuģi, kuru korpusa garums ir mazāks par deviņiem metriem, atbilst šo noteikumu 206.punktā noteiktajām prasībām vai arī šo kuģu katrā dzīvojamo telpu korpusā blakus paredzētajai avārijas izejas izsišanas vietai atrodas izejas izsišanai paredzēti darbarīki, kas gatavi tūlītējai lietošanai.
210. Darbarīkus izejas izsišanai droši nostiprina ar līni vai spaili.
211. Vietās, kur var izsist avārijas izeju, korpusa iekšpusē un ārpusē ar līnijām skaidri norāda avārijas izejas robežas un izvieto uzrakstu "AVĀRIJAS EJU IZSIST ŠEIT".
212. Ja nepieciešamas vismaz divas avārijas izejas, tās izvieto ne tālāk kā piecu metru attālumā no jebkuras vietas telpā tā, lai ugunsgrēka gadījumā vienlaikus netiktu aizšķērsotas abas izejas.
213. Izņēmuma gadījumā, ja konstruktīvi ir iespējama tikai viena avārijas izeja, kuģi aprīko ar efektīvu ugunsgrēka signalizāciju un ugunsgrēka atklāšanas detektorus izvieto tā, lai pēc iespējas ātrāk informētu apkalpi par ugunsgrēku.
9. Ugunsdrošība
9.1. Vispārīgie jautājumi
214. Mašīntelpās neuzglabā degošus materiālus un šķidrumus. Priekšmetus, kas glabājas mašīntelpā, nostiprina un novieto tā, lai tie neapdraudētu mehānismu darbību un netraucētu iekļūt mašīntelpā vai izkļūt no tās.
215. Eļļas un naftas produktu noplūde ārpus mašīntelpām nav pieļaujama.
216. Kuģiem, kuri būvēti no koka, kon­struktīvi novērš iespēju noplūdušajiem šķidrumiem iesūkties kuģa konstrukcijas elementos.
217. Zem dzinēja atrodas paliktnis eļļas un naftas produktu noplūžu savākšanai. Ja konstruktīvi nav iespējams uzstādīt šādu paliktni, tīrības uzturēšanai nodrošina brīvu pieeju telpai zem dzinēja.
218. Atpūtas kuģi aprīko ar ierīcēm eļļas un naftas produktu noplūžu savākšanai.
219. Mašīntelpu uztur tīru (bez eļļas un naftas produktu noplūdēm).
220. Plītis ēdiena gatavošanai un citas ierīces, kurās izmanto atklātu liesmu, izgatavo no ugunsdrošiem materiāliem.
221. Materiāli, kas atrodas gāzes ierīces tuvumā, kā arī horizontālas virsmas ne mazāk kā 400 mm attālumā virs liesmas un vertikālas virsmas vismaz 125 mm attālumā no liesmas ir ugunsdrošas atbilstoši standartam LVS EN ISO 9094:2003 "Mazizmēra kuģi - Ugunsdrošība".
222. Aizkari un citi viegli uzliesmojoši materiāli atrodas ne mazāk kā 600 mm no atklātas liesmas atbilstoši standartam LVS EN ISO 9094:2003 "Mazizmēra kuģi - Ugunsdrošība".
223. Cauruļvadus, ko izmanto gāzes padevei ierīcēm, aprīko ar vārstiem gāzes padeves pārtraukšanai. Vārstus izvieto vietā, kurai var viegli piekļūt no atvērta klāja.
224. Jaunu atpūtas kuģu mīksto mēbeļu polsterējumu izgatavo no ugunsdroša vai nedegoša materiāla.
225. Mīksto mēbeļu pārsegumam izmanto materiālu, kas neaizdegas no cigarešu oglītes vai citas atklātas liesmas, kuras iedarbība ir īslaicīga.
9.1.1. Konstruktīvā ugunsdrošība atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir mazāks par 24 metriem
226. Mašīntelpu konstruktīvi paredzētās lūkas un vāki nodrošina uguns neizplatīšanos.
227. Ventilācijas šahtas, kas paredzētas gaisa padevei mašīntelpā, aprīko ar aizvēršanas ierīcēm.
228. Ja dzinējs atrodas ārpus mašīntelpām, to ievieto konteinerā, kura konstrukcija atbilst šo noteikumu 226.punktā mašīntelpām noteiktajām prasībām.
229. Termiskā un akustiskā izolācija izgatavota no nedegoša materiāla.
230. Izolācija ir aizsargāta no ugunsne­drošu tvaiku un šķidrumu iesūkšanās tajā.
231. Starpsienas, lūkas un vāki, kas konstruktīvi paredzēti mašīntelpās, nodrošina uguns neizplatīšanos.
232. Ventilācijas šahtas, kas paredzētas gaisa padevei mašīntelpā, aprīko ar aizvēršanas ierīcēm.
233. Atpūtas kuģus, kuru dzinēju kopējā jauda ir lielāka par 750 kW, aprīko ar ugunsgrēka atklāšanas detektoriem mašīntelpā.
234. A kategorijas komerciāli izmantojamos atpūtas kuģus un B kategorijas komerciāli izmantojamos atpūtas kuģus, kas pārvadā vairāk par astoņām personām, aprīko ar ugunsgrēka atklāšanas detektoriem mašīntelpās un telpās, kur tiek izmantota atklāta liesma.
9.1.2. Konstruktīvā ugunsdrošība atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem
235. Atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, konstruktīvā ugunsdrošība atbilst atzītas organizācijas noteikumiem.
9.2. Ugunsdzēsības aprīkojums
9.2.1. Vispārīgās prasības atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir 24 metri un mazāks
236. Atpūtas kuģi aprīko ar efektīvu ugunsdzēsības aprīkojumu, kas atbilst šo noteikumu 9.2.apakšnodaļā minētajām prasībām. Aprīkojumu uztur darba kārtībā saskaņā ar aprīkojuma ražotāja prasībām.
237. D kategorijas kuģi, kura korpusa garums ir mazāks par 6 metriem, bez galvenā klāja vai ar daļēju galveno klāju (ar nosacījumu, ka kuģis nav aprīkots ar ēdiena gatavošanas ierīcēm) aprīko ar vienu ugunsdzēsības aparātu, kas paredzēts uguns dzēšanai mašīntelpā vai dzinēju nodalījumā. Ogļskābās gāzes ugunsdzēsības aparāts atbilst konkrētās mašīntelpas tilpumam, bet nav mazāks par 3,5 kg (34B).
238. D kategorijas buru kuģi bez iebūvēta dzinēja, bez galvenā klāja vai ar daļēju galveno klāju, ja kuģa korpusa garums ir mazāks par sešiem metriem (ar nosacījumu, ka kuģis nav aprīkots ar ēdiena gatavošanas ierīcēm un dzinēju), neapgādā ar ugunsdzēsības aparātu.
239. A, B un C kategorijas buru kuģus aprīko ar vismaz diviem pulvera vai putu ugunsdzēsības aparātiem, kas atrodas uz kuģa viegli pieejamās vietās. Ugunsdzēsības aparātu apjoms ir vismaz 7,0 l putu vai 3,8 kg pulvera (13A/113B klases ugunsdzēsības spēja) vai mazāks, ja var nodrošināt tādu pašu ugunsdzēsības spēju.
240. Visus atpūtas kuģus apgādā ar vienu spaini (aprīkotu ar līni), ko izmanto vienīgi ugunsgrēka dzēšanai.
241. Kuģus, kuru korpusa garums ir mazāks par 15 metriem un kas nav minēti šo noteikumu 237., 238. un 239.punktā, aprīko ar vienu daudzfunkcionālu ugunsdzēsības aparātu, kura minimālais apjoms ir 7,0 l putu vai 3,8 kg pulvera (13A/113B klases ugunsdzēsības spēja), vai mazāku aparātu, ja tas var nodrošināt tādu pašu ugunsdzēsības spēju, un vismaz vienu daudzfunkcionālu ugunsdzēsības aparātu, kas piestiprināts korpusa iekšpusē pie izejas un kura minimālais apjoms ir 3,0 l putu vai 2 kg pulvera (5A/34B klases ugunsdzēsības spēja).
242. Kuģus, kuru korpusa garums ir no 15 līdz 24 metriem un kas nav minēti šo noteikumu 237., 238. un 239.punktā, aprīko ar:

242.1. diviem daudzfunkcionāliem uguns­dzēsības aparātiem, kuru minimālais apjoms ir 7,0 l putu vai 3,8 kg pulvera (13A/113B klases ugunsdzēsības spēja), vai mazākiem aparātiem, ja tie spēj nodrošināt tādu pašu ugunsdzēsības spēju;

242.2. vienu spaini (aprīkotu ar līni), ko izmanto vienīgi ugunsgrēka dzēšanai;

242.3. stacionāru ugunsdzēsības sistēmu mašīntelpai vai atbilstoša lieluma pārvietojamu ugunsdzēsības aparātu. Ja tā vietā paredzēts izmantot kādu no šo noteikumu 242.1.apakšpunktā minētajiem ugunsdzēsības aparātiem, tam jābūt atbilstoša lieluma un paredzētam izmantošanai B kategorijas ugunsgrēku dzēšanai. Ugunsdzēsības aparāts atrodas viegli pieejamā vietā un to var nekavējoties izmantot mašīntelpas ugunsgrēka dzēšanai.
9.2.2. Ugunsdzēsības aprīkojums kuģiem, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, bet bruto tilpība mazāka par 500
243. Atpūtas kuģa ugunsdzēsības aprīkojuma tipu un aprīkojuma daudzumu saskaņo ar inspekciju.
244. Uz kuģa esošais ugunsdzēsības aprīkojums ir skaidri apzīmēts.
245. Kuģi aprīko ar diviem stacionāriem neatkarīgas piedziņas ugunsdzēsības sūkņiem. Viens no tiem ir galvenais, bet otrs - rezerves sūknis. Vienu no sūkņiem var darbināt galvenais dzinējs. Sūkņiem ir tiešs pieslēgums aizborta ūdenim caur neatkarīgu atveri kuģa korpusā, un tos savieno ar ugunsdzēsības maģistrāli, izmantojot vienvirziena noslēgvārstus, ko var aizvērt no vietas, kas atrodas ārpus mašīntelpām.
246. Minimālo galvenā ugunsdzēsības sūkņa ražību nosaka, izmantojot šādu formulu:

2,5 × (1 + 0,066 × (L(B + D))0,5)2, m3/h, kur


L - kuģa garums;

B - lielākais platums;

D - kuģa augstums vidusdaļā.
247. Rezerves ugunsdzēsības sūkņa ražība ir vismaz 80 % no galvenā sūkņa ražības.
248. Ja sūknis vienlaikus nodrošina ūdens padevi diviem hidrantiem, ūdens spiediens pirms katra hidranta nav mazāks par 0,2 MPa ar pievienotām ugunsdzēsības šļūtenēm un atvērtiem stobriem, kas atbilst kuģa izmēram.
249. Kuģi aprīko ar ugunsdzēsības maģistrāli, trijiem hidrantiem, trijām šļūtenēm un trijiem stobriem.
250. Ugunsdzēsības maģistrāle, šļūtenes un hidranti pēc konstrukcijas ir karstumizturīgi un aizsargāti pret koroziju.
251. Ugunsdzēsības maģistrāles savienojumi ar šļūtenēm ir tāda izmēra, lai nodrošinātu ugunsdzēsības sūkņu maksimālu ražību.
252. Uz kuģa izmanto viena veida hidrantu, šļūteņu un stobru savienojumus, un tie ir aprīkoti ar palīgierīcēm šļūteņu pievienošanai un hidrantu vārstu atvēršanai.
253. Hidrantus izvieto viegli pieejamās vietās tā, lai, izmantojot ugunsdzēsības šļūteni, būtu aizsniedzama jebkura vieta uz kuģa.
254. Ugunsdzēsības šļūtenes ar tām piederīgo aprīkojumu glabā viegli pieejamā vietā, tuvu hidrantiem un savienojumiem.
255. Ugunsdzēsības šļūtenes nav garākas par 18 metriem, un šļūteņu diametrs nav mazāks par 45 mm.
256. Ja hidranti ir izvietoti kuģa iekštelpās, ugunsdzēsības šļūtenes, ja iespējams, ir pastāvīgi pievienotas hidrantiem. Telpās izmantojamo šļūteņu diametrs var būt mazāks par šo noteikumu 255.punktā minēto diametru.
257. Ugunsdzēsības aparātu skaitu, veidu, tilpumu un atrašanās vietu nosaka, ņemot vērā iespējamo ugunsgrēka risku katrā konkrētā vietā uz kuģa.
258. Uz klāja ugunsdzēsības aparātus izvieto tā, lai tie neatrastos tālāk par 10 metriem no jebkuras potenciālās izmantošanas vietas.
259. Ugunsdzēsības aparātus glabā tuvu izejām, viegli pieejamās apzīmētās vietās.
260. Kuģi pēc iespējas aprīko ar viena veida atzīta tipa un ietilpības ugunsdzēsības aparātiem.
261. Ogļskābās gāzes ugunsdzēsības aparātus pēc iespējas neuzstāda dzīvojamās telpās.
262. Vismaz viens pārnēsājamais ugunsdzēsības aparāts atrodas kambīzē viegli pieejamā vietā.
263. Mašīntelpā uzstāda pārnēsājamos ugunsdzēsības aparātus, kuru veidu, tilpumu, skaitu un atrašanās vietu izvēlas, ņemot vērā ugunsgrēka rašanās risku katrā konkrētā telpā. Mašīntelpā atrodas:

263.1. vismaz divi pārnēsājamie ugunsdzēsības aparāti - ar degvielu kurināma katla tuvumā;

263.2. divi pārnēsājamie ugunsdzēsības aparāti - katrā telpā, kur ir iespējama degvielas aizdegšanās;

263.3. viens pārnēsājamais ugunsdzēsības aparāts - pārējās telpās.
264. Kuģi apgādā ar vismaz diviem rezerves ugunsdzēsības aparātiem, lai, izlietojot jebkura ugunsdzēsības aparāta pildījumu, būtu iespēja aparātu aizstāt ar tāda paša veida un tilpuma ugunsdzēsības aparātu.
265. Ja mašīntelpas ir aprīkotas ar katliem, kas kurināmi ar degvielu, degvielas nostādināšanas tvertnēm un cita veida degvielas sistēmām, šīs mašīntelpas nodrošina ar stacionārām ugunsdzēsības sistēmām saskaņā ar SOLAS konvencijas prasībām. Stacionārās ugunsdzēsības sistēmas vietā papildus šo noteikumu 263.punktā minētajam ugunsdzēsības aprīkojumam var uzstādīt vienu pārnēsājamu degvielas ugunsgrēku dzēšanai paredzētu ugunsdzēsības aparātu uz katriem 74,6 kW dzinēju kopējās jaudas vai divus pārnēsājamus degvielas ugunsgrēka dzēšanai paredzētus ugunsdzēsības aparātus kopā ar vienu pārnēsājamu putu ugunsdzēsības aparātu (tilpums - 45 litri) vai vienu pārnēsājamu ogļskābās gāzes ugunsdzēsības aparātu (ietilpība - 16 kg).
266. Ar degvielu kurināma katla tuvumā novieto ugunsdzēsības pārklāju.
267. Kambīzē viegli pieejamā vietā novieto ugunsdzēsības pārklāju.
268. Ja kuģa bruto tilpība ir 500 un lielāka, ugunsdzēsības aprīkojumam piemēro SOLAS konvencijas prasības.
10. Radioaprīkojums un navigācijas aprīkojums
10.1. Vispārīgie jautājumi
269. Radioaprīkojums un navigācijas aprīkojums uz atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, atbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par kuģu radioaprīkojumu un navigācijas aprīkojumu.
270. Radioaprīkojums uz atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir 24 metri un mazāks, nodrošina šādu funkciju veikšanu:

270.1. pārraidīt avārijas ziņojumus uz krastu, izmantojot divus dažādus neatkarīgus līdzekļus, kas atbilst atšķirīgam radiosakaru tipam;

270.2. saņemt no krasta pārraidītos avārijas ziņojumus;

270.3. pārraidīt un saņemt avārijas ziņojumus no kuģiem;

270.4. pārraidīt un saņemt meklēšanas un glābšanas koordinācijas informāciju;

270.5. pārraidīt un saņemt informāciju notikuma vietā;

270.6. pārraidīt un saņemt drošības informāciju jūrā;

270.7. nodrošināt vispārējas nozīmes radiosakarus ar krasta radiosis­tēmām vai tīkliem;

270.8. nodrošināt divpusējus sakarus (stūres mājas sakarus ar cita kuģa stūres māju).
271. Ņemot vērā šo noteikumu 270.punktu, katru atpūtas kuģi atbilstoši šo noteikumu prasībām aprīko ar radioiekārtām, kas piemērotas jūras rajonam vai rajoniem, kuros kuģis atradīsies paredzētā brauciena laikā.
272. Katra radioiekārta ir:

272.1. izvietota tā, lai mehāniskas, elektriskas vai citas izcelsmes kaitīgas ietekmes neietekmē tās pareizu lietošanu, ir nodrošināta elektromagnētiskā saderība un novērsta kaitīga mijiedarbība ar citu aprīkojumu un sistēmām;

272.2. izvietota tā, lai nodrošinātu visaugstāko drošības pakāpi un operatīvo pieejamību;

272.3. aizsargāta pret ūdens, temperatūras un citu nelabvēlīgu vides apstākļu iedarbību;

272.4. apgādāta ar drošu, pastāvīgi nostiprinātu elektrisko apgaismojumu, kas nav atkarīgs no galvenā elektroenerģijas avota un avārijas elektroenerģijas avota, un nodrošina piemērotu apgaismojumu, strādājot ar radiovadības ierīcēm;

272.5. skaidri apzīmēta ar izsaukuma signālu, kuģa stacijas identifikatoru un citiem kodiem, kas nepieciešami, izmantojot radioiekārtu.
273. Katru A un B kategorijas atpūtas kuģi aprīko ar:

273.1. ultraīsviļņu radioiekārtu, kas nodrošina D klases ciparu selektīvā izsau­kuma (turpmāk - DSC) sistēmas (sakaru veids, kur izsaukumam izmanto kodu paketes, kas ļauj radiostacijai nodibināt sakarus un noraidīt informāciju citai stacijai vai staciju grupai) ziņojuma noraidīšanu 156,525 MHz frekvencē (70.kanāls) ar iespēju nosūtīt avārijas ziņojumu 70.kanālā no kuģa vadības vietas;

273.2. vismaz vienu pārnēsājamu šļakatdrošu (ūdens, no jebkuras puses nokļūstot uz ierīces virsmas, nerada ierīces bojājumus) ultraīsviļņu radiostaciju. Ja kuģis ir aprīkots ar vairāk nekā vienu glābšanas plostu, jānodrošina glābšanas plostu skaitam atbilstošs (vai lielāks) pārnēsājamo radiostaciju skaits;

273.3. vidējo viļņu un īsviļņu (MF/HF) radioiekārtu, kas noraida un saņem avārijas un drošības signālus, izmantojot DSC un radiotelefoniju 2182 kHz frekvencē (B kategorijas atpūtas kuģus var neaprīkot);

273.4. jūras satelītsakaru iekārtām (šo noteikumu 273.3.apakšpunktā minētās radioiekārtas vietā vai paralēli tai), kas var:

273.4.1. nosūtīt un saņemt avārijas izsau­kumus;

273.4.2. nodrošināt dežūru avārijas trauksmes ziņojumiem, kas raidīti no krasta uz kuģi, ieskaitot tādus, kas adresēti noteiktiem ģeogrāfiskiem rajoniem;

273.5. uztvērēju, kas automātiski saņem jūras drošības informāciju 518 kHz frekvencē, izmantojot šaurjoslas tiešās drukas telegrāfiju (turpmāk - NAVTEX uztvērējs);

273.6. avārijas radioboju (turpmāk - EPIRB) (B kategorijas atpūtas kuģus, kuri nav paredzēti komercdarbībai, var neaprīkot), kas:

273.6.1. noraida avārijas ziņojumu, izmantojot satelītu sistēmu, kas darbojas 406 MHz frekvencē;

273.6.2. ir nostiprināta viegli sasniedzamā vietā;

273.6.3. ir aktivizējama un viegli pārvietojama (viens cilvēks to var aiznest līdz glābšanas līdzeklim);

273.6.4. brīvi uzpeld.
274. EPIRB testē atbilstoši ražotāja instrukcijai (sagatavojot ekspluatācijai un vēlāk vismaz reizi gadā).
275. Katru C kategorijas atpūtas kuģi:

275.1. aprīko ar ultraīsviļņu radioiekārtu, kas nodrošina DSC sistēmas ziņojuma noraidīšanu 156,525 MHz frekvencē (70.kanāls) ar iespēju nosūtīt avārijas ziņojumu 70.kanālā no kuģa vadības vietas (tikai atpūtai paredzētus atpūtas kuģus var neaprīkot);

275.2. aprīko ar vismaz vienu pārnēsājamu šļakatdrošu ultraīsviļņu radiostaciju;

275.3. ieteicams aprīkot ar vidējo un īso viļņu (MF/HF) radioiekārtu, kas pārraida un saņem avārijas un drošības signālus, izmantojot DSC un radiotelefoniju 2182 kHz frekvencē;

275.4. ieteicams aprīkot ar NAVTEX uztvērēju.
276. Šo noteikumu 275.3.apakšpunktā minētās radioiekārtas vietā vai paralēli tai drīkst izmantot jūras satelītsakaru ierīces, kas var:

276.1. nosūtīt un saņemt avārijas izsau­kumus;

276.2. nodrošināt dežūru avārijas trauksmes ziņojumiem, kas raidīti no krasta uz kuģi, ieskaitot tādus, kas adresēti noteiktiem ģeogrāfiskiem rajoniem.
277. Katru D kategorijas atpūtas kuģi aprīko ar vismaz vienu pārnēsājamu šļakatdrošu ultraīsviļņu radiostaciju, kas nodrošina avārijas un drošības signālu noraidīšanu un saņemšanu 156,800 MHz frekvencē (16.kanāls).
10.2. Radioaprīkojuma apkalpošana
278. Katrs kuģis, kas atrodas jūrā, drošības informācijas saņemšanai nodrošina radio dežūru atbilstošā frekvencē vai frekvencēs, kurās šī informācija raidīta atbilstošajam rajonam.
279. Laikā, kad kuģis atrodas jūrā, ir nodrošināta elektroenerģijas padeve radio aprīkojuma darbībai, kā arī iekārta rezerves elektroenerģijas avota uzlādēšanai.
280. Uz katra kuģa ir paredzēts rezerves elektroenerģijas avots (avoti) radio aprīkojumam, kas nodrošina avārijas un drošības radiosakarus, ja galvenais elektroenerģijas avots un avārijas elektroenerģijas avots nedarbojas. Rezerves elektroenerģijas avots (avoti) nodrošina attiecīgajam (kuģa aprīkojumam atbilstošam) jūras rajonam vai rajoniem piemērotas ultraīsviļņu radioiekārtas, vidējo un garo viļņu vai jūras satelītsakaru iekārtas darbību atbilstoši šo noteikumu prasībām un papildu slodžu darbību laikposmā, kas nav mazāks par sešām stundām.
281. Rezerves elektroenerģijas avots (avoti) darbojas neatkarīgi no kuģa energoiekārtas un elektrotīkla.
282. Aprīkojumam, kas minēts šajos noteikumos un ražots Eiropas Savienības dalībvalstīs vai citās valstīs un ko paredzēts izplatīt Eiropas Savienības dalībvalstīs, ir atbilstības sertifikāts saskaņā ar prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par jūras kuģu aprīkojumu.
10.3. Radara atstarotājs
283. Atpūtas kuģi ir aprīkoti ar pasīvu radara atstarotāju (radara atstarotājs bez enerģijas avota).
284. Radara atstarotājam piemēro standarta LVS EN ISO 8729:2000 "Kuģi un kuģniecības aprīkojums - Kuģa eholotes iekārta" prasības. Oktaedra formas radara atstarotāja minimālais izmērs pa diagonāli ir 456 mm. Radariem, kuri nav oktaedra formas, ir dokumentāri apstiprināta atstarošanas spēja, ne mazāka par 10 m2. Minimālais efektīvais augstums virs ūdens ir 4,0 m.
10.4. Navigācijas ugunis un signāli
285. Navigācijas ugunis uzstāda atbilstoši COLREG konvencijas prasībām.
286. A, B, C un D kategorijas atpūtas kuģus, kuru korpusa garums ir lielāks par 12 metriem, aprīko ar skaņas signālu (miglas tauri). Pārējiem atpūtas kuģiem skaņas signāla vietā var izmantot citas ierīces efektīvas skaņas radīšanai.
287. Ja konstruktīvi nav iespējams precīzi izpildīt šo noteikumu 286.punktā noteiktās prasības, izmanto citas ekvivalentas iekārtas, tās iepriekš saskaņojot ar inspekciju.
288. Atpūtas kuģus, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, aprīko ar dienas gaismas signalizācijas lampu, ko darbina neatkarīgs strāvas avots.
289. Atpūtas kuģus, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, aprīko ar stacionāru vai pārnēsājamu prožektoru, ko izmanto pār bortu pārkritušu cilvēku meklēšanai un glābšanas operācijām.
10.5. Navigācijas iekārtas
290. Atpūtas kuģu navigācijas aprīkojums atbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par kuģu radioaprīkojumu un navigācijas aprīkojumu. Atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir 24 metri un mazāks, šā punkta nosacījumus piemēro iespēju robežās.
291. Atpūtas kuģi, kura korpusa garums ir 24 metri un mazāks, aprīko vismaz ar:

291.1. magnētisko kompasu;

291.2. navigācijas kartēm, uguņu grāmatām un stūrmaņa instrumentiem;

291.3. eholoti vai rokas loti.
292. A un B kategorijas atpūtas kuģus aprīko ar lagu vai citu noietās distances mērīšanas instrumentu.
293. A kategorijas atpūtas kuģu kapteiņiem navigācijas sistēmu dublēšanai ieteicams nodrošināt uz kuģa sekstantu, tabulas un precīza laika pulksteni.
11. Enkurs un enkurtauvas
294. Atpūtas kuģi aprīko ar atbilstošu enkurošanās aprīkojumu saskaņā ar inspekcijas vai atzītas organizācijas prasībām.
295. Visus atpūtas kuģus, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, un A un B kategorijas atpūtas kuģus, kuru korpusa garums ir 24 metri un mazāks, aprīko ar vismaz diviem enkuriem, no kuriem viens vienmēr ir gatavs lietošanai. Enkura iekārtu darbina no avārijas enerģijas avota vai manuāli.
296. C un D kategorijas atpūtas kuģus, kuru korpusa garums ir 24 metri un mazāks, aprīko ar vienu enkuru.
12. Dzīvojamās un sanitārās telpas
297. Sadzīves apstākļi uz atpūtas kuģiem atbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par kuģu drošību.
298. Atpūtas kuģi, kura korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, un A kategorijas atpūtas kuģi, kura korpusa garums ir 24 metri un mazāks, aprīko ar stacionārām tualetēm.
299. B, C un D kategorijas atpūtas kuģus ar galveno klāju aprīko ar stacionārām vai pārvietojamām tualetēm.
300. Atpūtas kuģus, kuros nav ierīkota bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārta, aprīko ar notekūdeņu uzkrāšanas tvertni.
301. Atpūtas kuģus aprīko ar stacionāri uzstādītu dzeramā ūdens sūkni un tvertnēm, kas nodrošina:

301.1. ūdens krājumu sadalīšanu vismaz trijos atsevišķos nodalījumos - A kategorijas kuģiem;

301.2. ūdens krājumu sadalīšanu vismaz divos atsevišķos nodalījumos - B kategorijas kuģiem.
302. A kategorijas kuģiem, izejot no ostas, ir vismaz šādi dzeramā ūdens krājumi:

302.1. deviņi litri katrai personai uz 1000 jūdzēm - ja nav ūdens iztvaikotāja;

302.2. trīs litri katrai personai uz 1000 jūdzēm - ja ir ūdens iztvaikotājs.
303. Uz B kategorijas kuģiem ir ne mazāk kā deviņi litri dzeramā ūdens atsevišķā cieši noslēgtā tvertnē avārijas gadījumiem.
13. Dokumenti, kas atrodas uz atpūtas kuģa
304. Uz atpūtas kuģa atrodas:

304.1. kuģošanas spējas apliecība ar pielikumu - uz visiem komercdarbībai izmantojamiem atpūtas kuģiem atbilstoši šo noteikumu prasībām;

304.2. kravas zīmes apliecība - uz atpūtas kuģiem, uz kuriem attiecas LL 66 konvencija, atbilstoši šīs konvencijas prasībām;

304.3. tilpības apliecība - uz atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par kuģu tilpību;

304.4. glābšanas līdzekļu derīguma termiņu apliecinoši dokumenti;

304.5. dzinēja starptautiskais gaisa aizsardzības sertifikāts vai atbilstības sertifikāts atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par atpūtas kuģu būvniecību, - dzinējiem, kurus paredzēts uzstādīt uz kuģiem vai kuri pārbūvēti pēc 2000.gada 1.janvāra un kuru jauda ir 130 kW vai lielāka;

304.6. Valsts elektronisko sakaru direkcijas izsniegta kuģa radiostacijas atļauja;

304.7. EPIRB reģistrācijas karte, ja kuģis ir aprīkots ar avārijas radioboju.
14. Noslēguma jautājumi
305. Šo noteikumu 8.punkts stājas spēkā 2008.gada 1.maijā.
306. Šo noteikumu 3.2., 3.3., 3.15. un 3.23.apakšpunktā un 42.punktā minētā prasība par atbilstību standarta prasībām stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.
307. Šo noteikumu 46., 53., 54., 73., 76., 146., 222. un 284.punkts stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.
Ministru prezidents I.Godmanis

Satiksmes ministra vietā - bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks
1.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 25.marta noteikumiem Nr.201

KN201P1_PAGE_01.JPG (81555 bytes)

KN201P1_PAGE_03.JPG (17379 bytes)

KN201P1_PAGE_04.JPG (82675 bytes)

KN201P1_PAGE_05.JPG (91851 bytes)

KN201P1_PAGE_06.JPG (91043 bytes)

KN201P1_PAGE_07.JPG (101040 bytes)

KN201P1_PAGE_08.JPG (83966 bytes)

KN201P1_PAGE_09.JPG (124815 bytes)

KN201P1_PAGE_10.JPG (61798 bytes)

Satiksmes ministra vietā - bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks
2.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 25.marta noteikumiem Nr.201
Pastāvīgās sānsveres leņķis
KN201P2.JPG (62317 bytes)
Satiksmes ministra vietā - bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks
3.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 25.marta noteikumiem Nr.201
Satiksmes ministra vietā - bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks
4.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 25.marta noteikumiem Nr.201
Glābšanas aprīkojums

Nr.
p.k.

Aprīkojums

Kuģa izmērs

C un D kategorija

A un B kategorija

> 24 m

> 24 m < 500 GT

> 85m

1.

Glābšanas laivas

-

-

-

2.

Glābšanas plosti

3.

Glābšanas vestes

4.

Hidrotērpi

5.

Glābšanas riņķi (kopā)

4

4

8

8

6.

Glābšanas riņķi ar gaismas signālu

2

2

2

2

7.

Glābšanas riņķi ar peldošu līni

2

2

2

2

8.

Līnmetēji

1

1

1

1

9.

Izpletņraķetes

6

6

12

12

10.

Vispārējās trauksmes signālierīces

11.

Apgaismojums

12.

Plakāti un zīmes, kas norāda glābšanas līdzekļu atrašanās vietu, un to lietošanas instrukcijas

13.

Mācību instrukcijas

14.

Aprīkojuma apkopes instrukcija

Satiksmes ministra vietā - bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!