• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2008. gada 25. marta noteikumi Nr. 195 "Mašīnu drošības noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.03.2008., Nr. 49 https://www.vestnesis.lv/ta/id/173016-masinu-drosibas-noteikumi

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.201

Noteikumi par atpūtas kuģu drošību

Vēl šajā numurā

28.03.2008., Nr. 49

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 195

Pieņemts: 25.03.2008.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ministru kabineta noteikumi Nr.195

Rīgā 2008.gada 25.martā (prot. Nr.19 10.§)

Mašīnu drošības noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7.pantu

 

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. celšanas palīgierīce – sastāvdaļa vai iekārta, kas nav tieši piestiprināta celšanas mašīnai, paredzēta kravas noturēšanai un ir novietota starp mašīnu un kravu vai tieši virs kravas vai arī veido ar kravu vienotu veselumu un tiek laista tirgū kā atsevišķa ierīce;

1.2. daļēji komplektēta mašīna – mehānismu komplekss, kas nespēj veikt konkrētu uzdevumu kā atsevišķa ierīce (piemēram, piedziņas sistēma) un kuru ir paredzēts iekļaut citā mašīnā vai daļēji komplektētā mašīnā vai iekārtā, tādējādi veidojot mašīnu, uz kuru attiecas šo noteikumu prasības;

1.3. drošības sastāvdaļa – apgrozībā laižama sastāvdaļa, atsevišķa ierīce, kuras funkcija ir drošības garantēšana un kuras defekts vai darbības traucējumi apdraud personu drošību. Ja attiecīgās drošības sastāvdaļas trūkst vai tā ir aiz­vietota ar citu sastāvdaļu, attiecīgā mašīna nezaudē darbspēju;

1.4. ķēdes, troses un saites – detaļas, kas projektētas un izgatavotas celšanai kā celšanas mašīnu vai celšanas palīgierīču daļa;

1.5. laist tirgū – šo noteikumu izpratnē mašīnu vai daļēji komplektētu mašīnu pirmo reizi darīt pieejamu Eiropas Kopienā, lai to izplatītu vai lietotu pret atlīdzību vai bez atlīdzības;

1.6. nodot lietošanā šo noteikumu prasībām atbilstošas mašīnas pirmo reizi lietot Eiropas Kopienā saskaņā ar mašīnas paredzēto lietojumu;

1.7. noņemama mehāniskas pārvades ierīce – noņemama sastāvdaļa jau­das pārvadei starp pašgājēju mašīnu vai traktoru ar citu mašīnu. Minētā sastāvdaļa atrodas aiz pirmā stacionārā gultņa un, ja tā tiek laista apgrozībā kopā ar aizsargu, uzskatāma par vienu preci;

1.8. pilnvarotais pārstāvis – šo noteikumu izpratnē jebkura Eiropas Ko­pienā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kas no ražotāja saņēmusi rakstisku pilnvaru viņa vārdā veikt visus pienākumus un formalitātes vai kādu to daļu atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām;

1.9. ražotājs – šo noteikumu izpratnē jebkura fiziska vai juridiska persona, kas projektē vai izgatavo šo noteikumu prasībām atbilstošu mašīnu vai daļēji komplektētu mašīnu, uzņemoties atbildību par tās atbilstību šo noteikumu prasībām, laižot to apgrozībā ar savu nosaukumu vai preču zīmi vai uzsākot tās lietošanu pašu vajadzībām. Ja minētā ražotāja nav, par ražotāju uzskatāma jeb­kura fiziska vai juridiska persona, kas mašīnu vai daļēji komplektētu mašīnu laiž tirgū vai uzsāk mašīnas lietošanu;

1.10. savstarpēji maināma iekārta – ierīce, kas nav darbarīks un kuru mašīnai vai traktoram pēc tās lietošanas uzsākšanas var uzmontēt pats operators, lai izmainītu mašīnas lietošanas funkciju vai piešķirtu jaunu lietošanas funkciju.

2. Noteikumi nosaka būtiskās drošības un nekaitīguma prasības mašīnām, savstarpēji maināmām iekārtām, drošības sastāvdaļām, celšanas palīgierīcēm, ķēdēm, trosēm un saitēm, noņemamām mehāniskām pārvades ierīcēm un daļēji komplektētām mašīnām, kā arī šo prasību ievērošanas uzraudzības mehānismu.

3. Mašīna ir jebkura ierīce vai mehānisms, kas atbilst vienam no šādiem definējumiem:

3.1. īpašam lietojumam paredzētu savienotu detaļu vai sastāvdaļu (no kurām vismaz viena kustas) komplekss, kas aprīkots vai ko paredzēts aprīkot ar tādu piedziņas sistēmu, kurā tieši netiek lietots cilvēka vai dzīvnieka spēks;

3.2. šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētais komplekss, kurā trūkst sastāvdaļu, kas nepieciešamas, lai to nostiprinātu uz vietas vai pieslēgtu ener­ģijas un piedziņas avotiem;

3.3. šo noteikumu 3.1. un 3.2.apakšpunktā minētais komplekss, kas gatavs uzstādīšanai un var darboties attiecīgajā stāvoklī tikai tad, ja tas ir uzstādīts uz transportlīdzekļa vai ierīkots ēkā vai konstrukcijā;

3.4. komplekss, kas sastāv no šo noteikumu 3.1., 3.2. un 3.3.apakšpunktā minētajām mašīnām vai daļēji komplektētām mašīnām, kuras, lai sasniegtu attiecīgu mērķi, ir sakārtotas un vadītas tā, lai tās darbotos kā vienots mehā­nisms;

3.5. savienotu detaļu vai sastāvdaļu komplekss, kurā vismaz viena sa­vienotā detaļa vai sastāvdaļa kustas, kura vienīgais enerģijas avots ir tieši lietots cilvēka spēks un kurš paredzēts kravas vai cilvēku pacelšanai.

4. Noteikumi neattiecas uz:

4.1. drošības sastāvdaļām, kuras piegādā mašīnas ražotājs kā rezerves daļu paša ražotajai mašīnai, lai nomainītu identisko sastāvdaļu;

4.2. specifiskām iekārtām, kuras lieto izklaides vai atrakciju parkos;

4.3. mašīnām, kas īpaši konstruētas vai izmantojamas kodoliekārtās, kuras avārijas gadījumā var radīt radioaktīvu vielu noplūdi;

4.4. ieročiem (tai skaitā šaujamieročiem);

4.5. šādiem transportlīdzekļiem:

4.5.1. lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamiem traktoriem, kuru atbilstības novērtēšana noteikta normatīvajos aktos par lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā izmantojamo traktoru, piekabju un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu (izņemot mašīnas, kas uzstādītas uz šiem transportlīdzekļiem);

4.5.2. transportlīdzekļiem, mehāniskiem transportlīdzekļiem un to pieka­bēm, kuru atbilstības novērtēšana noteikta normatīvajos aktos par riteņu trans­portlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu (izņemot mašīnas, kas uz­stādītas uz šiem transportlīdzekļiem);

4.5.3. transportlīdzekļiem, kas paredzēti vienīgi dalībai sacīkstēs;

4.5.4. transportlīdzekļiem, kas paredzēti pārvadāšanai pa sliežu ceļiem, ūdensceļiem vai gaisa ceļiem (izņemot mašīnas, kas uzstādītas uz šiem trans­portlīdzekļiem);

4.6. jūras kuģiem un mobilajām jūras platformām, un mašīnām, kas uzstādītas uz kuģiem vai jūras platformām;

4.7. mašīnām, kuras ir speciāli projektētas un izgatavotas policijai un mi­litārām vajadzībām;

4.8. mašīnām, kuras ir speciāli projektētas un izgatavotas izpētes vaja­dzībām pagaidu lietošanai laboratorijās;

4.9. celšanas ierīcēm kalnrūpniecības vai rūdas ieguves šahtās;

4.10. mašīnām, ko izmanto aktieru pārvietošanai izrāžu laikā;

4.11. elektriskiem un elektroniskiem izstrādājumiem, uz kuriem attiecas normatīvo aktu prasības par iekārtu elektrodrošību:

4.11.1. mājsaimniecības precēm (kas paredzētas sadzīves lietojumam);

4.11.2. audiovizuālam aprīkojumam;

4.11.3. informācijas tehnoloģiju iekārtām;

4.11.4. biroja iekārtām;

4.11.5. zemsprieguma sadales ierīcēm un vadības ierīcēm;

4.11.6. elektromotoriem;

4.12. šādiem mehānismiem augstsprieguma iekārtās:

4.12.1. sadales iekārtām un vadības mehānismiem;

4.12.2. transformatoriem.

5. Šajos noteikumos noteiktās prasības attiecas uz jebkuru šo noteikumu 3.punktā minēto ierīci vai mehānismu.

6. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" Eiropas Sa­vienības adaptējamo un publicējamo standartu sarakstu.

7. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" iesniedz pub­licēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to Latvijas nacionālo standartu statusā adaptēto harmonizēto standartu sarakstu, kurus piemēro šo noteikumu būtisko drošības un nekaitīguma prasību izpildei (turpmāk – piemērojamie standarti).

8. Šo noteikumu 2.punktā minēto iekārtu atbilstības novērtēšanu veic:

8.1. Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā (turpmāk – akreditācijas birojs) akreditētas institūcijas, par kuru akreditāciju Ekonomikas ministrija ir pub­licējusi paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (turpmāk – paziņotās insti­tūcijas), kas akreditētas atbilstoši standartam:

8.1.1. LVS EN 45011:2004 "Vispārīgās prasības institūcijām, kas nodar­bojas ar produktu sertifikācijas sistēmām", lai veiktu EK tipa pārbaudi;

8.1.2. LVS EN ISO/IEC 17021:2007 "Atbilstības novērtēšana. Prasības ins­ti­­tūcijām, kas nodrošina pārvaldības sistēmu auditu un sertifikā­ci­ju", lai veiktu vispārējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas novērtējumu; 

8.2. citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu paziņotās institūcijas, par kurām Ekonomikas ministrija publicējusi pa­ziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

9. Paziņotā institūcija atbilst šādām prasībām:

9.1. tās vadītājs un personāls, kas ir atbildīgs par atbilstības novērtēšanu un apliecināšanas procedūrām, nav pārbaudāmās mašīnas projektētājs, ražotājs, pie­gādātājs vai uzstādītājs, kā arī nepārstāv tādu organizāciju, kas veic kādu no minētajām darbībām. Šis aizliegums neliedz iespēju apmainīties ar tehnisko informāciju starp mašīnas ražotāju un paziņoto institūciju;

9.2. tās vadītājs un personāls, kas ir atbildīgs par atbilstības novērtēšanu un apliecināšanas procedūrām, nepiedalās mašīnas projektēšanā, izgatavošanā, tirdzniecībā vai uzturēšanā, kā arī nepārstāv tādu organizāciju, kas veic kādu no minētajām darbībām. Šis aizliegums neliedz iespēju apmainīties ar tehnisko informāciju starp mašīnas ražotāju un paziņoto institūciju;

9.3. tās personāls novērtēšanu un apliecināšanu veic profesionāli, god­prātīgi un tehniski kompetenti. Attiecīgais personāls ir brīvs no jebkādas ietek­mes (īpaši finansiālas), kas var iespaidot lēmuma pieņemšanu vai pārbaudes rezultātus (īpaši attiecībā uz personām vai organizācijām, kam ir svarīgi novēr­tēšanas rezultāti);

9.4. tās rīcībā ir atbilstošs personāls un tehniskais aprīkojums tehnisko un administratīvo uzdevumu veikšanai, kas saistīti ar pārbaužu un uzraudzības procedūrām;

9.5. tās personāls, kas atbild par pārbaudēm:

9.5.1. ir tehniski un profesionāli labi apmācīts;

9.5.2. pārzina pārbaudes procedūras, un tam ir pieredze šo procedūru veik­šanā;

9.5.3. prot noformēt tehniskos pierakstus, ziņojumus un sertifikātus, kas nepieciešami veikto testu autentiskuma apstiprināšanā;

9.6. tā garantē personāla objektivitāti. Personāla atalgojums nedrīkst būt atkarīgs no pārbaužu vai testu daudzuma un rezultātiem;

9.7. tā nodrošina savas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu attiecībā uz darbībām, ko tā ir tiesīga veikt;

9.8. tās personāls ievēro konfidencialitāti par informāciju, ko tas ieguvis, veicot pārbaudes, izņemot informāciju, ko sniedz valsts uzraudzības un kontro­les iestādēm, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mašīnu drošību veic mašīnu uzraudzību un kontroli;

9.9. tā tieši vai ar pārstāvju starpniecību piedalās Eiropas Savienības paziņoto institūciju koordinēšanā un standartizācijas aktivitātēs saistībā ar šo noteikumu izpildi.

10. Ekonomikas ministrija informē Eiropas Komisiju un pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis par paziņotajām institūcijām, kurām tiek piešķirtas tie­sības novērtēt mašīnu atbilstību šo noteikumu prasībām. Informācijā min kon­krētas atbilstības novērtēšanas procedūras un mašīnu veidus, kuru atbilstības no­vērtēšanai šīs institūcijas tiek pilnvarotas, kā arī šo institūciju identifikācijas nu­murus, kurus tām ir piešķīrusi Eiropas Komisija (turpmāk – institūcijas identi­fikācijas numurs). Ekonomikas ministrija informāciju par paziņoto institūciju publicē arī laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

11. Ekonomikas ministrija atsauc tiesības paziņotajai institūcijai novērtēt mašīnu atbilstību šo noteikumu prasībām un par to nekavējoties informē Eiropas Komisiju un citas Eiropas Savienības dalībvalstis, ja:

11.1. Ekonomikas ministrija saņem paziņojumu no akreditācijas biroja, ka paziņotā institūcija neatbilst šo noteikumu 9.punktā minētajām prasībām;

11.2. paziņotā institūcija pārtrauc komercdarbību saskaņā ar normatīva­jiem aktiem, kas reglamentē komercdarbības veikšanu.

2. Tirgus uzraudzība

12. Mašīnu tirgus uzraudzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas jomā) un Valsts būvinspekcija (komersantu darba vietās). Minētās institūcijas uzrauga un kontrolē, lai mašīnas tiek laistas tirgū vai nodotas lietošanā tad, ja tās atbilst šo noteikumu prasībām, neapdraud cilvēku un mājdzīvnieku veselību, īpašuma drošību, ir uz­stādītas, tiek uzturētas un lietotas paredzētajam nolūkam vai apstākļos, kurus var pamatoti paredzēt.

13. Daļēji komplektētu mašīnu tirgus uzraudzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas jomā). Minētā institūcija uzrauga un kontrolē, lai daļēji komplektētas mašīnas tiek laistas tirgū tad, ja tās atbilst šo noteikumu prasībām.

14. Pirms mašīnas laišanas tirgū vai nodošanas lietošanā ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis:

14.1. nodrošina, ka tā atbilst šo noteikumu 9.nodaļā minētajām būtiska­jām nekaitīguma un drošības prasībām;

14.2. nodrošina, ka ir pieejama šo noteikumu 5.1.apakšnodaļā minētā tehniskā doku­men­tācija;

14.3. pievieno visu šajos noteikumos noteikto informāciju;

14.4. nodrošina attiecīgo atbilstības novērtēšanas procedūru izpildi saska­ņā ar šo noteikumu 3.nodaļu;

14.5. sagatavo EK atbilstības deklarāciju saskaņā ar šo noteikumu 24.pun­ktu un nodrošina, lai tā būtu pievienota mašīnai;

14.6. piestiprina mašīnai CE marķējumu saskaņā ar šo noteikumu 8.no­daļu.

15. Daļēji komplektētai mašīnai ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis pie­vieno montāžas instrukciju un iekļaušanas deklarāciju, kamēr daļēji kom­plektētā mašīna nav iekļauta mašīnā. Pirms daļēji komplektētas mašīnas laišanas tirgū vai iekļaušanas mašīnā ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis:

15.1. nodrošina, ka ir sagatavota tehniskā dokumentācija saskaņā ar šo no­teikumu 5.2.apakšnodaļu;

15.2. nodrošina, ka ir sagatavota montāžas instrukcija saskaņā ar šo noteikumu 5.3.apakšnodaļu, un nodrošina, lai tā ir pievie­nota daļēji kom­plektētai mašīnai;

15.3. sagatavo iekļaušanas deklarāciju saskaņā ar šo noteikumu 26.punktu un nodrošina, lai tā ir pievienota daļēji komplektētai mašīnai.

16. Gadatirgos un izstādēs ir atļauts eksponēt mašīnas un daļēji kom­plektētas mašīnas, kuras neatbilst šo noteikumu prasībām, ja uz tām ir skaidri salasāma norāde par neatbilstību šo noteikumu prasībām un par to, ka tās netiks tirgotas līdz dienai, kamēr tiks nodrošināta mašīnas vai daļēji kom­plektētas mašīnas atbilstība šo noteikumu prasībām. Minēto pasākumu laikā mašīnu un daļēji komplektētu mašīnu demonstrācija pieļaujama, ja ievēro drošības pasākumus cilvēku aizsardzībai.

17. Ja tirgus uzraudzības iestādes konstatē, ka mašīnām, kas marķētas ar CE marķējumu, pievienota EK atbilstības deklarācija un tās lieto atbilstoši paredzētajiem mērķiem vai apstākļos, kurus var pamatoti paredzēt, tomēr var apdraudēt cilvēku un mājdzīvnieku veselību un drošību vai īpašuma drošību, tirgus uzraudzības iestādēm ir tiesības veikt atbilstošus pasākumus, lai izņemtu šādas mašīnas no tirgus un aizliegtu to lietošanas uzsākšanu vai ierobežotu to brīvu apriti.

18. Tirgus uzraudzības iestāde ziņo Ekonomikas ministrijai par:

18.1. jebkuru šo noteikumu 17.punktā minēto gadījumu – norāda, vai at­tiecīgā lēmuma iemesls ir:

18.1.1. šo noteikumu 9.nodaļā minēto būtisko nekaitīguma un drošības prasību neievērošana;

18.1.2. piemērojamo standartu nepareiza piemērošana;

18.1.3. trūkumi piemērojamos standartos;

18.2. apturētu vai anulētu EK tipa pārbaudes sertifikātu vai kvalitātes sis­tēmas apstiprinājumu vai EK tipa pārbaudes sertifikāta darbības ierobežojumu, ja nav ievērotas šajos notei­kumos noteiktās prasības.

19. Ekonomikas ministrija ziņo Eiropas Komisijai un citām Eiropas Sa­vienības dalībvalstīm par šo noteikumu 18.punktā minētajiem gadījumiem un veiktajiem pasākumiem.

3. Mašīnas atbilstības novērtēšana

20. Lai apliecinātu mašīnas atbilstību šo noteikumu prasībām, ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis piemēro vienu no šo noteikumu 21., 22. vai 23.punktā minētajām procedūrām, kas paredzētas atbilstības apliecināšanai.

21. Ja mašīna nav iekļauta šo noteikumu 1.pielikumā minētajā sarakstā, ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis:

21.1. sagatavo tehnisko dokumentāciju par katru konkrēto mašīnas tipu saskaņā ar šo noteikumu 5.1.apakšnodaļu;

21.2. ražošanas procesā nodrošina visu ražoto mašīnu at­bilstību šo noteikumu 5.1.apakšnodaļā minētajai tehniskajai dokumentācijai un šo noteikumu prasībām.

22. Ja mašīna ir iekļauta šo noteikumu 1.pielikumā minētajā sarakstā un to ražo saskaņā ar piemērojamo standartu prasībām, un šie standarti ietver visas būtiskās drošības un nekaitīguma prasības, kas attiecas uz konkrēto mašīnu, ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis piemēro vienu no šādām procedūrām (pēc izvēles):

22.1. šo noteikumu 21.punktā minēto procedūru;

22.2. šo noteikumu 6.nodaļā minēto EK tipa pārbaudi, ievērojot arī šo noteikumu 21.2.apakšpunktā minētās prasības;

22.3. šo noteikumu 7.nodaļā minēto vispārējo kvalitātes nodrošināšanas procedūru.

23. Ja mašīna ir iekļauta šo noteikumu 1.pielikumā minētajā sarakstā un to neražo saskaņā ar piemērojamo standartu prasībām vai tās ražošanā piemē­rojamo standartu prasības ievēro daļēji, vai arī šie standarti neietver visas būtiskās drošības un nekaitīguma prasības, kas attiecas uz konkrēto mašīnu, ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis piemēro vienu no šādām procedūrām (pēc izvēles):

23.1. šo noteikumu 6.nodaļā minēto EK tipa pārbaudi, ievērojot arī šo noteikumu 21.2.apakšpunktā minētās prasības;

23.2. šo noteikumu 7.nodaļā minēto vispārējo kvalitātes nodrošināšanas procedūru.

4. EK atbilstības deklarācija

24. Mašīnas EK atbilstības deklarāciju sagatavo attiecīgās valsts valodā vai vairākās Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Ja mašīnu ieved ievietošanai tirgū vai lietošanai Latvijā, ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis nodrošina EK atbil­stības deklarācijas tulkojumu latviešu valodā. EK atbilstības deklarāciju saga­tavo datorrakstā vai rokrakstā (drukātiem burtiem), un tajā iekļauj šādu infor­māciju:

24.1. ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja nosaukums un juridiskā adrese;

24.2. Latvijā vai Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētās, tehniskās dokumentācijas sagatavošanai pilnvarotās personas vārds, uzvārds un juridiskā ad­rese;

24.3. mašīnas apraksts un identifikācijas dati: nosaukums, modelis, tips, sērijas numurs un apzīmējums;

24.4. skaidri un nepārprotami formulēts apstiprinājums, ka mašīna at­bilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 17.maija Direktīvas 2006/42/EK par mašīnām, ar kuru groza direktīvu 95/16/EK (pārstrādāšana), pra­sībām, un atsauce uz citām Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī minētajām direktīvām, kurām atbilst attiecīgā mašīna;

24.5.  paziņotās institūcijas nosaukums, juridiskā adrese un institūcijas iden­tifikācijas numurs, kura veica EK tipa pārbaudi, kā arī EK tipa sertifikāta nu­murs (ja veikta EK tipa pārbaude saskaņā ar šo noteikumu 6.nodaļu);

24.6. tās paziņotās institūcijas nosaukums, juridiskā adrese un institūcijas identifikācijas numurs, kura apstiprināja vispārējo kvalitātes nodrošināšanas sistēmu (ja kvalitātes nodrošināšanas sistēma apstiprināta saskaņā ar šo noteikumu 7.nodaļu);

24.7. norāde uz piemērojamiem standartiem (ja šādi standarti izmantoti);

24.8. norāde uz citiem izmantotajiem standartiem un specifikācijām (ja citi standarti un specifikācijas izmantotas);

24.9. EK atbilstības deklarācijas sagatavošanas vieta un datums;

24.10. attiecīgās personas paraksts un tā atšifrējums, kas ir tiesīga parakstīt EK atbilstības deklarāciju ražotāja vai tā pilnvarota pārstāvja vārdā.

25. Šo noteikumu 24.punktā noteiktā EK atbilstības deklarācija attiecas uz mašīnām tikai tajā stāvoklī, kādā tās laistas tirgū, un neattiecas uz sastāvdaļām, ko pievieno vēlāk, vai darbībām, ko veic gala ražotājs.

26. Daļēji komplektētas mašīnas iekļaušanas deklarāciju sagatavo dator­rakstā vai rokrakstā (drukātiem burtiem), un tajā iekļauj šādu informāciju:

26.1. daļēji komplektētās mašīnas ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja no­saukums un juridiskā adrese;

26.2. Latvijā vai Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētās, tehniskās do­kumentācijas sagatavošanai pilnvarotās personas vārds, uzvārds un juridiskā ad­rese;

26.3. daļēji komplektētās mašīnas apraksts un identifikācijas dati: no­saukums, modelis, tips, sērijas numurs un apzīmējums;

26.4. ziņas par to, kuras būtiskās drošības un nekaitīguma prasības piemē­rotas un ievērotas daļēji komplektētās mašīnas ražošanā, apliecinājums, ka ir sagata­vota attiecīga tehniskā dokumentācija un, ja nepieciešams, atsauce uz Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī minētajām direktīvām, kurām atbilst attiecīgā daļēji komplektētā mašīna;

26.5. apliecinājums, ka pēc tirgus uzraudzības iestāžu pamatota pieprasī­juma tiks iesniegta attiecīgā informācija par daļēji komplektēto mašīnu. Minētās informācijas sniegšana neskar daļēji komplektētās mašīnas ražotāja intelektuālā īpašuma tiesības;

26.6. paziņojums, ka nav uzsākama daļēji komplektētās mašīnas lieto­šana, kamēr par mašīnu, kurā daļēji komplektēta mašīna tiks iekļauta, nav saņemta EK atbilstības deklarācija saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajām pra­sībām;

26.7. iekļaušanas deklarācijas sagatavošanas vieta un datums;

26.8. attiecīgās personas paraksts un tā atšifrējums, kas ir tiesīga parakstīt deklarāciju ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja vārdā.

27. Mašīnas ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis saglabā EK atbilstības deklarāciju (oriģinālu) vismaz 10 gadus, sākot no pēdējās mašīnas ražošanas dienas. Daļēji komplektētas mašīnas ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis saglabā iekļaušanas deklarāciju vismaz 10 gadus, sākot no pēdējās daļēji komplektētās mašīnas ražošanas dienas.

5. Tehniskā dokumentācija

5.1. Mašīnas tehniskā dokumentācija

28. Mašīnas tehniskajā dokumentācijā apkopo infor­māciju par ma­šīnas kon­struk­ciju, izgatavošanu un lietošanu, un tā apliecina, ka mašīna atbilst šo noteikumu prasībām. Detalizētus rasējumus un citu specifisku informāciju par ražošanā lietotajiem pakārtotajiem mezgliem mašīnas tehniskajā dokumentācijā iekļauj tad, ja informācija par šādiem mezgliem ir nozīmīga pārbaužu veikšanā par atbilstību būtiskajām drošības un nekaitīguma prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību.

29. Mašīnas tehnisko dokumentāciju sagatavo ražotājs vai tā pilnvarotais pār­stāvis vienā vai vairākās Eiropas Savienības oficiālajās valodās (izņemot instruk­cijas, kuras sagatavo saskaņā ar šo noteikumu 191.1., 191.2., 191.3. un 191.4.apakšpunktu).

30. Mašīnas tehniskajā dokumentācijā iekļauj:

30.1. mašīnas vispārēju aprakstu;

30.2. mašīnas kopsalikuma rasējumus (ar vadības shēmām), kā arī attie­cīgus aprakstus un paskaidrojumus, lai izprastu mašīnas darbību;

30.3. pilnu detalizācijas rasējumu komplektu kopā ar aprēķinu datiem, testu rezultātiem, sertifikātiem, kas nepieciešami, lai pārbaudītu mašīnas atbilstību būtiskajām drošības un nekaitīguma prasībām;

30.4. dokumentāciju par veikto risku novērtējumu, kurā apkopotas šādas ziņas:

30.4.1. būtiskās drošības un nekaitīguma prasības, kas attiecas uz kon­krēto mašīnu;

30.4.2. aizsardzības pasākumi, kas ieviesti, lai novērstu apdraudējumus vai samazinātu risku, un, ja nepieciešams, norāde uz joprojām pastāvošu risku;

30.5. sarakstu par ražošanā lietotajiem piemē­rojamiem standartiem un citām tehniskajām specifikācijām (norāda attiecīgajos standartos noteiktās būtiskās drošības un nekaitīguma prasības);

30.6. tehniskos pārskatus, kuros iekļauj ražotāja vai ražotāja un pilnvarotā pārstāvja pieaicināto laboratoriju tehnisko mērījumu rezultātus;

30.7. šo noteikumu 191.punktā minētās instrukcijas (kopijas);

30.8. ņemot vērā mašīnas uzbūvi un komplektāciju:

30.8.1. daļēji komplektēto mašīnu iekļaušanas deklarācijas un to montāžas instrukciju saskaņā ar šo noteikumu 5.3.apakš­nodaļu;

30.8.2. citu mašīnā iebūvējamo mašīnu vai izstrādājumu EK atbilstības deklarācijas (kopijas);

30.8.3. mašīnas EK atbilstības deklarāciju (kopiju).

31. Ja mašīnas izgatavo sērijveidā, mašīnas tehniskajā dokumentācijā ie­kļauj to pasākumu aprakstu, ko ražotājs veicis, lai nodrošinātu mašīnu nemai­nīgu atbilstību šo noteikumu prasībām. Ražotājs veic nepieciešamo sastāv­daļu, aprīkojuma un komplektētas mašīnas izpēti, lai noteiktu, vai pēc attiecīgā projekta un konstrukcijas risinājuma ir iespējams ma­šīnu izgatavot un droši lietot.

32. Mašīnas tehnisko dokumentāciju saglabā, un tā ir pieejama tirgus uzraudzības iestādēm vismaz 10 gadus pēc pēdējās mašīnas izgatavošanas dienas vai, ja mašīnas ražo sērijveidā, no pēdējās vienības izgatavošanas dienas. Šo noteikumu 24.2.apakšpunktā minētā persona nodrošina mašīnas tehniskās dokumentācijas iesniegšanu tirgus uzraudzības iestādē termiņā, kas samērojams ar iekļaušanas deklarācijas sarežģītību.

33. Nepatiesas informācijas sniegšana tehniskajā dokumentācijā vai tās neiesniegšana tirgus uzraudzības iestādei šo noteikumu 32.punktā minētajā termiņā ir iemesls, lai apšaubītu mašīnas atbilstību šo noteikumu prasībām.

5.2. Daļēji komplektētas mašīnas tehniskā dokumentācija

34. Daļēji komplektētās mašīnas tehniskajā dokumentācijā ietver ziņas par tām būtiskajām drošības un nekaitīguma prasībām, kuras ir ievērotas, kā arī apkopo informāciju par daļēji komplektētas mašīnas konstrukciju, izgatavošanu un lietošanu. Detalizētus rasējumus un citu specifisku informāciju par ražošanā lietotajiem pakārtotajiem mezgliem mašīnas tehniskajā dokumentācijā iekļauj tad, ja informācija par šādiem mezgliem ir nozīmīga pārbaužu veikšanā par atbilstību būtiskajām drošības un nekaitīguma prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību.

35. Daļēji komplektētas mašīnas tehnisko dokumentāciju sagatavo ra­žotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis vienā vai vairākās Eiropas Savienības oficiālajās valodās.

36. Daļēji komplektētas mašīnas tehniskajā dokumentācijā iekļauj:

36.1. daļēji komplektētas mašīnas kopsalikuma rasējumus (ar vadības shēmām);

36.2. pilnu detalizācijas rasējumu komplektu kopā ar aprēķinu datiem, testu rezultātiem un sertifikātiem, kas nepieciešami, lai pārbaudītu daļēji kom­plektētas mašīnas atbilstību būtiskajām drošības un nekaitīguma prasībām;

36.3. dokumentāciju par veikto risku novērtējumu, kurā apkopotas šādas ziņas:

36.3.1. būtiskās drošības un nekaitīguma prasības, kas attiecas uz kon­krē­to daļēji komplektēto mašīnu;

36.3.2. aizsardzības pasākumi, kas ieviesti, lai novērstu ap­draudējumus vai samazinātu risku, un, ja nepieciešams, norāde uz joprojām pa­stā­vošu risku;

36.3.3. sarakstu par ražošanā lietotajiem piemē­rojamiem standartiem un citām tehniskajām specifikācijām (norāda attiecīgajos standartos noteiktās būtiskās drošības un nekaitīguma prasības);

36.3.4. tehniskos pārskatus, kuros iekļauj ražotāja vai ražotāja un pilnvarotā pārstāvja pieaicināto laboratoriju tehnisko mērījumu rezultātus;

36.3.5 montāžas instrukciju (kopiju).

37. Ja daļēji komplektētas mašīnas izgatavo sērijveidā, tehniskajā dokumentācijā iekļauj to pasākumu aprakstu, ko ražotājs veicis, lai nodrošinātu daļēji komplektētu mašīnu nemainīgu atbilstību šo noteikumu prasībām. Ražotājs veic nepieciešamo sastāv­daļu, aprīkojuma un daļēji komplektētas mašīnas izpēti, lai noteiktu, vai pēc attiecīgā projekta un konstrukcijas risinājuma ir iespējams daļēji komplektētu mašīnu samontēt un uzsākt lietošanu.

38. Daļēji komplektētas mašīnas tehnisko dokumentāciju saglabā, un tā ir pieejama tirgus uzraudzības iestādēm vismaz 10 gadus pēc pēdējās daļēji komplektētās mašīnas izgatavošanas dienas vai, ja daļēji komplektētas mašīnas ražo sērijveidā, no pēdējās vienības izgatavošanas dienas. Šo noteikumu 26.2.apakšpunktā minētā persona nodrošina daļēji komplektētas mašīnas tehniskās dokumentācijas iesniegšanu tirgus uzraudzības iestādē termiņā, kas samērojams ar daļēji komplektētas mašīnas iekļaušanas deklarācijas sarežģītību.

39. Nepatiesas informācijas sniegšana tehniskajā dokumentācijā vai tās neiesniegšana tirgus uzraudzības iestādei šo noteikumu 38.punktā minētajā termiņā ir iemesls, lai apšaubītu daļēji komplektētas mašīnas atbilstību šo noteikumu prasībām.

5.3. Daļēji komplektētu mašīnu montāžas instrukcija

40. Daļēji komplektētas mašīnas montāžas instrukcijā iekļauj tos nosacī­jumus, kurus ievēro, lai to pareizi iekļautu gala mašīnā, neapdraudot veselību un drošību.

41. Daļēji komplektētas mašīnas montāžas instrukciju sagatavo attiecīgajā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, kas atbilst attiecīgā mašīnu ražotāja vai pilnvarotā pārstāvja valsts valodai, kurš paredzējis daļēji komplektētu mašīnu iekļaut gala mašīnā.

6. EK tipa pārbaude

42. EK tipa pārbaude ir procedūras daļa, kurā paziņotā institūcija konstatē un apliecina, ka iesniegtais mašīnas paraugs atbilst šo noteikumu prasībām.

43. Ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis iesniedz pieteikumu EK tipa pār­baudei vienā no paziņotajām institūcijām. Pieteikumā iekļauj:

43.1. ziņas par ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja nosaukumu un juridisko adresi;

43.2. paziņojumu, ka šāds pieteikums nav iesniegts citā paziņotajā institūcijā;

43.3. šo noteikumu 5.1.apakšnodaļā minēto mašīnas tehnisko dokumen­tāciju.

44. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis nodod paziņotās institūcijas rīcībā mašīnas paraugu. Paziņotā institūcija (ja to pieprasa pārbaužu programma) var lūgt vairākus paraugus.

45. Paziņotā institūcija:

45.1. izvērtē mašīnas tehnisko dokumentāciju un pārbauda, vai paraugs ražots saskaņā ar šo dokumentāciju, kā arī nosaka tos elementus, kuri projektēti saskaņā ar piemērojamiem standartiem, un tos elementus, kuri nav projektēti saskaņā ar piemērojamiem standartiem;

45.2. veic apskates, mērījumus un testus vai nodrošina to veikšanu, lai pārliecinātos, vai pieņemtie risinājumi atbilst šo noteikumu būtiskajām drošības un nekaitīguma prasībām, ja piemērojamie standarti nav izmantoti;

45.3. ja piemērotie standarti ir izmantoti, veic piemērotas apskates, mērī­jumus un testus vai nodrošina to veikšanu, lai pārliecinātos, vai šie standarti faktiski ir piemēroti;

45.4. vienojas ar pieteikuma iesniedzēju par vietu, kur veiks pārbaudi, nepieciešamās apskates, mērījumus un testus, lai noteiktu, vai paraugs ražots sa­skaņā ar iesniegto tehnisko dokumentāciju.

46. Ja paraugs atbilst šo noteikumu prasībām, paziņotā institūcija noformē un izsniedz ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim EK tipa pārbaudes ser­tifikātu. Sertifikātā iekļauj ziņas par pārbaudes laikā izdarītajiem secinājumiem, attiecīgus atzinumus, lietošanas nosacījumus, kā arī ne­pie­cieša­mos aprakstus un rasējumus, lai noteiktu, kādam paraugam sertifikāts izsniegts.

47. Ražotājs un paziņotā institūcija uzglabā šo noteikumu 46.punktā minēto EK tipa pārbaudes ser­tifikātu (kopiju), tehnisko dokumentāciju un visus ar parauga pārbaudi saistītos dokumentus 15 gadus pēc sertifikāta izsniegšanas.

48. Ja paraugs neatbilst šo noteikumu prasībām, paziņotā institūcija atsaka pieteikuma iesniedzējam EK tipa pārbaudes sertifikāta izsniegšanu un pamato atteikuma iemeslu. Paziņotā institūcija par minēto lēmumu informē pieteikuma iesniedzēju, pārējās paziņotās institūcijas un Ekonomikas ministriju.

49. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis informē paziņoto institūciju par visām izmaiņām, ko tas veicis vai plāno veikt mašīnai, kurai atbilst pārbaudītais paraugs. Paziņotā institūcija pārbauda veiktos pārveidojumus un informē ražo­tāju vai tā pilnvaroto pārstāvi par parauga atbilstību šo noteikumu prasībām. Paziņotā institūcija, ja nepieciešams, izsniedz jaunu EK tipa pārbaudes sertifikātu.

50. Mašīnas ražotājs nodrošina konkrētās mašīnas atbilstību attiecīgajai modernizācijas pakāpei.

51. Paziņotajai institūcijai, kas izsniegusi EK tipa pārbaudes sertifikātu, ir pienākums pēc tirgus uzraudzības iestāžu un citu paziņoto institūciju pirmā pieprasījuma izsniegt EK tipa pārbaudes sertifikātu (kopiju), kā arī tirgus uz­raudzības iestādei pēc pamatota tās pieprasījuma – tehnisko dokumentāciju, pārbaužu aprakstus un testu rezultātus (kopijas).

52. Lietvedības dokumentus attiecībā uz parauga pārbaudes procedūrām noformē valsts valodā vai jebkurā citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, kas paziņotajai iestādei ir pieņemama.

53. Paziņotā institūcija atbild par izsniegtā EK tipa pārbaudes sertifikāta spēkā esību. Tā informē ražotāju par jebkādiem apstākļiem, kuri varētu ietekmēt sertifikāta derīgumu. Paziņotā institūcija atsauc tos sertifikātus, kas vairs nav derīgi.

54. Ražotājs ik pēc pieciem gadiem pieprasa paziņotajai institūcijai pārskatīt mašīnas atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām. Ja paziņotā institūcija konstatē mašīnas atbilstību, tā pagarina EK tipa pārbaudes sertifikāta derīguma termiņu uz nākamajiem pieciem gadiem.

55. Ja EK tipa pārbaudes sertifikāta derīguma termiņš netiek pagarināts, ražotājs pārtrauc laist tirgū konkrēto mašīnu.

7. Vispārējā kvalitātes nodrošināšana

56. Vispārējā kvalitātes nodrošināšanas sistēma (turpmāk – kvalitātes sistēma) nodrošina katras izgatavotās mašīnas atbilstību šo noteikumu prasībām. Visas ražotāja noteiktās prasības un specifikācijas par projektēšanu, izgata­vošanu, gala pārbaudēm un testiem ir dokumentētas sistemātiskā un sakārtotā veidā procedūru un rakstisku instrukciju formā. Dokumentācija par kvalitātes sistēmu sniedz vienotu pieeju ražošanas procesiem. Attiecīgajā dokumentācijā iekļauj šādu informāciju:

56.1. kvalitātes kritēriji, organizatoriskā struktūra un vadības atbildība, un pilnvaras saistībā ar mašīnu projektēšanu un kvalitāti;

56.2. projekta specifikācijas un piemērojamo standartu saraksts, kas tiks lietoti mašīnas projektēšanā, kā arī pasākumi, lai sasniegtu mašīnu atbilstību šo notei­kumu būtiskajām drošības un nekaitīguma prasībām, ja piemērojamos standartus nelieto visos mašīnas elementos;

56.3. metodes, kuras tiks lietotas projekta pārbaudei un novērtēšanai;

56.4. metodes, kas tiks lietotas ražošanas procesā, kvalitātes vadībā un no­drošināšanā;

56.5. metodes, kas tiks lietotas gala pārbaudēs un testēšanā pirms ražo­šanas, ražošanas laikā un pēc ražošanas, un minēto pārbaužu un testēšanu biežumu;

56.6. kvalitātes pieraksti;

56.7. uzraudzības līdzekļi, kas ieviesti, lai tiktu nodrošināta nepieciešamā mašīnu konstrukcija un kvalitāte, kā arī efektīva kvalitātes sistēmas darbība.

57. Ražotājs mašīnu projektēšanā, izgatavošanā, gala pārbaudēs un testēšanā nodrošina kvalitātes sistēmu, kas atbilst šo noteikumu 56.punktā minētajām prasībām.

58. Kvalitātes sistēmas elementi, kuri ir ieviesti un nodrošināti saskaņā ar piemērojamiem standartiem, atbilst šo noteikumu 56.punktā minētajām prasībām.

59. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis iesniedz pieteikumu paziņotajai institūcijai par kvalitātes sistēmas novērtēšanu. Pieteikumā iekļauj:

59.1. ziņas par ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja nosaukumu un juridisko adresi;

59.2. ziņas par mašīnu projektēšanas, izgatavošanas, gala pārbaudes, testēšanas un uzglabāšanas vietu;

59.3. mašīnas tehnisko dokumentāciju par katru mašīnas modeli, kuru tas ražo vai ir paredzējis ražot atbilstoši kvalitātes sistēmai;

59.4. kvalitātes sistēmas dokumentāciju;

59.5. apliecinājumu, ka citām paziņotajām institūcijām šāds pieteikums nav iesniegts.

60. Paziņotā institūcija organizē novērtēšanas grupu, kas veic kvalitātes sistēmas novērtēšanu ražotāja telpās, un minētā novērtēšanas grupa pārbauda:

60.1. vai kvalitātes sistēmas elementi atbilst šo noteikumu 56.punktā minētajām prasībām;

60.2. šo noteikumu 59.3.apakšpunktā minēto dokumentāciju, lai pārliecinātos par tās atbilstību šo noteikumu prasībām;

60.3. vai kvalitātes sistēma nodrošina tās ietvaros izgatavoto mašīnu atbilstību šajos noteikumos noteiktajām būtiskajām drošības un nekaitīguma prasībām.

61. Šo noteikumu 60.punktā minētajā novērtēšanas grupā iekļauj vismaz vienu speciālistu ar pieredzi attiecīgu mašīnu projektēšanā, izgatavošanas tehnoloģijās un novērtēšanā.

62. Paziņotā institūcija vērtējumu par kvalitātes sistēmas atbilstību šo noteikumu 60.punktā minētajām prasībām ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim sniedz rakstiski. Minētajā dokumentā iekļauj vērtējuma secinājumus un norādi par apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

63. Ražotājs apņemas izpildīt saistības, kas paredzētas apstiprinātajā kva­litātes sistēmā, un nodrošināt atbilstību šo noteikumu pra­sībām, kā arī apņemas informēt paziņoto institūciju par jebkādām plānotām izmaiņām apstiprinātajā kvalitātes sistēmā.

64. Ja ražotājs ir veicis plānotas izmaiņas apstiprinātajā kvalitātes sistēmā, paziņotā institūcija tās izvērtē un pieņem lēmumu, vai mainītā kvalitātes sistēma atbilst šo noteikumu 60.punktā minētajām prasībām vai nepieciešams atkārtots novērtējums. Vērtējumu paziņotā institūcija ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim sniedz rakstiski. Minētajā dokumentā iekļauj vērtējuma secinājumus.

65. Paziņotā institūcija pēc kvalitātes sistēmas apstiprināšanas veic regulāras uzraudzības vizītes mašīnu ražotnē, lai pārliecinātos, vai ražotājs ievēro šo noteikumu 63.punktā minētās saistības. Regulārās vizītēs triju gadu laikā izvērtē visu kvalitātes sistēmu.

66. Ražotājs nodrošina paziņotajai institūcijai piekļuvi mašīnu projektē­šanas, izgatavošanas, gala pārbaudes, testēšanas un uzglabāšanas vietām un pieeju šādai informācijai:

66.1. kvalitātes sistēmas dokumentācijai;

66.2. kvalitātes pierakstiem par mašīnu projektēšanu;

66.3. kvalitātes pierakstiem par mašīnu izgatavošanu.

67. Paziņotā institūcija papildus šo noteikumu 65.punktā minētajām uzraudzības vizītēm ir tiesīga veikt iepriekš nepieteiktus apmeklējumus ražotnē. Šādu apmeklējumu nepieciešamību un biežumu nosaka paziņotā institūcija, pamatojoties uz:

67.1. iepriekšējo uzraudzības vizīšu rezultātiem;

67.2. nepieciešamību novērtēt korektīvās darbības;

67.3. speciāliem nosacījumiem, ja tādi bija sistēmas apstiprināšanas laikā;

67.4. būtiskām izmaiņām ražošanas procesā, pasākumu vai metožu orga­nizācijā.

68. Šo noteikumu 67.punktā minēto nepieteikto apmeklējumu laikā paziņotā institūcija var veikt testus vai arī uzdot tādus veikt, lai pārliecinātos par kvalitātes sistēmas atbilstību šo noteikumu 56.punktā minētajām prasībām.

69. Paziņotā institūcija par uzraudzības vizītēm un nepieteiktajiem apmeklē­jumiem sagatavo novērtēšanas pārskatu, kuru iesniedz ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim. Pārskatā iekļauj vērtējuma secinājumus un testu rezultātus (ja tādi veikti).

70. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis nodrošina šo noteikumu 59.punktā minētās dokumentācijas un paziņotās institūcijas lēmumu un pārskatu saglabāšanu 10 gadus pēc pēdējās ražošanas dienas un minēto dokumentāciju uzrāda pēc tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma.

8. CE marķējums

71. CE marķējumu veido lielie burti "CE" (2.pielikums).

72. CE marķējumu novieto redzamā vietā, tas ir viegli salasāms un neizdzēšams.

73. Mašīnas aizliegts marķēt ar marķējumiem, zīmēm un uzrakstiem, ko trešās personas var sajaukt ar CE marķējumu pēc nozīmes vai formas. Mašīnu atļauts marķēt ar citām zīmēm un simboliem, ja tas nesamazina CE marķējuma redzamību, salasāmību un nozīmi.

74. Par neatbilstoši marķētu mašīnu uzskata:

74.1. ja CE marķējums piestiprināts saskaņā ar šo noteikumu prasībām uz izstrādājumiem, kas neatbilst šajos noteikumos noteiktajām būtiskajām drošības un nekaitīguma prasībām;

74.2. mašīnu bez CE marķējuma vai bez EK atbilstības deklarācijas;

74.3. mašīnas marķējumu, kas pēc nozīmes un formas līdzīgs CE marķē­jumam.

75. Ja tirgus uzraudzības iestādes konstatē, ka CE marķējums neatbilst šo noteikumu prasībām, ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja pienākums ir nodrošināt šā pārkāpuma novēršanu.

76. Ja šo noteikumu 75.punktā minētā neatbilstība netiek novērsta, tirgus uzraudzības iestādes veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu attiecīgās mašīnas laišanu tirgū vai izņemtu to no tirgus.

77. Ja uz mašīnu attiecināmi arī citi normatīvie akti, mašīnas atbilstību apliecina saskaņā ar attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un, marķējot mašīnu ar CE marķējumu, apliecina, ka visu attiecīgo normatīvo aktu prasības ir ievērotas.

9. Mašīnu būtiskās drošības un nekaitīguma prasības

9.1. Vispārīgās prasības

78. Mašīnu būtiskās drošības un nekaitīguma prasības, kas noteiktas šajā nodaļā, ir obligātas. Tomēr, ja esošās tehnoloģijas līmenis konkrētu mašīnu ražošanā neļauj sasniegt visus šajās prasībās izvirzītos mērķus, ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis mašīnu projektē un izgatavo tā, lai iepriekš izvirzītie mērķi pēc iespējas tiktu sasniegti.

79. Mašīnas projektē un konstruē tā, lai tās būtu piemērotas paredzētajām funkcijām un tās varētu darbināt, regulēt un apkopt, nepakļaujot cilvēkus ris­kam, ja šīs darbības veic paredzētajos apstākļos, ņemot vērā jebkuru paredzamu nepareizu lietošanu. Šādus pasākumus veic, lai novērstu jebkādu risku visā paredzamajā mašīnu kalpošanas laikā, tostarp transportēšanas, montāžas, de­montāžas, atslēgšanas un utilizācijas stadijā.

80. Izvēloties vispiemērotākās metodes, ražotājs vai viņa pilnvarotais pār­stāvis piemēro šādus principus:

80.1. cik iespējams, novērš vai samazina riskus, izstrādājot drošas ma­šī­nas kon­strukciju;

80.2. veic aizsargpasākumus pret riskiem, ko nevar novērst;

80.3. informē lietotājus par nenovērstajiem riskiem, par īpašas apmācības nepieciešamību, kā arī par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

81. Projektējot un konstruējot mašīnas un sagatavojot instrukcijas, ražo­tājs vai tā pilnvarotais pārstāvis pieļauj ne tikai mašīnu lietošanu paredzētajiem mērķiem, bet jebkuru pamatoti paredzamu nepareizu lietošanu.

82. Mašīnas projektē un konstruē tā, lai tās nevarētu lietot neparedzētiem mērķiem, ja to lietošana tādiem mērķiem nav droša. Ja nepieciešams, instruk­cijā informē, kā attiecīgās mašīnas nevajadzētu lietot.

83. Mašīnas projektē un konstruē, ņemot vērā ierobežojumus, kādiem pakļauta persona, kas uzstāda, darbina, regulē, apkopj, tīra, remontē vai pārvieto ma­šīnu (turpmāk – operators), lietojot nepieciešamos vai paredzamos indivi­duālos aizsardzības līdzekļus.

84. Mašīnas aprīko ar visu speciālo aprīkojumu un piederumiem, kas ne­pieciešami to regulēšanai, apkopei un drošai lietošanai.

85. Materiāli, ko lieto mašīnu konstrukcijā, vai izstrādājumi, ko lieto vai rada, tās ekspluatējot, neapdraud personu drošību vai veselību. Ja mašīnas darbina, lietojot šķidrumus, tās projektē un konstruē tā, lai nerastos risks uzpildīšanas, lietošanas, reģenerācijas vai iztukšošanas dēļ.

86. Mašīnas aprīko ar vietējo apgaismojumu, kas piemērots attiecīgajam darbam.

87. Mašīnas projektē un konstruē tā, lai nerastos iespējami traucējoši ēnu laukumi, kairinoši spilgta gaisma un bīstami stroboskopiski efekti uz kustīgajām daļām apgaismojuma dēļ.

88. Iekšējās daļas, kam bieži vajadzīga pārbaude un regulēšana, kā arī ap­kalpošanas zonas nodrošina ar piemērotu apgaismojumu.

89. Mašīna vai katra tās sastāvdaļa ir droši apkalpojama un transportē­jama, kā arī iepakota un konstruēta tā, ka to var droši glabāt, neradot bojājumus.

90. Mašīnas vai tās sastāvdaļu transportēšanas laikā nedrīkst būt pēkšņu kustību vai rasties apdraudējums to nestabilitātes dēļ, izņemot gadījumus, ja mašīnas vai tās sastāvdaļu lietošanas instrukcijā tas ir pieļauts.

91. Ja mašīnas vai tās atsevišķo sastāvdaļu svars, izmēri vai forma neļauj to pārvietot ar rokām, mašīna vai katra tās sastāvdaļa atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

91.1. tā ir aprīkota ar ierīcēm pacelšanas mehānisma pievienošanai;

91.2. tā konstruēta, lai to varētu aprīkot ar ierīcēm pacelšanas mehānisma pievienošanai;

91.3. tā ir tādas formas, ka to viegli var pievienot standarta pacelšanas mehānismiem.

92. Mašīna vai tās sastāvdaļa, kura darbināma manuāli (ar rokām), atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

92.1. tā ir viegli pārvietojama;

92.2. tā ir aprīkota tā, ka to var droši pacelt un pārvietot.

93. Bīstamu instrumentu vai mašīnu detaļu pārvietošanai (pat ja to svars nav liels) veic speciālus pasākumus.

94. Saskaņā ar paredzētajiem lietošanas apstākļiem līdz minimumam sa­mazina operatora diskomfortu, nogurumu un fizisko un psiholoģisko spriedzi, nodrošinot šādus ergonomiskos principus:

94.1. pietiekama izmēra telpa operatora ķermeņa daļu kustībām;

94.2. izvairīšanās no mašīnas monotona darba tempa;

94.3. izvairīšanās no ilgstošas koncentrēšanās;

94.4. cilvēka vai mašīnas saskares pielāgošana paredzamajiem operatoru fiziskajiem parametriem.

95. Darba zonas projektē un konstruē tā, lai izvairītos no jebkāda riska izplūdes gāzu vai skābekļa trūkuma dēļ.

96. Ja mašīna ir paredzēta lietošanai bīstamā vidē, kas rada risku operatora veselībai un drošībai, vai ja pati mašīna rada bīstamu vidi, veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu operatoram atbilstošus darba apstākļus, kas aizsargātu pret paredzamiem apdraudējumiem.

97. Ja iespējams, darba zonu nodrošina ar atbilstošu kabīni, kas pro­jektēta, konstruēta vai aprīkota atbilstoši šo noteikumu 95. un 96.punktā minē­tajām prasībām. Kabīnes izeja nodrošina strauju izkļūšanu no kabīnes. Avārijas izeju konstruē pretējā virzienā kabīnes izejai (ja tas ir iespējams).

98. Ja iespējams un darba apstākļi to atļauj, darba vietas, kas veido mašī­nu neatņemamu sastāvdaļu, konstruē tā, lai tajās var ierīkot sēdvietas.

99. Ja operatoram paredzēts mašīnas darbināšanas laikā sēdēt un darba zona ir mašīnas neatņemama sastāvdaļa, mašīnā iekārto sēdvietu.

100. Operatora sēdvieta dod viņam iespēju saglabāt stabilu stāvokli. Operators var pielāgot sēdekli un tā attālumu līdz vadības ierīcēm.

101. Ja mašīna ir pakļauta vibrācijai, sēdvieta tiek konstruēta tādā veidā, lai samazinātu operatora uztvertās vibrācijas līdz zemākajam līmenim, kāds ir pamatoti iespējams. Sēdvietas stiprinājumi iztur visu veidu slodzes, kādas ir paredzamas mašīnas lietošanas laikā. Ja operatora kājas neatrodas uz grīdas, mašīnu aprīko ar kāju balstiem, kas pārklāti ar neslidenu materiālu.

102. Vadības sistēmas projektē un konstruē tā, lai novērstu bīstamas situācijas:

102.1. tās iztur slodzi un ārējo faktoru iedarbību, kas rodas mašīnas paredzētajā lietojumā;

102.2. tās aprīkojums un programm­nodrošinājums nerada bīstamas situācijas;

102.3. kļūdas vadības sistēmas algoritmā nerada bīstamas situācijas;

102.4. kļūdas cilvēka rīcībā mašīnas paredzamajā lietošanā nerada bīstamas situācijas.

103. Vadības sistēmas projektēšanā un konstruēšanā nodrošina, ka:

103.1. mašīnu nav iespējams iedarbināt negaidīti;

103.2. mašīnas parametri nemainās nekontrolētā veidā, ja šādas izmaiņas rada bīstamas situācijas;

103.3. mašīnas darbības apturēšana nedrīkst kavēties, ja dota apturēšanas komanda;

103.4. nevienai mašīnas kustīgajai daļai vai mašīnas turētajai detaļai nav iespējams izkrist vai tikt izgrūstai;

103.5. automātiskā vai manuālā kustīgo daļu apturēšana nav traucēta;

103.6. aizsargierīces saglabā savu efektivitāti vai raida apturēšanas komandu;

103.7. ar drošību saistītās vadības sistēmas daļas saskaņotā veidā attiecas uz visu mašīnas vai daļēji komplektētās mašīnas kopumu.

104. Bezvadu vadības sistēma automātiski aptur mašīnas darbību, ja netiek saņemti pareizi vadības signāli (arī ja zūd signāls).

105. Vadības ierīces ir:

105.1. skaidri redzamas un saprotamas, kā arī marķētās ar piktogrammām (ja tas ir nepieciešams);

105.2. novietotas tā, lai tās būtu vadāmas droši un bez vilcināšanās;

105.3. konstruētas tā, lai tās atbilst piešķirtajai nozīmei;

105.4. novietotas ārpus jebkuras zonas mašīnas iekšpusē vai ap mašīnu, kurā cilvēka veselība un drošība var tikt apdraudēta (turpmāk – bīstama zona), izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams attiecībā uz noteiktām vadības ierī­cēm (piemēram, procesa apturēšana ārkārtas situācijās vai robotu vadības pultis);

105.5. novietotas tā, ka to darbība nerada papildu risku;

105.6. konstruētas vai aizsargātas tā, lai to vadība nebūtu iespējama bez ārējā spēka iedarbības;

105.7. ražotas tā, ka tās iztur neparedzētu spēku iedarbību, īpaši attiecībā uz mašīnas darbības apturēšanu ārkārtas situācijās.

106. Ja vadības ierīce ir projektēta un konstruēta tā, lai veiktu dažādas funkcijas, vadības funkcijām ir jābūt skaidri apzīmētām un, ja nepieciešams, īpaši izceltām.

107. Vadības ierīču izvietojums, pārvietošanās veids un iedarbināšanas pretestība atbilst izpildāmās darbības nolūkam, ņemot vērā ergonomikas principus.

108. Mašīnu apgādā ar drošai vadīšanai nepieciešamiem indikatoriem, kuri nolasāmi no mašīnas vadības vietas.

109. Galveno mašīnas vadības vietu konstruē tā, lai operators varētu pārliecināties, vai bīstamajās zonās neatrodas cilvēki, un lai mašīnu nevarētu iedarbināt, ja bīstamajā zonā atrodas cilvēks.

110. Ja šo noteikumu 109.punktā minētās prasības izpildīt nav iespējams, pirms mašīnas iedarbināšanas raida akustisku un vizuālu brīdinājuma signālu.

111. Ja nepieciešams, mašīnu aprīko ar līdzekļiem, kas nodrošina, ka mašīnu iespējams vadīt tikai no vadības vietām, kas atrodas vienā vai vai­rākās iepriekš noteiktās zonās vai vietās.

112. Ja ir vairāk nekā viena vadības vieta, vadības sistēmu konstruē tā, ka, lietojot vienu vadības vietu, nav iespējams lietot pārējās vadības vietas (izņemot apturēšanas vadību un ierīces apturēšanu ārkārtas situācijās).

113. Ja mašīnai ir divas vai vairākas vadības vietas, katra no tām ir aprīkota ar visām nepieciešamajām vadības ierīcēm, lai operatori cits citam netraucētu un neradītu bīstamas situācijas.

114. Mašīnu var iedarbināt tikai ar šim mērķim paredzētām vadības ierīcēm. Šī prasība piemērojama arī:

114.1. atkārtoti iedarbinot mašīnu (neatkarīgi no mašīnas apturēšanas cēloņa);

114.2. īstenojot ievērojamas izmaiņas ekspluatācijas nosacījumos.

115. Mašīnas atkārtota iedarbināšana vai izmaiņas lietošanas apstākļos iespējams veikt, apzināti aktivizējot ierīci, kas nav šo noteikumu 114.punktā minētā vadības ierīce, ar nosacījumu, ka nerodas bīstama situācija.

116. Ja mašīna darbojas automātiskā režīmā, tās iedarbināšana, atkārtota iedarbināšana pēc apturēšanas vai izmaiņas lietošanas apstākļos var būt iespē­jamas bez iejaukšanās ar nosacījumu, ka nerodas bīstama situācija.

117. Ja mašīnai ir vairākas iedarbināšanas ierīces, kuru dēļ operatori var pakļaut cits citu briesmām, mašīna ir aprīkota ar papildierīcēm, lai izvairītos no minētā riska. Ja drošības apsvērumi prasa, lai iedarbināšanu vai apturēšanu veiktu noteiktā secībā, mašīna ir aprīkota ar ierīcēm, kas nodrošina, ka šādas darbības tiek veiktas pareizajā secībā.

118. Katru mašīnu aprīko ar vadības ierīci, ar ko mašīnu var droši apstādināt.

119. Lai novērstu mašīnas radīto apdraudējumu, katru darba vietu aprīko ar vadības ierīci, kas atkarībā no apdraudējuma veida paredzēta atsevišķu vai visu mašīnas funkciju apturēšanai.

120. Mašīnas apturēšanas vadības ierīce ir prioritāra attiecībā pret iedarbināšanas vadības ierīci.

121. Tiklīdz mašīna vai tās bīstamās funkcijas ir apturētas, enerģijas padeve attiecīgajiem izpildmehānismiem tiek pārtraukta.

122. Ja operatīvu iemeslu dēļ nepieciešama apturēšanas ierīce, kas neatslēdz enerģijas padevi spēka pievadiem, apturēšanas stāvokli novēro un koriģē.

123. Katra mašīna ir aprīkota ar vienu vai vairākām ierīcēm darbības aptu­rēšanai ārkārtas gadījumos, lai novērstu faktiskus vai iespējamus apdrau­dējumus. Ar minētajām ierīcēm var neaprīkot mašīnas, kurās ārkārtas ga­dījumam paredzētās apturēšanas ierīces nemazina risku, jo nemazinās aptu­rēšanas laiks, vai tāpēc, ka tās nenodrošina speciālo pasākumu izpildi riska ma­zināšanai, un portatīvās rokas mašīnas vai ar roku vadāmās mašīnas.

124. Ārkārtas apturēšanas ierīces ir skaidri saprotamas, skaidri sare­dza­mas, ātri pieejamas un:

124.1. aptur bīstamo procesu iespējami ātri, neradot papildu bries­mas;

124.2. ja nepieciešams, ar sprūdierīci iedarbina aizsargierīci vai ļauj tai veikt noteiktās darbības.

125. Tiklīdz beidzas ārkārtas gadījumiem paredzētas apturēšanas ierīces aktīva darbība pēc avārijas režīma ieslēgšanas, ierīce turpina darboties avārijas režīmā līdz tā atcelšanai. Ierīces darbība nav iespē­jama, kamēr avārijas režīms nav izslēgts. Ierīci var izslēgt, tikai veicot attiecīgu darbību, un ierīces izslēgšana atkārtoti neiedarbina mašīnu.

126. Ārkārtas gadījumiem paredzētā apturēšanas funkcija ir pieejama un darbināma jebkurā laikā neatkarīgi no darbības režīma.

127. Ārkārtas gadījumiem paredzētajai apturēšanas ierīcei ir rezerves piekļuve līdztekus citiem aizsardzības pasākumiem, taču tā tos neaizstāj.

128. Ja mašīnas vai mašīnu daļas paredzēts darbināt kopā, ražotājs šīs mašīnas projektē un konstruē tā, lai apturēšanas vadības ierīces, to skaitā ierīces procesa apturēšanai ārkārtas gadījumos, var apturēt ne tikai pašu mašīnu, bet arī visas ar to saistītās iekārtas, ja to nepārtraukta darbība var būt bīstama.

129. Izvēlētais vadības vai darbības režīms atceļ visus citus vadības vai darbības režīmus, izņemot darbības apturēšanu ārkārtas gadījumos.

130. Ja mašīna ir projektēta un konstruēta, pieļaujot tās lietošanu vairākos vadības vai darbības režīmos, kas prasa dažādus aizsardzības pasākumus vai darba procedūras, tā ir aprīkota ar režīmu selektoru, kuru var ieslēgt jebkurā stāvoklī. Katrs selektora stāvoklis ir skaidri identificējams un atbilst tikai vie­nam darbības vai vadības režīmam.

131. Selektoru var aizstāt ar citu izvēles metodi, kas ierobežo konkrētu mašīnas funkciju lietošanu, lai tās būtu pieejamas tikai noteiktu kategoriju operatoriem.

132. Ja, pildot noteiktas operācijas, mašīna darbojas ar pārvietotu vai no­ņemtu aizsargu vai dezaktivētu aizsargierīci, vadības vai darbības režīmu selektors vienlaikus:

132.1. atvieno visus citus vadības vai darbības režīmus;

132.2. nodrošina bīstamu funkciju iedarbināšanu tikai ar tādām vadības ierīcēm, kas prasa nepārtrauktu darbību;

132.3. atļauj bīstamu funkciju iedarbināšanu tikai samazināta riska apstākļos, vienlaikus novēršot apdraudējumus, ko rada citi posmi;

132.4. novērš jebkuru bīstamo funkciju darbību, kas ar apzinātu vai neapzinātu darbību var iedarboties uz mašīnas sensoriem.

133. Ja šo noteikumu 132.1., 132.2., 132.3. un 132.4.apakšpunktā minētos nosacījumus nav iespējams nodrošināt vienlaikus, vadības vai darbības režīmu selektors aktivizē citus aizsardzības pasākumus, kas radīti, lai nodrošinātu brīvu darba zonu.

134. Operatoram ir iespējams vadīt tikai tās daļas, ar kurām viņš strādā attiecīgajā mašīnas apkalpošanas vietā.

135. Energoapgādes pārtraukums, atjaunošana pēc pārtraukuma vai svārstības mašīnas energoapgādē neatkarīgi no to veida nedrīkst radīt bīstamu situāciju. Īpaša uzmanība tiek pievērsta šādiem nosacījumiem:

135.1. mašīna nedrīkst sākt darboties negaidīti;

135.2. mašīnas parametri nedrīkst mainīties nekontrolētā veidā, ja šādas izmaiņas var radīt bīstamas situācijas;

135.3. mašīnas darbības apturēšana nedrīkst būt kavēta, ja apturēšanas komanda jau dota;

135.4. iekārtas kustīgās daļas vai detaļas, kas nostiprinātas uz mašīnas, nedrīkst nokrist vai tikt izmestas;

135.5. automātiskā vai manuālā kustīgo daļu apturēšana nedrīkst būt traucēta;

135.6. aizsargierīces pilnībā saglabā darbspēju visu mašīnas darbošanās laiku.

136. Mašīna, tās sastāvdaļas un stiprinājumi ir pietiekami stabili, lai izvai­rītos no apgāšanās, krišanas vai nekontrolētām kustībām mašīnas transpor­tēšanas, montāžas, demontāžas un jebkādas citas darbības laikā.

137. Ja mašīnas forma vai paredzētā uzstādīšana nenodrošina pietiekamu stabilitāti, tiek uzstādīti piemēroti stiprinājuma līdzekļi, kurus norāda instrukcijā.

138. Visas mašīnu daļas un to savienojumi iztur slodzi, kam tās ir pakļautas lietošanas laikā.

139. Lietojamo materiālu ilgizturība atbilst ražotāja vai viņa pilnvarotā pārstāvja paredzētajiem mašīnas darba vides apstākļiem, īpaši attiecībā uz nogurumu, koroziju un nodilumu.

140. Lietošanas instrukcijā norāda apskates un tehniskās apkopes veidu un biežumu, kas nepieciešams drošības nodrošināšanai. Ja nepieciešams, instrukcijā norāda daļas, kas izdilst, kā arī prasības to nomaiņai.

141. Ja plīšanas vai sabrukšanas risks saglabājas, kaut arī ir veikti pasā­kumi tā novēršanai, attiecīgās daļas uzstāda, novieto un aizsargā tā, lai to fragmenti tiktu uztverti, ja tās salūst, novēršot bīstamas situācijas.

142. Gan stingras, gan lokanas caurules, pa kurām plūst šķidrumi (īpaši ar augstu spiedienu), iztur iespējamo iekšējo un ārējo spiedienu, un tās ir stingri nostiprinātas un aizsargātas, lai to salūšana neradītu risku.

143. Ja apstrādājamo materiālu instrumentam padod automātiski, lai aizsargātu cilvēkus, ievēro šādus nosacījumus:

143.1. kad sagatave nonāk saskarē ar instrumentu, tas ir sasniedzis normālo darba stāvokli;

143.2. ja instruments sāk darboties vai apstājas, kā paredzēts vai nejauši, padevi saskaņo ar instrumenta kustību.

144. Tiek veikti aizsardzības pasākumi, lai novērstu krītošu un izsviestu objektu draudus un ievēro nepieciešamo piesardzību.

145. Pieejamās mašīnas daļas nedrīkst būt ar asām šķautnēm, asiem stūriem un neapstrādātām virsmām, kas var radīt traumas.

146. Ja mašīnas paredzētas vairāku operāciju veikšanai, operāciju starplaikā manuāli noņemot darba priekšmetu (daudzfunkciju mašīnas), tās projektē un konstruē tā, lai katru šīs mašīnas sastāvdaļu var lietot atsevišķi, pārējām sastāvdaļām neradot risku apdraudējumam pakļautajām personām. Tāpēc tiek nodrošināta iespēja iedarbināt un apturēt jebkuru neaizsargāto mašīnas sastāvdaļu atsevišķi.

147. Ja mašīna ir paredzēta operāciju izpildei ar dažādiem lietošanas no­sacījumiem, to projektē un konstruē tā, lai šos nosacījumus var izvēlēties un regulēt, neradot draudus drošībai.

148. Mašīnas kustīgās daļas projektē un konstruē tā, lai novērstu saskares risku, kas var izraisīt nelaimes gadījumus, vai, ja risks nav novēršams, lai tās būtu aprīkotas ar aizsargiem vai aizsargierīcēm.

149. Tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu darbībā iesais­tīto kustīgo daļu nejaušu bloķēšanu. Ja veiktie pasākumi tomēr pieļauj nejaušas bloķēšanas iespēju, mašīnu aprīko ar īpašām aizsargierīcēm vai instrumentiem, lai iekārtu varētu atbloķēt drošā veidā.

150. Instrukcijās un, ja nepieciešams, arī uz mašīnas ar attiecīgu zīmi norāda šo noteikumu 149.punktā minētās īpašās aizsargierīces, kā arī informē par to lietošanu un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

151. Aizsargus vai aizsargierīces, ko lieto aizsardzībai pret kustīgo daļu radītu risku, izvēlas atkarībā no riska veida:

151.1. transmisijas kustīgo daļu aizsargi, kas paredzēti personu aizsar­dzībai pret apdraudējumiem, ko rada šie transmisijas elementi, atbilst vienam no šādiem veidiem:

151.1.1. nostiprināti aizsargi atbilstoši šo noteikumu 154.1.apakšpunktā minētajām prasībām;

151.1.2. noņemami bloķēšanas aizsargi atbilstoši šo noteikumu 154.2.apakšpunktā minētajām prasībām (ja nepieciešams bieži piekļūt attiecī­gajām mašīnas daļām);

151.2. aizsargi vai aizsargierīces, kas paredzētas personu aizsardzībai pret apdraudējumiem, ko rada darbā iesaistītās kustīgās daļas, atbilst vienam no šādiem veidiem:

151.2.1. nostiprināti aizsargi atbilstoši šo noteikumu 154.1.apakšpunktā minētajām prasībām;

151.2.2. noņemami bloķēšanas aizsargi atbilstoši šo noteikumu 154.2.apakšpunktā minētajām prasībām;

151.2.3. aizsargierīces atbilstoši šo noteikumu 155.punktā minētajām prasībām;

151.2.4. visu minēto ierīču apvienojums;

151.3. ja atsevišķas darba procesā iesaistītās kustīgās daļas darbināšanas laikā nav iespējams pilnībā norobežot tāpēc, ka ir vajadzīga operatora iejaukšanās mašīnas darbībā, šādas daļas aprīko ar:

151.3.1. nostiprinātiem aizsargiem vai noņemamiem bloķēšanas aizsar­giem, kas liedz piekļuvi tām daļām, kas netiek izmantotas darbā;

151.3.2. regulējamiem aizsargiem atbilstoši šo noteikumu 154.3.apakš­punktā minētajām prasībām, kas ierobežo piekļuvi tādām kustīgajām daļām, kurām piekļuve ir nepieciešama.

152. Ja mašīnas daļas darbība ir apturēta, jebkāda novirze no minētā stāvokļa (ja vien to neizraisa vadības ierīču darbība) netiek pieļauta vai arī šī novirze nerada apdraudējumu.

153. Mašīnas daļas, ko speciāli izmanto, lai nodrošinātu aizsardzību ar īpaša norobežojuma starpniecību (turpmāk – aizsargi), un ierīces, kas nav aiz­sargi, bet kas paredzētas riska samazināšanai atsevišķi vai apvienojumā ar aizsargu (turpmāk – aizsargierīces), ir:

153.1. ar izturīgu konstrukciju;

153.2. droši nostiprinātas;

153.3. tādas, kas nerada citu apdraudējumu;

153.4. derīgas lietošanai;

153.5. novietotas pietiekamā attālumā no bīstamās zonas;

153.6. tādas, kas minimāli traucē novērot ražošanas procesu;

153.7. tādas, kas ļauj uzstādīt vai nomainīt instrumentus, kā arī veikt ap­ko­pi, atļaujot piekļūšanu tikai konkrētajai darba zonai, ja iespējams, nenoņemot aizsargus vai drošības ierīces.

154. Ņemot vērā konstrukciju un izmantošanas mērķi, aizsargus iedala šā­di:

154.1. nekustīgi nostiprināti aizsargi, kas ir:

154.1.1. nostiprināti ar sistēmu, ko iespējams atvērt vai noņemt tikai ar instrumentiem;

154.1.2. aprīkoti ar tādu stiprinājumu sistēmu, kas nodrošina, ja aizsargi tiek no­ņemti, stiprinājumi paliek pie aizsargiem vai mašīnas;

154.1.3. nodrošināti ar stiprinājumiem (ja tas ir iespējams);

154.2. noņemami bloķēšanas aizsargi, kas ir:

154.2.1. tādi, kurus atverot tie paliek piestiprināti pie mašīnas (ja tas ir ie­spē­jams);

154.2.2. projektēti un konstruēti tā, lai tos būtu iespējams regulēt tikai ar apzinātu darbību;

154.2.3. papildus aprīkoti ar bloķēšanas ierīci, kas ierobežo bīstamu ma­šīnas funkciju iedarbināšanu, ja aizsargs nav aizvērts, un raida apturēšanas ko­mandu ik reizi, kad aizsargu atver;

154.2.4. papildus bloķēšanas ierīcei aprīkoti ar speciālu slēgierīci, ja ope­rators var aizsniegt bīstamo zonu, pirms novērsts risks bīstamu mašīnas darbību dēļ, un kas:

154.2.4.1. novērš mašīnas bīstamo funkciju iedarbināšanu, kamēr aizsargs nav aizvērts un aizslēgts;

154.2.4.2. patur aizsargu aizvērtu un aizslēgtā stāvoklī, līdz novērsts traumas risks bīstamo mašīnas funkciju dēļ;

154.2.5. projektēti tā, lai vienas sastāvdaļas trūkums vai nepareiza darbība nepieļautu bīstamu mašīnas funkciju iedarbināšanu vai arī tās apturētu;

154.3. regulējami piekļuvi ierobežojošie aizsargi, kas ierobežo piekļuvi tām kustīgo daļu zonām, kuru pieejamība ir nepieciešama darba izpildei un kas ir:

154.3.1. manuāli vai automātiski regulējami (ņemot vērā veicamā darba veidu);

154.3.2. regulējami ātri, nelietojot instrumentus.

155. Mašīnas aizsargierīces projektē un ierīko mašīnas vadības sistēmā tā, ka:

155.1. mašīnas kustīgās daļas nevar sākt darboties, kamēr operatoram tās ir sasniedzamas;

155.2. personas nevar saskarties ar kustīgajām daļām, kad tās kustas;

155.3. atsevišķas aizsargierīces sastāvdaļas trūkums vai nepareiza darbība nepieļauj kustīgo daļu iedarbināšanu vai aptur to darbību;

155.4. tās ir regulējamas tikai ar apzinātu darbību.

156. Ja iespējams, mašīnu aizsargi aizsargā arī pret materiālu vai objektu izmešanu vai krišanu, kā arī pret mašīnas radītām emisijām.

157. Mašīnas ar elektroenerģijas pievadu projektē, konstruē un aprīko tā, lai novērstu ar elektrību saistītus apdraudējumus. Elektroenerģijas pievads atbilst normatīvajiem aktiem par iekārtu elektro­drošību.

158. Mašīnas aprīko ar izlādēšanas sistēmu, lai novērstu vai ierobežotu poten­ciāli bīstama elektrostatiskā lādiņa veidošanos.

159. Ja mašīnas ir aprīkotas ar citu veidu dzinējspēku, tās projektē, konstruē un aprīko, lai novērstu risku, kas saistīts ar attiecīgā enerģijas veida izman­tošanu.

160. Mašīnas projektē un izgatavo tā, lai nepieļautu riskus, kas rodas, montāžas laikā kļūdaini savienojot noteiktas daļas vai mašīnu atkārtoti uzstādot. Tomēr, ja šāds risks pastāv, lietošanas instrukcijās tiek ietverta informācija par šādu risku un attiecīgo detaļu izvietojumu.

161. Mašīnas projektē un izgatavo tā, lai novērstu jebkādu iespēju gūt traumas paaugstinātas vai pazeminātas temperatūras dēļ, saskaroties ar mašīnas daļām vai materiāliem vai tām tuvojoties. Veic nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos vai aizsargātu no riska, ja mašīna var izmest karstu vai ļoti aukstu materiālu.

162. Mašīnas projektē un izgatavo tā, lai novērstu jebkādus ugunsgrēka vai pārkaršanas riskus, ko rada pati mašīna vai mašīnas ražotās vai patērētās gāzes, šķidrumi, putekļi, tvaiki vai citas vielas.

163. Mašīnas projektē un izgatavo tā, lai novērstu eksplozijas riskus, ko rada pati mašīna vai mašīnas ražotās vai patērētās gāzes, šķidrumi, putekļi, tvaiki vai citas vielas. Ja mašīnu paredzēts lietot potenciāli sprādzienbīstamā vietā, piemēro normatīvo aktu prasības par sprādzienbīstamu vidi.

164. Mašīnas projektē un izgatavo tā, lai, ņemot vērā tehnikas attīstību un pieejamos trokšņa mazināšanas līdzekļus, līdz minimumam samazinātu risku, ko rada troksnis darba vidē (jo īpaši trokšņa avota tuvumā). Trokšņa emisijas līmeni novērtē, piemērojot salīdzināmus emisijas datus līdzīgām mašīnām.

165. Mašīnas projektē un izgatavo tā, lai, ņemot vērā tehnikas attīstību un pieejamos vibrācijas mazināšanas līdzekļus, līdz minimumam samazinātu risku, ko izraisa mašīnas radītā vibrācija (jo īpaši pie vibrācijas avota). Vibrāciju emi­sijas līmeni novērtē, piemērojot salīdzināmus emisijas datus līdzīgām mašīnām.

166. Nevēlamu radiācijas starojumu no mašīnas novērš vai arī to sama­zina līdz tādam līmenim, lai tas neietekmē pakļautās personas. Ja tomēr staro­jums ir iespējams, veic nepieciešamos aizsardzības pasākumus.

167. Mašīnas projektē un izgatavo tā, lai ārējā radiācija neietekmē attiecīgās mašīnas darbību.

168. Konstruējot mašīnas ar lāzera aprīkojumu, ņem vērā šādas prasības:

168.1. lāzera iekārtas mašīnās lieto tā, lai novērstu jebkādu nejaušu staro­jumu;

168.2. lāzera iekārtas mašīnās aizsargā tā, lai derīgā radiācija, atstarotā vai izkliedētā radiācija, kā arī sekundārā radiācija neapdraud veselību;

168.3. mašīnas lāzera iekārtu novērošanas vai regulēšanas optiskais aprī­kojums novērš lāzera staru kaitīgo iedarbību uz veselību.

169. Konstruējot mašīnas, kur iespējama bīstamu materiālu un vielu no­plūde, ņem vērā šādas prasības:

169.1. mašīnu projektē un izgatavo tā, lai varētu izvairīties no tās radīto bīstamo materiālu un vielu ieelpošanas, norīšanas un saskares ar ādu, acīm un gļotādām, kā arī no to iekļūšanas organismā caur ādu;

169.2. ja apdraudējumu novērst nav iespējams, mašīnu aprīko tā, lai bīstamos ma­teriālus un vielas var uztvert, izsūknēt, notīrīt, izsmidzinot ūdeni, izfiltrēt vai apstrādāt ar jebkādu līdzvērtīgi efektīvu metodi;

169.3. ja mašīnas lietošanas laikā process nav norobežots, uztveršanas vai izsūknēšanas ierīces izvieto tā, lai tās darbotos iespējami efektīvi.

170. Mašīnas projektē, izgatavo un aprīko tā, lai novērstu cilvēka ieslo­dzīšanu tajās vai, ja tas nav iespējams, mašīnas aprīko ar palīdzības izsaukšanas līdzekļiem.

171. Mašīnu daļas, pa kurām pārvietojas vai uz kurām stāv cilvēki, projektē un konstruē tā, lai novērstu cilvēku slīdēšanu, klupšanu vai krišanu uz šīm daļām vai no tām. Ja nepieciešams, šīs daļas aprīko ar rokturiem, kas nostiprināti atbilstoši lietotāja tvērienam un dod iespēju tam noturēt stabilitāti.

172. Mašīnas, kuras nepieciešams aizsargāt pret zibens iedarbību lietošanas laikā, aprīko ar elektriskā lādiņa novadīšanas sistēmu uz zemi.

173. Mašīnu regulēšanas un apkopes punktus izvieto ārpus bīstamajām zonām. Mašīnas regulēšanu, apkopi, remontu, tīrīšanu un citas servisa operācijas veic, kad mašīna netiek darbināta.

174. Ja vienu vai vairākus mašīnu apkopes nosacījumus tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams izpildīt, nodrošina šo operāciju izpildi drošā veidā, ievērojot šo noteikumu 129., 130., 131., 132., 133. un 134.punktā minētās prasības.

175. Automatizētām mašīnām un, ja nepieciešams, arī citām mašīnām nodrošina savienotājierīces diagnostisko defektoskopijas iekārtu pievienošanai.

176. Automatizētu mašīnu sastāvdaļas, kas bieži jāmaina, ir viegli un dro­ši noņemamas un nomaināmas, lietojot attiecīgus tehniskos līdzekļus saskaņā ar noteiktajiem darba paņēmieniem.

177. Mašīnas projektē un izgatavo tā, lai varētu droši piekļūt visām zonām, kurās nepieciešama iejaukšanās mašīnas lietošanas, regulēšanas un apkopes lai­kā.

178. Mašīnas aprīko ar ierīcēm, kas paredzētas atvienošanai no enerģijas avotiem. Tādas ierīces precīzi marķē. Tās ir bloķējamas, ja atkārtota to savie­nošana var apdraudēt cilvēkus. Atvienotājus bloķē, ja operatoram nav iespējas no jebkura punkta, kas viņam pieejams, pārbaudīt, vai enerģija joprojām ir atvie­nota.

179. Ja mašīnu var pievienot elektrotīklam ar kontaktdakšas palīdzību, operators no jebkuras vietas var pārbaudīt, vai kontaktdakša joprojām ir atvienota.

180. Pēc enerģijas padeves pārtraukšanas visa mašīnas ķēdēs palikusī vai uzkrātā enerģija ir izkliedējama, neradot risku cilvēkiem.

181. Noteiktas ķēdes var palikt savienotas ar enerģijas avotiem, lai notu­rētu daļas, aizsargātu informāciju un apgaismotu interjeru. Šajā gadījumā veic pasākumus operatora aizsardzībai.

182. Mašīnas projektē, izgatavo un aprīko tā, lai operatoram būtu ierobežotas iespējas iejaukties. Ja operatora iejaukšanās ir nepieciešama, tā ir viegli un droši izpildāma.

183. Mašīnas projektē un izgatavo tā, lai iekšpusi, kur ir bijušas bīstamas vielas vai preparāti, var iztīrīt, neieejot tajā, un atslēgšana ir iespējama no ār­puses. Ja nav iespējams iztīrīt iekšējās daļas, tajās neieejot, mašīnu projektē un izgatavo tā, lai tīrīšana noritētu droši.

184. Informāciju un brīdinājumus uz mašīnas un mašīnā sniedz viegli saprotamu simbolu vai piktogrammu veidā. Jebkāda rakstiska vai mutiska informācija un brīdinājumi par mašīnas lietošanu ir valsts valodā. Pēc attiecīga piepra­sījuma mašīnai var pievienot informāciju jebkurā citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, ko saprot operators:

184.1. informācija un informācijas ierīces atbilst šādām prasībām:

184.1.1. mašīnas vadīšanai nepieciešamā informācija ir nepār­protama, viegli saprotama un nepārslogo operatoru;

184.1.2. vizuālie ekrāni vai citi interaktīvie līdzekļi, kas nodrošina infor­mācijas apmaiņu starp operatoru un mašīnu, ir viegli saprotami un lieto­jami;

184.2. brīdinājuma ierīces atbilst šādām prasībām:

184.2.1. ja neuzraudzītas mašīnas nepareiza darbība var apdraudēt per­sonu veselību un drošību, mašīnu aprīko ar attiecīgiem akustiskiem vai gaismas brīdinājuma signāliem;

184.2.2. ja mašīna ir aprīkota ar brīdinājuma ierīcēm, tās ir nepārprotamas un viegli uztveramas. Operatoram ir līdzekļi šo brīdinājuma ierīču pārbaudei jebkurā laikā;

184.2.3. tiek ievēroti normatīvie akti par drošības zīmēm attiecībā uz krāsām un drošības signāliem.

185. Ja pēc projektēšanas ir palikuši nenovērsti riski attiecībā uz mašīnu drošību un papildu aizsargpasākumiem, tiek nodrošināti nepieciešamie brīdi­nājumi, tai skaitā brīdināšanas ierīces.

186. Visas mašīnas marķē redzamā, salasāmā un neizdzēšamā veidā, norādot šādus datus:

186.1. ražotāja un, ja nepieciešams, viņa pilnvarotā pārstāvja uzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese;

186.2. mašīnas apzīmējums;

186.3. CE marķējums (2.pielikums);

186.4. sērijas vai tipa apzīmējums;

186.5. sērijas numurs (ja tāds ir);

186.6. izlaides gads (gads, kurā pabeigta mašīnas izgatavošana).

187. Aizliegts priekšlaikus vai arī ar atpakaļejošu datumu datēt mašīnu, kad tai piestiprina CE marķējumu.

188. Uz mašīnas norāda attiecīgo informāciju, ja tā ir projektēta un konstruēta lietošanai sprādzienbīstamā vidē.

189. Uz mašīnas un mašīnā, ievērojot šo noteikumu 184.punktā minētās prasības, norāda visu informāciju, kas attiecas uz tās tipu un lietošanas drošību.

190. Ja lietošanas laikā daļa no mašīnas tiek celta ar pacelšanas iekārtu, šīs daļas masai jābūt salasāmi, neizdzēšami un nepārprotami norādītai uz mašīnas.

191. Katrai mašīnai ir pievienotas instrukcijas valsts valodā. Ja instrukcijas ir tulkotas, pievieno to tekstu oriģinālvalodā (šis nosacījums neattiecas uz instruk­cijām par mašīnu tehnisko apkopi, – minētās instrukcijas var sagatavot Eiropas Savienības oficiālajā valodā, kuru saprot specializētais personāls). Instrukcijas atbilst šādām prasībām:

191.1. instrukcijas sagatavo attiecīgās valsts valodā vai vairākās Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Ražotāja vai viņa pilnvarotā pārstāvja pārbaudītā valodas versijā ir vārdi "Ins­truk­cija oriģinālvalodā";

191.2. ja ražotāja vai viņa pilnvarotā pārstāvja pārbaudītajā valodas ver­sijā nav instrukciju latviešu valodā, ražotājs vai viņa piln­varotais pārstāvis, vai persona, kas ieved mašīnu ievietošanai tirgū Latvijā, nodrošina tulkojumu valsts valodā. Tulkojumā ir minēti vārdi "Instruk­cijas tulkojums no oriģinālvalodas";

191.3. instrukcijās ietver ne tikai paredzēto mašīnas lietošanas ap­rakstu, bet ņem vērā arī jebkuru tās pamatoti paredzamu nepareizu lietošanu;

191.4. ja mašīna paredzēta neprofesionālu operatoru lietošanai, lietošanas instrukcija ir sagatavota atbilstoši neprofesionālu operatoru uztveres līmenim.

192. Ja instrukcijas ir apkopotas rokasgrāmatā, tajā iekļauj šādu infor­māciju:

192.1. ražotāja vai viņa pilnvarotā pārstāvja uzņēmuma nosaukums un ju­ridiskā adrese;

192.2. mašīnas apzīmējums, ar ko marķēta mašīna (izņemot sērijas nu­muru atbilstoši šo noteikumu 186.punktā minētajām prasībām);

192.3. atbilstības deklarācija vai dokuments, kurā izklāstīts atbilstības dek­la­rācijas saturs (norāda datus par mašīnu, sērijas numurs un paraksts nav obligāts);

192.4. vispārīgs mašīnas apraksts;

192.5. rasējumi, diagrammas, apraksti un paskaidrojumi, kas nepieciešami mašīnas lietošanai, apkopei, labošanai un tās pareizas darbības pārbaudei;

192.6. tās darba vietas apraksts, kurā strādās operators;

192.7. mašīnai paredzētās lietošanas apraksts;

192.8. brīdinājumi, kā mašīnu nevajadzētu lietot;

192.9. montāžas, uzstādīšanas un pieslēgšanas instrukcijas, tostarp rasē­jumi, diagrammas un stiprinājuma līdzekļi, kā arī šasijas vai konstrukcijas apzīmējums;

192.10. instrukcijas par uzstādīšanu un montāžu, lai samazinātu troksni un vibrāciju;

192.11. instrukcijas par mašīnas nodošanu ekspluatācijā un lietošanu un, ja nepieciešams, instrukcijas par operatoru apmācību;

192.12. informācija par nenovērsto risku, kas saglabājas, neraugoties uz pamatotajiem projektēšanas pasākumiem drošības jomā un veiktajiem drošības pasākumiem un papildu aizsargpasākumiem;

192.13. instrukcijas par aizsargpasākumiem, ko veic lietotājs (ja nepieciešams, ietver informāciju par nepieciešamajiem individuālās aizsar­dzī­bas līdzekļiem);

192.14. to instrumentu būtiskie parametri, kurus iespējams uzstādīt ma­šīnā;

192.15. apstākļi, kādos mašīna atbilst stabilitātes prasībām tās lietošanas, trans­portēšanas, montāžas, demontāžas, dīkstāves, testēšanas laikā, kā arī pēc paredzamās salūšanas;

192.16. instrukcijas, lai nodrošinātu drošu transportēšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu (norāda tās mašīnas un tās dažādu daļu svaru, kuras parasti transportē atsevišķi);

192.17. apraksts, ko ievēro nelaimes gadījumos vai tad, kad mašīna salūzusi un iespējama tās bloķēšana, kā arī apraksts, ko ievēro, lai iekārtu droši atbloķētu;

192.18. to noregulēšanas un apkopes darbību apraksts, ko veic lietotājs, kā arī profilakses pasākumi mašīnas apkopē;

192.19. apraksti par regulēšanu un apkopi, tostarp par aizsardzības pasākumiem, kādi veicami šo darbību laikā;

192.20. lietojamo rezerves daļu specifikācijas, ja tās ietekmē operatoru veselību un drošību;

192.21. informācija par trokšņu emisiju, kas izplatās darba vidē:

192.21.1. vidējais A-novērtējuma skaņas spiediena līmenis darba vietās, (pārsniedz 70 dB(A) vai nepārsniedz 70 dB(A));

192.21.2. maksimālā C-novērtējuma emitētā skaņas spiediena vērtība darba vietās, ja tā pārsniedz 63 Pa (130 dB attiecībā pret 20 μPa);

192.21.3. mašīnas radītās A-novērtējuma skaņas stipruma līmenis darba vietās, ja vidējais A-novērtējuma skaņas spiediena līmenis darba vietās pārsniedz 80 dB(A);

192.21.4. trokšņu emisijas vērtībām faktiski izmērītās vērtības attiecībā uz konkrēto mašīnu vai definētās vērtības, pamatojoties uz mērījumiem, kādi veikti uz tehniski salīdzināmām mašīnām, kas pārstāv ražotās mašīnas veidu;

192.21.5. liela izmēra mašīnām vidējā A-novērtējuma skaņas spiediena līmeņa vietā norāda vidējā A-novērtējuma emitētā skaņas spiediena līmeni noteiktās vietās ap mašīnu;

192.21.6. ja nepiemēro piemērojamos standartus, skaņas līmeni mēra ar mašīnai vispiemērotāko metodi. Norādot skaņas emisijas vērtības, precizē jebkuras nenoteiktības attiecībā uz šīm vērtībām. Tiek norādīti mašīnas lietošanas apstākļi mērīšanas laikā un mērīšanas metodes;

192.21.7. ja nav noteikta darba vieta vai to nevar noteikt, vidējo A-novērtējuma skaņas spiediena līmeni mēra metra attālumā no mašīnas virsmas un 1,60 metru augstumā no grīdas vai pieejas platformas (norāda maksimālo skaņas spiediena vietu un vērtību);

192.21.8. ja normatīvajos aktos par skaņas spiediena līmeņu vai skaņas jaudas līmeņu mērīšanu paredzētas citas prasības, piemēro attiecīgos normatīvos aktus;

192.22. informācija attiecībā uz emitēto radiāciju gan operatoram, gan citām pakļautajām personām (ja iespējams, ka mašīna emitē nejonizējošu radiāciju, kas var apdraudēt cilvēkus, jo īpaši cilvēkus ar aktīvām vai neaktīvām implantētām medicīniskajām ierīcēm).

193. Tirdzniecības mērķiem paredzētā informācija par mašīnu nedrīkst būt pretrunā ar ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja instrukcijās minētajām ziņām par veselības aizsardzības un drošības aspektiem. Iekļaujot ziņas par mašīnas efektivitātes rādītājiem, informāciju par emisijām norāda saskaņā ar ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja instrukcijām.

9.2. Būtiskās drošības un nekaitīguma prasības, kas attiecas uz noteiktu kategoriju mašīnām

194. Mašīnas, kas paredzētas darbībām ar pārtikas, kosmētikas vai farmaceitiskajiem produktiem, projektē un izgatavo tā, lai novērstu jebkādu infekcijas, saslimšanas vai saindēšanās risku, ievērojot šādas prasības:

194.1. materiāli, kas saskaras ar pārtikas, kosmētikas vai farma­ceitis­kajiem produktiem vai kam paredzēts nonākt saskarē ar minētajiem produktiem, atbilst attiecīgo pārtikas, kosmētikas un farmaceitisko produktu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Mašīnu projektē un izgatavo tā, lai šos materiālus varētu notīrīt pirms katras lietošanas. Ja tas nav iespējams, lieto vienreizējās lietošanas detaļas;

194.2. visas virsmas, kas nonāk saskarē ar pārtikas, kosmētikas vai farmaceitiskajiem produktiem un kas nav vienreizējās lietošanas detaļu virsmas:

194.2.1. ir gludas, bez šķautnēm, spraugām, kur var krāties organiskas vielas (šis nosacījums attiecas arī uz organisko vielu savienojumiem);

194.2.2. projektētas tā, lai līdz minimumam samazinātu agregātu izvir­zījumus, apmales un padziļinājumus;

194.2.3. ir viegli tīrāmas un dezinficējamas, ja iespējams, pēc viegli demontējamo daļu noņemšanas iekšējo virsmu liekuma rādiuss ir tāds, lai nodrošinātu tīrīšanu;

194.3. paredzēta iespēja (ieteicams tīrīšanas laikā) no mašīnas izlaist visus šķidrumus, gāzes un aerosolus, kas rodas no pārtikas, kosmētikas vai farma­ceitiskajiem pro­duktiem, tīrīšanas, dezinficēšanas un skalošanas šķidrumiem;

194.4. novērsta jebkādu vielu vai dzīvu būtņu (īpaši insektu) iekļūšana vai jebkādu organisku vielu uzkrāšanās zonās, kuras nevar iztīrīt;

194.5. nekādas veselībai bīstamas palīgvielas, tostarp lietotās smērvielas, nevar saskarties ar pārtikas, kosmētikas vai farmaceitiskajiem produktiem (ja nepieciešams, nodrošināta iespēja pārbaudīt mašīnu nepārtrauktu atbilstību šai prasībai).

195. Instrukcijās attiecībā uz mašīnām, kas paredzētas darbībām ar pārtikas, kosmētikas vai farmaceitiskajiem produktiem, norāda ieteicamos tīrīšanas, dezinfekcijas un skalošanas līdzekļus un metodes gan viegli pieejamu zonu apstrādei, bet arī to zonu apstrādei, kuras nav pieejamas vai piekļuve tām nav vēlama.

196. Rokas pārnēsājamās vai vadāmās mašīnas atbilst šādām pra­sībām:

196.1. atkarībā no mašīnas tipa tā ir aprīkota ar pietiekama izmēra virsmas balstu un pietiekamu skaitu piemērota izmēra rokturu un balstu, kas izvietoti tā, ka nodrošina mašīnas stabilitāti paredzētajos lietošanas apstākļos;

196.2. ja mašīnas rokturus nevar pilnīgi droši atlaist, tā ir aprīkota ar ma­nuālas iedarbināšanas un apturēšanas vadības ierīcēm, ko operators var darbināt, neatlaižot rokturus, izņemot gadījumus, ja tas tehniski nav iespējams vai ja ir neatkarīga vadības ierīce;

196.3. ir novērsts nejaušas iedarbināšanas vai darbības turpināšanās risks, kad operators ir atlaidis rokturus. Ja šī prasība nav tehniski izpildāma, ir veikti līdzvērtīgi pasākumi;

196.4. ir iespēja, ja nepieciešams, vizuāli novērot bīstamo zonu un pārbaudīt instrumenta saskari ar apstrādājamo materiālu;

196.5. pārnēsājamu mašīnu rokturus projektē un izgatavo tā, lai mašīnas iedarbināšana un apturēšana notiktu bez pastarpinājuma;

196.6. instrukcijās ir šāda informācija par mašīnu radīto vibrāciju:

196.6.1. konkrēts vibrācijas lielums, kas iedarbojas uz rokām (pārsniedz 2,5 m/s2 vai nepārsniedz 2,5 m/s2);

196.6.2. mērījuma nenoteiktība;

196.6.3. faktiski izmērītas vērtības attiecībā uz konkrēto mašīnu vai arī definētas vērtības, pamatojoties uz mērījumiem, kādi veikti par tehniski salī­dzināmām mašīnām, kas pārstāv ražotās mašīnas veidu;

196.6.4. ja nelieto piemērojamos standartus, vibrāciju dati jāmēra, izman­tojot vispiemērotāko mērījumu metodoloģiju attiecībā uz mašīnu;

196.6.5. norāda lietošanas apstākļus mērījuma veikšanas laikā un mērījuma metodes vai arī atsaucas uz izmantoto piemērojamo standartu.

197. Pārnēsājamas stiprināšanas un citas triecienspēka mašīnas projektē un izgatavo tā, lai:

197.1. enerģiju uz elementu, uz kuru iedarbojas trieciena spēks, raidītu starpierīce, kas atrodas iekārtā;

197.2. aktivēšanas ierīce nepieļautu trieciena iedarbināšanu, ja mašīna neatrodas pareizā stāvoklī ar atbilstošu spiedienu uz pamata materiālu;

197.3. novērstu netīšu iedarbināšanu un, ja nepieciešams, piemērotu noteiktu aktivējošās ierīces un vadības ierīces darbību secību, lai iedarbinātu triecienu;

197.4. darbības laikā vai trieciena gadījumā nebūtu iespējama netīša mašīnas iedarbināšana;

197.5. ielādēšanas un izlādēšanas darbība notiktu viegli un droši;

197.6. ja nepieciešams, paredzētu iespēju ierīci aprīkot ar šķembu aizsargiem un citiem piemērotiem aizsargiem.

198. Instrukcijā norāda informāciju par:

198.1. piederumiem un maināmām ierīcēm, ko var lietot kopā ar mašīnu;

198.2. piemērotiem stiprinājuma vai citiem triecienam pakļautiem ele­mentiem, kādus var lietot kopā ar mašīnu;

198.3. ja nepieciešams, piemērotām patronām, ko var izmantot.

199. Mašīnas, kas paredzētas koka apstrādei, un mašīnas, kas paredzētas tādu materiālu apstrādei, kuru raksturlielumi ir līdzīgi koka raksturlielumiem, atbilst šādām prasībām:

199.1. mašīnas projektē, izgatavo un aprīko tā, lai ar mašīnu apstrādājamo priekšmetu var droši novietot un ar to droši veikt vajadzīgās operācijas. Ja apstrādājamo priekšmetu uz darbgalda tur ar rokām, darbgalds ir stabils, un tas nedrīkst apgrūtināt apstrādājamā priekšmeta pārvietošanu;

199.2. ja mašīnas lietošanas nosacījumi var radīt darba priekšmetu vai to daļu izmešanas risku, mašīnu projektē, izgatavo un aprīko tā, lai novērstu izme­šanu vai, ja tas nav iespējams, lai izmešana neapdraud operatoru un apdrau­dējumam pakļautās personas;

199.3. mašīnu aprīko ar automātiskām bremzēm, kas pietiekami īsā laikā aptur instrumentu, ja tā apstāšanās laikā rodas risks ar to saskarties;

199.4. ja instruments ir iebūvēts daļēji automatizētā mašīnā, to projektē un izgatavo tā, lai novērstu traumu risku.

9.3. Būtiskās drošības un nekaitīguma prasības, kas attiecas uz apdraudējumiem, ko rada mašīnu kustība

200. Uz mašīnām, kuru darbība prasa kustību lietošanas laikā vai arī ne­pārtrauktu vai daļēji nepārtrauktu kustību starp fiksētām darba vietām, kā arī mašīnām, kuras darbina nekustinot, taču kuras ir aprīkotas tā, lai būtu iespējams tās vieglāk pārvietot no vienas vietas uz citu (turpmāk – mašīnas, kuru kustība rada apdraudējumu), papildus šo noteikumu 9.1.apakšnodaļā minētajām prasībām attiecas arī šajā apakšnodaļā minētās prasības.

201. Mašīnas, kuru kustība rada apdraudējumu, pavada operators, kas atbild par mašīnas pārvietošanu (turpmāk – vadītājs). Vadītājs var pārvietoties ar mašīnu vai kājām, pavadot mašīnu, vai vadīt mašīnu, izmantojot tālvadību.

202. Vadītāja vieta atbilst šādām prasībām:

202.1. redzamība no vadītāja vietas ir tāda, lai vadītājs varētu, būdams pilnīgā drošībā un neapdraudot citas darbā iesaistītās personas, vadīt mašīnu un tās instrumentus saskaņā ar paredzēto lietošanu. Ja nepieciešams, nodrošina atbilstošas ierīces, kas novērš apdraudējumu, ja nav tiešas redzamības;

202.2. mašīnu, kurā pārvietojas vadītājs, projektē un izgatavo tā, lai no sa­vas vietas vadītājam nebūtu iespējama netīša saskare ar riteņiem un kāpur­ķēdēm;

202.3. uz mašīnas sēdošu vadītāju vietas projektē un izgatavo tā, lai varētu uzstādīt vadītāja kabīni, ar nosacījumu, ka tas nepalielina risku un tajā ir brīva telpa. Kabīnē atrodas vadītājam nepieciešamās instrukcijas.

203. Ja iespējams risks, ka vadītāju vai citas ar mašīnu pārvadātās per­sonas varētu saspiest starp mašīnas daļām un zemi, ja mašīna ripo vai apgāžas, jo īpaši attiecībā uz mašīnām, kas aprīkotas ar aizsargierīci, kāda minēta šo noteikumu 231. un 232.punktā, šīs vietas projektē vai aprīko ar drošības jostu sistēmu tā, lai noturētu cilvēkus sēdekļos, neierobežojot to kustības, kas nepieciešamas mašīnas vadīšanai, vai kustības saistībā ar konstrukciju, ko nosaka sēdekļu atsperojums. Šādas drošības jostu sistēmas nedrīkst uzstādīt, ja tās palielina risku.

204. Ja lietošanas nosacījumi paredz, ka ar mašīnu pārvadā vai uz tās strādā attiecīgās personas, kas nav vadītāji, tām tiek nodrošinātas piemērotas vietas, kur attiecīgās personas var droši atrasties pārvadāšanas un darba laikā bez riska. Uz šīm vietām attiecas arī šo noteikumu 202.1. un 202.2.apakšpunktā minētās prasības.

205. Vadītājs iedarbina visas vadības ierīces, kas atrodas mašīnas vadītāja vietā. Pieļaujams, ka operatori vai vadītājs, ja tas atstāj vadības vietu, iedarbina atsevišķas vadības funkcijas ar vadības ierīcēm, kas atrodas ārpus mašīnas va­dītāja vietas.

206. Ja ir pedāļi, tos projektē, izgatavo un uzstāda tā, lai vadītājs tos var droši darbināt, pastāvot minimālam riskam tos sajaukt. To virsmas neslīd un ir viegli tīrāmas.

207. Ja mašīnas vadības ierīču darbināšana rada apdraudējumus, jo īpaši bīstamas kustības, mašīnas vadības ierīces, izņemot tās, kuru stāvokļi ir iepriekš iestatīti, atgriežas neitrālā stāvoklī, tiklīdz operators tās atlaiž.

208. Ja mašīnai ir riteņi, stūres iekārtu projektē un izgatavo tā, lai mazinātu stūres rata vai stūres sviras pēkšņas kustības, ko izraisa triecieni pret vadriteņiem.

209. Jebkuru vadības ierīci, kas bloķē diferenciāli, projektē un uzstāda tā, lai diferenciāli varētu atbloķēt, kamēr mašīna pārvietojas.

210. Šo noteikumu 110.punktā minētās prasības attiecībā uz vadības ierīcēm piemērojamas tikai tad, ja mašīna apgāžas.

211. Ja nepieciešams, veic pasākumus, lai novērstu neatļautu vadības ierīču lietojumu.

212. Uz katras tālvadības ierīces skaidri norāda mašīnu, ko vada ar šo vadības ierīci.

213. Tālvadības sistēmu projektē un izgatavo tā, lai tā iedarbotos tikai uz konkrēto mašīnu un veiktu konkrētas funkcijas.

214. Ar tālvadību vadāmām mašīnām jābūt projektētām un konstruētām tā, lai tās reaģētu tikai uz tiem signāliem, ko raida tam paredzētās vadības ierīces.

215. Pašgājējas mašīnas, uz kurām sēž vadītājs, ir aprīkotas tā, lai jebkuru to braukšanas kustību kontrolētu tikai vadītājs.

216. Ja mašīnai pievieno ierīces, kas paredzētas lietošanai un pārsniedz tās nor­mālo darba platumu, vadītājam nodrošina iespēju pirms mašīnas kustības sākšanas viegli pārliecināties, vai šīs ierīces ir stāvoklī, kas ļauj sākt drošu kustību. Tas attiecas arī uz visām pārējām daļām, kuras, lai kustība būtu droša, ir īpašā stāvoklī un, ja vajadzīgs, bloķētas.

217. Ja tas neizraisa citu risku, mašīnu kustība ir atkarīga no šo noteikumu 216.punktā minēto ierīču novietojuma drošā stāvoklī.

218. Nedrīkst pieļaut, ka mašīna nejauši var uzsākt kustību motora iedarbināšanas brīdī.

219. Uz pašgājēju mašīnām un to piekabēm attiecas ceļu satiksmes noteikumos noteiktās prasības par ātruma samazināšanu, apstāšanos, bremzēšanu un nekustīgumu, lai garantētu drošību visos ekspluatācijas, iekraušanas, ātruma, ceļa virsmas un slīpuma apstākļos.

220. Vadītājam ir iespēja samazināt ātrumu un apturēt pašgājēju mašīnu ar galvenās ierīces palīdzību. Ja tas nepieciešams drošībai, ierīko avārijas ierīci ar pilnīgi neatkarīgu un viegli pieejamu vadību ātruma samazināšanai un apturēšanai, ja radies galvenās ierīces vai tās darbināšanai vajadzīgās enerģijas padeves defekts.

221. Ja tas nepieciešams drošībai, stacionāru mašīnu aprīko ar stāvvietas bloķēšanas ierīci, lai novērstu tās izkustēšanos.

222. Ar tālvadību vadāmu mašīnu aprīko ar ierīcēm, kas tās darbību aptur automātiski un nekavējoties, un novērš iespējami bīstamu darbību šādās situācijās:

222.1. ja vadītājs zaudē kontroli;

222.2. ja mašīna saņem apturēšanas signālu;

222.3. ja ar drošību saistītajā sistēmas daļā radies defekts;

222.4. ja noteiktā laikā netiek saņemts apstiprinājuma signāls.

223. Šo noteikumu 118., 119., 120., 121., 122., 123., 124., 125., 126., 127. un 128.punktā minētās prasības neattiecas uz braukšanas funkciju.

224. Gājēja vadītas pašgājējas mašīnas kustība ir iespējama tikai tad, ja vadītājs pastāvīgi darbina attiecīgas vadības ierīces. Kustība nedrīkst sākties, iedarbinot motoru.

225. Gājēja vadītas pašgājējas mašīnas vadības sistēmas projektē tā, lai mazinātu riskus, ko rada mašīnas nejauša kustība vadītāja virzienā, jo īpaši triecienus un rotējošu darbīgo daļu radītas traumas.

226. Mašīnas parastas braukšanas ātrums atbilst kājām ejoša vadītāja pārvietošanās ātrumam.

227. Ja mašīnai var pievienot rotējošu darbīgo daļu, nedrīkst būt iespējas to darbināt, kad ir ieslēgta atpakaļgaitas vadības ierīce, izņemot gadījumus, ja mašīnas kustību izraisa darbīgās daļas kustība. Pēdējā gadījumā atpakaļgaitas ātrums ir tāds, lai tas neapdraud vadītāju.

228. Traucējumi servostūres (ja tāda ir) elektroapgādē nedrīkst mašīnu pa­darīt nevadāmu laikā, kas vajadzīgs tās apturēšanai.

229. Mašīnu projektē, izgatavo un, ja vajadzīgs, novieto uz kustīga balsta, lai pārvietošanas laikā tās smaguma centra nekontrolējamas svārstības neie­tekmē tās stabilitāti vai nerada pārmērīgu tās konstrukcijas deformāciju.

230. Pārvietojamiem aizsargiem, kas nepieļauj piekļuvi kustīgajām daļām dzinēja nodalījumā, nav nepieciešamas savienojamas ierīces, ja tos atver, lietojot instrumentu vai atslēgu, vai vadības ierīci, kas atrodas vadītāja vietā, ar nosacījumu, ka vadītāja vieta ir pilnībā slēgta un kabīne ir slēdzama (kabīnē nav iespējams iekļūt nepiederošām personām).

231. Pašgājēja mašīna atbilst šādām prasībām attiecībā uz apgāšanās riskiem:

231.1. ja mašīnai, uz kuras sēž vadītājs, operators vai citas personas, pastāv apgāšanās risks, mašīnu aprīko ar atbilstošu aizsargkonstrukciju, ja vien tas nepalielina riska līmeni;

231.2. šo noteikumu 231.1.apakšpunktā minētā konstrukcija ir tāda, lai apgāšanās gadījumā uz mašīnas sēdošai personai nodrošinātu pietiekamu norobežotu telpu;

231.3. lai pārbaudītu, vai konstrukcija atbilst šo noteikumu 231.1.apakš­punktā minētajai prasībai, ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis katra tipa konstrukcijai veic attiecīgus testus vai nodrošina, ka šādi testi ir veikti.

232. Mašīnas atbilst šādām prasībām attiecībā uz krītošiem objektiem:

232.1. ja mašīnu, uz kuras sēž vadītājs un, iespējams, arī operatori vai citas personas, apdraud krītoši objekti vai materiāli, mašīnu projektē un izgatavo, ņemot vērā šo risku, un aprīko (ja mašīnas izmēri to ļauj) ar atbilstošu aizsargkonstrukciju;

232.2. objekta vai materiāla krišanas gadījumā aizsargkonstrukcija nodro­šina uz mašīnas sēdošajām personām pietiekamu norobežotu telpu;

232.3. lai pārbaudītu, vai konstrukcija atbilst šo noteikumu 232.2.apakš­punktā minētajām prasībām, ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis katra tipa konstrukcijai veic attiecīgus testus vai nodrošina, ka šādi testi ir veikti.

233. Rokturus un pakāpienus projektē un novieto tā, lai operatori tos lieto instinktīvi un neizmanto vadības ierīces.

234. Mašīnas atbilst šādām prasībām attiecībā uz vilkšanas ierīcēm:

234.1. mašīnas, kuras velk vai kuras jāvelk, aprīko ar sakabes ierīcēm, kas projektētas, konstruētas un izvietotas tā, lai nodrošinātu vieglu un drošu sakabināšanu un atkabināšanu, un novērstu nejaušu atkabināšanos lietošanas laikā;

234.2. atkarībā no sakabes slodzes tādas mašīnas aprīko ar balstu, kura nesošā virsma atbilst slodzei un pamatam.

235. Mašīnas atbilst šādām prasībām attiecībā uz spēka pārvadu starp pašgājēju mašīnu vai traktoru un darbināmo mašīnu:

235.1. noņemamas mehāniskās transmisijas ierīces, kas savieno pašgājēju mašīnu vai traktoru ar pirmo darbināmās mašīnas stacionāro gultni, projektē un izgatavo tā, lai jebkura daļa, kas darbības laikā kustas, būtu aizsargāta visā tās garumā;

235.2. spēka izvadu pašgājējas mašīnas vai traktora pusē, kur pievienota noņemama mehāniskās transmisijas ierīce, aizsargā ar aizsargu, kas piestiprināts pie pašgājējas mašīnas vai traktora un savienots ar to, vai ar citu ierīci, kas nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību;

235.3. ir iespējams šo noteikumu 235.2.apakšpunktā minēto aizsargu atvērt, lai piekļūtu noņemamai mehāniskās trans­misijas ierīcei. Ja tā atrodas savā vietā, tur ir pietiekami daudz telpas, lai neļautu piedziņas vārpstai bojāt aizsargu mašīnas vai traktora kustēšanās laikā;

235.4. darbināmās mašīnas pusē dzenošo vārpstu nosedz ar aizsargietvaru, kas piestiprināts pie mašīnas;

235.5. kardāna transmisiju drīkst aprīkot ar griezes momenta ierobežo­tājiem vai brīvrumbām tikai darbināmās mašīnas pusē. Noņemamo mehāniskās transmisijas ierīci attiecīgi marķē;

235.6. visas darbināmās mašīnas, kuru darbināšanai vajadzīga noņemama mehāniskās transmisijas ierīce, kas savieno darbināmo mašīnu ar pašgājēju mašīnu vai traktoru, ir aprīkotas ar sistēmu noņemamas mehāniskās transmisijas ierīces pievienošanai tā, lai, mašīnu atkabinot, noņemamu mehāniskās transmisijas ierīci un tās aizsargu nebojā saskare ar zemi vai mašīnas daļu;

235.7. aizsarga ārējās daļas projektē, izgatavo un izvieto tā, lai tās nevar griezties kopā ar noņemamu mehāniskās transmisijas ierīci. Vienkāršo kardāna savienojumu gadījumā aizsargs nosedz transmisiju līdz iekšējo skavu galiem, savukārt platleņķa kardāna savienojumu gadījumā – vismaz līdz ārējā savienojuma vai ārējo savienojumu centram;

235.8. ja iespēja piekļūt darba vietām ir paredzēta tuvu noņemamai mehāniskās transmisijas ierīcei, to projektē un izgatavo tā, lai vārpstas aizsargus nevarētu izmantot kā pakāpienus, ja vien tie šādā nolūkā nav projektēti un konstruēti.

236. Mašīnu projektē un izgatavo tā, lai akumulatoru var atvienot ar šim nolūkam paredzētu viegli pieejamu ierīci un lai mašīnas apgāšanās gadījumā, cik iespējams, novērstu elektrolīta izlīšanu uz operatora vai tvaika uzkrāšanās vietās, kur atrodas operatori.

237. Atkarībā no ražotāja prognozētā ugunsgrēka apdraudējuma mašīnā, ja tās izmēri atļauj, ir viegli pieejami ugunsdzēšamie aparāti vai iebūvēta ugunsdzēsības sistēma.

238. Šo noteikumu 169.2. un 169.3.apakš­punktā minētās prasības nepie­mēro, ja mašīnas galvenā funkcija ir produktu apsmidzināšana. Operators ir aizsargāts pret risku būt pakļautam šādu bīstamu noplūžu ietekmei.

239. Mašīna ir aprīkota ar zīmēm vai instrukciju plāksnēm par tās lietojumu, regulēšanu un apkopi, lai visos gadījumos, kad tas ir nepieciešams, nodrošinātu cilvēku veselības aizsardzību un drošību. Attiecīgās zīmes un instrukciju plāksnes izvēlas, projektē un izgatavo tā, lai tās ir skaidri redzamas un neizdzēšamas.

240. Saskaņā ar ceļu satiksmes noteikumiem mašīnas, uz kurām sēž vadītājs, ir aprīkotas ar šādām ierīcēm:

240.1. ar akustisko brīdināšanas ierīci cilvēku brīdināšanai;

240.2. ar paredzētajiem lietošanas apstākļiem piemērotu gaismas signālu sistēmu (izņemot mašīnas, kas paredzētas tikai pazemes darbiem un kam nav elektriskās enerģijas);

240.3. ja nepieciešams, ar atbilstošu savienojumu starp piekabi un mašīnu, lai darbinātu signālu.

241. Ar tālvadību vadāmas mašīnas, kas cilvēkiem rada sadursmes vai trieciena riskus, aprīko ar piemērotiem līdzekļiem brīdināšanai par tās kustību vai līdzekļiem cilvēku aizsargāšanai pret tādu risku. Šis nosacījums attiecas arī uz mašīnām, kuru lietošana saistīta ar pastāvīgu uz priekšu un atpakaļ vērstas kustības atkārtošanos uz vienas ass, ja vadītājs mašīnas aizmuguri tieši neredz.

242. Mašīnas izgatavo tā, lai brīdinājuma un signalizācijas ierīces nevar nejauši izslēgt. Ja tas ir būtiski drošībai, šīs ierīces aprīko ar līdzekļiem to darbības pārbaudei un operatora informēšanai par to defektiem.

243. Ja mašīnas vai tās darbīgo daļu kustība ir īpaši bīstama, uz mašīnas ir zīmes ar brīdinājumu netuvoties mašīnai tās darbības laikā, un tās ir salasāmas pietiekamā attālumā.

244. Uz visām mašīnām salasāmi un nenodzēšami norādīta šāda informā­cija:

244.1. kilovatos (kW) izteikta nominālā jauda;

244.2. kilogramos (kg) izteikta visbiežāk lietotās konfigurācijas masa un, ja nepieciešams:

244.2.1. pie sakabes kāša – ņūtonos (N) izteikts ražotāja paredzētais mak­simālais vilcējspēks;

244.2.2. pie sakabes kāša – ņūtonos (N) izteikta ražotāja paredzētā mak­simālā vertikālā slodze.

245. Instrukcijās norāda šādu informāciju attiecībā uz mašīnas vibrāciju, kas iedarbojas uz rokām vai uz visu ķermeni:

245.1. konkrēts vibrācijas lielums, kas iedarbojas uz rokām, ja tas pārsniedz 2,5 m/s2, vai norāde, ka tas nepārsniedz 2,5 m/s2;

245.2. konkrēta vibrācijas svērtā paātrinājuma augstākā vidējā ģeo­metriskā vērtība, kas iedarbojas uz ķermeni, ja tā pārsniedz 0,5 m/s2, vai norāde, ka tā nepārsniedz 0,5 m/s2;

245.3. mērījuma nenoteiktība.

246. Šo noteikumu 245.punktā minētās vērtības ir faktiski izmērītās vērtības attiecībā uz konkrēto mašīnu vai definētās vērtības, pamatojoties uz mērījumiem, kādi veikti uz tehniski salīdzināmām mašīnām, kas pārstāv ražotās mašīnas veidu.

247. Ja vibrācijas mērījumus neveic saskaņā ar piemērojamiem standar­tiem, vibrāciju mēra, izmantojot vispiemērotāko mērījumu metodoloģiju attiecībā uz šo mašīnu.

248. Veicot mērījumus, norāda lietošanas apstākļus mērījuma veikšanas laikā un mērījuma metodes.

249. Instrukcijās attiecībā uz mašīnām, kas paredzētas vairāku funkciju veikšanai atkarībā no izmantotajām ierīcēm, un instrukcijās attiecībā uz maināmām ierīcēm ir atbilstoša informācija par to drošu montāžu un ekspluatāciju.

9.4. Būtiskās drošības un nekaitīguma prasības, kas attiecas uz apdraudējumiem, ko rada mašīnas celšanas darbos

250. Uz mašīnām, kuras ceļot veic kravas vienību vai cilvēku pārvietošanu (turpmāk – celšanas operācijas) un rada ar šiem darbiem saistītus apdrau­dējumus, papildus šo noteikumu 9.1.apakšnodaļā minētajām prasībām attiecas šajā apakšnodaļā noteiktās būtiskās drošības un nekaitīguma prasības.

251. Mašīnas projektē un izgatavo tā, lai šo noteikumu 136. un 137.pun­ktā minētās prasības attiecībā uz stabilitāti saglabātos lietošanas laikā un ārpus tā, tostarp visos transportēšanas, montāžas un demontāžas posmos, paredzamo sastāvdaļu avāriju laikā un arī saskaņā ar lietošanas instrukciju veikto testu laikā. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis izmanto piemērotas verificēšanas metodes.

252. Mašīnas, kas pārvietojas pa vadsliedēm un sliežu ceļiem:

252.1. ir aprīkotas ar ierīcēm, kas novērš to noskriešanu no vadsliedēm vai sliežu ceļiem;

252.2. ja šo noteikumu 252.1.apakšpunktā minētās ierīces nenovērš risku noskriet no sliedēm, kad radies sliedes vai ritošās daļas bojājums, ir attiecīgas ierīces, kas novērš iekārtas, aprīkojuma vai kravas krišanu vai mašīnas apgāšanos.

253. Mašīnas, celšanas palīgierīces un to sastāvdaļas iztur slodzi, kam tās ir pakļautas lietošanas laikā vai ārpus tā paredzētajos uzstādīšanas un ekspluatā­cijas apstākļos visās attiecīgajās konfigurācijās, ja nepieciešams, ievērojot vides faktoru un cilvēku pielikto spēku iedarbību. Šo prasību ievēro arī transportē­šanas, montāžas un demontāžas laikā.

254. Mašīnas un celšanas palīgierīces projektē un izgatavo tā, lai, ievērojot paredzēto lietošanu, novērstu defektus, kas rodas noguruma vai nolietošanās dēļ.

255. Materiālus izvēlas atkarībā no paredzētās darba vides, īpaši ņemot vērā korozijas, nodiluma, triecienu, ekstremālas temperatūras, noguruma, nolietojuma un trausluma faktorus.

256. Mašīnas un celšanas palīgierīces projektē un izgatavo tā, lai tās iz­turētu pārslodzi testa laikā, kad mašīnai vai celšanas palīgierīcei vispirms veic apskati un pakļauj spēkam, kas atbilst maksimālās darba slodzes un attiecīgā statiskā testa koeficienta reizinājumam. Pēc minētās darbības veic atkārtotu apskati, lai konstatētu, vai slodze nav radījusi bojājumus (turpmāk – statiskais tests), deformāciju vai acīmredzamus defektus. Izturīguma aprēķinos ņem vērā izraudzītā statiskā testa koeficienta vērtības. Lai garantētu atbilstošu drošības līmeni, statiskais tests parasti ir ar šādām vērtībām:

256.1. manuāli darbināmām mašīnām un celšanas palīgierīcēm – 1,5;

256.2. citām mašīnām – 1,25.

257. Mašīnas projektē un izgatavo tā, lai tās bez darbības traucējumiem izturētu testu, kura laikā mašīna visās iespējamās konfigurācijās tiek darbināta ar maksimālu darba slodzi, reizinot ar atbilstošā dinamikas testa koeficientu (ņemot vērā mašīnas dinamiku), lai pārbaudītu, vai tā darbojas pareizi (turpmāk – dinamiskais tests). Dinamiskā testa koeficientu izraugās tā, lai garantētu atbilstošu drošības līmeni – koeficients parasti ir vienāds ar 1,1. Testus parasti veic noteiktajos nominālajos ātrumos. Ja mašīnas vadības ķēde ļauj vienlaikus izdarīt vairākas kustības, testu veic vismazāk labvēlīgos apstākļos (parasti – apvienojot attiecīgās kustības).

258. Dzensiksnu, spoļu un skriemeļu diametrs atbilst trošu vai ķēžu izmēriem, ar kurām tos savieno.

259. Spoles un skriemeļus projektē, izgatavo un uzstāda tā, lai to troses vai ķēdes var griezties ap tiem nenokrītot.

260. Trosēm, ko tieši lieto kravas celšanai vai balstīšanai, nedrīkst būt savienojumi (izņemot to galos). Savienojumi var būt iekārtās, kas pēc projekta paredzētas regulārai pārveidošanai atkarībā no lietošanas vajadzībām.

261. Vienlaidu trosēm un to galiem izvēlas darba koeficientu 5,0, kas garantē atbilstošu drošības līmeni.

262. Celšanas ķēdēm izvēlas darba koeficientu 4,0, kas garantē atbilstošu drošības līmeni.

263. Lai pārbaudītu, vai ir sasniegts pietiekams darba koeficients, ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis katra tipa ķēdei un trosei, ko tieši lieto kravas celšanā, un trošu galiem veic attiecīgus testus vai nodrošina, ka šādi testi ir veikti.

264. Celšanas palīgierīču un to sastāvdaļu izmērus nosaka, ievērojot iespējamos noguruma un nolietošanās procesus atsevišķos ekspluatācijas ciklos saskaņā ar paredzamo lietošanas ilgumu, kāds norādīts ekspluatācijas nosacījumos konkrētam lietojumam, un:

264.1. metāla trošu vai trošu galu savienojumu darba koeficients ir 5,0, lai garantētu atbilstošu drošības līmeni, un trosēm nav nekādu savienojumu vai cilpu, izņemot to galus;

264.2. ja lieto ķēdes ar metinātiem posmiem, tie ir īsā tipa posmi. Jebkura tipa ķēdēm izvēlas darba koeficientu 4,0, kas garantē atbilstošu drošības līmeni;

264.3. no tekstilmateriāla gatavotu virvju vai siksnu darba koeficients ir atkarīgs no materiāla, ražošanas metodes, izmēriem un lietojuma. Ja materiālu kvalitāte ir ļoti laba un ražošanas metode atbilst paredzētajam lietojumam, šis koeficients ir 7,0. Ja iepriekš minētā prasība nav nodrošināta, nosaka augstāku koeficientu – 10,0, lai garantētu līdzvērtīgu drošības līmeni. No tekstilmateriāla ražotām virvēm un siksnām, kas nav vienlaidu siksnas, nedrīkst būt mezgli vai savienojumi, izņemot siksnas galus;

264.4. visām metāla daļām, no kā ražo vai ko lieto kopā ar cilpu, izvēlas darba koeficientu 4,0, kas garantē atbilstošu drošības līmeni;

264.5. daudzzaru stropes maksimālo darba jaudu nosaka, pamatojoties uz neizturīgākā zara drošības koeficientu, zaru skaitu un samazinājuma koeficientu, kas atkarīgs no stropes konfigurācijas;

264.6. lai pārbaudītu, vai ir sasniegts pietiekams darba koeficients, ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis katra tipa detaļām, kas minētas šo noteikumu 264.1., 264.2., 264.3. un 264.4.apakšpunktā, veic attiecīgus testus vai nodrošina, ka šādi testi tiek veikti.

265. Kustību vadības ierīces darbojas tā, lai garantētu tās mašīnas drošumu, kurā šādas ierīces ir uzstādītas, un:

265.1. mašīnas projektē un izgatavo vai aprīko ar ierīcēm tā, lai tās detaļu kustību amplitūda nepārsniedz noteiktās robežas. Ja vajadzīgs, nodrošina ie­priekšēju brīdinājumu par tādu ierīču darbību;

265.2. ja vienā vietā vienlaikus var manevrēt vairākas stacionāras vai pa sliedēm braucošas mašīnas, kas rada sadursmes risku, tās projektē un izgatavo tā, lai tās var aprīkot ar šā riska novēršanas sistēmām;

265.3. mašīnas projektē un izgatavo tā, lai krava nevar bīstami slīdēt vai brīvi un negaidīti krist, pat ja ir radušies daļēji vai pilnīgi enerģijas piegādes traucējumi vai operators pārtrauc mašīnas darbināšanu;

265.4. nepieļauj, ka kravu var nolaist vienīgi ar berzes bremzi, izņemot gadījumus, ja tāda iespēja paredzēta mašīnas funkcijās;

265.5. stiprinājuma ierīces projektē un izgatavo tā, lai novērstu nejaušu kravas krišanu.

266. Mašīnas vadītāja vieta nodrošina iespējami pilnīgāku kustīgo daļu kustības trajektoriju pārredzamību, lai novērstu iespējamas sadursmes ar cilvēkiem, iekārtām vai citām mašīnām, kas var manevrēt vienlaikus un radīt apdraudējumus.

267. Mašīnas ar vadāmu kravu projektē un izgatavo tā, lai novērstu cilvēku traumas, ko var izraisīt krava, mašīnas daļas, uz kuras vai kurā personas vai preces atbalsta, lai paceltu (turpmāk – cēlājs), vai pretsvaru kustība.

268. Cēlāju, kas apkalpo stacionārus izkraušanas vai izkāpšanas lau­kumus, konstruē ar stingru platformas virzīšanas sistēmu uz izkraušanas vai izkāpšanas laukumu vai teritoriju. Arī šķēru sistēmas uzskatāmas par stingru virzīšanas sistēmu.

269. Piekļuve cēlājam:

269.1. ja cilvēkiem ir piekļuve cēlājam, mašīnu projektē un izgatavo tā, lai nodrošinātu cēlāja stacionāru stāvokli piekļuves brīdī (jo īpaši iekraujot un izkraujot);

269.2. mašīnas projektē un izgatavo tā, lai nodrošinātu, ka cēlāja un apkalpojumā esošā izkraušanas vai izkāpšanas laukuma līmeņu starpība nerada risku aizķerties.

270. Lai izvairītos no saskares riska ar kustīgu cēlāju:

270.1. gadījumos, ja tas ir nepieciešams, lai izpildītu šo noteikumu 267.punktā minētās prasības, parastas ekspluatācijas laikā pārvietošanās zona ir nepieejama;

270.2. ja apskates vai apkopes laikā personas, kas atrodas virs vai zem cēlāja, pakļautas riskam, ka tās var saspiest starp cēlāju un jebkādām stacionārām daļām, nodrošina pietiekami daudz brīvas telpas (ierīkojot drošības saliņas) vai nodrošina ar mehāniskām ierīcēm, kas bloķē cēlāja kustību.

271. Ja pastāv no cēlāja krītošas kravas risks, mašīnu projektē un izgatavo tā, lai šādu risku novērstu.

272. Attiecībā uz izkraušanas vai izkāpšanas laukumiem nav pieļaujams risks, ko rada personu saskare ar kustīgu cēlāju vai citām kustīgām daļām izkraušanas vai izkāpšanas laukumos.

273. Ja pastāv risks, ka personas var iekrist kravas pārvietošanas zonā tad, kad izkraušanas vai izkāpšanas laukumā cēlāja nav, ierīko aizsargus, lai šādu risku novērstu. Šādi aizsargi nedrīkst būt atverami pārvietošanās zonas virzienā. Tos aprīko ar bloķējošu ierīci, ko vada no cēlāja, un tādējādi novērš bīstamu cēlāja kustību, pirms aizsargi nav aizvērti un bloķēti, kā arī bīstamu aizsarga atvēršanos, pirms cēlājs nav apstājies attiecīgajā izkraušanas vai izkāpšanas laukumā.

274. Kad celšanas mašīnu vai celšanas palīgierīces laiž tirgū vai pirmo reizi nodod lietošanā, ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis, veicot attiecīgus pasākumus, nodrošina, ka lietošanai sagatavotā mašīna vai celšanas palīg­ierīces (neatkarīgi no tā, vai tās darbina manuāli vai ar mehānisko enerģiju) var droši pildīt tām paredzētās funkcijas.

275. Visām celšanas mašīnām, kas gatavas nodošanai lietošanā, veic šo noteikumu 256.punktā minēto statisko testu un 257.punktā minēto dinamisko testu.

276. Ja mašīnu nav iespējams samontēt ražotāja telpās vai viņa pilnvarotā pārstāvja telpās, attiecīgus pasākumus veic mašīnas lietošanas vietā.

277. Mašīnu vai tās iekārtu kustību vadībā izmanto vadības ierīces, kas atgriežas neitrālā stāvoklī, tiklīdz operators tās atlaiž. Tomēr daļēju vai pilnīgu kustību gadījumā, ja šīs kustības nerada mašīnas vai kravas sadursmes riskus, minētās ierīces drīkst aizstāt ar automātiskām apturēšanas vadības ierīcēm, kas nodrošina apturēšanu iepriekš izvēlētā līmenī, nelietojot vadības apturēšanas ierīci.

278. Mašīna, kuras maksimālā darba slodze nav mazāka par 1000 kg vai kuras apgāšanās moments nav mazāks par 40000 Nm, aprīko ar ierīcēm vadītāja brīdināšanai un bīstamu kravas kustību novēršanai:

278.1. kad mašīna ir pārslogota, pārsniedzot maksimālo darba slodzi vai maksimālo apgāšanās momentu, jo ir pārsniegts pieļaujamais kravas apjoms;

278.2. kad ir pārsniegts apgāšanās moments.

279. Trošu transporta līdzekļus, traktorus vai traktoru vilcējus notur ar pretsvariem vai ierīci, kas ļauj pastāvīgi kontrolēt spriegojumu.

280. Uz katras celšanas ķēdes, troses vai stropes, kas nav mašīnas kompleksa sastāvā, ir marķējums vai, ja tas nav iespējams, plāksne vai nenoņemams gredzens, uz kura ir norādīts ražotāja vai viņa pilnvarotā pārstāvja vārds, nosaukums un juridiskā adrese, kā arī norāde par attiecīgu sertifikātu.

281. Sertifikātā iekļauta šāda informācija:

281.1. ražotāja un, ja nepieciešams, viņa pilnvarotā pārstāvja vārds vai nosaukums un juridiskā adrese;

281.2. ķēdes vai troses apraksts, kurā iekļautas šādas ziņas:

281.2.1. nominālais izmērs;

281.2.2. konstrukcija;

281.2.3. materiāls, no kā ķēde vai trose ražota;

281.2.4. jebkura speciāla metalurģiska apstrāde, kādai materiāls pakļauts;

281.3. izmantotā testēšanas metode;

281.4. maksimālā slodze, kādai ķēdi vai trosi varētu pakļaut lietošanas laikā. Drīkst norādīt dažādiem lietojumiem atbilstošu vērtību skalu.

282. Attiecībā uz visām celšanas palīg­ierīcēm norāda šādus datus:

282.1. ziņas par materiālu, ja tāda informācija ir vajadzīga droša lietojuma nolūkā;

282.2. ziņas par maksimālo darba slodzi.

283. Ja celšanas palīgierīces nav iespējams marķēt, šo noteikumu 282.punktā minētās ziņas norāda plāksnītē vai citā līdzvērtīgā veidā un stingri nostiprina pie palīgierīces. Informācija ir salasāma un atrodas vietā, kur tā nevarētu pazust nodiluma dēļ vai mazināt palīgierīces izturību.

284. Maksimālo darba slodzi skaidri marķē uz mašīnas. Šis marķējums ir salasāms, nenodzēšams un neaizšifrēts.

285. Ja maksimālā darba slodze ir atkarīga no mašīnas konfigurācijas, katrā vadītāja vietā ir plāksne, uz kuras norādīta katras konfigurācijas pieļau­jamā slodze (vēlams – diagrammu vai tabulu veidā).

286. Uz mašīnām, kas paredzētas tikai preču pacelšanai un ir aprīkotas ar kabīni, kurā iespējams iekļūt arī cilvēkiem, ir skaidrs un nenodzēšams brī­dinājums, kas aizliedz cilvēku pacelšanu. Šis brīdinājums ir redzams visās vietās, no kurām iespējama piekļuve kabīnei.

287. Katrai celšanas palīgierīces vai katrai sērijveida nedalāmai celšanas palīgierīču partijai pievieno lietošanas instrukciju, kurā iekļauj šādus datus:

287.1. paredzētā lietošana;

287.2. lietošanas ierobežojumi, jo īpaši attiecībā uz tādām celšanas palīgierīcēm kā magnētiskie vai vakuuma spilveni, kas pilnībā neatbilst šo noteikumu 265.5.apakš­punktā minētajām prasībām;

287.3. lietošanas, montāžas un apkopes instrukcijas;

287.4. izmantotais statiskā testa koeficients.

288. Katrai celšanas mašīnai pievieno instrukcijas, kurās ietverta informācija par:

288.1. mašīnas tehniskajiem raksturlielumiem un:

288.1.1. maksimālo darba slodzi, kā arī, ja nepieciešams, pievieno šo noteikumu 285.punktā minēto datu plāksni par slodzi;

288.1.2. pretdarbības spēkiem pie kravas stiprinājumiem vai balstiem un sliedēm (ja tādas ir);

288.1.3. balasta definīciju un informāciju par uzstādīšanu (ja nepie­cie­šams);

288.2. formulāra saturu, ja formulāru nepiegādā kopā ar mašīnu;

288.3. padomiem lietotājam, īpaši kravas tiešas redzamības nodro­šināšanai;

288.4. testa ziņojumu, kurā norādīti ražotāja vai viņa pilnvarotā pārstāvja vai minēto personu uzdevumā veiktie statiskie un dinamiskie testi (ja nepieciešams);

288.5. attiecībā uz mašīnām, kas nav samontētas ražotāja telpās tādā formā, kādā tās lietojamas, nepieciešamās instrukcijas par šo noteikumu 274., 275. un 276.punktā minēto pasākumu veikšanu, pirms mašīna pirmo reizi tiek nodota lietošanā.

9.5. Būtiskās drošības un nekaitīguma prasības, kas attiecas uz apdraudējumiem, ko rada mašīnas pazemes darbos

289. Mehanizētos griestu balstus projektē un izgatavo tā, lai tie pārvie­tojoties noturētos noteiktā virzienā un neslīdētu ne pirms slodzes, ne slodzes ietekmē, ne atbrīvojoties no slodzes. Mehanizētos griestu balstus aprīko ar atsevišķo hidraulisko balstu augšējo plātņu stiprinājumiem.

290. Mehanizētie griestu balsti ļauj cilvēkiem netraucēti pārvietoties.

291. Pa sliedēm braucošu mašīnu akselerators un bremzes ir vadāmas ar roku. Avārijas bremzes drīkst būt ar kāju darbināmas.

292. Mehanizētu griestu balstu vadības ierīces projektē un izvieto tā, lai pārvietošanas operāciju laikā attiecīgs balsts nodrošinātu patvērumu operatoram. Vadības ierīces jāaizsargā pret nejaušu atlaišanu.

293. Pa sliedēm braucošas pašgājējas mašīnas, kas paredzētas pazemes darbiem, aprīko ar avārijas bremzēm, kas iedarbojas uz mašīnas kustības vadības sistēmu tā, lai kustība tiktu apturēta tajā brīdī, kad vadītājs vairs nekontrolē kustību.

294. Mašīnās, kurām ir viegli uzliesmojošas daļas, ir iebūvēta uguns­dzēsības sistēma.

295. Pazemes darbiem paredzētu mašīnu bremžu sistēmu projektē un izgatavo tā, lai tā neradītu dzirksteles un neizraisītu ugunsgrēku.

296. Pazemes darbos paredzētu mašīnu iekšdedzes dzinējos lieto zema iztvaikošanas spiediena degvielu, lai nerastos elektriskā dzirkstele.

297. Izplūdes gāzu emisijas no iekšdedzes dzinējiem nedrīkst izvadīt virzienā uz augšu.

9.6. Būtiskās drošības un nekaitīguma prasības, kas attiecas uz apdraudējumiem, ko rada mašīnas, ceļot vai pārvietojot cilvēkus

298. Cēlāju, ieskaitot jebkādas nolaižamas durvis, projektē un izgatavo tā, lai, ceļot vai pārvietojot cilvēkus, attiecīgās telpas lielums un cēlāja celtspēja atbilst noteiktajām prasībām.

299. Darba koeficientus sastāvdaļām, kas minētas šo noteikumu 258. un 264.punktā, divkāršo, ja attiecīgās sastāvdaļas paredzētas cilvēku celšanai vai pārvietošanai. Mašīnas, kas paredzētas cilvēku pacelšanai vai cilvēku un preču pacelšanai, aprīko ar cēlāja iekāršanas vai balsta sistēmu, kas projektēta un konstruēta, lai nodrošinātu atbilstošu vispārējo drošības līmeni un novērstu ka­bīnes krišanas risku.

300. Ja cēlāja iekāršanā izmanto troses vai ķēdes, nepieciešamas vismaz divas neatkarīgas troses vai ķēdes, kurām katrai ir savs, neatkarīgs stiprinājums. Neatkarīgi no maksimālās darba slodzes un apgāšanās momenta vērtības piemēro šo noteikumu 278.punktā minētās prasības, ja ražotājs nepierāda, ka to pār­slogošanas vai apgāšanās risks nepastāv.

301. Ja drošības prasības nenosaka citus risinājumus, cēlāju projektē un izgatavo tā, lai iekšpusē esošajiem cilvēkiem ir pieejami vadības līdzekļi augšup un lejup vērstajai kustībai un, ja nepieciešams, arī citai kabīnes kustībai.

302. Darbības laikā šo noteikumu 301.punktā minētās vadības ierīces ir prioritāras attiecībā pret pārējām vadības ierīcēm, kas regulē to pašu kustību, izņemot ierīces kustības apturēšanai ārkārtas gadījumos.

303. Vadības ierīces atgriežas neitrālā stāvoklī, tiklīdz operators tās atlaiž, izņemot gadījumus, ja cēlājs ir pilnībā slēgts.

304. Mašīnas, kas paredzētas cilvēku celšanai, projektē, izgatavo un aprīko tā, lai pārāk liels cēlāja paātrinājums vai ātruma samazinājums nerada risku cilvēkiem.

305. Cēlājs nedrīkst sasvērties tā, ka tas rada iekšpusē esošo cilvēku izkrišanas risku tad, kad mašīna un cēlājs ir kustībā.

306. Ja cēlāju projektē kā darba vietu, ievēro noteikumus, kas nodrošina stabilitāti un novērš bīstamas kustības.

307. Ja veiktie drošības pasākumi nav pietiekami, cēlāju aprīko ar pie­tiekamu skaitu stiprinājumu punktu, kas atbilst atļautajam transportējamo cil­vēku skaitam. Stiprinājuma punktiem jābūt pietiekami izturīgiem, lai uz tiem varētu izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus pret krišanu no augstuma.

308. Jebkuras bīdāmās durvis grīdās vai griestos vai sānu durvis projektē un konstruē tā, lai nepieļautu netīšu atvēršanos, tās veras virzienā, kas novērš jebkādu izkrišanas risku gadījumā, ja tās atveras neparedzēti.

309. Ja pastāv risks, ka uz cēlāju var krist kādi objekti un apdraudēt cilvēkus, cēlāju aprīko ar aizsargjumtu.

310. Cēlāju projektē un izgatavo tā, lai novērstu risku, notiekot saskarei starp cilvēkiem vai objektiem cēlāja iekšienē vai uz tā un jebkādiem stacionā­riem vai kustīgiem elementiem. Lai izpildītu šo prasību, cēlājs ir ar pilnībā no­slēgtām durvīm, kas aprīkotas ar bloķējošu ierīci, kura novērš bīstamu cēlāja kustību, ja šīs durvis nav aizvērtas. Durvis paliek aizvērtas, ja cēlājs apstājas starp izkraušanas vai izkāpšanas laukumiem, kur pastāv risks izkrišanai no cēlāja.

311. Mašīnas projektē, konstruē un, ja nepieciešams, aprīko ar ierīcēm, kas attiecīgi nepieļauj nekontrolētu cēlāja kustību augšup un lejup. Šīs ierīces spēj apturēt cēlāja kustību, rodoties maksimālajai darba slodzei, un cēlājam pārvietojoties paredzamajā maksimālajā ātrumā.

312. Apturēšanas darbība nedrīkst izraisīt tādu ātruma samazinājumu, kāds varētu kaitēt cēlājā esošajiem cilvēkiem neatkarīgi no slodzes apstākļiem.

313. Izkraušanas vai izkāpšanas laukumos esošās vadības ierīces, kas nav ierīces lietojumam ārkārtas situācijā, nedrīkst ierosināt cēlāja kustības, kad tiek darbinātas cēlāja vadības ierīces un kad cēlājs neatrodas pie izkraušanas vai izkāpšanas laukuma.

314. Aizsargus pie izkraušanas vai izkāpšanas laukumiem un uz cēlāja projektē un izgatavo tā, lai nodrošinātu cilvēku drošu nokļūšanu cēlājā un izkļūšanu no tā, ņemot vērā paredzamo paceļamo preču sortimentu.

315. Uz katra cēlāja norāda informāciju, kas nepieciešama drošībai, kā arī pieļaujamo cilvēku skaitu cēlājā un maksimālo darba slodzi.

316. Mašīnu ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis nodrošina, ka pirms mašīnas projektēšanas veic riska novērtējumu, lai noteiktu, kuras būtiskās dro­šības un nekaitīguma prasības attiecas uz mašīnu, un šā riska novērtējuma rezultātu ņem vērā mašīnas projektēšanas un izgatavošanas laikā.

317. Šo noteikumu 316.punktā minēto riska novērtējumu ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis veic šādi:

317.1. nosaka mašīnas ierobežojumus, kas ietver mašīnas lietošanu sa­ska­ņā ar lietošanas instrukciju un tādu mašīnas lietošanu, kas nav noteikta mašīnas lietošanas instrukcijā, taču kas ir paredzama;

317.2. nosaka potenciālos traumu un veselības kaitējuma avotus, ko ma­šīna var radīt, un ar to saistītās bīstamās situācijas;

317.3. identificē traumas un veselības kaitējuma smaguma pakāpi un varbūtību, ko var radīt bīstama situācija;

317.4. novērtē iespējamos riskus, lai noteiktu, vai ir nepieciešams to sama­zinājums saskaņā ar šiem noteikumiem;

317.5. novērš apdraudējumus vai samazina riskus, kas saistīti ar minētajiem apdraudējumiem, piemērojot aizsardzības pasākumus tādā secībā, kā noteikts šo noteikumu 80.punktā.

318. Konkrētās būtiskās drošības un nekaitīguma prasības attiecīgajai mašīnai piemēro tikai tad, ja saistībā ar konkrēto mašīnu pastāv attiecīgs apdrau­dējums, lietojot šo mašīnu ražotāja vai viņa pilnvarotā pārstāvja paredzētajos lietošanas apstākļos vai paredzamās neparastās situācijās.

10. Noslēguma jautājumi

319. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 30.maija noteikumus Nr.186 "Noteikumi par ma­šīnu drošību" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 201./204.nr.; 2002, 111.nr.; 2003, 114.nr.; 2004, 68.nr.).

320. Attiecībā uz pārnēsājamām nostiprināšanas un triecienspēka ma­šīnām, kas darbojas ar patronām, šo noteikumu prasības piemēro ar 2011.gada 29.jūniju.

321. Noteikumi stājas spēkā 2009.gada 29.decembrī.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 17.maija Direktīvas 2006/42/EK par mašīnām, ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (pārstrādāšana).

Ministru prezidents I.Godmanis

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2009.gada 29.decembri.

 
 

1.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 25.marta noteikumiem Nr.195

Mašīnas un drošības sastāvdaļas, uz kurām attiecas Ministru kabineta 2008.gada 25.marta noteikumu Nr.195 "Mašīnu drošības noteikumi" 22. un 23.punktā minētās prasības

 

I. Mašīnas

1. Ripzāģi (vienripas vai daudzripu) darbam ar koksni un koksnei analogiem materiāliem vai gaļu un tai analogiem produktiem:

1.1. zāģmašīnas ar darbības laikā fiksētu griezējinstrumentu ar nostip­rinātu pamatu un apstrādājamā materiāla rokas padevi vai demontējamu me­hānisku padevi;

1.2. zāģmašīnas ar darbības laikā fiksētu griezējinstrumentu un uz priekšu un atpakaļ ar roku vadāmu galdu vai ratiņiem;

1.3. zāģmašīnas ar darbības laikā fiksētu griezējinstrumentu ar iebūvētu apstrādājamā materiāla mehāniskās padeves ierīci un rokas iekraušanu vai iz­kraušanu;

1.4. zāģmašīnas ar darbības laikā kustīgu instrumentu ar mehāniskās padeves ierīci un rokas iekraušanu vai izkraušanu.

2. Rokas padeves ēvelmašīnas koka virsmu apstrādei.

3. Vienpusīgās biezuma kokapstrādes ēvelmašīnas ar rokas iekraušanu vai izkraušanu.

4. Lentzāģi ar rokas iekraušanu vai izkraušanu, kas paredzēti koka un tam līdzīgu materiālu apstrādei vai gaļas un tai līdzīgu materiālu apstrādei:

4.1. zāģmašīnas ar darbības laikā nepārvietojamu asmeni vai asmeņiem un ar nekustīgu vai turp un atpakaļ kustināmu darbgaldu vai ar atbalstu priekš­me­tam;

4.2. zāģmašīnas ar asmeni vai asmeņiem, kas montējamas uz ratiņiem ar turp un atpakaļ kustību.

5. Mašīnas darbam ar koksni un koksnei analogiem materiāliem, kas kom­binētas no šā pielikuma I nodaļas 1., 2., 3., 4. un 7.punktā minētajām mašīnām.

6. Rokas padeves koksnes apstrādes frēzmašīnas ar vairākiem nažu turētājiem.

7. Rokas padeves vertikālas vārpstas formēšanas mašīnas darbam ar koksni un koksnei analogiem materiāliem.

8. Pārnēsājamie ķēžu zāģi kokapstrādei.

9. Metāla aukstās apstrādes preses un velmēšanas mašīnas, kuru kustīgo daļu gājiens pārsniedz 6 mm un ātrums ir 30 mm/s, ar rokas iekraušanu vai izkraušanu.

10. Iepūšanas vai presēšanas plastmasu formēšanas mašīnas ar rokas iekraušanu vai izkraušanu.

11. Iepūšanas vai presēšanas gumijas formēšanas mašīnas ar rokas iekraušanu vai izkraušanu.

12. Pazemes darbiem paredzētās šādu tipu mašīnas:

12.1. lokomotīves un bremzējošie vagoni;

12.2. hidrauliskās piedziņas pārsedzes balsti.

13. Sadzīves atkritumu savākšanas mašīnas ar rokas iekraušanu, kurās ir saspiešanas mehānisms.

14. Noņemamās mehāniskās transmisijas ierīces kopā ar to aizsargiem.

15. Aizsargi ar noņemamām mehāniskās transmisijas ierīcēm.

16. Transportlīdzekļu pacēlāji.

17. Cilvēku pacelšanai paredzētās mašīnas, kas paceļ cilvēku augstāk par 3 m.

18. Uz portatīviem ratiņiem darbināmas stiprināšanas un citas triecien­spēka mašīnas.

19. Aizsardzības ierīces, kas paredzētas cilvēku klātbūtnes noteikšanai.

20. Noņemami mehāniskās piedziņas bloķēšanas aizsargi, kuri paredzēti kā aizsargierīces lietojumam mašīnās, kas minētas šīs nodaļas 9., 10. un 11.punktā.

21. Loģikas ierīces drošības funkciju nodrošināšanai.

22. Pretapgāšanās konstrukcijas (ROPS).

23. Konstrukcijas aizsardzībai pret krītošiem objektiem (FOPS).

II. Drošības sastāvdaļas

1. Aizsargi noņemamām mehāniskās transmisijas ierīcēm.

2. Aizsardzības ierīces, kas paredzētas cilvēku klātbūtnes noteikšanai.

3. Noņemami bloķēšanas aizsargi ar mehānisko piedziņu, kas paredzēti lietojumam kā aizsargierīces šā pielikuma I nodaļas 9., 10. un 11.punktā minētajās mašīnās.

4. Loģiskās ierīces drošības funkcijām.

5. Vārsti ar papildu līdzekļiem defektu noteikšanai, kas paredzēti bīstamu mašīnas kustību vadībai.

6. Savācējsistēmas mašīnu noplūdēm.

7. Aizsargi un aizsardzības ierīces, kas paredzētas cilvēku aizsardzībai no kustīgajām daļām, kas iesaistītas mašīnas darbības procesā.

8. Novērošanas ierīces iekraušanas un kustību uzraudzībai pacēlāj­mašīnās.

9. Ierobežotājsistēmas, kas notur cilvēkus sēdekļos.

10. Apturēšanas ierīces ārkārtas gadījumiem.

11. Izlādes sistēmas, lai novērstu potenciāli bīstamu elektrostatisko lādiņu uzkrāšanos.

12. Ministru kabineta 2008.gada 25.marta noteikumu Nr.195 ‘’Mašīnu drošības noteikumi’’ 163., 235. un 265.punktā minētie enerģijas ierobežotāji un atbrīvošanas ierīces.

13. Sistēmas un ierīces, kas samazina trokšņu un vibrāciju emisiju.

14. Pretapgāšanās konstrukcijas (ROPS).

15. Konstrukcijas aizsardzībai pret krītošiem objektiem (FOPS).

16. Abu roku vadības ierīces.

17. Sastāvdaļas mašīnām, kas paredzētas cilvēku pacelšanai vai nolaišanai starp dažādiem laukumiem:

17.1. ierīces laukumu durvju nobloķēšanai;

17.2. ierīces, kas nepieļauj slodzi nesošā mezgla krišanu vai nekontrolētu kustību uz augšu;

17.3. ierīces ātruma pārsniegšanas ierobežošanai;

17.4. enerģiju akumulējoši amortizatori:

17.4.1. nelineāri;

17.4.2. ar pretkustības slāpēšanu;

17.5. enerģiju izkliedējoši amortizatori;

17.6. drošības ierīces, kas pieslēgtas hidrauliskās enerģijas ķēžu spailēm, kur tās izmanto kā krišanas novēršanas ierīces;

17.7. tāda drošības elektroierīce aizsargslēdžu veidā, kas satur elektro­niskas sastāvdaļas.

Ekonomikas ministrs K.Gerhards


 

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 25.marta noteikumiem Nr.195

KN195P2.JPG (122439 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!