Ekonomikas ministrija: Par pāreju uz vasaras laiku 30.martā

30.martā pulksten 3 (naktī no sestdienas uz svētdienu) Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu uz priekšu.

Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2001.gada 9.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.18 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā “pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst. 3.00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst. 4.00 – par vienu stundu atpakaļ”.

Savukārt ES ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām ES dalībvalstīm.

Lai izvērtētu direktīvas īstenošanu un tās ietekmi visās saistītajās tautsaimniecības jomās (piemēram, transports, komunikācijas, rūpniecība), ES dalībvalstīm līdz 2007.gada 30.aprīlim bija jāsagatavo un jāsniedz savs viedoklis Eiropas Komisijai. Latvijas viedokli EK iesniedza Ekonomikas ministrija.

Izskatot Ekonomikas ministrijas sagatavoto ziņojumu par vasaras laika ietekmi uz tautsaimniecību un ņemot vērā tā pozitīvo ietekmi uz atsevišķām tautsaimniecības nozarēm, 2007.gada 24.aprīlī Ministru kabineta sēdē tika pieņemts lēmums ierosināt saglabāt pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā arī turpmāk.

Eiropas Komisijai informāciju par vasaras laika ietekmi savā valstī iesniedza 25 dalībvalstis, no kurām neviena neprasīja mainīt pašreizējo kārtību. Vairākums dalībvalstu uzsvēra, ka ir svarīgi, lai vasaras laika kalendārs ES būtu saskaņots, jo īpaši transporta nozarē.

Daļēji pamatojoties uz konsultācijām ar nozaru pārstāvjiem, lielākā daļa dalībvalstu konstatējušas, ka to valstīs nav novērojams, ka vasaras laiks būtiski ietekmētu visvairāk skartās ekonomikas nozares, konkrēti, lauksaimniecību, transportu un tūrismu. Latvijas tūrisma speciālisti uzskata, ka vasaras laiks pozitīvi ietekmē tūrismu, piemēram, ir palielinājies pieprasījums pēc izklaides pakalpojumiem (velosipēdiem, laivām u.c.). Itālija ziņo, ka būvniecības un lauksaimniecības nozares iegūst labumu no vasaras laika, it īpaši valsts dienvidos, jo no rītiem tajā pašā stundā ir vēsāks nekā tad, ja vasaras laiku nepiemērotu.

Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Eiropas Komisija secinājusi, ka pašreiz spēkā esošajā direktīvā izteiktais secinājums joprojām ir pareizs – papildus tam, ka vasaras laiks veicina dažādas vakara izklaides un ka tiek ietaupīts nedaudz enerģijas, vasaras laika ietekme ir neliela un pašreizējā kārtība nerada raizes ES dalībvalstīs. Eiropas Komisija uzskata, ka vasaras laika pašreizējā kārtība, kā tā ir noteikta direktīvā, joprojām ir piemērojama. Neviena dalībvalsts nav izteikusi vēlmi atcelt vasaras laiku vai grozīt spēkā esošo direktīvu. Turpretī ir svarīgi saglabāt kalendāra vienotību, lai nodrošinātu netraucētu vienotā tirgus darbību, kas ir šīs direktīvas galvenais mērķis.

Patlaban pavasarī un rudenī pulksteņu rādītājus stundu uz priekšu un atpakaļ griež aptuveni 70 pasaules valstu iedzīvotāji. Latvijā vasaras laiks tika ieviests 1981.gadā. Sākot no 1997.gada, vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas plkst. 3 līdz oktobra pēdējai svētdienai plkst. 4. Zinātniskie pētījumi liecina, ka pāreja uz vasaras laiku samazina izlietotās enerģijas daudzumu, kā arī samazina ceļu satiksmes negadījumu un pastrādāto noziegumu skaitu, bet negatīvi ietekmējot cilvēka bioloģisko ritmu.

Par pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā atbildīgā institūcija ir Ekonomikas ministrija. Informāciju par laiku visā pasaulē (par laika joslām, cik ir pulkstenis kādā konkrētā valstī jeb pilsētā, par valstu pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ utt.) var iegūt portālā www.timeanddate.com.