Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 27.martā

AM: Par Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva nodrošināšanu ar dienesta dzīvojamām telpām

27.martā Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē apstiprināta Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātā koncepcija “Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva nodrošināšana ar dienesta dzīvojamām telpām”.

Koncepcija izstrādāta, lai nodrošinātu karavīru rekrutēšanu dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) un rotāciju no vienas dienesta vietas uz citu, karavīri dienesta vietā jānodrošina ar atbilstošu dzīvojamo telpu.

Analizējot situāciju, konstatēts, ka NBS 1.februārī bijis 4881 karavīrs. Saskaņā ar AM finansiālajām iespējām nepieciešamo dzīvokļu skaits ir 30% no dienošo skaita, tas ir, 1464 dzīvokļi. Aprēķini veikti, ņemot vērā teritorijā dienošo karavīru skaitu, no kuriem 30% personālsastāva jānodrošina ar dienesta dzīvokļiem, kas ir pakļauti dienesta rotācijai. Izņēmums ir Ādažu novada Kadaga, kur dzīvokļu skaits ir viena trešā daļa no karavīru skaita.

Detalizēti analizējot dienošo sastāvu un ņemot vērā dienesta pakāpes, konstatēts, ka nepieciešami 1417 divistabu un trīsistabu dzīvokļi, kas atrodas Latvijas lielākajās pilsētās, un 129 dzīvokļi citviet.

Saskaņā ar Valsts aizsardzības koncepciju iespējamais plānotais NBS karavīru skaita pieaugums ir 5800 karavīri līdz 2012.gadam. Tas nozīmē, ka ilgtermiņā nepieciešamo dzīvokļu skaits varētu pieaugt līdz 1740.

Lai noteiktu, kādas dzīvojamās telpas karavīram ir nepieciešamas atkarībā no dienesta pakāpes un ģimenes stāvokļa, AM ir apzinājusi divus iespējamos rīcības variantus. Viens no tiem paredz noteikt, kādas platības dzīvoklis vai kāds istabu skaits pienākas karavīram atkarībā no dienesta pakāpes vai izdienas NBS, ņemot vērā pieejamos resursus, otrais paredz noteikt, kādus resursus AM ir gatava ieguldīt būvniecībā, ņemot vērā arī pieejamos resursus un karavīru vēlmes.

Pašreiz visi karavīri saņem daļēju kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai, kuras apmērs no 2008.gada janvāra ir 100 latu mēnesī jeb 6,33 miljoni latu 2008.gadā kopā.

AM arī turpmākajos gados plāno attīstīt kazarmu renovāciju un būvniecību militārajās bāzēs, kas daļēji nodrošina karavīru rotāciju un apmācības procesu militāro mācību laikā.

Šobrīd NBS rīcībā ir 156 dzīvokļi: Ādažu novada Kadagā 12 – 76 dzīvokļi, no kuriem 20 ir viesnīcas tipa, bet Kadagas 13.mājā – 80 dzīvokļi. Rindā dzīvokļu saņemšanai gaida 54 karavīri, un pagaidām nav iespējams prognozēt, kad šo karavīru prasības varētu tikt izpildītas. Faktiski šī rinda būtu daudz garāka, bet karavīri, zinot, ka nav dienesta dzīvokļu, neiesniedz pieteikumus.

Šogad ir uzcelti desmit jauni dzīvokļi Cēsīs NBS Instruktoru skolas vajadzībām. Nodrošinot karavīrus ar dienesta dzīvojamo telpu, tiek veicināts NBS profesionalizācijas process, personāla nodrošināšana un karavīru motivācija.

Piedāvāto koncepcijas variantu īstenošana var notikt valsts un privātās partnerības ietvaros, kur attiecīgo publisko pakalpojumu sniegšanu vai nepieciešamo objektu uz līguma pamata var nodot privātam partnerim uz noteiktu laika periodu un nosacījumiem.

Tā kā valsts un privātā partnerība tiek īstenota ar dažādu modeļu palīdzību, NBS personālsastāva nodrošināšanā ar dienesta dzīvojamām telpām ir jāatrod piemērotākais, ņemot vērā pastāvošos ekonomiskos apstākļus un tiesisko regulējumu.

Lai atrisinātu dzīvokļu problēmu NBS, kas ir saistīta ar rotēšanas iespējām un karavīra nodrošinājumu rotācijas vai dienesta laikā, tika izvērtētas vairākas iespējas, ņemot vērā esošo politisko, ekonomisko un finansiālo stāvokli. Pastāv četri risinājuma varianti, un Valsts sekretāru sanāksmē atbalstīts otrais variants. Tas paredz, ka AM izvērtē tās valdījumā esošos nekustamos īpašumus, kurus pārdod izsolē, un veido dzīvojamo fondu. Minētais variants paredz izveidot valsts akciju sabiedrību, kuras uzdevums ir pārdot AM neizmantojamos valdījumā esošos nekustamos īpašumus, iegūtos finanšu līdzekļus izmantojot jauna dzīvojamā fonda veidošanai.

Ņemot vērā dažādos faktorus dzīvokļu tirgū, pašlaik ir sarežģīti noteikt konkrētu cenu, cik varētu izmaksāt viena šāda dzīvokļa celtniecība.

Lai īstenotu šo koncepciju, AM ir jāizstrādā normatīvie akti, kas paredzētu minimālās karavīru dzīvokļu prasības, dzīvokļu finansēšanas kārtību un dzīvokļu piešķiršanas un izmantošanas kārtību.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par mērķstipendiju piešķiršanu jauniešiem, kas iegūst profesionālo izglītību un kvalifikāciju

Lai uzlabotu sākotnējās profesionālās izglītības programmu pievilcību jauniešiem, kā arī lai palielinātu to jauniešu īpatsvaru, kas iegūst profesionālo izglītību un kvalifikāciju, nākamajos sešos gados labākajiem audzēkņiem tiek plānots piešķirt mērķstipendijas, tām paredzot vairāk nekā 10 miljonus latus no Eiropas Savienības Sociālā fonda līdzekļiem.

Atbalsts paredzēts profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmu pievilcības veicināšanai, piešķirot mērķstipendijas studējošajiem jauniešiem prioritāri atbalstāmajās jomās (arhitektūra un būvniecība, inženierzinātnes un tehnoloģijas) par labām sekmēm mācību procesā un veiksmīgi nokārtotiem pārbaudes eksāmeniem, tādējādi uzlabojot iegūtās izglītības kvalitāti un veicinot jauniešu motivāciju profesionālās izglītības un kvalifikācijas ieguvei.

27.martā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.1.1.4.apakšaktivitāti “Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana””, kas nosaka kārtību, kādā īsteno darbības programmas, kā arī Eiropas Sociālā fonda projekta iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam, atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu. Pirms noteikumu projekts stājas spēkā, tas vēl jāapstiprina MK.

No 2007.gada līdz 2013.gadam mērķstipendijām ir paredzēts izlietot 10 500 718 latus, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu 8 925 610 latus un valsts budžeta finansējumu 1 575 108 latus.

Maksimāli pieļaujamais Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējuma apmērs ir 85 procenti no kopējās projekta attiecināmo izmaksu kopsummas. Valsts projekta īstenošanā nodrošina finansējumu 15 procentu apmērā no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par augstākās izglītības atbilstību valsts attīstības vajadzībām

27.martā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotā koncepcija “Valsts attīstībai atbilstošs augstākās izglītības studiju programmu sadalījuma pa nozarēm modelis”. Šīs koncepcijas izstrāde bija viens no pieciem IZM uzdotajiem Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta neatliekamajiem uzdevumiem pirmajām 100 valdības dienām.

Koncepcija vērsta uz darba tirgus vajadzībām atbilstošu, augsti kvalificētu speciālistu skaita palielināšanas mehānismu izstrādi efektīvas izglītības un apmācības politikas īstenošanai. Pašreizējā augstākās izglītības iestāžu beigušo speciālistu struktūrā Latvijā jau ilgāku laiku dominē sociālās zinātnes, bet ir nepietiekams dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju studiju programmu beigušo īpatsvars. Neraugoties uz ievērojamu valsts budžeta līdzekļu pārdali par labu dabaszinātņu un inženierzinātņu studiju programmām (no 2001.gada līdz 2007.gadam dabaszinātņu un inženierzinātņu jomās valsts finansēto studiju vietu skaits palielināts par 1726 studiju vietām), Latvijā tomēr joprojām ir viens no zemākajiem dabaszinātņu un inženierzinātņu studentu īpatsvariem studējošo kopskaitā salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Koncepcijā “Valsts attīstībai atbilstošs augstākās izglītības studiju programmu sadalījuma pa nozarēm modelis” tiek piedāvāti trīs risinājuma varianti, Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta risinājuma C variantu – ilgtermiņa prognožu modeli, jo tas vislabāk ļauj veidot visaptverošu speciālistu pieprasījuma kopainu, kas balstīta uz darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozēm, tātad arī vislabāk atbilst nepārtrauktas un līdzsvarotas valsts attīstības nodrošināšanai.

Koncepcijas projekts sagatavots ar Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes speciālistu līdzdalību, projekts apspriests ar Latvijas augstskolām un Augstākās izglītības padomi.

Pēdējos gados izglītības piedāvājums aizvien aktīvāk tiek veidots, sadarbojoties ar darba tirgus pārstāvjiem un darba devēju asociācijām, kuras formulē prasības pēc speciālistiem savās nozarēs un vēršas ar savu pieprasījumu IZM, Augstākās izglītības padomē vai pie konkrētām augstskolām un koledžām. Kā pozitīvu paraugu var minēt IZM sadarbību ar darba devējiem informāciju tehnoloģiju jomā. Pateicoties viņu iniciatīvai un tam, ka informāciju tehnoloģijas ir viens no Latvijas zinātnes prioritārajiem virzieniem, tika izstrādāts un veiksmīgi lietots studentu un nepieciešamo speciālistu skaita prognozes modelis un sagatavots nozarei nepieciešamais speciālistu skaits.

Kopš 2005.gada IZM veiksmīga sadarbība izveidojusies arī ar Vides ministriju un Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociāciju. Atbilstoši Vides ministrijas priekšlikumiem par vides zinātņu un ķīmijas nozaru speciālistu nepieciešamību, kā arī atbalstot Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas iesniegtos priekšlikumus par nepieciešamību sagatavot speciālistus ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas zinātnēs, augstskolās 2005., 2006. un 2007.gadā kopā par 185 vietām ir palielināts vides zinātņu un par 87 vietām – ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas studiju vietu skaits.

Sadarbībā ar Ārlietu ministriju un IZM Tulkošanas un terminoloģijas centru apzināta nepieciešamība palielināt tulku un tulkotāju, kā arī juristu – lingvistu (tulkotāju ar juridisko izglītību) skaitu ES institūciju vajadzībām. 2006.gadā attiecīgais valsts finansēto studiju vietu skaits palielināts par 30 vietām.

Plānojot valsts budžeta studiju vietu sadalījumu katram nākamajam gadam, notiek sadarbība arī ar citām ieinteresētajām ministrijām un IZM sadarbības partneriem.

2007./2008.akadēmiskajā gadā Latvijas augstskolās un koledžās tiek īstenotas 674 studiju programmas. Kopējais studējošo skaits 2006./2007.akad. gadā bija 129 503 jeb 566 studējošie uz 10 000 iedzīvotāju, bet 2007./2008.akad. gadā – 127 050 jeb 552 studējošie uz 10 000 iedzīvotāju. Tas ir otrs augstākais rādītājs pasaulē. Latvijā ir arī viens no augstākajiem studējošo īpatsvariem Eiropā vecuma grupā no 18 līdz 39 gadiem.

2007./2008. akadēmiskajā gadā valsts finansēto studiju skaita īpatsvars ir 25%.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

KM: Par komisijas locekļiem atlīdzības noteikšanai par reprogrāfisko reproducēšanu

27.martā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par komisiju atlīdzības par reprogrāfisko reproducēšanu noteikšanai”.

Reprogrāfiskā reproducēšana ir darba skenēšana vai pavairošana ar kopējamām iekārtām.

Autortiesību likuma 35.panta pirmā daļa paredz, ka bez autora piekrišanas fiziskajai personai atļauts publicētus darbus, izņemot notis, reprogrāfiski reproducēt personiskai lietošanai ar noteikumu, ka autors un izdevēji par to saņem taisnīgu atlīdzību.

Saskaņā ar Autortiesību likuma 35.panta ceturto daļu Ministru kabinetam ir jāizveido komisija, kas pārstāv valsts pārvaldi un vienojas par mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju par attiecīgās atlīdzības noteikšanas kritērijiem un lielumu. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija pārstāv autoru intereses, un, lai iegūtu tiesības veikt mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu – iekasēt, sadalīt un izmaksāt autoriem un izdevējiem atlīdzību, tai ir jāvēršas ar iesniegumu Kultūras ministrijā, kas attiecīgi izsniedz organizācijai atļauju.

Par reprogrāfisko reproducēšanu jāmaksā personām, kuru valdījumā vai lietošanā ir attiecīgās iekārtas un kuras nodrošina reproducēšanas pieejamību fiziskām personām, proti, skolām, bibliotēkām, kopēšanas uzņēmumiem u.c.

Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz veidot komisiju šādā sastāvā:

Komisijas vadītājs –

U.Lielpēters, Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

Komisijas vadītāja vietnieks –

G.Jēkabsons, Kultūras ministrijas Autortiesību un blakustiesību nodaļas vadītājs.

Komisijas locekļi –

U.Dreimanis – Tieslietu ministrijas Eiropas un starptautisko tiesību departamenta juriskonsults,

M.Grīnhofa – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Juridiskā departamenta Tiesiskuma nodrošinājuma nodaļas juriskonsulte,

I.Švarca – Izglītības satura un eksaminācijas centra mācību literatūras speciāliste,

N.Zaļkalne – Finanšu ministrijas Budžeta departamenta Izglītības, zinātnes, kultūras, sporta finansēšanas nodaļas vecākā referente.

Komisijas uzdevums ir panākt vienošanos ar mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju (kas saņēmusi Kultūras ministrijas atļauju) par atlīdzības kritērijiem un lielumu par reprogrāfisko reproducēšanu un iesniegt kultūras ministram tālākai apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

LM: Par konkrētiem pasākumiem darba aizsardzības situācijas uzlabošanai

Lai uzlabotu situāciju darba aizsardzības jomā, kā arī nodrošinātu darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnēs noteikto mērķu sasniegšanu, Labklājības ministrija (LM) turpmāko trīs gadu periodā piedāvā konkrētus pasākumus darba aizsardzības situācijas uzlabošanai.

Tie iekļauti LM izstrādātajā Darba aizsardzības jomas attīstības programmā 2008.–2010.gadam, kas 27.martā izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē. Programma vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

LM norāda, ka galvenās darba aizsardzības jomā atklātās problēmas ir informācijas un kapacitātes trūkums darba aizsardzības politikas attīstībai, zemais normatīvo aktu ievērošanas līmenis praksē un sabiedrības neinformētība par darba aizsardzības jautājumiem.

Lai tās novērstu, programmā noteikti seši galvenie darbības virzieni:

1) nelaimes gadījumu darbā riska samazināšana un labāka darba aizsardzības normatīvo aktu ieviešana praksē;

2) zinātniski tehniskā atbalsta nodrošināšana preventīvas darba aizsardzības politikas plānošanai, izstrādei un ieviešanai;

3) darba aizsardzības politikas plānošanas, izstrādes un uzraudzības efektivizēšana;

4) “preventīvās kultūras” iedzīvināšana sabiedrībā un uzņēmumos;

5) darba aizsardzības speciālistu kompetences un kvalifikācijas līmeņa paaugstināšana;

6) strādājošo drošības un veselības aizsardzības darbā labāka tiesiskā regulējuma nodrošināšana.

Veicinot darba vides un darba apstākļu uzlabošanu uzņēmumos, programmā paredzēta virkne pasākumu uzņēmumu atbalstam, piemēram, bez maksas apmācot uzņēmuma darbiniekus par darba drošības jautājumiem, veicot darba vides riska novērtēšanu, kā arī izstrādājot darba aizsardzības pasākumu plānus uzņēmumiem, kas darbojas bīstamākajās nozarēs. Tāpat plānots izstrādāt un ar darba aizsardzību saistītās mājaslapās (www.osha.lv u.c.) ievietot elektronisku darba vides risku novērtēšanas programmu. Tā ļautu pašiem uzņēmumiem ērti un viegli veikt darba vides risku novērtēšanu.

Saskaņā ar programmu trīs gados paredzēts izstrādāt astoņus prakses standartus dažādu nozaru uzņēmumiem, tostarp būvniecības, kokapstrādes, veselības un sociālās aprūpes nozarēm. Tie kalpotu reizē kā palīgmateriāls darba vides sakārtošanai, gan arī standarta ievērošanas gadījumā darba devējs varētu būt drošs, ka ir izpildījis visas likumdošanā noteiktās normas.

Tāpat plānots izstrādāt un ar Uzņēmumu reģistra palīdzību izplatīt jaunajiem uzņēmumiem “darba aizsardzības informatīvo paketi” – informatīvo materiālu par darba aizsardzības jautājumiem, t.sk., kas attiecībā uz darba aizsardzību jāzina un jāievēro konkrēto nozaru uzņēmumiem, kādi ir darba devēja pienākumi un tiesības, kādas ir darba aizsardzības pamatprasības.

Uzraudzības un kontroles stiprināšanai paredzēts paaugstināt Valsts darba inspekcijas (VDI) kapacitāti (materiāli tehniskie un cilvēkresursi) un ievērojami pilnveidot VDI rīcībā esošo datubāzi, lai tajā būtu pieejami vispusīgi un reprezentatīvi dati, uz kā pamata varētu pilnveidot darba aizsardzības politiku un plānot uzraudzības un kontroles aktivitātes.

Lai nodrošinātu zinātniski tehnisko atbalstu preventīvas darba aizsardzības politikas plānošanai, izstrādei un ieviešanai, 2009.gadā plānots noslēgt deleģēšanas līgumu ar Rīgas Stradiņa universitātes aģentūru “Darba drošības un vides veselības institūts” par noteiktu valsts funkciju veikšanu darba aizsardzības jomā. Līdztekus minētajam sadarbībā ar šo institūtu paredzēts izveidot vienotu informācijas centru, lai veicinātu sabiedrības, bet jo īpaši darba devēju un darbinieku informētību par darba aizsardzības jautājumiem. 

Paredzēts, ka līdz katra gada 1.aprīlim LM sagatavos un iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par katra programmas gada uzdevumu izpildi. Programmas īstenošanai no valsts budžeta turpmākajiem trīs gadiem nepieciešami 7,9 miljoni latu.

Tā kā programmas darbības periods ir līdz 2010.gadam, darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnēs izvirzīto mērķu pilnīgai sasniegšanai LM plāno izstrādāt otru programmu laika posmam no 2011.gada līdz 2013.gadam.

Programmu izstrādāja darba grupa, kurā piedalījās eksperti no LM, VDI, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta.

LM: Par darba aizsardzības prasībām, saskaroties ar kancerogēnām vielām darba vietās

Lai aizsargātu to darbinieku drošību un veselību, kuri ir vai var būt pakļauti kancerogēno vielu iedarbībai, Labklājības ministrija (LM) noteikusi darba aizsardzības prasības, kas jāievēro, saskaroties ar kancerogēnām vielām darba vietās.

Šīs prasības iekļautas LM izstrādātajā Ministru kabineta noteikumu projektā “Noteikumi par darba aizsardzības prasībām, saskaroties ar kancerogēnām vielām darba vietās”, kurš 27.martā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekts jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā. Pēc projekta apstiprināšanas valdībā spēku zaudēs pašreiz spēkā esošie Noteikumi par darba aizsardzības prasībām, saskaroties ar kancerogēnām vielām darba vietās.

Noteikumu projektā nav mainītas pamatprasības, kuras ir noteiktas jau pašreiz spēkā esošajos noteikumos. Tā, piemēram, lai novērstu kancerogēnu ietekmi uz strādājošo veselību un drošību, darba devējam ir jāveic vairāki pasākumi: iespēju robežās jānovērš kancerogēnu lietošana, aizvietojot tos ar mazāk bīstamām vielām strādājošo drošībai un veselībai. Tāpat darba devējiem ir pienākums maksimāli automatizēt un hermetizēt tehnoloģiskos procesus, ieviest automatizētu tālvadību un kontroli, kā arī ierobežot to darbinieku skaitu, kuri darba vietās saskaras ar kancerogēniem.

Savukārt gadījumos, kad darbiniekam tomēr jāsaskaras ar kancerogēniem, darba devējam ir jānodrošina, lai šīs saskares līmenis nepārsniegtu noteikumu projekta 1.pielikumā norādītās aroda ekspozīcijas robežvērtības – ķīmisko vielu un ķīmisko produktu koncentrāciju darba vides gaisā. Turklāt, saskaroties ar kancerogēnām vielām darba vietā, darba devējam jānodrošina strādājošie ar kolektīvajiem vai individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

Lai atvieglotu noteikumu piemērošanu, noteikumu projektā iekļautas kancerogēno un mutagēno ķīmisko vielu definīcijas. Atbilstoši speciālistu priekšlikumiem, projektā iekļauts kancerogēnu saraksts, kurā ietvertas 1. un 2.kategorijas kancerogēnas un mutagēnas vielas, to riska fāzes un aroda ekspozīcijas robežvērtības tām vielām, kurām tādas ir noteiktas. Iepriekš kancerogēno vielu saraksts bija iekļauts Latvijas Valsts standartā “LVS 89:1998 Ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtības darba vides gaisā”, kurš pašreiz nav spēkā.

Tāpat noteikumu projektā pilnībā pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/37/EK prasības par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā.

Atbilstoši noteikumu projektam nodarbināto uzskata par pakļautu kancerogēnu iedarbībai, ja viņš veic ar kancerogēnu ražošanu, izmantošanu, glabāšanu, transportēšanu, pārstrādi, savākšanu vai iznīcināšanu saistītu darbu vai darbu, kura procesā rodas kancerogēns.

Par šo noteikumu izpildi un ievērošanu būs atbildīgs darba devējs. Savukārt to ievērošanu kontrolēs Valsts darba inspekcija, bet atsevišķas kontroles funkcijas atbilstoši saviem nolikumiem veiks Veselības inspekcija un Vides valsts inspekcija, kā arī Aizsardzības ministrija.

Kancerogēnas vielas ir kancerogēnas vai mutagēnas ķīmiskas vielas vai produkti, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas kārtību un bīstamo ķīmisko vielu sarakstu tiek klasificēti kā 1. un 2.kategorijas kancerogēnās vai 1. un 2.kategorijas mutagēnās vielas un produkti.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par maksas palielināšanu par sludinājumu publicēšanu “Latvijas Vēstnesī”

27.martā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti vairāki grozījumu projekti noteikumos, ko izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumā par nacionālo normatīvo aktu pieejamības veicināšanu un elektronisko versiju autentiskuma atzīšanu doto uzdevumu.

Kā teikts grozījumu projektu paskaidrojumu rakstos, valdība ir atbalstījusi risinājumu – turpmākajos trijos gados oficiālās publikācijas funkciju nodrošināt, izdodot laikrakstu “Latvijas Vēstnesis” pēc līdzšinējā modeļa no VSIA “Latvijas Vēstnesis” ieņēmumiem. Oficiāli publicējamās informācijas jeb sludinājumu pašreizējais apjoms netiks samazināts.

Lai pēc trim gadiem pilnvērtīgi varētu nodrošināt autentisku oficiālo elektronisko publikāciju, nepieciešama tehniskās infrastruktūras pilnveidošana. Turklāt paredzēts, ka tiks izveidota un indivīdiem nodrošināta bezmaksas piekļuve normatīvo aktu un to aktuālo konsolidēto versiju elektroniskajam avotam, pamatojoties uz jau veiktajām iestrādnēm.

TM jau 15 gadus nodrošina 199 normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi ar finanšu līdzekļiem, kas tiek iekasēti par privāto un juridisko personu sludinājumu publicēšanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un kapitālsabiedrības pašu ieņēmumiem. Turklāt paralēli kopš 2001.gada tiek uzturēts normatīvo aktu portāls “likumi.lv” ar bezmaksas elektronisko pieeju.

Sniegto pakalpojumu cenas nav mainītas kopš 1998.–2000.gada. Jau esošais un prognozējamais inflācijas līmenis palielina ražošanas un uzturēšanas izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu funkciju izpildi, turklāt paralēli izmaksu palielinājumam ieņēmumu daļa samazinās. Piemēram, no 2006. līdz 2007.gadam ieņēmumi samazinājās par aptuveni par 280 000 latu, jo stājās spēkā Publisko iepirkumu likums, kas vairs neparedzēja publikācijas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” par iepirkuma procedūras sākšanu.

Turpmākos trīs gadus TM jānodrošina deleģēto funkciju izpilde, neradot ikgadējus finansiālus zaudējumus. Tāpēc grozījumi izstrādāti noteikumos par politisko partiju reģistra ierakstu publicēšanas kārtību, izmaksu apmēru un maksas iekasēšanas kārtību, nosakot, ka maksa par partiju reģistrā izdarīta ieraksta publicēšanu, kas apliecina politiskās partijas vai to apvienības reģistrāciju, būs 32 lati līdzšinējo 24 latu vietā, bet maksa par citu partiju reģistra ierakstu un grozījumu publicēšanu būs 11 lati līdzšinējo 8 latu vietā.

Noteikumos par komercreģistra ierakstu izsludināšanas izmaksu apmēriem un iekasēšanas kārtību izstrādātie grozījumi paredz, ka maksa par komercreģistrā izdarītu ierakstu par jaunu komercsabiedrību izsludināšanu būs 32 lati līdzšinējo 24 latu vietā, savukārt maksa par komercreģistrā izdarītu ierakstu par jaunu individuālo komersantu un komersanta filiāles izsludināšanu būs 21 lats līdzšinējo 16 latu vietā.

Papildus izstrādāti grozījumi arī noteikumos par Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistra ierakstu izsludināšanas izmaksu apmēriem un iekasēšanas kārtību. Tie paredz, ka maksa par Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistrā izdarītu ierakstu būs 11 latu pašlaik spēkā esošo 8 latu vietā.

Noteikumu grozījumu projekti nodoti saskaņošanai Finanšu ministrijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Latvijas Tirgotāju asociācijai un Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstību apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000

27.martā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Vides ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.1.aktivitāti “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000””.

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 18.panta 10.punktu. Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.prioritātes “Kvalitatīvas vides dzīvei un ekonomiskajai aktivitātei nodrošināšana” 3.4.1.pasākuma “Vide” 3.4.1.1.aktivitāti “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000”, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projektu iesniedzējiem, atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.

Aktivitātes mērķis ir ūdenssaimniecības pakalpojumu – ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas – kvalitātes uzlabošana un ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamības paplašināšana, nodrošinot kvalitatīvu dzīves vidi, samazinot vides piesārņojumu un ūdenstilpju eitrofikāciju, sekmējot ūdens resursu un energoresursu racionālu izmantošanu.

Aktivitātes ietvaros tiks atbalstīta ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstības projektu realizācija apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu no 200 līdz 2000 un apdzīvotās vietās, kur iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā 200, kā arī autonomas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas (skolas un citi) attīstība, ja ir būtiski vides piesārņojuma riski vai sabiedrības veselības riski.

Aktivitātes ietvaros īstenotos projektus finansēs no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem.

Pieejamais publiskais finansējums sastāv no ERAF finansējuma 100 847 429 latu (143 490 000 eiro) apmērā, kā arī no valsts budžeta, pašvaldību budžeta un pašvaldību kapitālsabiedrību finansējuma.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa