Ministru kabineta ārkārtas sēdē: 2008.gada 28.martā

RAPLM: Par Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanas likumprojektu

Ministru kabinets 28.martā atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavoto Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanas likumprojektu.

Likums “Par pašvaldībām” paredz, ka Saeima var atlaist domi (padomi), ja tā atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus.

RAPLM, konstatējot būtiskus pārkāpumus Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes procesā, veica pārbaudi arī būvniecības, zemes izmantošanas un zemes reformas pabeigšanas jomā, konstatējot, ka Ķekavas pagasta padome ir pārkāpusi ne tikai likumus un Ministru kabineta noteikumus, bet arī pašas pašvaldības pieņemtos ārējos normatīvos aktus – saistošos noteikumus.

Pārkāpumi izdarīti vairākkārt un sistemātiski visā 2005.gada vietējo pašvaldību vēlēšanās ievēlētās Ķekavas pagasta padomes darbības laikā.

Teritorijas plānošanas jomā kopumā prettiesiski ar Ķekavas pagasta padomes sēdes lēmumiem mainīta plānotā (atļautā) izmantošana 194 nekustamajiem īpašumiem. Tāpat ar detālplānojumu prettiesiski veikta zemes sadale, kopumā ar detālplānojumiem pašvaldība prettiesiski izveidojusi vismaz 88 apbūves gabalus dzīvojamo māju būvniecībai. Konstatējot trūkumus teritorijas plānošanas procesā, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns jau 22.februārī izdeva rīkojumu, ar kuru apturēta Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma grozījumu darbība.

Būvniecības jomā RAPLM konstatējusi, ka, pamatojoties uz prettiesiskiem detālplānojumiem vai pieļaujot normatīvo aktu pārkāpumus, pašvaldība prettiesiski izsniegusi vismaz 79 būvatļaujas. Saskaņā ar Būvniecības likumu zemesgabalu var apbūvēt, ja apbūve ir saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un detālplānojumu.

Ķekavas pagasta pašvaldība ir pieļāvusi būvniecību gan teritorijās, kurās saskaņā ar Ķekavas pagasta teritorijas plānojumu šāda apbūve nav pieļaujama, gan teritorijās, kurām ir prettiesiski detālpānojumi. Atļaujot būvniecību teritorijās, kur šāda būvniecība ir aizliegta, pašvaldība ir apdraudējusi privātpersonu un investoru ieguldījumus. Kopumā nodarītie zaudējumi, pieņemot prettiesiskus lēmumus, varētu būt vismaz 67 miljoni latu, ko veido privātpersonām būvatļaujās norādītie būvprojektu realizācijas apjomi, secinājuši ministrijas speciālisti.

Zemes izmantošanas jomā esošais Ķekavas pagasta padomes sasaukums kopumā ir pieņēmis vairāk nekā 30 lēmumus par nekustamo īpašumu sadalīšanu, kas neatbilst teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.

Zemes reformas pabeigšanas jomā ministrija pēc Valsts policijas lūguma veikusi pārbaudi par Ķekavas pagasta padomes amatpersonu rīcību, piešķirot pastāvīgā lietošanā Ķekavas pagasta pašvaldībai 44 meža nogabalus 175,2 hektāru platībā.

Tādējādi Ķekavas pagasta padome ir pārkāpusi Eiropas Vietējo pašvaldību hartā un likumā “Par pašvaldībām” noteikto, ka vietējā pašvaldība darbojas vietējo iedzīvotāju interesēs. Pašvaldība nav likumīgā kārtā īstenojusi likumā “Par pašvaldībām” noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību, kā arī nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu.

Ķekavas pagasta padome nav likumīgā kārtā īstenojusi Teritorijas plānošanas likumā noteikto kompetenci vadīt, uzraudzīt un nodrošināt attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, detālplānojuma un to grozījumu izstrādi un īstenošanu. Tāpat pašvaldība ir pārkāpusi likuma “Par pašvaldībām” normas, kas nosaka, ka domes (padomes) darbībai un lēmumiem jābūt maksimāli lietderīgiem, un likuma pantu, kas nosaka, ka pašvaldības lēmumiem jāatbilst Satversmei, šim likumam un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem.

Ķekavas pagasta padome ir pārkāpusi arī valsts pārvaldes principus, kas nosaka publisku personu pakļautību likumam un tiesībām, pienākumu darboties normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros, savas pilnvaras izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim, pienākumu darboties sabiedrības interesēs, kā arī labas pārvaldības principu.

Pārkāpumi ir pieļauti visā Ķekavas pagasta padomes attiecīgā sasaukuma darbības periodā un atkārtoti, tai skaitā ignorējot ministrijas norādīto par tiesisku rīcību pieļauto pārkāpumu novēršanai.

RAPLM uzskata, ka Ķekavas pagasta padomes turpmāka darbība var apdraudēt attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju un uzņēmēju tiesiskās intereses, jo konstatētais ļauj secināt par, iespējams, negodprātīgu piešķirtās varas izmantošanu. Ministrijas pārbaudē konstatētais ļauj secināt, ka, novēršot pašvaldības padomes pieļautos normatīvo aktu pārkāpumus, pašvaldībai varētu būt pienākums atlīdzināt ievērojamus zaudējumus privātpersonām, kas savukārt varētu apgrūtināt attiecīgās pašvaldības funkciju izpildi un iedzīvotāju vajadzību apmierināšanu.

RAPLM uzskata, ka Ķekavas pagasta padome nespēs pati atrisināt konstatētos normatīvo aktu pārkāpumus. Līdz šim pašvaldības padome nav noskaidrojusi normatīvo aktu pārkāpumu izdarīšanā vainīgās amatpersonas, vairumā gadījumu vainīgie ir paši pašvaldības padomes deputāti, kas piedalījušies prettiesisku lēmumu pieņemšanā.

Saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” galīgo lēmumu par pašvaldības domes (padomes) atlaišanu pieņem Saeima. Likums nosaka, ka gadījumā, ja līdz kārtējām domes (padomes) vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši, jaunas domes (padomes) vēlēšanas nenotiek. Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma ieceļ pagaidu administrāciju, kas pilda likumos paredzētās domes (padomes) funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome (padome).

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

ĪUMEPLS: Par Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstībai Latvijā

Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdē 28.martā tika skatīts Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta sagatavotais informatīvais ziņojums “Par Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem IKT attīstībai Latvijā”.

Informatīvais ziņojums izstrādāts, pamatojoties uz Ministru prezidenta Ivara Godmaņa 2008.gada 22.februārī doto uzdevumu.

Tajā norādītas 2004.–2006.gada struktūrfondu plānošanas perioda prioritātes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā, sniegts detalizēts pārskats par šajā laikposmā īstenotajiem projektiem, sasniegtajiem rezultatīvajiem rādītājiem, kā arī to izmaksas.

Ziņojumā sniegta informācija par IKT attīstībai pieejamo finansējumu Eiropas Kopienas programmu projektu konkursos, Eiropas teritoriālās sadarbības programmās un ES struktūrfondu līdzekļu ietvaros no 2007. līdz 2013.gadam Latvijā, kā arī par aktuāliem jautājumiem un investīciju prioritāriem virzieniem informācijas sabiedrības attīstības jomā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Ziņojumā sniegta detalizēta informācija par ES struktūrfondu plānošanas perioda 2007.–2013.gadam 3.darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” pasākuma 3.2.2. “IKT infrastruktūra un pakalpojumi” aktivitātes 3.2.2.1. “Publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu un informācijas sistēmu attīstība” un attiecīgi apakšaktivitātēm 3.2.2.1.1. “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” un 3.2.2.1.2. “Izglītības iestāžu informatizācija” administrēšanu, kuras administrē sekretariāts.

Informatīvajā ziņojumā norādīti apakšaktivitāšu mērķi un ieviešanas nosacījumi, kā arī analizētas iesniegto projektu idejas un sniegti sekretariāta piedāvātie risinājumi finansējuma sadalei 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” ietvaros.

Pirmais sekretariāta piedāvātais risinājums paredzēja visu 3.darbības programmas apakšaktivitātēs pieejamo finansējumu sadalīt nozaru ministrijām, nevis konkrētiem projektiem, savukārt otrajā piedāvātajā risinājumā bija paredzēta prioritāro projektu noteikšana – sākot projektu ieviešanu, pirmajā posmā tiktu apgūti 50% no apakšaktivitātēm pieejamā finansējuma.

MK pieņēma zināšanai sekretariāta sagatavoto informatīvo ziņojumu un atbalstīja pirmo risinājumu, kas paredz visu programmas apakšaktivitātēs pieejamā finansējuma sadali nozaru ministrijām.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts