Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Inese Krūmiņa. Vai neatraidāmais mantinieks ir mantinieks 

Mantojuma tiesību normas ir piešķīrušas cilvēkam iespēju izvēlēties, kam atstāt savu mantu pēc aiziešanas mūžībā. Dažiem nav iebildumu, ka to saņem tuvākie ģimenes locekļi tādā kārtībā, kā to paredz likums. Savukārt citi vēlas paust savu personīgo gribu un paši noteikt, kam un kādā apmērā būs tiesības saņemt mantojumu. Tāpēc viņš izvēlas taisīt testamentu.

Likumiskā mantošana vispirms sargā tuvāko radinieku intereses, bet pilnīga testamenta taisīšanas brīvība tās skar. Tādēļ likumdevēji visos laikos ir centušies aizkavēt testamentāro rīkojumu pilnīgu brīvību, ierobežojot to un paredzot noteiktus pienākumus pret noteiktām tuvinieku kategorijām. Testatora gribas izteikšana Latvijas Republikas Civillikumā (CL) paredzētajā formā, ko mēdz apzīmēt kā “testamenta taisīšana”, nav ierobežota mantinieku iecelšanā. Ar testamentu mantu (tiesības) var novēlēt jebkurai fiziskai vai juridiskai personai. Vienīgais testamentārās mantošanas ierobežojums, kas CL paredzēts ģimenes locekļu aizsardzībai pret mantojuma atstājēja pilnīgu patvaļu, ir testatora pienākums neatraidāmiem mantiniekiem atstāt neatņemamās daļas.

• Eduards Virko. Zemesgrāmatu pieejamība un ticamība 

Nekustamo īpašumu apgrozībā katram subjektīvo tiesību izlietotājam ir divi svarīgākie jautājumi par zemesgrāmatu nodaļu darbību: zemesgrāmatu pieejamība un zemesgrāmatu ticamība.

Pirmais, vairāk procesuāls, jautājums visvairāk pakļauts mainīgajai politiskajai ietekmei: zemesgrāmatu nodaļu pieejamība kā priekšnoteikums sevišķi svarīgu mantisku tiesību izlietošanai nepārtraukti ir arī dažādu plānu, pētījumu, koncepciju, likuma grozījumu un cita veida “uzlabojumu” priekšmets.

Otrais, vairāk civiltiesiskas stabilitātes jautājums, lai arī balstīts uz ilgstoši nemainīgiem likumiem, mūsu acu priekšā pa solim vien ar juristu rokām tiek drupināts un nonievāts kā otršķirīgs un pakārtots. Ieskatoties tuvāk, nereti var novērot, ka ilglaicīgas attiecības un apgrozības stabilitāte tiek upurēta kaut arī tiesiskām, tomēr īslaicīgām, acumirklīgām interesēm.

• Augstākā tiesa: skaitļi, problēmas, risinājumi, pārmaiņas 

Taisnīga tiesas spriešana un tiesas darbība sabiedrības interesēs, ievērojot labas pārvaldības principus, – šāda Augstākās tiesas (AT) misija paredzēta 2007.gada apstiprinātajā AT darbības stratēģijā 2007.–2010.gadam. Noteiktas arī četras prioritārās darbības jomas: profesionāla un taisnīga tiesas spriešana, vienveidīga tiesu prakses veidošana valstī, sabiedrības izpratnes par tiesu varu veicināšana un labas pārvaldības principu nostiprināšana iestādes vadībā.

Līdz ar to attiecīgi arī AT darbība 2007.gadā bija virzīta šajās jomās. Savukārt, kā tas izdevies, kādas problēmas konstatētas un kā tās risināt, – par to jau ziņots un diskutēts AT gada plēnumā, kas notika marta vidū. AT priekšsēdētājs Andris Guļāns gan plēnumā, gan dienu pirms tam notikušajā preses konferencē analizēja ne tikai aizvadīto gadu, bet sniedza plašāku vērtējumu par viņa otro pilnvaru termiņu, kas beigsies jūnijā.

“Jurista Vārda” redakcija