Izglītības un zinātnes ministre: Atklājot Letonikas centru Viļņas universitātē
28.martā Viļņas universitātes Letonikas centra (kabineta) atklāšanā izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe savu uzrunu teica lietuviski, apliecinot un akcentējot Latvijas un Lietuvas kopīgās vēsturiskās saknes un nākotni: “Esmu patiesi gandarīta būt šodien šeit Viļņas universitātes Letonikas kabineta atklāšanā, kas apliecina mūsu valstu un nāciju vienotību, kā arī mūsu valodu – lietuviešu un latviešu – unikalitāti, jo tās ir vienīgās dzīvās baltu valodas.”
Ministre atzīmēja, ka vēsturiski mūsu tautām un valodām ir daudz kopīga, turklāt ievērojamas tradīcijas ir arī latviešu valodas pasniegšanai Viļņas universitātē – kopš 1946.gada. “Esmu pārliecināta, ka šīs vēsturiskās tradīcijas ir ļoti stingrs pamats arī nākotnes attīstībai, jo Latvijai un Lietuvai ir kopīgi izaicinājumi un mērķi gan kā kaimiņvalstīm, gan kā Eiropas Savienības dalībvalstīm,” teica T.Koķe. Proti, būtiski stiprināt pārrobežu sadarbību un sadarbību dažādu nozaru profesionāļu vidū, tādējādi veicinot gan savu nacionālo valstu attīstību, gan nacionālo pozīciju pārstāvniecību starptautiskajā telpā. Taču tas iespējams, apgūstot savu tuvāko kaimiņu valodu, izzinot un tuvāk iepazīstot viņu kultūru, vēsturi, tradīcijas.
“Esmu pārliecināta, ka Letonikas kabinets pavērs jaunas iespējas un vairos interesi par letonikas studijām ne tikai Lietuvā, bet arī būs nopietns partneris citu valstu letonikas speciālistiem,” norādīja T.Koķe. Ministre piebilda, ka arī kā pētniece viņa ir gandarīta par Letonikas centru, jo letonika ieņem īpašu vietu Latvijas un Lietuvas akadēmiskajā un zinātniskajā sadarbībā un šis centrs stiprinās tādu disciplīnu tālāku attīstību kā valodniecība, literatūras zinātne, folkloristika, māksla, vēsture, arheoloģija, etnogrāfija, kulturoloģija.
T.Koķe atzīmēja Latvijas un Lietuvas profesoru – Martas Rudzītes, Jāņa Endzelīna, Kazimira Būgas, Jona Karlauska un citu ieguldījumu letonikas attīstībā – šie cilvēki savulaik likuši pamatus un bruģējuši ceļu uz tām idejām, kas īstenojas šodien. Mūsdienās Latvijas un Lietuvas profesori gan recenzē kaimiņvalstu doktorantu darbus, gan piedalās augstskolu studiju programmu akreditācijā, gan sadarbojas kopīgu projektu ietvaros.
“Noslēgt vēlos ar domu, kas, manuprāt, visatbilstošāk raksturo mūsu šodienas pasākumu – kas pagātni pētī, tas nākotni svētī! Dievs svētī Latviju, Dievs svētī Lietuvu!” savas runas noslēgumā lietuviski teica T.Koķe.
Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa