Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu turpinot*

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns:

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 11.marta sēdes protokola Nr.16 2.§ TA-638 “Par nepieciešamajiem grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu” 5.punktu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM) ir uzdots līdz vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai reizi divās nedēļās sniegt informāciju Ministru kabineta sēdē par reformas pabeigšanas gaitu.

Šā informatīvā ziņojuma A sadaļā ir raksturota vietējo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas sagatavošanas gaita, savukārt B sadaļā ir izklāstīta informācija par RAPLM sagatavotajiem likumprojektiem par nepieciešamajiem grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos RAPLM atbildības jomas likumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, citu ministriju darbība Ministru kabineta 2008.gada 22.februāra rīkojuma Nr.90 “Par nepieciešamajiem grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu” izpildē, kā arī RAPLM informatīvais darbs minētajos jautājumos.

* Ministra informatīvais ziņojums “Pārskats par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas gaitu 2008.gada martā” [2.] Ministru kabineta 2008.gada 25.marta sēdē

A sadaļa

Vietējo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas sagatavošanas gaita

RAPLM ir organizējusi pētījumu par perspektīvās pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas metodikas (modeļa) izstrādi. Līgumdarbu izpildīja un vietējo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli sagatavoja SIA “PKC” un SIA “ASTROP”. Līgumdarba ietvaros veikts esošās pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas izvērtējums, ārvalstu prakses apkopojums un sagatavoti priekšlikumi izlīdzināšanas sistēmas pilnveidošanai. Darba rezultāti publicēti RAPLM mājas lapā un apspriesti Latvijas Pašvaldību savienības Finanšu komitejā. Veiktas diskusijas ar Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Pilsētu savienības un Latvijas Pagastu apvienības pārstāvjiem.

Pamatojoties uz diskusijās ar pašvaldību pārstāvjiem izvērtētajiem priekšlikumiem, sagatavots jaunās vietējo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas modelis un aprēķinu algoritms. Atbilstoši algoritmam veikts jaunās finanšu izlīdzināšanas sistēmas aprēķins.

Jaunās pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas aprēķini veikti 2008.gadam, atbilstoši plānotajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam (105 pašvaldības, MK 2007.gada 4.septembra noteikumi Nr.596 “Noteikumi par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu”) un prognozētajiem esošo pašvaldību vērtētajiem ieņēmumiem 2008.gadā.

Kopējie pašvaldību vērtētie ieņēmumi (nekustamā īpašuma nodoklis un iedzīvotāju ienākumu nodokļa pašvaldībām piekrītošā daļa) 2008.gadā prognozēti 873,4 miljoni latu. Jaunās izlīdzināšanas sistēmas aprēķiniem tiek lietots aprēķinu lielums – pašvaldību izlīdzināmā finanšu nepieciešamība, kas aizstāj esošās finanšu izlīdzināšanas sistēmas terminu – finanšu nepieciešamība. Aprēķinos 2008.gadam kopējā pašvaldību izlīdzināmā finanšu nepieciešamība noteikta 881,3 miljoni latu, kuru sastāda kopējie prognozētie pašvaldību vērtētie ieņēmumi 873,4 miljoni latu un valsts budžeta pamatdotācija finanšu izlīdzināšanas fondam 7,9 miljoni latu. Katrai pašvaldībai aprēķinu lielums – izlīdzināmā finanšu nepieciešamība tiek noteikta aprēķinu ceļā, izmantojot astoņus pašvaldību izdevumu nepieciešamību raksturojošos kritērijus un kopējo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas nepieciešamību.

Katras pašvaldības vērtētie ieņēmumi tiek salīdzināti ar aprēķināto izlīdzināmo finanšu nepieciešamību, un tām pašvaldībām, kurām pašvaldības vērtētie ieņēmumi pārsniedz izlīdzināmo finanšu nepieciešamību, tiek aprēķinātas iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Pašvaldību iemaksas finanšu izlīdzināšanas fondā tiek aprēķinātas ar progresīvu iemaksu koeficentu. Pašvaldība iemaksā 40% no pārsnieguma, ja pārsniegums ir līdz 35% no aprēķinātās izlīdzināmās finanšu nepieciešamības pašvaldībai, bet 45% apmērā no tās pārsnieguma daļas, kas pārsniedz minētos 35%. Šādi aprēķinātās pašvaldību iemaksas izlīdzināšanas fondā 2008.gadā pēc jaunās finanšu izlīdzināšanas sistēmas sastāda 64,3 miljonus latu (pēc esošās finanšu izlīdzināšanas sistēmas – 86,6 miljoni latu) un to veic 21 pašvaldība.

Dotāciju aprēķins pašvaldībām, kurām vērtētie ieņēmumi ir mazāki nekā pašvaldībai aprēķinātā izlīdzināmā finanšu nepieciešamība, tiek veikts divās pakāpēs. Pirmajā izlīdzināšanas pakāpē pašvaldību iemaksas izlīdzināšanas fondā (64,3 miljoni latu) un valsts budžeta pamatdotāciju izlīdzināšanas fondā (7,9 miljoni latu) tiek sadalīta proporcionāli katrai pašvaldībai aprēķinātajai starpībai starp izlīdzināmo finanšu nepieciešamību un vērtētajiem ieņēmumiem. Šajā gadījumā minētā starpība tiek kompensēta no izlīdzināšanas fonda par 42,8%, kopējā dotācijas summa – 72,2 miljoni latu. Dotāciju saņem 84 pašvaldības, kas sastāda 80% no pašvaldību kopskaita.

Pēc pirmās izlīdzināšanas kārtas ir pašvaldības, kurām vērtēto ieņēmumu un dotācijas summa ir ievērojami mazāka nekā aprēķinātā izlīdzināmā finanšu nepieciešamība. Šādas situācijas pamatā ir lielā pašvaldību pašu ieņēmumu atšķirība. Pašvaldību vērtēto ieņēmumu prognozes plānoto novadu griezumā 2008.gadā atšķiras 5,6 reizes. Dažām pašvaldībām vērtēto ieņēmumu un dotācijas summa sastāda tikai 58–66% no aprēķinātās izlīdzināmās finanšu nepieciešamības (pievienota 1.tabula). Šāda situācija rada draudus, ka pašvaldība nebūs spējīga veikt likumos noteiktās funkcijas. Tāpēc jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma paredz otrās kārtas finanšu izlīdzināšanu, kurā no valsts budžeta līdzekļiem veic dotācijas pašvaldību budžetos, lai tuvinātu pašvaldību ieņēmumus līdz noteiktam procentam no aprēķinātās izlīdzināmās finanšu nepieciešamības. Aprēķini veikti, tuvinot pašvaldību ieņēmumus līdz 85%. Tuvināšanas koeficients 0,9.

Veiktie aprēķini parāda, ka, tuvinot trūcīgo pašvaldību ieņēmumus 85% no tām aprēķinātās izlīdzināmās finanšu nepieciešamības, papildus valsts budžeta dotācijas otrajai izlīdzināšanas kārtai sastāda 32,1 miljonu latu.

Lai novērstu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas deformāciju, paredzēts, ka līdz 1998.gadam bērnunamos ievietoto bērnu un pansionātos ievietoto iemītnieku uzturēšanas finansēšanai paredzēta speciāla mērķdotācija atbilstoši uzturēšanas faktiskajiem izdevumiem, kas, rēķinot uz 2008.gada datiem, sastāda 3,9 miljonus latu.

Papildus minētajiem aprēķiniem veikti arī aprēķini esošās pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas ietvaros, katram plānotajam novadam un republikas pilsētai aprēķinot summētos vērtētos ieņēmumus un iemaksas vai saņemtās dotācijas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda (fonda apjoms 2008.gadā – 93,8 miljoni latu). Izrēķināta dotāciju un iemaksu plūsma uz plānotajām pašvaldībām. Tā salīdzināta ar vērtētajiem ieņēmumiem un dotācijām un iemaksām izlīdzināšanas fondā, kas aprēķināta pēc jaunās pašvaldību izlīdzināšanas sistēmas.

Ja trūcīgo pašvaldību ieņēmumus otrajā izlīdzināšanas kārtā tuvina 85% no tām aprēķinātās izlīdzināmās finanšu nepieciešamības, tad 31 novads (pievienota 2.tabula) saņem mazāku finansējumu, nekā summāri to aprēķinot uz attiecīgo teritoriju pēc esošās izlīdzināšanas sistēmas (ieskaitot arī dotāciju no izlīdzināšanas fonda rajona pašvaldībām). Samazinājuma kopējā summa sastāda 3,3 miljonus latu.

Palielinot nodrošinājumu līdz 87% un vairāk, pilnībā nevar atrisināt jautājumu par finanšu plūsmas samazinājuma novēršanu uz atsevišķiem novadiem pēc reformas. Risinājums varētu būt pārejas perioda (divi vai trīs gadi) kompensācijas noteikšana novadiem, kuriem ir finansējuma samazinājums. Pie 85% nodrošinājuma šādas kompensācijas dotācijas orientējošs kopapjoms sastāda 3,3 miljonus latu. Minētās kompensācijas varētu samazināt, nosakot, ka kompensāciju ir tiesīgi saņemt tikai tie novadi, kuri saņem dotāciju no finanšu izlīdzināšanas fonda. Tādā gadījumā kompensāciju orientējošs kopapjoms sastāda 2,3 miljonus latu (18 novadi).

Veikts arī salīdzinošs aprēķins uz 2008.gada datubāzes no rajona pašvaldību saņemtajām dotācijām, atskaitot līdz 1998.gadam bērnunamos ievietoto bērnu un pansionātos ievietoto iemītnieku uzturēšanas finansēšanai paredzētās aprēķinu summas. Tādā gadījumā (85% nodrošinājums) finansējuma samazinājums un orientējošs kompensācijas apjoms, salīdzinot jauno sistēmu ar finanšu summāro plūsmu uz teritoriju pēc vecās izlīdzināšanas sistēmas, ir 0,8 miljoni latu (13 novadi). Ja kompensāciju rēķinātu tikai novadiem, kuri saņem dotāciju no izlīdzināšanas fonda, tad tas orientējoši sastāda 0,3 miljonus latu (pievienota 1.tabula).

Secinājumi: Tuvinājums pašvaldību ieņēmumiem otrajā izlīdzināšanas kārtā būtu vēlams vismaz 85%. Tad valsts budžeta dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam nepieciešama 40,0 miljoni latu + 3,9 miljoni latu speciāla dotācija pansionātiem un bērnunamiem un kompensācija novadiem par finansējuma samazinājumu 3,3 miljoni latu (kopā 47,2). Tā kā esoša dotācija finanšu izlīdzināšanas fondam ir 7,2 miljoni latu, tad papildus no valsts budžeta būtu nepieciešams 40 miljoni latu.

1.tabula

Vērtētie ieņēmumi pret izlīdzināmo finanšu nepieciešamību   pēc pirmās izlīdzināšanas kārtas

Zem 85% nodrošinājuma pēc pirmās izlīdzināšanas kārtas ir 66 novadi.

2.tabula

Ieņēmumu samazinājums novados (uz 2008.gada datubāzes)

B sadaļa

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 22.februāra rīkojuma Nr.90 “Par nepieciešamajiem grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu” (turpmāk – rīkojums) 4.punktu šā rīkojuma 1.pielikumā minētajām institūcijām dots uzdevums izvērtēt grozījumu nepieciešamību 1.pielikumā norādītajos likumos un, ja nepieciešams, līdz 2008.gada 1.maijam iesniegt Ministru kabinetā attiecīgos likumprojektus.

Rīkojuma 1.pielikumā ir uzskaitīti likumi, kuros jāveic grozījumi saistībā ar vietējo pašvaldību reformas pabeigšanu pēc būtības (tas ir, piemēram, grozījumi saistībā ar kompetenču pārdali gan vēlēšanu darba organizācijā, gan satiksmes organizācijā, zemes reformas pabeigšanā, izglītības funkciju īstenošanā un citi), un šiem likumu grozījumiem jāstājas spēkā līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanās ievēlēto novadu un republikas pilsētu domju darbības uzsākšanai, tas ir – līdz 2009.gada 1.jūlijam.

Rīkojuma 1.pielikumā uzskaitīti 30 šādi likumi, kuru attiecīga grozīšana ir Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Kultūras ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas kompetencē.

1. RAPLM atbildības jomas likumprojekti

RAPLM atbilstoši kompetencei ir atbildīga par grozījumu sagatavošanu sešos likumos: Teritorijas plānošanas likumā, Reģionālās attīstības likumā, likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”, likumā “Par pašvaldībām”, likumā “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu” un likumā “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu”.

Likumprojekts “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” (VSS-474) ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2008.gada 6.marta sēdē. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”” (VSS-550) un likumprojekts “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” (VSS-553) ir izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē 2008.gada 20.marta sēdē un ir saskaņošanas procesā.

RAPLM izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” paredz izdarīt Teritorijas plānošanas likumā redakcionālus labojumus, kas saistīti ar rajona pašvaldību reorganizāciju, izslēdzot visā tekstā vārdu “rajons” un vārdu “(padomes)”, papildinot pārejas noteikumus ar jauniem punktiem, kas nosaka, ka pēc novada pašvaldības izveidošanas novada dome apstiprina ar novada pašvaldības saistošajiem noteikumiem attiecīgajā novada pašvaldības teritorijā ietilpstošo bijušo vietējo pašvaldību teritorijas plānojumus. Ja vietējā pašvaldība uzsākusi teritorijas plānojuma vai tā grozījumu izstrādi pirms novada izveidošanas, teritorijas plānojuma vai tā grozījumu izstrādi pabeidz attiecīgā pašvaldība un pieņem to kā novada pašvaldības saistošos noteikumus, ja līdz tam laikam nav stājies spēkā novada pašvaldības teritorijas plānojums. 2009.gada 1.jūnijā spēku zaudē Ministru kabineta 2005.gada 11.oktobra noteikumi Nr.770 “Rajona pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”. Saistošie noteikumi, ar kuriem apstiprināts rajona teritorijas plānojums, zaudē spēku 2009.gada 1.jūnijā. Rajona padome līdz 2009.gada 1.jūlijam nodod rajona teritorijas plānojumu (tajā skaitā kartogrāfisko materiālu, izstrādes programmatūras un attiecīgās licences) plānošanas reģionam teritorijas plānojumā ietvertās informācijas izmantošanai turpmākas teritorijas plānošanas procesā. Jāatzīmē, ka papildus nepieciešams izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumos Nr.883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” un Ministru kabineta 2005.gada 5.aprīļa noteikumos Nr.236 “Plānošanas reģiona teritorijas plānošanas noteikumi”, precizējot normas, kas saistītas ar rajona teritorijas plānošanas līmeni.

RAPLM izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” paredz izslēgt Reģionālās attīstības likumā attiecīgajos pantos tiesisko regulējumu rajonu pašvaldību līmenim, rajonu pašvaldību attīstības pro­grammām un teritoriju plānojumiem un papildināt šā likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu, nosakot, ka rajona padome līdz 2009.gada 1.jūlijam nodod attiecīgā rajona spēkā esošu attīstības programmu plānošanas reģionam tajā ietvertās informācijas izmantošanai turpmākajā plānošanas reģiona ilgtermiņa attīstības plānošanas procesā.

RAPLM izstrādātais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”” paredz izdarīt redakcionālus grozījumus likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”, kas saistīti ar rajona pašvaldību, pagastu pašvaldību, rajonu pilsētu pašvaldību neesību pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām, izslēdzot tiesisko regulējumu rajona pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputātu tiesībām un pienākumiem, kā arī garantijām, kas nodrošina šo tiesību un pienākumu realizāciju. Paredzēts, ka visi minētie likumi stātos spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

Likuma “Par pašvaldībām” grozījumi (Nr.574/Lp9) šobrīd tiek skatīti Saeimā. Šā gada 22.janvārī ir noslēdzies priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta izskatīšanai uz 2.lasījumu. Atbildīgā komisija par likumprojekta virzību ir Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Grozījumu likumā “Par pašvaldībām” būtība ir izslēgt no likuma un precizēt likumā normas, kas attiecas uz rajonu pašvaldību darbības izbeigšanu 2009.gada 1.jūlijā, kā arī ar to saistīto rajonu pašvaldību kompetences pāreju novadu pašvaldībām. Likumprojekts arī paredz, ka rajonu pašvaldību reorganizāciju noteiks atsevišķs likums.

Pēdējā minētā likuma sakarā informējam, ka Saeimā izskatīšanā ir arī Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumprojekts (Nr.630/Lp9). Šā gada 10.martā ir noslēdzies priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta izskatīšanai uz 2.lasījumu. Likumprojekts paredz, ka rajonu padomes pēc 2009.gada 1.jūlija uz sēdēm vairs nesanāk, to darbība ir izbeigta. Rajona pašvaldības institūcijas līdz 2009.gada 31.decembrim turpina pildīt bijušā rajona pašvaldības funkcijas, neskatoties uz to, ka šīs institūcijas pakāpeniski tiek nodotas vietējām pašvaldībām saskaņā ar reorganizācijas plānu. Likumprojekts paredz, ka rajonu pašvaldību reorganizācija notiek ne vēlāk kā līdz 2009.gada 31.decembrim saskaņā ar rajonu padomju izstrādātiem rajonu reorganizācijas plāniem. Rajona reorganizācijas plānos rajonu padomes vienojas par rajona pašvaldības institūciju, mantas, tiesību un saistību sadali.

Tuvākajā laikā tiks sagatavots un virzīts institūcijām saskaņošanai nepieciešamais tiesiskais regulējums pašvaldību finanšu izlīdzināšanai, kā arī nepieciešamais tiesiskais regulējums administratīvo teritoriju izveidošanai un apdzīvoto vietu statusa noteikšanai.

2. Citu institūciju atbildības jomas likumprojekti

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 22.februāra rīkojuma Nr.90 “Par nepieciešamajiem grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu” 4.punktā un 1.pielikumā noteikto līdz 2008.gada 1.maijam Ministru kabinetā:

1) Tieslietu ministrijai jāiesniedz likumprojekti par grozījumiem likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Prokuratūras likumā, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, Saeimas vēlēšanu likumā, likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”, likumā “Par zemes reformu LR pilsētās”, likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”, likumā “Par zemes komisijām” likumā “Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām” un Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā;

2) Finanšu ministrijai jāiesniedz likumprojekts “Grozījumiem likumā “Par pašvaldību budžetiem””;

3) Izglītības un zinātnes ministrijai jāiesniedz likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”;

4) Satiksmes ministrijai jāiesniedz likumprojekti par grozījumiem Dzelzceļa likumā, Autopārvadājumu likumā, likumā “Par autoceļiem” un Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā;

5) Zemkopības ministrijai jāiesniedz likumprojekts “Grozījumi Augu aizsardzības likumā”;

5) Kultūras ministrijai jāiesniedz likumprojekti par grozījumiem Bibliotēku likumā un likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”;

6) Iekšlietu ministrijai jāiesniedz likumprojekts “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”;

7) Bērnu un ģimenes lietu ministrijai jāiesniedz likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”;

8) Ekonomikas ministrijai jāiesniedz likumprojekti par grozījumiem likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem” un likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”.

Atbilstoši RAPLM rīcībā esošajai informācijai citas Ministru kabineta 2008.gada 22.februāra rīkojuma Nr.90 “Par nepieciešamajiem grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu” 1.pielikumā norādītās ministrijas Valsts sekretāru sanāksmē nav virzījušas saskaņošanai likumprojektus saistībā ar vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu un tiesiskā regulējuma noteikšanu pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām. Līdz ar to RAPLM vērš uzmanību, ka var veidoties situācija, ka Ministru kabineta 2008.gada 22.februāra rīkojumā Nr.90 “Par nepieciešamajiem grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu” 4.punktā doto uzdevumu noteiktajā termiņā – līdz š.g.1.maijam – nebūs iespējams izpildīt.

Tai pašā laikā ministrija secina, ka atsevišķos gadījumos minētā rīkojuma 1.pielikumā uzskaitītajos likumos tiek veikti grozījumi, piemēram, Satiksmes ministrija uz 2008.gada 20.marta Valsts sekretāru sanāksmes sēdi ir iesniegusi likumprojektu “Grozījums Dzelzceļa likumā” (VSS-561), taču minētie grozījumi nekādā veidā nav saistīti ar nepieciešamiem grozījumiem, lai nodrošinātu vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu.

Papildus informējam, ka Tieslietu ministrijas darba grupa par grozījumiem vēlēšanu likumos aktīvi diskutē par ar vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu saistītiem un nepieciešamiem grozījumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, Saeimas vēlēšanu likumā, Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā un likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām” un paredzams, ka atsevišķi no nepieciešamiem grozījumiem tiks iesniegti kā priekšlikumi minētajos likumos Saeimā uz trešo lasījumu (minētie likumi Saeimā šobrīd tiek izskatīti).

3. RAPLM informatīvais darbs

RAPLM 2008.gada 20.martā nosūtīja vēstuli nr. 2.1-11/2285 “Par informācijas sniegšanu” Bērnu un ģimenes lietu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Finanšu ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Kultūras ministrijai, Labklājības ministrijai, Satiksmes ministrijai, Tieslietu ministrijai, Vides ministrijai un Zemkopības ministrijai.

Šajā vēstulē RAPLM atgādināja, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 22.februāra rīkojuma Nr.90 “Par nepieciešamajiem grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu” 7.punktu, ja grozījumi šā rīkojuma 1. un 2.pielikumā minētajos likumos nav nepieciešami, 1. un 2.pielikumā minētajām institūcijām līdz 2008.gada 1.aprīlim jāinformē par to RAPLM. Kā arī norādīja, ja nepieciešami grozījumi šā rīkojuma 1.pielikumā norādītajos likumos, minētajām institūcijām līdz 2008.gada 1.maijam jāiesniedz Ministru kabinetā attiecīgos likumprojektus saskaņā ar šā rīkojuma 4.punktu.

Šajā vēstulē ir izteikts arī lūgums iepriekš minētā rīkojuma pielikumos norādītās institūcijas informēt RAPLM par grozījumu saistībā ar vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu iekļaušanu likumprojektos, izdarot citus grozījumus pielikumos norādītajos likumos, piemēram, iesniedzot šādus grozījumus kā priekšlikumus Saeimā uz likumprojekta lasījumiem un paredzot to spēkā stāšanos pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām.