Ministru kabineta rīkojums Nr.183

Rīgā 2008.gada 2.aprīlī (prot. Nr.19 1.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Rīgā, Ata ielā 1

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1520) ir izskatījis sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Vijona” (vienotais reģistrācijas Nr.40003715818, juridiskā adrese – Rīga, Matīsa iela 68–20, LV-1009) 2006.gada 31.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.1.689).

2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Vijona” ierosina privatizēt valstij piederošo nekustamo īpašumu Rīgā, Ata ielā 1 (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 036 0127).

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. nekustamais īpašums Rīgā, Ata ielā 1 (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 036 0127), sastāv no zemes vienības 4199 m² platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 036 0127), administratīvās ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 036 0127 001), garāžas (būves kadastra apzīmējums 0100 036 0127 002), šķūņa (būves kadastra apzīmējums 0100 036 0127 003) un caur­laides punkta (apsardzes ēkas) (būves kadastra apzīmējums 0100 036 0127 004) (turpmāk – valsts īpašuma objekts). Valsts īpašuma objekts 2006.gada 10.aprīlī reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.16969 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā. Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2006.gada 26.maija rīkojumu Nr.543 “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Ata ielā 1” valsts īpašuma objekts nodots valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā. 1999.gada 22.decembrī Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.16969 izdarīta atzīme par valsts īpašuma objekta lietošanas tiesību nostiprināšanu uz nenoteiktu laiku Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijai;

3.2. valsts īpašuma objekts atrodas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas pārvaldīšanā un lietošanā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 17.maija noteikumu Nr.337 “Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas nolikums” 1.punktu Valsts arhīvu ģenerāldirekcija ir kultūras ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde;

3.3. par valsts īpašuma objekta lietošanu ir noslēgti šādi līgumi:

3.3.1.  2005.gada 7.decembrī starp valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” un Valsts arhīvu ģenerāldirekciju ir noslēgts pilnvarojuma līgums Nr.2411 par valsts īpašuma objekta pārvaldīšanu līdz 2010.gada 31.decembrim;

3.3.2. 2006.gada 31.maijā starp Valsts arhīvu ģenerāldirekciju un Personāla dokumentu valsts arhīvu (valsts arhīvu sistēmā ietilpstoša un Valsts arhīvu ģenerāldirekcijai pakļauta iestāde) noslēgts patapinājuma līgums Nr.459P par valsts īpašuma objekta nodošanu bez atlīdzības Personāla dokumentu valsts arhīva lietošanā līdz 2010.gada 31.decembrim;

3.4. valsts īpašuma objekts ir nepieciešams Valsts arhīvu ģenerāldirekcijai, lai īstenotu valsts pārvaldes funkcijas arhīvu politikas jomā – Latvijas Nacionālā dokumentārā mantojuma pārvaldību un sabiedrības nodrošināšanu ar valsts arhīvos uzkrāto informāciju. Valsts arhīvos uzkrāto dokumentu kopums, kuriem ir arhīviska vērtība, ir sabiedrībai nozīmīga Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa. Saskaņā ar likuma “Par arhīviem” 1.panta pirmo daļu valsts arhīvu fonds ir Latvijas nacionālā arhīva fonda daļa, līdz ar to tas ir Latvijas Republikas valsts īpašums un atrodas tās jurisdikcijā;

3.5. Personāla dokumentu valsts arhīvs ir izveidots ar konkrētu mērķi – nodrošināt personāla dokumentu saglabāšanu, ja juridiskas personas tiek reorganizētas vai likvidētas, – un tā fondus veido juridisku personu personāla dokumenti, pasu noraksti, kā arī medicīnas dokumenti no 1944.gada līdz mūsdienām. Personāla dokumentu valsts arhīvs nodrošina 716480 arhīva lietu pārvaldību un glabāšanu, vidēji gada laikā izsniedz vairāk nekā 4000 arhīva izziņu par sociāli tiesiskiem jautājumiem, kā arī pieņem vairāk nekā 8200 apmeklētāju. Iestāžu arhīvu uzraudzības daļa sniedz konsultācijas un metodisko palīdzību 445 valsts un pašvaldību iestādēm Rīgā un Jūrmalā. Saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 29.maija rīkojumu Nr.200 “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Ata ielā 1” Personāla dokumentu valsts arhīva vajadzībām tika nodota bijušās PSRS armijas karaspēka daļas atstātā ēka un palīgceltnes Rīgā, Ata ielā 1. Personāla dokumentu valsts arhīvs ir ieguldījis vairāk nekā 200 tūkstošu latu no valsts budžeta līdzekļiem, lai pielāgotu valsts īpašuma objekta sastāvā esošās ēkas arhīva īpašajām vajadzībām. Atbilstoši Eiropas Savienības standartiem valsts īpašuma objekta sastāvā ietilpstošajā ēkā ir izveidota moderna dokumentu glabātava – mobilais arhīvs 500 m² platībā (tāds nav nevienā citā arhīvā). Ēka atbilst dokumentu glabāšanas noteikumu prasībām – tā pilnībā nodrošina ierobežotas pieejamības dokumentu glabāšanu atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām. Personāla dokumentu valsts arhīvs galvenokārt sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem, līdz ar to ir svarīgi (īpaši vecākiem cilvēkiem un invalīdiem), ka valsts īpašuma objekts ģeogrāfiskā izvietojuma ziņā klientiem ir ērti pieejams;

3.6. saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 17.panta pirmo daļu nav subjekta, kuram varētu tikt atzītas valsts īpašuma objekta pirmpirkuma tiesības;

3.7. saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Rīgā, Ata ielā 1” tika nosūtīts privatizācijas ierosinātājam – sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Vijona” – viedokļa sniegšanai. Privatizācijas ierosinātāja atbilde nav saņemta.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizā­cijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets, lemjot par valsts īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības šā valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemes­gabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pantu valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā un Ministru kabineta vadībā pilda izpildvaras administratīvās funkcijas, kas sastāv no atsevišķiem pārvaldes uzdevumiem un atbildības par to izpildi. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā minētajiem valsts pārvaldes principiem valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Saglabājot valsts īpašuma objektu valsts īpašumā, tiks nodrošināta valsts arhīvos uzkrātās informācijas pieejamība un Latvijas Nacionālā dokumentārā mantojuma pārvaldība sabiedrības interesēs. Valsts īpašuma objekta privatizācija nebūtu atbilstoša valsts un sabiedrības interesēm, jo netiktu ievērots samērīguma princips un valsts un sabiedrības intereses netiktu īstenotas pilnā apmērā. Ja valsts īpašuma objekts kļūtu par privātīpašumu, telpu nomas maksa atbilstu komersanta peļņas gūšanai pielīdzinātām nekustamā īpašuma tirgus cenām. Līdz ar to Kultūras ministrijas padotības iestāžu darbības nodrošināšanai nepieciešamo telpu nomāšana būtu saistīta ar papildu finanšu ieguldījumiem no valsts budžeta līdzekļiem.

Valsts īpašuma objekta privatizācijas rezultātā nebūs iespējams sasniegt tos pašus mērķus tādā pašā kvalitātē, kādu nodrošina valsts īpašuma objekts, kurā atrodas valsts arhīvu sistēmas iestāde. Privatizējot ēku, kas pielāgota arhīva īpašajām vajadzībām, tiktu pārtraukta valsts funkciju īstenošana arhīvu politikas jomā un tiktu apdraudētas sabiedrības intereses, jo valsts arhīvos uzkrātā informācija vairs nebūtu ērti, ātri un kvalitatīvi pieejama.

6. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm. Atbilstoši Adminis­tratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko sabiedrība iegūst, atsakot nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, ir lielāks nekā tās tiesisko interešu ierobežojums. Tādējādi, atsakot nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, tiek ievērots samērīguma princips un sasniegts sabiedrības interesēm atbilstošs un tiesisks mērķis.

7. No minētajiem apsvērumiem secināms, ka valsts īpašuma objekts nav privatizējams.

8. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pantu un 10.panta trešo un ceturto daļu, Ministru kabinets nolemj noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Vijona” privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, jo tas nepieciešams Kultūras ministrijas padotībā esošo iestāžu vajadzībām, lai īstenotu valsts politiku arhīvu jomā un pildītu valsts pārvaldes funkciju – Latvijas Nacionālā dokumentārā mantojuma pārvaldību sabiedrības interesēs.

9. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidents I.Godmanis

Finanšu ministrs A.Slakteris