Par precizējumiem biomasas koģenerācijas staciju būvniecībā

Biomasas koģenerācijas staciju būvniecība ar Eiropas fondu līdzfinansējumu kopumā ir atbalstāma, taču naudas piesais­tes noteikumos veicami atsevišķi precizējumi. To 1.aprīlī kopsēdē secināja Saeimas Tautsaimniecības komisijas Enerģētikas apakškomisijas un Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti.

Koģenerācijas stacijas darbojas, šķeldas sadedzināšanas rezultātā dodot gan elektroenerģiju, gan siltumu. Ņemot vērā, ka jaunajās stacijās enerģija tiktu ražota no atjaunojamajiem energoresursiem, staciju darbībai nebūtu nepieciešamas papildu CO₂ izmešu kvotas.

Pēc Ekonomikas ministrijas apkopotās informācijas, uz šādu staciju būvniecību varētu pretendēt deviņi interesenti un lielākie projekti tiktu īstenoti Rīgā un Daugavpilī. Katrā no šīm pašvaldībām plānots būvēt tādu koģenerācijas staciju, kas dotu četrus megavatus elektrības un 20 megavatus siltuma. Projektus šajā programmā varētu sākt pieņemt šā gada beigās pēc noteikumu saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.

Pret noteikumu projektu asi iebilda Vidzemes reģiona pārstāvis Andrejs Ceļapīters, norādot, ka šādu modernu staciju būvniecība lielajās pilsētās krasi palielinātu pieprasījumu pēc šķeldas un tās pietrūktu daudzām mazajām pašvaldībām, kurām nav pieejama gāze un citi koksnei alternatīvi energoresursi. Jaunu staciju būvniecība kāpinās kurināmā cenu, un mazās pašvaldības to nevarēs samaksāt, tas draud ar sociālekonomisku krīzi daudzos lauku rajonos, deputātiem norādīja A.Ceļapīters.

A.Ceļapīters rosināja sašaurināt pretendentu loku, nosakot, ka biomasas energostacijas būvējamas tikai tur, kur nav pieejams gāzesvads. Tāpat viņš rosināja no 7 līdz 3,5 miljoniem latu samazināt maksimālo projekta līdzfinansējuma apjomu.

Savukārt AS “Rīgas siltums” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs norādīja, ka krīze draud arī Rīgā, jo, pieaugot gāzes izmaksām, “Rīgas siltums” nākamajā ziemā, iespējams, būs spiests celt siltuma cenas pat līdz diviem latiem par kvadrātmetru. Alternatīvu apkures risinājumu ieviešana mazinātu atkarību no fosilā kurināmā, kura cenas aug ļoti strauji.

Komisiju deputāti norādīja, ka problēmas risinājumu nevar meklēt, ierobežojot gazificēto pašvaldību iespējas dažādot enerģijas avotus un izmantot videi draudzīgāku kurināmo.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Anna Seile ierosināja domāt par atbalstu šķeldas ražotājiem, jo Latvijai tas ir perspektīvs enerģijas avots. Tāpat izskanēja priekšlikums modernizēt mazo pašvaldību apkures sistēmas, uzlabojot to energoefektivitāti un tādējādi strauji samazinot kurināmā patēriņu.

Deputāti aicināja par noteikumu izstrādi atbildīgo Ekonomikas ministriju izvērtēt iespēju samazināt maksimālo projekta līdzfinansējuma summu. Tas ļaus uz patlaban rezervētajiem 17 miljoniem latu pretendēt lielākam interesentu lokam, bet lielajiem projektiem Rīgā un Daugavpilī būs jārēķinās ar lielāku pašfinansējumu.

Tāpat deputāti lūdza atbildīgo ministriju pārskatīt projekta vērtēšanas kritērijus. Ir jāpanāk, lai vienādas izredzes iegūt finansējumu būtu gan tiem pretendentiem, kas pāriet no gāzes uz biomasu, gan tiem, kas jau līdz šim apkurei izmantojuši koksni.

Deputāti nolēma pēc noteikumu precizēšanas jautājumu par ES atbalstu koģenerācijas stacijām skatīt atkārtoti.

Komisijas sēdē piedalījās pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Vides ministrijas, AS “Rīgas siltums”, AS “Latvenergo”, kā arī pašvaldību pārstāvji.

Saeimas preses dienests