Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 1.aprīlī

 

MK: Par Ministru kabineta Atzinības rakstu piešķiršanu

Ministru kabinets (MK) 1.aprīļa sēdē pieņēma rīkojumu “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts MK Apbalvošanas padomes priekšlikums un MK Atzinības raksts par nozīmīgu ieguldījumu Līvu (lībiešu) savienības darbības stiprināšanā, lībiešu etniskās identitātes un nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanā piešķirts Aldim Ermanbrikam – Līvu (lībiešu) savienības “Līvõd Īt” valdes priekšsēdētājam, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas skaņu ierakstu studija” direktoram.

MK Atzinības raksts par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas zinātnē un ķīmijas nozares attīstībā piešķirts Raimondam Valteram – Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajam loceklim, Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas priekšsēdētājam, profesoram, habilitētajam ķīmijas doktoram.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Aldim Ermanbrikam pasniedz īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns, Raimondam Valteram – izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe.

 

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

Ministru kabinets 1.aprīļa sēdē pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 258 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 22 viņu nepilngadīgie bērni.

No 236 pilsonības pretendentiem 73% ir krievi, 11% ukraiņi, 11% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

24% pilsonības pretendentu ir pamata izglītība, 48% – vidējā izglītība, 24% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 128 286 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 6826; 2008.gadā – 500 personas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

AM: Par dokumentālās filmas par NATO samitu Rīgā bezatlīdzības raidīšanas atļaujas piešķiršanu

1.aprīlī Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK rīkojuma projekts “Par dokumentālās filmas “NATO Rīga: divas dienas novembrī” bezatlīdzības raidīšanas atļaujas piešķiršanu”.

Pamatojoties uz šo Ministru kabineta rīkojumu, tiks slēgts līgums starp AM un valsts bezpeļņas sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” par dokumentālās filmas bezatlīdzības raidīšanas atļaujas piešķiršanu.

Saskaņā ar līgumu, kas noslēgts 2007.gada 28.martā starp AM un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Labvakar”, tika izveidota dokumentālā filma “NATO Rīga: divas dienas novembrī”. Līguma noteikumi paredzēja, ka visas autora mantiskās tiesības uz filmu pāriet Latvijas valstij AM personā.

Autortiesību likuma 15.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka autora mantisko tiesību saturā ietilpst arī tiesības publiskot darbu. Savukārt Autortiesību likuma 40.panta pirmā daļa nosaka, ka ir aizliegts izmantot darbus, ja nav saņemta autortiesību subjekta atļauja, izņemot likumā noteiktos gadījumus. Lai valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” varētu raidīt dokumentālo filmu “NATO Rīga: divas dienas novembrī”, tai ir jāsaņem Aizsardzības ministrijas atļauja.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par darbdienu pārcelšanu, kuras ir starp brīvdienām un svētku dienām

1.aprīlī Ministru kabinetā tika izskatīts Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums par turpmāko rīcību par darbdienu pārcelšanu. Ministrijas iesniegtajā informatīvajā ziņojumā ir ietverts izvērtējums par izolēto darbdienu, kas iekrīt starp svētku dienām un brīvdienām, pārcelšanas ietekmi uz tautsaimniecību un valsts budžeta ieņēmumiem, kā arī ietekmi uz iedzīvotāju sociālajām un ekonomiskajām interesēm.

Ziņojumā Ekonomikas ministrija secinājusi, ka darbdienu pārcelšanai no makroekonomiskās viedokļa nav vērojama ietekme uz tautsaimniecību un valsts budžeta ieņēmumiem, jo šāda darbdienu pārcelšana nemaina kopējo pieprasījumu un piedāvājumu, jo kopējais darbdienu skaits gadā nemainās. Pārceļot darbdienas, tiek maksimāli nodrošināta darba nedēļas nepārtrauktība, kā arī rodas iespēja ģimenēm pavadīt ilgāku nepārtrauktu laiku kopā.

Ekonomikas ministrijas un Valsts kancelejas interneta mājaslapās tika veikta iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli. Kopā aptaujā ir piedalījušies 23 005 cilvēki un gandrīz 95% no tiem atbalsta darbdienu pārcelšanu.

Ministru kabinets lēma, ka šogad tiek pārceltas divas darbdienas, kuras ir starp brīvdienām un svētku dienām:

• no piektdienas, 2.maija, uz sestdienu, 10.maiju;

• no pirmdienas, 17.novembra, uz sestdienu, 22.novembri.

Ministru kabineta lēmums par darbdienu pārcelšanu attiecas tikai uz no budžeta finansējamām valsts pārvaldes iestādēm, bet pašvaldībām, komersantiem, komercsabiedrībām un organizācijām šis rīkojums ir rekomendējošs – tām pašām ir tiesības brīvi noteikt darba un atpūtas laiku.

17.novembra darba diena tiek pārcelta, lai nodrošinātu sekmīgu Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas svētku norisi. Tā kā 2008.gadā Latvijas valsts svētku publiskie pasākumi tiek plānoti jau vairākas dienas pirms 18.novembra, tas veicinās arī Latvijas iedzīvotāju iespēju iesaistīties Latvijas jubilejas svētku pasākumos ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas reģionos četru dienu garumā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par vienota institucionālo vienību reģistra izveidi

Finanšu ministrija (FM) 1.aprīlī iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par vienota institucionālo vienību saraksta izveidošanu. Atbalstot vienota reģistra izstrādi, Ministru kabinets uzdeva Tieslietu ministrijai (TM) līdz 2009.gada 30.decembrim izstrādāt un iesniegt izskatīšanai valdībā koncepciju par vienotu juridisko personu un publisko tiesību subjektu reģistrāciju.

Vienots reģistrs nepieciešams, jo Latvijai kā ES dalībvalstij ir jāpilda ES regulās ietvertās prasības un savos pārskatos jānodrošina skaidra, patiesa un salīdzināma informācija par valsts ekonomiku kopumā. Turklāt ekonomiskie rādītāji uzrādāmi tā, lai tie būtu viegli salīdzināmi ar citu valstu ekonomiskajiem rādītājiem.

Pērn valdība uzdeva FM, TM un Ekonomikas ministrijai izvērtēt nepieciešamību izveidot vienotu institucionālo vienību reģistru, lai valsts un pašvaldību institūciju grāmatvedības uzskaitē nodrošinātu darījumu partneru klasificēšanu konkrētā institucionālā sektorā.

Lai izvērtētu nepieciešamību izveidot vienotu reģistru, FM organizēja darba grupu, kurā tika uzaicināti pārstāvji no Valsts kancelejas, Valsts kases, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP), Uzņēmumu reģistra (UR), kā arī no Valsts ieņēmumu dienesta.

Darba grupa konstatēja, ka vienota reģistra izstrāde būtu noderīga ne tikai valsts un pašvaldību institūciju darījumu uzskaitē, bet arī visiem pārējiem ekonomikas subjektiem. Tādējādi valsts finanšu un statistiskās informācijas kvalitātes un atbilstības starptautisko institūciju ieteikumu nodrošināšanai, kā arī sabiedrības izpratnes sekmēšanai ir nepieciešama visu lietotāju vienota izpratne par institucionālo sektoru klasifikācijas būtību un lietošanu. Visiem lietotājiem ir jānodrošina vienādas pieejas iespējas institucionālajos sektoros un apakšsektoros iekļauto vienību sarakstiem.

Šobrīd FM, CSP, UR un Valsts kanceleja lieto atšķirīgas klasifikācijas, kādas tās paredzētas katras konkrētās jomas normatīvajos aktos un Eiropas Savienības tiesību aktos. Līdz ar to Latvijā jāizveido tāds vienots valsts un pašvaldību iestāžu reģistrs, kurā tiktu fiksēta visu valsts un pašvaldību iestāžu juridiskā izveidošana, likvidācija vai reorganizācija.

Veidojot vienotu valsts un pašvaldību budžeta iestāžu reģistru, tajā būtu vēlams iekļaut šādu informāciju: iestādes nosaukums, reģistrācijas numurs, izveidošanas, likvidācijas, reorganizācijas juridiskais pamats un datums, adrese, kā arī citu klasifikācijai nepieciešamo informāciju.

 

FM: Par apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanu un tā tiesisko pamatojumu

1.aprīlī Finanšu ministrija iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanas kārtību un tā tiesisko pamatojumu, norādot – ja apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanas kārtība tiktu regulēta ar ārēju normatīvu aktu, tad tas būtu pretrunā ar ES direktīvu prasībām.

Tā kā ES direktīvas paredz, ka apdrošināšanas sabiedrības brīvi var noteikt apdrošināšanas prēmijas apmēru, līdz ar to prēmijas apmēra noteikšanas kārtību nav iespējams regulēt ar ārēju normatīvu aktu (piem., MK noteikumiem). ES direktīvas prasības arīdzan reglamentē, ka dalībvalstis nedrīkst pieņemt noteikumus, kas liek iepriekš apstiprināt vai regulāri darīt zināmus vispārīgos un īpašos apdrošināšanas nosacījumus, prēmiju lielumus, veidlapas un citus iespiedu dokumentus.

Pērn valdība uzdeva Finanšu ministrijai sagatavot informatīvo ziņojumu par apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanas kārtību un tā tiesisko pamatojumu.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likums paredz, ka apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanā apdrošinātājs vadās pēc dažādiem risku ietekmējošiem faktoriem. Kā viens no risku ietekmējošiem faktoriem ir apdrošinātās personas iepriekšējā periodā konstatētais ceļu satiksmes negadījumu skaits. Minētā riska izvērtēšanai tika izveidota “Bonus–Malus” sistēma.

Šī sistēma sniedz apdrošinātājam informāciju par potenciālā apdrošinājuma ņēmēja apdrošināšanas vēsturi un izraisītajiem ceļu satiksmes negadījumiem, kuru rezultātā tikušas veiktas apdrošināšanas atlīdzību izmaksas, nesaistot konkrēto “Bonus–Malus” klasi ar konkrētu apdrošināšanas prēmijas apmēru.

OCTA likumā šobrīd nav reglamentēta kārtība, kādā tiek noteikta apdrošināšanas prēmija.

Tāpat likums neparedz, ka apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanas kārtība būtu jāapstiprina MK.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par Valsts policijas darbinieces dalības pagarināšanu Eiropas Savienības plānošanas grupā

Ministru kabinets 1.aprīlī pagarināja Valsts policijas darbinieces Lailas Vaivodes dalību Eiropas Savienības plānošanas grupā (European Union Planning Team – EUPT) Kosovā līdz šā gada 14.jūnijam. L.Vaivode devās uz Kosovu 2006.gadā, un viņas dalības laiks jau vairākkārt pagarināts.

L.Vaivode Kosovā pilda policijas eksperta kriminālizmeklēšanā pienākumus. Ņemot vērā Eiropas Savienības dalībvalstu lielo interesi būt pārstāvētiem EUPT policijas jomā, Latvijas panākums, iegūstot vienu no piecām ekspertu vietām, bija vērā ņemams sasniegums. L.Vaivodes kandidatūra šim amatam tika virzīta ciešā sadarbībā ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā atbildīgajām amatpersonām.

EUPT uzdevums ir sagatavot Eiropas Savienības iespējamo iesaisti Kosovā, lai nodrošinātu veiksmīgu pāreju no ANO misijas Kosovā atsevišķiem uzdevumiem uz iespējamo ES civilo misiju.

Kopumā dažādās misijās ārvalstīs dienē seši Iekšlietu ministrijas dienestu darbinieki. Trīs Valsts policijas darbinieki piedalās misijās Afganistānā, pa vienam – misijās Bosnijā–Hercegovinā un Kosovā, bet viens Valsts robežsardzes pārstāvis – Eiropas Savienības robežu palīdzības misijā Moldovas Republikā un Ukrainā.

 

IeM: Par valsts nodevu par vīzu saņemšanas dokumentu izskatīšanu

Ministru kabinets 1.aprīlī atbalstīja MK noteikumu projektu “Noteikumi par valsts nodevu par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem”.

Projekts paredz palielināt valsts nodevu par ielūguma apstiprināšanu, uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu paātrinātā kārtībā, kā arī precizēt valsts nodevas likmes alternatīvo statusu saņēmušo ārzemnieku ģimenes locekļiem. Piemēram, pēc noteikumu stāšanās spēkā nodeva par uzturēšanās atļaujas dokumentu izskatīšanu 10 darba dienās no 120 latiem pieaugs līdz 170 latiem. Nodeva par dokumentu izskatīšanu parastā kārtībā netiks mainīta. Projektā arī noteikta valsts nodeva par precizējumu izdarīšanu izsaukuma pieteikumā.

Tāpat projektā precizēts noteikumu punkts, kurā noteiktas personu kategorijas, kas atbrīvotas no valsts nodevas nomaksas, nosakot, ka atsevišķas personu grupas turpmāk netiks atbrīvotas no valsts nodevas nomaksas, ja lēmums tiks pieņemts paātrinātā kārtībā.

Tas nozīmē, ka turpmāk šo personu uzaicinātājiem un pašām personām būs rūpīgāk jāseko līdzi uzturēšanās atļauju termiņam, lai nenokavētu dokumentu iesniegšanas brīdi.

Jaunajā Ministru kabineta noteikumu projektā vairs netiks iekļauts pielikums, kurā norādītas valstis, kuru pilsoņi ir atbrīvoti no valsts nodevas nomaksas saskaņā ar paritātes principu, jo šāds atbrīvojums ir pretrunā Šengenas acquis.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

LM: Par darba iespējām Latvijā ārvalstu latviešu jauniešiem 2009.gada vasarā

Lai veicinātu ārvalstu latviešu jauniešu interesi par Latviju un darba tirgus iespējām, arī 2009.gada vasarā ārvalstu latviešu jauniešiem tiks piedāvātas darba iespējas Latvijā.

Izvērtējot 2007.gadā īstenotā pilotprojekta “Vēlies izaicinājumu? Piesakies vasaras nodarbinātības pilotprojektam Latvijā!” norisi un dalībnieku apmierinātību ar to, Labklājības ministrija (LM) rosina šādu pasākumu īstenot arī nākamgad.

Līdz ar to 2009.gadā no 20.jūnija līdz 20.augustam 20 ārvalstīs dzīvojošiem latviešu jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem LM nodrošinās darba vietas Latvijā atbilstoši viņu interesēm.

Jauniešiem tiks nodrošinātas ne vien darba vietas, bet arī iespējas piedalīties dažādos kultūras pasākumos. Tāpat tiks nodrošināta dalībnieku bezmaksas izmitināšana pasākuma norises laikā. Minēto pasākumu īstenos Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūru. Šā pasākuma turpināšanu 1.aprīlī atbalstīja valdība.

2007.gadā tika īstenots pilotprojekts “Vēlies izaicinājumu? Piesakies vasaras nodarbinātības pilotprojektam Latvijā!”, kurā piedalījās septiņi jaunieši no ASV, Kanādas, Krievijas un Zviedrijas.

Jaunieši izvēlējās strādāt gan valsts, gan privātajā sektorā, piemēram, ķīmijas, arhitektūras, sabiedrisko attiecību un tūrisma nozarē.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

SM: Par izsaucēja atrašanās vietas datu noteikšanu, apstrādi, uzturēšanu un nodošanu

Turpmāk VAS “Elektronisko sakaru direkcija”, saņemot izsaucēja atrašanās vietas datus no fiksētā vai mobilā sakaru operatora, ne vēlāk kā sekundes laikā nodrošina to pieejamību operatīvajiem dienestiem.

Tas ļaus operatīvāk reaģēt uz dažādiem nelaimes gadījumiem, piemēram, personu pazušanas gadījumos.

Šādu kārtību paredz Satiksmes ministrijas un VAS “Elektronisko sakaru direkcija” (ESD) izstrādātie Ministru kabineta “Noteikumi par izsaucēja atrašanās vietas datu noteikšanu, apstrādi, uzturēšanu un nodošanu”, kas 1.aprīlī apstiprināti valdībā.

Lai uzlabotu informācijas iesniegšanas procesu, izstrādātie noteikumi precizē kārtību, termiņus un datu veidus, kā ESD saņem informāciju par zvanītāju no elektronisko sakaru komersantiem un nodod to operatīvajiem dienestiem viņu pienākumu veikšanai.

Turklāt fiksēto un mobilo sakaru operatoriem jāsniedz informācija ESD par izmaiņām abonentu sarakstos ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc šādu izmaiņu veikšanas.

ESD uztur atrašanās vietas datubāzi, kā arī nodrošina iespēju operatīvajiem dienestiem tai pieslēgties visu diennakti. Prasība mobilo tīklu komersantiem nodrošināt ESD datus par zvanītāja atrašanās vietu Latvijā ir spēkā no 2007.gada 22.decembra. Fiksētais operators datus par zvanītāja atrašanos nodot jau kopš 2007.gada 22.jūnija.

Noteikumu projekts “Noteikumi par izsaucēja atrašanās vietas datu noteikšanu, apstrādi, uzturēšanu un nodošanu” izstrādāts saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu. Tā ieviešanai papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.

Ar šo noteikumu apstiprināšanu spēku zaudē MK 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1013 “Noteikumi par izsaucēja atrašanās vietas datu noteikšanu, apstrādi, uzturēšanu un nodošanu”.

 

SM: Par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem

Turpmāk pusgada laikā transportlīdzeklim pagaidu atļauja 30 dienas piedalīties ceļu satiksmē valsts teritorijā tiks izsniegta ne vairāk kā divas reizes.

Ja sešu mēnešu laikā trešajā vai nākamajās pamata pārbaudēs transportlīdzeklim atkārtoti tiek konstatēti būtiski trūkumi vai bojājumi, pagaidu atļauja netiks izsniegta. Tā vietā transportlīdzekļa īpašniekam (vadītājam) tiks dota iespēja transportlīdzekli tās pašas dienas laikā nogādāt stāvvietā vai remonta vietā.

Šādu kārtību paredz 1.aprīlī valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.466 “Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem”. Grozījumi paredz arī iespēju turpmāk vienas dienas atļauju saņemt elektroniskā veidā un precizē, ka vienas dienas atļauja nedod tiesības ar transportlīdzekli veikt pasažieru vai kravu pārvadājumus, kā arī transportlīdzekļu vadītāju apmācību.

Vieglajiem taksometriem turpmāk netiks veikta valsts tehniskā apskate, ja nebūs derīga licence (atļauja) attiecīgās komercdarbības veikšanai.

Grozījumos iekļautas vairākas Eiropas Savienības direktīvas, kuras Latvijai ir jāietver normatīvajos aktos. Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.jūlija direktīva 2007/38/EK par Kopienā reģistrētu smago kravas transportlīdzekļu modernizēšanu, aprīkojot tos ar spoguļiem.

Noteikumu projekta īstenošanai papildu valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

 

SM: Par robežšķērsošanas jautājumu risināšanu un kravu pārvadājumu veicināšanu

Līdz 2010.gadam paredzēts sakārtot pierobežas infrastruktūru – paplašināt robežkontroles punktus, izbūvēt stāvlaukumus un rekonstruēt posmu “Ludza–Terehova”.

Stāvlaukumi kravas automašīnām pierobežā būs pieejami bez maksas, tos plānots atvērt šā gada vasarā ar kapacitāti 500 līdz 600 automašīnām. Tāpat arī paredzēts ieviest ceļu lietošanas maksu jeb Eiro vinjeti.

Tā norādīts Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā, ko 1.aprīlī izskatīja valdībā.

Eiro vinjete, kas būtu 7,73 lati (11 eiro) dienā, tiktu ieviesta no 2009.gada atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija direktīvai 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem. Eiro vinjetes attiektos uz kravas transportlīdzekļiem, kuru masa pārsniedz 12 tonnas.

Šāda maksa (7,73 lati) būtu jāmaksā ārvalstu autopārvadātājiem un tiem Latvijas autopārvadātājiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus. Savukārt tām kravas mašīnām, kas veic iekšzemes pārvadājumus, ceļu lietošanas maksa tiktu noteikta kā vienreizējs gada maksājums aptuveni 281 lats (~400 eiro). SM prognozē, ka kopējie ieņēmumi gadā no ceļu lietošanas maksas varētu būt aptuveni 10 miljonu latu. Šos līdzekļus izmantotu ceļu infrastruktūras sakārtošanai, kā arī pierobežas stāvlaukumu izveidošanai, uzturēšanai un satiksmes organizācijas nodrošināšanai. Turklāt šie stāvlaukumi piederētu valstij. Un to nonākšanai valsts īpašumā ir vairākas priekšrocības. Kravas transportlīdzekļu iebraukšana stāvlaukumā tiktu regulēta ar ceļazīmēm, zināmu atbildību par kārtību stāvlaukumā varētu uzņemties Valsts robežsardze, daļu no Krievijas Federācijas muitas operācijām (piemēram, iepriekšējo deklarēšanu) varētu veikt stāvlaukumu teritorijā.

Paredzēts arī, ka pēc stāvlaukumu nodošanas ekspluatācijā SM, sadarbojoties ar privātajiem uzņēmējiem, ieviesīs iepriekšējo pieteikšanos robežas šķērsošanai (elektroniskā rindas veidošana), izmantojot internetu vai mobilā telefona īsziņas.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par vārda, uzvārda un tautības maiņas likumu

1.aprīlī valdība akceptēja vārda, uzvārda un tautības maiņas likumu, kurš paredz, ka persona varēs mainīt savu vārdu, uzvārdu un tautību, jau sasniedzot 15 gadu vecumu. Likumprojektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti, jo pašlaik spēkā esošajā likumā par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu ietvertais regulējums nav pietiekams.

Pašlaik likums nosaka, ka vārdu, uzvārdu un tautības ierakstu drīkst mainīt persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet personu apliecinošu dokumentu likums nosaka, ka pase personai jāsaņem pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas. Līdz ar to personai, kas likumā noteiktajā kārtībā īsteno savas tiesības un pienākumus, pēc vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņas atļaujas saņemšanas nepieciešams atkārtoti vērsties Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā jaunas pases saņemšanai.

Lai izslēgtu šādu situāciju rašanos nākotnē un persona pilnvērtīgi varētu izmantot tai ar likumu piešķirtās tiesības un izpildīt uzliktos pienākumus, pēc jaunā likuma stāšanās spēkā būs noteikts, ka nepilngadīga persona ar rakstisku vecāku vai aizbildņu piekrišanu vai ar bāriņtiesas lēmumu drīkstēs mainīt vārdu, uzvārdu un tautību jau no 15 gadu vecuma.

Tāpat likumprojekts paredz izņēmuma gadījumu, kad vārdu, uzvārdu un tautību iespējams mainīt nepilngadīgai personai līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai – ja nepilngadīgās personas māte vai tēvs ir tiesāts par tīša, smaga nozieguma izdarīšanu, ir atņemtas aizgādības tiesības un bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par vārda, uzvārda maiņas atbilstību nepilngadīgā bērna interesēm. Šajā gadījumā iesniegumu par bērna vārda, uzvārda vai tautības maiņu būs jāiesniedz bērna mātei vai tēvam, vai arī aizgādnim, pievienojot bāriņtiesas lēmumu par bērna vārda, uzvārda vai tautības maiņu, jo saskaņā ar Bāriņtiesu likumu bāriņtiesa nodrošina bērna vai citas rīcībspējīgas personas tiesību un citu tiesisko interešu aizsardzību. Šādā veidā likums veicinās nelabvēlīgu seku novēršanu bērna tālākai sociālai, garīgai un morālai labklājībai un psihiskai attīstībai, kā arī sekmēs bērna tiesību respektēšanu un individualitātes saglabāšanu.

Līdz ar likuma stāšanos spēkā būtiski tiks samazināts arī izskatīšanas termiņš personas iesnieguma vārda, uzvārda un tautības maiņai. Pašlaik likums paredz trīs mēnešu termiņu vārda, uzvārda maiņas iesnieguma izskatīšanai, bet tautības ieraksta maiņas iesniegumu izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā. Likuma grozījumi paredz, ka gan vārda un uzvārda, gan tautības maiņas iesniegumu izskatīs viena mēneša laikā.

Būtiskas izmaiņas paredzētas gadījumos, kad persona vēlas mainīt esošo tautību uz tautību “latvietis”. Personai vairs nebūs nepieciešams uzrādīt izglītības vai citu dokumentu, kas apliecinātu šīs personas augstāko vai vidējo valsts valodas prasmes pakāpi. Līdz ar to persona, sasniedzot 15 gadu vecumu, ar vecāku piekrišanu būs tiesīga mainīt esošo tautību uz tautību “latvietis” pirms izglītības dokumenta saņemšanas.

Tāpat būs iespējams tautību mainīt arī gadījumos, kad persona saskaņā ar personu apliecinošu dokumentu likumu nevēlēsies pasē vai personas apliecībā norādīt savu tautību. Šajā gadījumā informācija par personas tautību, ja personas tautība nav ierakstīta jau esošajā personas pasē vai personas apliecībā, tiks aktualizēta tikai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra datubāzē un pases vai personas apliecības maiņa nebūs nepieciešama. Līdz ar to likumprojekts paver iespēju mainīt tautību tiem Latvijas Republikā dzīvojošiem ārvalstniekiem, kuriem izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

Likumprojektā ir samazināts arī iesniegumam pievienojamo dokumentu klāsts, pieprasot uzrādīt tikai pašus nepieciešamākos, piemēram, personas pasi vai personas apliecību, kas ļauj identificēt konkrēto personu. Pārējie dokumenti, piemēram, izraksts no personas dzimšanas, laulības, laulības šķiršanas reģistra, izraksti no personas bērnu dzimšanas reģistriem un cita informācija, kas nepieciešama lietas izskatīšanai, tiks pieprasīta no citām valsts institūcijām. Tādējādi personai būtiski tiks atvieglots nepieciešamo dokumentu vākšanas process.

Vienlaikus plānots paaugstināt valsts nodevu par vārda, uzvārda un tautības maiņu, nosakot, ka līdzšinējo 20 latu vietā pēc likuma stāšanās spēkā būs jāmaksā 50 lati. Tas nepieciešams, jo būtiski pieaug samaksa par procesā ieguldīto darbu un atbildību. Valsts nodevas apmēram jānosedz tie administratīvie izdevumi, kas saistīti ar darbā ieguldītajiem resursiem. Turklāt likumprojekta autori uzskata, ka tas palīdzētu formēt sabiedrības nopietnāku attieksmi pret nepārdomātu lēmumu pieņemšanu.

No valsts nodevas paredzēts atbrīvot nepilngadīgas personas, kuras mainīs vārdu un uzvārdu pirms 15 gadu vecuma sasniegšanas, un personas, kuras vēlēsies mainīt esošo tautību uz tautību “lībietis”.

Likums jāpieņem Saeimai.

 

TM: Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

1.aprīlī Ministru kabinets akceptēja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), kuru mērķis ir precizēt atbildību par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā, novēršot nepilnības normatīvajā regulējumā. Likumprojektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, valsts valodas lietošanā sāk parādīties tendences, kas neveicina valsts valodas nostiprināšanos sabiedrībā, kā arī sekmē divvalodības attīstību.

Piemēram, valsts un pašvaldības iestādes ar bukletu, plakātu un citu materiālu palīdzību nereti sniedz informāciju līdzās valsts valodai arī svešvalodā gadījumos, kad nav paredzēti kādi izņēmumi. Daudzi darba devēji nepilda noteikumu prasības par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību, kas paredz noteikt konkrētu nepieciešamo prasmes līmeni un pakāpi saviem darbiniekiem, kuru darba pienākumu veikšanai nepieciešama saskarsme ar patērētājiem vai apmeklētājiem.

Pašlaik nav noteikta administratīvā atbildība par preču realizēšanu vairumtirdzniecībā, nenodrošinot preču marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietvertās informācijas tulkojumu valsts valodā. Tas neļauj administratīvi vērsties pret šādu pārkāpumu izraisītājiem, respektīvi, novērst attiecīgo pārkāpumu cēloņus.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā LAPK būs noteikta atbildība par administratīvo pārkāpumu gadījumos, kad pretēji prasībām svešvalodā tiks atveidoti zīmogu, spiedogu un veidlapu teksti.

LAPK tiks papildināts ar darba devēju un pašnodarbināto personu atbildību par nepieciešamā valsts valodas prasmes līmeņa un pakāpes nenoteikšanu profesijām un amatiem, kam ir tieša saskare ar patērētājiem.

Likumprojekts papildus paredz iespēju par mazāk nozīmīgiem pārkāpumiem atbildīgajām amatpersonām un personām kā soda sankciju piemērot brīdinājumu, kā arī tiks precizēta Valsts valodas centra amatpersonu kompetence, paredzot, ka brīdinājumu kā administratīvo sodu varēs piemērot Valsts valodas centra Kontroles daļas vadītājs un inspektori.

Kā teikts anotācijā, tiks precizēta Latvijā ražoto preču ražotāju, izplatītāju un realizētāju atbildība par marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietvertās informācijas nesniegšanu valsts valodā, paaugstinot soda sankcijas maksimālo apjomu – no 50 līdz 100 latiem.

Prognozējamie papildu ieņēmumi no uzliktajiem naudas sodiem par jauna veida administratīvajiem pārkāpumiem varētu būt 6500 latu gadā.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to pieņemšanas Saeimā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par valsts nodevu par preču zīmju tiesisko aizsardzību

1.aprīlī Ministru kabinets pieņēma noteikumus par valsts nodevu par preču zīmju tiesisko aizsardzību. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Patentu valdes speciālisti.

2007.gada martā spēkā stājās Patentu likums, kas paredz, ka noteikumi par rūpnieciskā īpašuma aizsardzības valsts nodevu bija spēkā ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.septembrim. Minētie noteikumi paredzēja arī valsts nodevas par preču zīmju tiesisko aizsardzību, bet, tā kā tie zaudējuši spēku, tad nepieciešams izdot jaunus.

Kā teikts anotācijā, noteikumi regulēs par preču zīmju tiesisko aizsardzību maksājamo valsts nodevu apmēru. Arī turpmāk par preču zīmes pieteikuma iesniegšanu būs jāmaksā 60 lati, par kolektīvās zīmes pieteikuma iesniegšanu – 150 lati un par katra attēla publikāciju – 15 lati.

Likums “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” nodala nodevu par preču zīmes pieteikuma iesniegšanu un nodevu par preču zīmes reģistrāciju un publikāciju. Lai arī preču zīmes pieteikuma iesniegšanas mērķis ir preču zīmes reģistrācija, tomēr ar pieteikuma nodevu tiek apmaksāta tikai pieteikuma izskatīšana. Pieteikuma izskatīšanas rezultātā zīmi var atzīt vai neatzīt par reģistrējamu, vai tā netiek reģistrēta pilnā apjomā, un tikai gadījumā, ja zīmi atzīst par reģistrējamu, maksā nodevu par preču zīmes reģistrāciju un publikāciju.

Valsts nodeva tiek ieskaitīta valsts pamatbudžetā.

 

TM: Par patentu un patentu pieteikumu paraugiem

1.aprīlī Ministru kabinets pieņēma noteikumus par patentu un patentu pieteikumu paraugiem, ko izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Patentu valdes speciālisti.

Kā teikts noteikumu anotācijā, līdz šim nebija noteikts pieteikuma veidlapas paraugs, kas pieļāva patenta pieteikumus iesniegt brīvā formā. Pieteicējam radās problēmas arī tad, ja pieteikumu vēlējās iesniegt citā valstī, jo tas neatbilda starptautisko normu prasībām.

Noteikumi regulēs formālās prasības patentu pieteikumiem un citām darbībām Patentu valdē.

Noteikumi atvieglos patenta pieteikumu un citu iesniegumu sagatavošanu, ja tie saistīti ar labojumiem vai grozījumiem pieteikumā vai patentā, kā arī tiks noteikti starptautiskajām prasībām atbilstoši veidlapu paraugi.

Līdz ar noteikumu stāšanos spēkā būs noteikts, kā sagatavojams patenta pieteikuma iesniegums, apraksts, pretenzijas, zīmējumi un kopsavilkums. Atsevišķi būs aprakstīti tehniskie nosacījumi, kā jāizvieto teksts un zīmējumi uz lapām, kā arī būs noteikts valsts nodevas samaksas dokumentā minēto ziņu minimums. Noteikumiem ir arī vairāki pielikumi – paraugi pieteikumiem par patenta piešķiršanu, pieteicēja vai īpašnieka maiņu, vārda vai adreses maiņu, kā arī iesniegums par kļūdu labojumu un paraugs Eiropas patenta apstiprināšanai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par naudas piešķiršanu lietotās kodoldegvielas radīto atkritumu noglabāšanai Krievijā

1.aprīlī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””.

2007.gada 3.decembrī vides ministrs Raimonds Vējonis parakstīja Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par sadarbību pētnieciskā reaktora apstarotās kodoldegvielas ievešanai Krievijas Federācijā. Atbilstoši vienošanās nosacījumiem radioaktīvie atkritumi, kuri radīsies pēc lietotās kodoldegvielas pārstrādes, tiks atstāti Krievijas teritorijā un netiks atvesti atpakaļ uz Latviju.

Lietotās kodoldegvielas izvešanas izmaksas (lietotās kodoldegvielas sagatavošana transportēšanai, transportēšana un 20 gadus ilga uzglabāšana Krievijā līdz tās pārstrādei) sedz Amerikas Savienoto Valstu Enerģijas departaments.

Latvijai jāsedz izmaksas par radioaktīvo atkritumu atstāšanu Krievijas teritorijā, kuri radīsies pēc lietotās kodoldegvielas pārstrādes.

Ņemot vērā šā pasākuma nozīmīgumu, rīkojuma projekts paredz, ka Finanšu ministrijai no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas 41.02.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” jāpiešķir Vides ministrijai 353 250 latu (750 000 ASV dolāru), lai apmaksātu radioaktīvo atkritumu atstāšanu Krievijas Federācijas teritorijā.

Lietotās kodoldegvielas izvešana plānota 2008.gada pirmajā pusē.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par zvejas un akvakultūras produktu tirgus intervences pasākumu administrēšanu un uzraudzību

1.aprīlī valdība apstiprināja Valsts zivsaimniecības pārvaldes (VZP) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Zvejas un akvakultūras produktu tirgus intervences pasākumu administrēšanas un uzraudzības kārtība”, kuros noteikta kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti zvejas un akvakultūras produktu intervences pasākumi, kas tiek realizēti saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) tieši piemērojamajiem normatīvajiem aktiem par zivsaimniecības un akvakultūras tirgus kopējo organizāciju.

Ministru kabineta noteikumos iestrādātas ES jaunās prasības zvejas un akvakultūras produktu tirgus intervences pasākumu administrēšanā un uzraudzības kārtībā.

Noteikumos noteikta kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti zvejas un akvakultūras produktu tirgus intervences pasākumi, kas tiek īstenoti saskaņā ar Eiropas Savienības tieši piemērojamajiem normatīvajiem aktiem par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgus kopīgo organizāciju.

Noteikumi attiecas uz šādiem intervences pasākumiem: finansiālā kompensācija par zvejas vai akvakultūras produktu izņemšanu no tirgus, lai tos izmantotu citādi nekā lietošanai cilvēku uzturā; pārejošo uzkrājumu atbalsts par to zvejas vai akvakultūras produktu apstrādi, kuri izņemti no tirgus; vienotās likmes atbalsts, tai skaitā vienotās likmes kompensācija par zvejas vai akvakultūras produktiem, kas bijuši paredzēti pārdošanai, bet izņemti no tirgus un realizēti veidā, kas noteikts regulā Nr.2493/2001; un vienotās likmes piemaksa par apstrādāto no tirgus izņemto zvejas vai akvakultūras produktu uzglabāšanu; privātās uzglabāšanas atbalsts par nozvejotiem un uz zvejas kuģa klāja sasaldētiem produktiem, kas ir bijuši paredzēti pārdošanai.

Uz šo tirgus intervences pasākumu īstenošanu var pretendēt zvejas vai akvakultūras produktu ražotāju grupas, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem atzītas par zvejas un akvakultūras produktu ražotāju grupu.

Normatīvajā aktā noteikta informācijas sniegšanas kārtība, lai ražotāju grupa varētu pretendēt uz atbalstu, kā arī tirgus intervences pasākumu uzraudzības kārtība. Noteikts, ka tirgus intervences pasākumu administrēšanu un uzraudzību veiks Lauku atbalsta dienests.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par atbalsta piešķiršanu zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un akvakultūras uzņēmumiem

Valdība 1.aprīlī apstiprināja divus Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumu projektus, kuros noteikta atbalsta piešķiršanas kartība zvejas un akvakultūras produktu apstrādes uzņēmumiem un akvakultūras uzņēmumiem no Eiropas Zivsaimniecības fonda.

Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde”” nosaka kārtību, kādā zvejas un akvakultūras produktu apstrādes uzņēmumiem piešķir valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu. Savukārt MK noteikumi “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Investīcijas akvakultūras uzņēmumos”” nosaka kārtību, kādā akvakultūras uzņēmumiem piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu.

Abi normatīvie akti nosaka pasākuma ietvaros atbalstāmās investīcijas, atbalsta pretendentus, atbalsta saņemšanas nosacījumus, iesniedzamos dokumentus, projektu atlases kritērijus, sabiedriskā finansējuma veidu un apjomu, kā arī attiecināmās un neattiecināmās izmaksas.

Pieteikšanās kārtība atbalstam šo pasākumu ietvaros, projektu iesniegumu atlase un vērtēšana, lēmuma pieņemšana, paziņošana, līguma slēgšana un publiskā finansējuma pieprasīšana notiks saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un ES atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā.

Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā pasākuma “Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde” mērķis ir pievienotās vērtības palielināšana zvejas un akvakultūras produktiem, darba drošības un darba ražīguma palielināšana, negatīvas ietekmes uz vidi mazināšana, produktu kvalitātes nodrošināšana, tajā skaitā kaitīgo vielu samazināšana zivju produktos, kā arī jaunu produktu ražošana, zivju apstrādes blakusproduktu un atkritumu izmantošana.

Atbalsta pretendenti var būt Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) atzīti zivju apstrādes uzņēmumi, uzņēmumi, kas nodarbojas ar zivju blakusproduktu vai atkritumu pārstrādi, fiziskas vai juridiskas personas, kas reģistrētas zvejas produktu ražošanai mājas apstākļos, kā arī komersanti, kuri veido jaunu zivju apstrādes uzņēmumu.

Pasākuma ietvaros tiek atbalstīta apstrādes uzņēmumu ražošanas būvju jaunbūve, esošo rekonstrukcija un nepieciešamo būvmateriālu iegāde, kā arī jaunu iekārtu, tehnikas un aprīkojuma iegāde un uzstādīšana ražošanas procesa un ražošanas blakusproduktu un atliekvielu izmantošanas nodrošināšanai.

Publiskā finansējuma apjomu nosaka atkarībā no uzņēmuma lieluma – sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem uzņēmumiem publiskais finansējums ir 60% apjomā no projekta attiecināmajām izmaksām, bet pārējiem – 30% apjomā.

Savukārt, īstenojot rīcības programmas pasākumu “Investīcijas akvakultūras uzņēmumos”, tiks modernizēti akvakultūras uzņēmumi un uzlabota to vispārējā darbība, attīstītas tradicionālās akvakultūras metodes, attīstīta jaunu un īpaši pieprasītu ūdens dzīvnieku sugu audzēšana, kā arī īstenotas akvakultūras metodes, kas būtiski samazina negatīvu ietekmi uz vidi.

Šā atbalsta pasākuma pretendenti var būt Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrēti akvakultūras uzņēmumi, kā arī komersanti, zvejnieku vai zemnieku saimniecības, kas veido jaunu akvakultūras uzņēmumu.

Pasākuma ietvaros tiks atbalstītas investīcijas akvakultūras ražošanas būvju jaunbūvē un esošo rekonstrukcijā, kā arī nepieciešamo būvmateriālu iegāde, investīcijas ražošanas iekārtu, tehnikas un aprīkojuma iegādei un uzstādīšanai, tajā skaitā aizsardzībai pret savvaļas plēsīgajiem dzīvniekiem. Sīkajiem (mikro) un mazajiem uzņēmumiem tiks atbalstītas investīcijas pamatlīdzekļos mazumtirdzniecības veikšanai, gadījumos, kad mazumtirdzniecība ir uzņēmējdarbības sastāvdaļa un tā tiek veikta akvakultūras audzētavas teritorijā.

Publiskā finansējuma apjomu noteiks, ņemot vērā uzņēmuma lielumu. Sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atbalsts paredzēts 60% apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām, bet pārējiem uzņēmumiem – 30% apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām. Atbalsta apjoms dīķu ierīkošanai un rekonstrukcijai, kā arī specializētā transporta iegādei ir atkarīgs no atbalsta pretendenta statusa.

Atbalsts abu pasākumu ietvaros netiek piešķirts uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 750 darbinieku un neto apgrozījums pārsniedz 140 560 800 latu.

Atbalsta pasākumi tiks līdzfinansēti no Eiropas Zivsaimniecības fonda, paredzot Latvijas valsts līdzfinansējumu.

Normatīvie akti stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa