Valsts kontrole: Par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu Satiksmes ministrijā

1.

Izvērtējot valsts autoceļu atjaunošanai piešķirtā finansējuma izlietošanas efektivitāti, Valsts kontrole (VK) ir konstatējusi, ka finansējuma pieaugums valsts autoceļu atjaunošanai 2004.–2007.gadā būtiski pārsniedz autoceļu atjaunošanas apjoma pieaugumu, jo valsts autoceļu atjaunošanas darbu līgumcenu līmenis ir būtiski palielinājies.

Valsts autoceļu atjaunošanas darbu līgumcenas ietekmē nepietiekama konkurence starp būvniecības firmām – 39,6% gadījumu no visiem revidējamajā laikā veiktajiem valsts autoceļu atjaunošanas, projektēšanas un būvuzraudzības iepirkumiem piedāvājumu iepirkumu konkursā ir iesniedzis tikai viens pretendents.

VK pārliecinājās, ka izlasē iekļauto valsts autoceļu atjaunošanas un uzturēšanas iepirkumu gadījumā VAS “Latvijas valsts ceļi” publisko iepirkumu ir veikusi atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajām procedūrām, tomēr nepietiekamas konkurences apstākļos likumā noteikto procedūru piemērošana nenodrošina šajā likumā noteiktā mērķa – efektīvi izmantot valsts līdzekļus – sasniegšanu.

Konkurenci ietekmē arī atsevišķu būvniecības firmu dominējošais stāvoklis tirgū – revidējamajā laikā līgumi par 84,3% apjoma izpildi noslēgti ar 11 kapitālsabiedrībām, līgumi par 65,8% apjoma izpildi noslēgti ar piecām kapitālsabiedrībām, savukārt 52,4% no valsts autoceļu atjaunošanas darbiem veic viena kapitālsabiedrība.

VK vēlas vērst uzmanību uz to, ka finansējuma valsts autoceļu atjaunošanai būtiskais pieaugums un būvdarbu koncentrēšana dažu izpildītāju kompetencē dod iespēju izpildītājiem izmantot situāciju, nepamatoti paaugstinot pakalpojumu cenas, piemēram, atkārtotu atklātu konkursu gadījumā pretendenti ir spējuši piedāvāt pat par 24% zemāku cenu nekā sākotnēji.

Valsts autoceļu uzturēšanas jomā konkurence ir faktiski likvidēta, jo 2004.–2006.gadā, apvienojot četras kapitālsabiedrības, Satiksmes ministrija (SM) ir izveidojusi vienu uzņēmumu ar lielu tirgus varu – VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”, kas vienīgais veic valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus.

Minēto darbību rezultātā 2007.gadā rīkotajā atklātajā konkursā par valsts autoceļu uzturēšanu uz nākamajiem septiņiem gadiem konkursa piedāvājumu iesniedza tikai VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”, ar kuru tika noslēgti līgumi par 328,6 miljoniem latu. VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” piedāvātā cena par 45,3 miljoniem latu pārsniedza paredzamo līgumcenu, tomēr līgums par piedāvāto cenu tika noslēgts.

VK secinājusi, ka kopumā atklātu konkursu pretendentu piedāvātās līgumcenas autoceļu atjaunošanai būtiski atšķiras no VAS “Latvijas valsts ceļi” noteiktajām paredzamajām līgumcenām un gadījumi, kad konkursu pretendenti piedāvā veikt darbus par ievērojami – līdz pat divas reizes – zemākām cenām, liecina par plānoto līgumcenu nekvalitatīvu izstrādi.

Revīzijas laikā tika konstatēts, ka VAS “Latvijas valsts ceļi” neveic līgumcenu plānošanu atbilstoši valsts autoceļu finansēšanas programmu izstrādāšanas vadlīniju prasībām un nenodrošina vienotu pieeju līgumcenu aprēķiniem.

Pieņemot lēmumus par finansējuma palielināšanu plānoto un pretendentu piedāvāto līgumcenu neatbilstības gadījumos, Satiksmes ministrijas amatpersonas, kurām nebija attiecīga pilnvarojuma, ir atļāvušas VAS “Latvijas valsts ceļi” palielināt finansējumu atsevišķiem autoceļu atjaunošanas iepirkumiem 5 583 616 latu apjomā.

VK arī norāda, ka kārtējā gadā veicamo valsts autoceļu atjaunošanas projektu saraksta izstrādē netiek piemēroti izmērāmi atlases kritēriji, līdz ar to lēmumi par projektu iekļaušanu sarakstā tiek pieņemti subjektīvi. Ņemot vērā, ka valsts autoceļu atjaunošanas darbi tiek plānoti un veikti 36% apmērā no aprēķinātā nepieciešamā apjoma, pastāv risks, ka valsts autoceļu atjaunošanas kārtējā gada finansējums netiek piešķirts visvairāk nepieciešamajiem objektiem.

VK ir konstatējusi, ka Satiksmes ministrija neveic valsts budžeta finansēto autoceļu atjaunošanas būvdarbu pārbaudes un uzraudzību to izpildes vietās, tādējādi nenodrošinot sev uzticēto funkciju izpildi.

2.

Revidējamajā laikā Satiksmes ministrija (SM) nav nodrošinājusi publiskā iepirkuma veikšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām un radījusi situāciju, ka valsts budžeta līdzekļi iepirkumu veikšanā tiek izlietoti neefektīvi.

Pārbaudot iepirkumu veikšanas atbilstību Publisko iepirkumu likumam, VK konstatēja, ka trīs iepirkumu 109 963 latu apmērā gadījumā SM ir pārkāpusi Publisko iepirkumu likumā noteiktās procedūras, kas nodrošina lēmumu pieņemšanas izsekojamību.

Izvērtējot iepirkumu veikšanas lietderību un valsts budžeta līdzekļu izlietošanas efektivitāti, VK izlases veidā analizēja 12 iepirkumus 241 622 latu vērtībā jeb 37% no visiem revidējamajā laikā veiktajiem iepirkumiem. Tika konstatēts, ka:

• SM ir izlietojusi 104 076 latus pasākumiem, kas neatbilst Satiksmes ministrijas nolikumā noteiktajām funkcijām, uzdevumiem un kompetencei. 2006.gadā Satiksmes ministrija ir finansējusi dārgu nevalstiskas organizācijas pasākumu – divu dienu konferenci “ES un Krievija: sarunas par jaunām attiecībām” 191 dalībniekam, vidēji izlietojot 523 latus vienam dalībniekam. 2006.–2007.gadā SM ir slēgusi līgumus par gleznu nomu un telpu īri sporta kompleksā, tādējādi pieļaujot valsts budžeta līdzekļu nepamatotu un nelietderīgu izlietojumu;

• 2006.–2007.gadā SM ir izlietojusi 26 179 latus sporta spēļu un gada noslēguma pasākuma organizēšanai, kas neatbilst tās nolikumā noteiktajām funkcijām, uzdevumiem un kompetencei, ir apjomīgs finansējums personāla politikas mērķu īstenošanai un neveicina valsts budžeta līdzekļu lietderīgu izlietošanu;

• 99 650 latus SM ir izlietojusi Reģionālās sakaru sadraudzības organizācijas Sakaru administrāciju padomes sēdes organizēšanai, kas atbilst Satiksmes ministrijas nolikumā noteiktajām funkcijām, uzdevumiem un kompetencei, bet ir atzīstama par dārgu, jo vidēji vienam dalībniekam izlietoti 664 latus.

Minētā finansējuma izlietošanu SM nav arī kontrolējusi – sēdes organizētājs netika iesniedzis SM izdevumus attaisnojošus dokumentus par vairākām sēdes organizēšanai būtiskām aktivitātēm, bet vienlaikus ir apliecinājis, ka visi sēdei paredzētie valsts budžeta līdzekļi ir izlietoti, līdz ar to pastāv krāpšanas risks, ka sēdes organizētāja iesniegtie dokumenti neatbilst patiesajiem pakalpojumu apmēriem;

• 3870 latus SM izlietojusi nenotikuša darījuma apmaksai, kas norāda uz krāpšanu valsts budžeta līdzekļu izlietošanā. SM tika pasūtījusi un apmaksājusi lekcijas skolās par Eiropas Savienības struktūrfondu nozīmīgumu un pieejamību, savukārt mācību iestāžu vadība noliedz, ka minētās lekcijas skolās tikušas organizētas;

• SM ir izlietojusi 7847 latus juridisko konsultāciju apmaksai saistībā ar VK revīziju konstatējumiem, tajā skaitā konsultācijas sniegšanai par VK atzinumu par ministrijas amatpersonu rīcību privātā kapitāla piesaistīšanā valsts akciju sabiedrībā “Biķernieku kompleksā sporta bāze”.

Divu no minētajiem pasākumiem – konferences “ES un Krievija: sarunas par jaunām attiecībām” un Reģionālās sakaru sadraudzības organizācijas Sakaru administrāciju padomes sēdes finansēšanai SM Ministru kabinetam (MK) pieprasīja papildu līdzekļus no valsts budžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, nepievienojot līdzekļu plānotā izlietojuma tāmi un nenodrošinot pilnas informācijas sniegšanu MK, tādējādi radot valsts budžeta līdzekļu neatbilstošas izlietošanas risku, kas arī īstenojās.

Pieprasījumā SM norādīja, ka līdzekļi tiks izmantoti, lai MK izveidota darba grupa īstenotu pasākumus, kas saistīti ar Latvijas–Krievijas robežšķērsošanu, kā arī Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas attīstības pasākumus.

VK norāda, ka neviens no minētajiem pasākumiem neatbilst MK rīkojumā noteiktajam valsts budžeta līdzekļu piešķīruma mērķim, līdz ar to 149 825 lati no MK 2007.gadā piešķirtajiem 200 000 latu SM ir izlietojusi finansējuma piešķīrumam neatbilstošu mērķu sasniegšanai.

Revīzija veikta par laiku no 2006.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 1.jūlijam.

Pēc veiktās revīzijas VK izstrādājusi 10 ieteikumus SM un septiņus ieteikumus VAS “Latvijas valsts ceļi”, kuru izpildei atbilstoši saskaņotam grafikam tiks sekots līdzi.

Valsts kontroles informācija