Par nepilsoņu sūdzībām EP Lūgumrakstu komitejā

2.aprīlī Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejā tika izskatīti trīs jautājumi, kas saistīti ar nepilsoņu un cittautiešu stāvokli Latvijā. Šī jau bija trešā reize, kad Lūgumrakstu komiteja pievērsās šai tematikai. Bet, tāpat kā iepriekšējās reizēs, netika pieņemts nekāds lēmums, atstājot jautājumu atklātu. Iemesls tas pats, kas iepriekšējās reizēs – proti, pilsonības piešķiršanas kritēriji, nacionālā izglītības sistēma, kā arī papildus politisko privilēģiju piešķiršana tiem valsts iedzīvotajiem, kas nav pilsoņi, ir katras ES dalībvalsts nacionālajā kompetencē.

EP deputāte Inese Vaidere bija lūgusi rast iespēju uzaicināt uz Lūgumrakstu komiteju Latvijas pētniekus Ainaru Lerhi un Mārci Gobiņu, kuri komitejas locekļiem atkārtoti centās izskaidrot tos politiskos procesus, kad padomju okupācijas rezultātā Latvijas teritorijā mērķtiecīgi tika iepludināti migranti, kuri, Latvijai atgūstot neatkarību, centās leģitimizēt savu politisko statusu un situāciju, kas radusies okupācijas rezultātā. “Mēs Latvijā nevēlamies segregāciju, bet gan integrāciju,” uzsvēra M.Gobiņš, pamatojot, kāpēc jāveicina naturalizācijas process, nevis nepilsoņiem jāpiešķir arvien jaunas politiskās tiesības, kas naturalizāciju bremzētu.

Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā vadītājs Normunds Popens savukārt iepazīstināja ar naturalizācijas pozitīvo dinamiku, ar valsts veiktajiem pasākumiem, lai šo procesu veicinātu, ar Pilsonības likumu, kurš ir viens no liberālākajiem Eiropā.

Latvijas pārstāvniecības ES vadītājs Normunds Popens paskaidroja, ka starptautiskie eksperti konstatējuši: Latvijas likumdošana pilsonības jomā pilnīgi atbilst starptautiskajiem standartiem.

Debatēs uzstājās Tatjana Ždanoka, kura bija uzaicinājusi uz sanāksmi savu apmeklētāju grupu, kas citu vidū izcēlās ar uzrakstiem “Alien”. Viņas kolēģe Zaļo/Brīvās alianses pārstāve no Dānijas šausminājās: “Tie taču nav imigranti! Viņi Latvijā dzīvo ilgi!” M.Kašmans (Lielbritānija, Sociālistu grupa) uzskatīja, ka te “saredzama politiskā diskriminācija uz etniskā pamata”. V.Meijers-Pleite pastāstīja par Spānijas panākumiem basku, kataloņu un galīciešu tiesību nodrosināšanā, aicinot Latviju ņemt savu valsti par pozitīvo piemēru, rūpējoties par krievvalodīgajiem. Arī V.Bostinaru, Rumānijas sociālists, nepilsoņu jautājuma pamatā saskatīja tikai to, ka “pilsonība tiek piešķirta, vadoties no cilvēka dzimtās valodas”.

Matvejevs no Latvijas, viens no sūdzības iesniedzējiem, uzskatīja: pilsonība viņam, kurš jau tik ilgi dzīvo Latvijā, vienkārši pienākas pati par sevi, un aizvainojumu rada pats naturalizēšanās process.  

I.Vaideres viedoklis: “Eiropas Parlaments vairākkārt atzinis, ka PSRS bija okupējusi Latviju un šie nepilsoņi ir vistiešākās okupācijas sekas. Mūsu valsts pret viņiem nav vērsusies, pielietojot starptautiskajā likumdošanā paredzētās sankcijas, bet piedāvājusi naturalizēšanās iespējas. Ja kāds to nevēlas izmantot – tā ir personiskā izvēle. Bet vēlēšanu tiesības pienākas tikai pilsoņiem. Vēlos piebilst, ka EP vairākumu vairs nav iespējams pārliecināt, ka nepilsoņu tiesības tiek aizskartas. T.Ždanoka, rīkojot dažādas akcijas, šiem cilvēkiem dod nepamatotas cerības, ka viņiem tiks dots kaut kas vairāk, un cenšas šo tematu izmantot tikai, lai radītu sev kaut kādu popularitāti Latvijā.”

Guntars Krasts atgādina: “Nav vajadzības maldināt cilvēkus, ka EP Lūgumrakstu komiteja nāks un risinās jautājumus, kas aktuāli nepilsoņiem. Pilsonības jautājumi vispār nav Eiroparlamenta, pat visas ES kompetencē. Tie ir lēmumi, kas jāpieņem mums pašiem Latvijā.”

Komitejas priekšsēdētājs Marcins Libickis (Polija) rezumēja: Latvija ir ieviesusi visus politiskos priekšnosacījumus pilsonības iegūšanai, tāpēc EP šajā jautājumā nav jāiejaucas. “Mums, Lūgumrakstu komitejai, nevajag pasliktināt iekšpolitisko stāvokli Latvijā no EP puses,” uzskata M.Libickis.

Eiropas Parlamenta Nāciju grupas informācija