Par vienotu institucionālo vienību reģistru*

Finanšu ministrs Atis Slakteris:

Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra sēdē noteikto (protokols Nr.64, 14.§ 2.punkts) Finanšu ministrijai kopīgi ar Ekonomikas ministriju un Tieslietu ministriju uzdots izvērtēt nepieciešamību nodrošināt Ministru kabineta 2005.gada 25.oktobra noteikumu Nr.810 “Noteikumi par institucionālo sektoru klasifikāciju” lietotājus (turpmāk – lietotāji) ar vienotu institucionālo vienību sarakstu (reģistru) atbilstoši institucionālo sektoru klasifikācijai, lai valsts un pašvaldību institūciju grāmatvedības uzskaitē nodrošinātu darījumu partneru klasificēšanu konkrētā institucionālā sektorā.

Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir jāpilda Eiropas Parlamenta un Padomes regulās ietvertās prasības un savos pārskatos jānodrošina skaidra, patiesa un salīdzināma informācija par valsts ekonomiku kopumā. Turklāt ekonomiskie rādītāji uzrādāmi tā, lai tie būtu viegli salīdzināmi ar citu valstu ekonomiskiem rādītājiem. Informācijas sagatavošanu sadalījumā pa institucionālajiem sektoriem paredz Nacionālo kontu sistēmas un Eiropas kontu sistēmas metodoloģiskie kritēriji un to pieprasa daudzi Eiropas Savienības normatīvie akti. Šis dalījums ir būtisks, arī nosakot valsts finanšu rādītāju atbilstību noteiktajiem atsevišķiem Māstrihtas kritērijiem.

Lai apzinātu pašlaik Latvijā esošos institucionālo vienību sarakstus un reģistrus, analizētu tajos pieejamo informāciju un novērtētu vienību reģistrācijas praksi citās Eiropas Savienības valstīs, tika pieaicināti Valsts kancelejas, Valsts kases, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP), Uzņēmumu reģistra (UR) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Izvērtējot esošo situāciju, konstatēts, ka darījumu partneru korekta attiecināšana uz atbilstošo institucionālo sektoru ir būtiska ne tikai valsts un pašvaldību institūciju darījumu uzskaitē, bet arī visiem pārējiem ekonomikas subjektiem.

Tādējādi valsts finanšu un statistiskās informācijas kvalitātes un atbilstības starptautisko institūciju ieteikumiem nodrošināšanai, kā arī sabiedrības izpratnes sekmēšanai ir nepieciešama visu lietotāju vienota izpratne par institucionālo sektoru klasifikācijas būtību, lietošanu un visiem lietotājiem ir jānodrošina vienādas pieejas iespējas institucionālajos sektoros un apakšsektoros iekļauto vienību sarakstiem.

Izvērtējot nepieciešamību nodrošināt lietotājus ar darījumu partneru vienotu institucionālo vienību sarakstu (reģistru), apzinot esošās problēmas un iespējamos risinājumus, izstrādāts informatīvais ziņojums “Par vienota institucionālo vienību saraksta (reģistra) izveidošanu”.

Informatīvajā ziņojumā lietotais termins “budžeta iestādes” atbilst Likumā par budžetu un finanšu vadību dotajam definējumam. Saskaņā ar EKS’95 metodoloģiju (Padomes 1996.gada 25.jūnija Regula (EK) Nr.2223/96 par nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā, A pielikuma 2.12.punkts) institucionālā vienība ir nedalāms ekonomisko lēmumu pieņemšanas centrs, ko raksturo uzvedības vienveidība un lēmumu pieņemšanas autonomija savu pamatfunkciju īstenošanā. Rezidentu vienību var uzskatīt par institucionālo vienību veidojošu, ja tai piemīt lēmumu pieņemšanas autonomija attiecībā uz tās pamatfunkcijām un tai ir pilns kontu komplekts, vai arī tai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams un mērķtiecīgi, gan no ekonomiskā, gan juridiskā viedokļa, izveidot pilnu kontu komplektu.

Latvijas likumdošanā nav dotas definīcijas jēdzieniem “valsts un pašvaldību institūcijas” un “valsts un pašvaldību iestādes”, savukārt Eiropas Savienības tiesību aktos, kuros ir lietoti šie termini, skaidrojums ir dažāds. Tādējādi jautājumu par minēto terminu skaidrojuma sniegšanu Latvijas tiesību aktos būtu ieteicams risināt, izstrādājot koncepcijas projektu.

Finanšu ministrija, CSP, UR un Valsts kanceleja, atbilstoši saviem uzdevumiem klasificējot iestādes, lieto atšķirīgas klasifikācijas, kādas tās paredzētas katras konkrētās jomas normatīvajos aktos un ES tiesību aktos, galvenokārt regulās. Ievērojot to, ka Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka valsts pārvaldes institucionālās sistēmas klasifikācijas pazīmes un iestāžu juridisko statusu, koncepcijā “Par privāto un publisko personu vienoto reģistru” par pamatu publisko institūciju reģistram ir jānosaka iepriekšminētā likumā dotā struktūra.

* Ministra informatīvais ziņojums “Par vienota institucionālo vienību saraksta (reģistra) izveidošanu” Ministru kabineta 2008.gada 1.aprīļa sēdē

I. Svarīgākie normatīvie akti, kas paredz informācijas sagatavošanu sadalījumā pa institucionālajiem sektoriem

Institucionālo sektoru klasifikācijas formātā informācija ir jāapkopo, izpildot šādās Eiropas Savienības regulās ietvertās informācijas iesniegšanas prasības:

1. Padomes 1996.gada 25.jūnija Regula (EK) Nr.2223/96 par nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā;

2. Padomes 2000.gada 10.jūlija Regula (EK) Nr.1500/2000 par Padomes Regulas Nr. 2223/96 īstenošanu attiecībā uz izdevumiem un ieņēmumiem;

3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 6.jūlija Regula (EK) Nr.1161/2005 par ceturkšņa nefinanšu kontu apkopošanu pa institucionāliem sektoriem;

4. Padomes 1993.gada 22.novembra Regula (EK) Nr.3605/93 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru;

5. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 10.jūnija Regula (EK) Nr.1221/2002 par valsts ceturkšņa nefinanšu pārskatiem;

6. Padomes 2004.gada 28.jūnija Regula (EK) Nr.1222/2004 par to, kā apkopot un sūtīt datus, kas attiecas uz valsts parādu ceturksnī;

7. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 10.marta Regula (EK) Nr.501/2004 par valsts pārvaldes ceturkšņa pārskatiem;

8. Komisijas 2000.gada 3.februāra Regula (EK) Nr.264/2000 par Padomes Regulas (EK) Nr.2223/96 īstenošanu attiecībā uz valsts finanšu īstermiņa statistiku.

CSP, kas ir atbildīga par iepriekš minēto regulu izpildi, sākotnējo statistisko informāciju par darījumiem partnera sektora piederības sadalījumā no respondentiem – nefinanšu komersantiem un finanšu iestādēm gūst, saņemot pārskatus, kuru veidlapas apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922 “Valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapu apstiprināšanas noteikumi”, kā arī saņemot kopsavilkumu pārskatus no Valsts kases.

Valsts kase informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm apkopo saskaņā ar MK 2007.gada 13.novembra noteikumiem Nr.749 “Noteikumi par valsts budžeta iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas kārtību”, MK 2005.gada 25.oktobra noteikumiem Nr.811 “Valsts budžeta iestāžu un pašvaldību ceturkšņu finanšu pārskatu sagatavošanas kārtība” un MK 2006.gada 25.aprīļa noteikumiem Nr.313 “Noteikumi par pašvaldību mēneša pārskatu saturu, sagatavošanas un iesniegšanas kārtību”.

Lai nodrošinātu tiesisko bāzi informācijas ieguvei par valsts budžeta līdzekļu izlietošanu un nodrošinātu nepieciešamo analīzi atbilstoši administratīvajām, funkcionālajām un ekonomiskajām kategorijām, Ministru kabinets, ievērojot Likuma par budžetu un finanšu vadību prasības, izdeva normatīvos aktus par budžeta uzskaites procesā lietojamām klasifikācijām, tajā skaitā arī MK 2005.gada 25.oktobra noteikumus Nr.810 “Noteikumi par institucionālo sektoru klasifikāciju”.

Ar šiem noteikumiem apstiprinātā klasifikācija savukārt ir iekļauta Ministru kabineta 2007.gada 2.janvāra noteikumos Nr.21 “Kārtība, kādā izstrādājama (adaptējama), ieviešama un lietojama vienotā ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēma” (noteikumi ir izdoti saskaņā ar Valsts statistikas likuma 5.panta otrās daļas 4.punktu un 7.1pantu) un pēc būtības tā ir Padomes 1996.gada 25.jūnija Regulā (EK) Nr.2223/96 par nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā paredzētās institucionālo sektoru klasifikācijas nacionālā versija.

II. Situācijas raksturojums

Valsts budžeta iestādes, pašvaldības un pašvaldību budžeta iestādes finanšu un statistiskajos pārskatos nodrošina sniegtās informācijas kvalitāti un atbilstību normatīvo aktu prasībām, norādot katra darījuma partnera institucionālās vienības piederību konkrētam institucionālajam sektoram.

Valsts kasē no budžeta iestādēm saņemto informāciju lieto finanšu pārskatu konsolidācijai un datu apkopošanai. Pēc apstrādes to nosūta Centrālajai statistikas pārvaldei un Latvijas Bankai tālākai apkopošanai, kā arī iesniegšanai Eiropas Savienības institūcijās.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 25.oktobra noteikumiem Nr.810 “Noteikumi par institucionālo sektoru klasifikāciju” institucionālo sektoru klasifikācijā ir pieci galvenie apakšsektori:

• apakšsektors S11 “Nefinanšu komersanti”. Tas aptver tādas saimnieciskās vienības, kas ražo preces vai sniedz nefinansiālus pakalpojumus, lai gūtu peļņu. Praktiski uz apakšsektoru ir jāattiecina visi UR Komercreģistrā juridiski reģistrētie komersanti, izņemot tos, kas atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģiskajiem kritērijiem jāpārklasificē uz apakšsektoru S13 “Vispārējā valdība”;

• apakšsektors S12 “Finanšu iestādes”. Tas aptver centrālo banku, pārējās monetārās finanšu iestādes, citus finanšu starpniekus, finanšu palīgsabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus. Uz šo apakšsektoru attiecināmās vienības juridiski ir reģistrētas UR Komercreģistrā;

• apakšsektors S13 “Vispārējā valdība”. Tas aptver visas valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas iestādes. Turklāt šajā apakšsektorā jāiekļauj arī atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģiskajiem kritērijiem no apakšsektora S11 “Nefinanšu komersanti” pārklasificētie komersanti. Tā kā Valsts kancelejas uzturētā tiešās valsts pārvaldes iestāžu datubāze ietver informāciju tikai par apakšsektoru S1301 “Centrālā valdība”, tad Latvijā pašlaik nav vienota valsts un pašvaldību iestāžu reģistra, kurā tiktu fiksēta visu valsts un pašvaldību iestāžu juridiskā izveidošana, likvidācija vai reorganizācija. Informatīvā ziņojuma gatavošanas procesā ir izdevies noskaidrot, ka vairākās Eiropas valstīs (piemēram, Igaunijā, Norvēģijā, Beļģijā) vispārējās valdības apakšsektora vienības juridiski reģistrē iestādē, kas atbilst Latvijas Uzņēmumu reģistram. Somijā šī reģistrācija notiek atšķirīgās iestādēs, bet pēc noteikumiem, kas ir identiski komersantu reģistrācijai;

• apakšsektors S14 “Mājsaimniecības”. Tas ietver fiziskās personas un fizisko personu grupas, kuru pamatfunkcija ir patēriņš vai kuras ražo preces vai sniedz pakalpojumus tikai pašu patēriņam un nav savu darbību reģistrējušas UR Komercreģistrā. Uz apakšsektoru attiecināmo vienību sarakstu izveidot un uzturēt nav pat teorētiski iespējams;

• apakšsektors S15 “Mājsaimniecības apkalpojošās organizācijas”. Šajā sektorā ietvertas nevalstiskās organizācijas – arodbiedrības, profesionālās vai izglītības apvienības, patērētāju asociācijas, politiskās partijas, baznīcas, reliģiskās kopienas, kā arī kultūras, atpūtas un sporta apvienības, žēlsirdības, atbalsta un palīdzības organizācijas, kas resursus iegūst galvenokārt no brīvprātīgām iemaksām. Nevalstiskās organizācijas juridiski tiek reģistrētas UR, izņemot reliģiskās organizācijas, kuras reģistrē Reliģisko lietu pārvalde.

Privāto tiesību subjektus dibina saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem, un lēmumu par šo subjektu reģistrāciju, kā arī reģistrācijas ierakstu izmaiņu pieņem UR valsts notārs. Publisko tiesību subjekti (iestādes, institūcijas un orgāni) tiek noteikti Satversmē, likumos, vai arī lēmumu par to izveidošanu pieņem Satversmē noteikti orgāni, piemēram, Ministru kabinets. UR valsts notārs nevar pieņemt lēmumu par valsts pārvaldes iestādes, uz likuma pamata izveidotas iestādes vai citas valsts institūcijas reģistrēšanu, reģistrēšanas atteikumu vai citu darbību, kas ietekmē privāto tiesību subjekta tiesībspēju.

Institucionālo sektoru klasifikācijas koda piešķiršana neietilpst juridisko reģistrāciju veicošās iestādes kompetencē. Lai korekti piešķirtu institucionālo sektoru klasifikācijas kodu, ir jāveic analīze par vienības atbilstību Eiropas kontu sistēmas metodoloģiskajiem kritērijiem, kas ir CSP kompetencē.

Atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 25.oktobra noteikumiem Nr.810 “Noteikumi par institucionālo sektoru klasifikāciju” CSP vispārējās valdības sektora sarakstu, norādot valsts un pašvaldību iestādēm un to kontrolētajiem un finansētajiem komersantiem piešķirtā institucionālo sektoru klasifikācijas koda pirmās sešas zīmes, aktualizē reizi gadā – 1.janvārī – un publicē to internetā savā mājaslapā kā plašam lietotāju lokam pieejamu apakšsektorā S13 “Vispārējā valdība” iekļaujamo un pārklasificējamo vienību sarakstu, kuram nav juridiska spēka, bet ir tikai informatīvs raksturs.

Tomēr jāatzīmē, ka CSP publicētais saraksts, kas ir gatavots, izmantojot galvenokārt VID nodokļu maksātāju reģistra informāciju, neatbilst reālajai situācijai, jo trūkst pilnīgas informācijas par vienību juridisko statusu un nav iespējams savlaicīgi un pareizi uztvert visas ar struktūrvienībām notikušās juridiskās izmaiņas (likvidāciju, reorganizāciju, iestādes padotības izmaiņas utt.).

Esošās situācijas izpētes procesā veikta pieejamo institucionālo sarakstu apzināšana, informācijas analīze un salīdzināšana. Šajā procesā konstatēts, ka šobrīd valstī pastāv vairāki valsts un pašvaldību budžeta iestāžu saraksti (reģistri), kuri ietver atšķirīgu un nepietiekamu informāciju, nenodrošinot lietotājiem iespēju nepārprotami noteikt konkrētas publiskas personas piederību Ministru kabineta 2005.gada 25.oktobra noteikumos Nr.810 “Noteikumi par institucionālo sektoru klasifikāciju” noteiktajam institucionālajam apakšsektoram “Vispārējā valdība”.

III. Valsts un pašvaldību budžeta iestāžu reģistrā iekļaujamā informācija

Valstī vienota institucionālo vienību saraksta (reģistra) izveidošana ievērojami atvieglotu lietotāju darbu un ļautu novērst praksē pastāvošās problēmas par nepārprotamu darījuma partnera uzrādīšanu attiecīgajā institucionālajā sektorā un sekmētu nacionālās ekonomikas finanšu informācijas izpratni sabiedrībā. Valsts ekonomisko procesu raksturošanai izmantojamo datu vienota sistematizācija un ārvalstu sociālajā un ekonomiskajā statistikā atzītas informācijas klasificēšanas sistēmas izmantošana uzlabotu finanšu informācijas kvalitāti valsts un pašvaldību konsolidētajos gada pārskatos un valsts ekonomisko rādītāju starptautisko salīdzināmību, tādējādi nodrošinot valsts kopējās ekonomikas rādītāju detalizētu analīzi un salīdzināmību ar citu valstu ekonomiskajiem rādītājiem.

Vienots valsts un pašvaldību budžeta iestāžu reģistrs varētu būt sākums, lai attīstītu citus specifiskus instrumentus, piemēram, CSP statistiskais uzņēmumu reģistrs, kura nepieciešamību nosaka 2008.gada 21.janvārī Lauksaimniecības lietu padomē (AGRI/PECH) pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko izveido kopēju uzņēmumu reģistru sistēmu statistikas vajadzībām un atceļ Padomes 1993.gada 22.jūlija Regulu (EEK) Nr.2186/93 par statistikas komercreģistru izveidošanas koordinēšanu Kopienā. Minētā regula paredz, ka statistiskajā uzņēmumu reģistrā ir obligāti jāiekļauj visas vienības, kuru veiktā saimnieciskā darbība ietekmē iekšzemes kopproduktu, to vietējās vienības un atbilstošās juridiskās vienības, jāreģistrē vienību savstarpējās finanšu saites un uzņēmumu grupas, kā arī vienību piederība institucionālajam sektoram un apakšsektoram atbilstīgi Eiropas kontu sistēmai. Ar saimniecisko darbību regulā tiek saprasta jebkura darbība – gan tāda, kas ietver preču un pakalpojumu piedāvāšanu tirgū, gan ārpustirgus pakalpojumi (arī valsts pārvalde), kā arī tieša un netieša aktīvu juridisko vienību pārvaldīšana.

Regula nosaka arī to, ka valsts iestādēm to kompetences jomā statistikas vajadzībām ir atļauts vākt administratīvos un juridiskos reģistros iekļautu informāciju, kas nepieciešama regulas izpildei.

Veidojot vienotu valsts un pašvaldību budžeta iestāžu reģistru, tajā būtu vēlams iekļaut šādu informāciju, kas nodrošinātu datu ticamību, pilnīgumu, salīdzināmību un sniegtu vienotu izpratni reģistra lietotājiem:

• iestādes nosaukums;

• reģistrācijas numurs;

• izveidošanas, likvidācijas, reorganizācijas juridiskais pamats un datums;

• adrese;

• pazīme, pēc kuras varētu atpazīt patstāvīgu iestādi vai kādas iestādes patstāvīgu struktūrvienību (nepieciešamas korektai institucionālā sektora klasifikācijas koda noteikšanai);

• pazīme, pēc kuras valsts vai pašvaldību budžeta iestādes varētu atlasīt pēc to piederības ministrijai vai pašvaldībai;

• pazīme, pēc kuras varētu noteikt publiski atvasinātas iestādes;

• pārējā lietotājiem nepieciešamā informācija.

Papildus vienotajā valsts un pašvaldību budžeta iestāžu reģistrā nepieciešams izveidot informatīvo bloku, kurā katrai vienībai būtu iespējams pievienot datu apmaiņas kārtībā no CSP saņemtu informāciju par vienībai piešķirto Institucionālo sektoru klasifikācijas kodu un Saimniecisko darbību klasifikācijas (NACE) kodu.

Izstrādājot koncepcijas projektu, jāveic arī jautājuma izvērtēšana par valsts un pašvaldību institūciju reģistra publisko pieejamību un informācijas iegūšanas nosacījumiem (piemēram, iespēju iegūt reģistra informāciju bez maksas), ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma principus un būtību.

IV. Pašlaik esošo valsts reģistru izvērtējums

1. Uzņēmumu reģistra datubāze

UR darbības mērķis ir veikt likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” noteikto tiesību subjektu reģistrāciju, lai nodibinātu tiesību subjektu juridisko statusu un nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu (par reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem) publisku ticamību, kā arī lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu pieejamību. UR ir valsts pārvaldes iestāde, kas Latvijas Republikas teritorijā veic komersantu un to filiāļu, ārvalstu komersantu un organizāciju pārstāvniecību un pārstāvju, kooperatīvo sabiedrību, Eiropas ekonomisko interešu grupu, Eiropas komercsabiedrību, Eiropas kooperatīvo sabiedrību, politisko partiju un to apvienību, administratoru, maksātnespējas subjektu, tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesa norises, biedrību un nodibinājumu, arodbiedrību, masu informācijas līdzekļu, koncesijas līgumu, izšķirošās ietekmes, komercķīlu, laulāto mantisko attiecību un šķīrējtiesu reģistrāciju un nodrošina attiecīgo reģistru vešanu.

UR jau iepriekš ir apsvēris iespēju vest ne tikai visu juridisko personu reģistrus, bet arī valsts un pašvaldības iestāžu reģistru.

1999.gada 18.oktobrī UR rīkotajā preses konferencē tika prezentēta Vienotas juridisko personu reģistrācijas koncepcija. Projektu par Vienotu juridisko personu reģistrāciju atzina par aktuālu, ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda Ekonomiskās politikas memorandā minēto reformu īstenošanu un Pasaules Bankas Starptautiskās finanšu korporācijas uzņēmuma FIAS (Foreign Investment Advisory Service) speciālistu pētījuma “Administratīvie šķēršļi ārvalstu investīciju piesaistīšanai Latvijā” ieteikumus. Atbilstoši minētajai koncepcijai tika iesniegts pieprasījums valsts investīciju programmai 2003.–2004.gadam. Šīs programmas koordinators bija Ekonomikas ministrija. Finansējums koncepcijā ietverto pasākumu īstenošanai netika piešķirts.

Reģistri, kurus UR ved šobrīd, tiek kārtoti elektroniskā formā, tādējādi arī nepieciešamā datu apmaiņa starp valsts institūcijām iespējama elektroniskā formā, nodrošinot efektīvu funkciju izpildi.

Tieslietu ministrija līdz 2009.gada 30.decembrim plāno izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā koncepcijas “Par vienotu juridisko personu un publisko tiesību subjektu reģistrāciju” projektu. 

2. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrs

Nodokļu maksātāju reģistrācija Nodokļu maksātāju reģistrā ir noteikta likumā “Par nodokļiem un nodevām” un Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumos Nr.150 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā”. Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājus reģistrē:

fiziskās personas:

• kuras gūst ienākumus, pamatojoties uz darba tiesiskajām attiecībām, un kuras neveic saimniecisko darbību;

• kuras veic saimniecisko darbību;

• kuras minētas likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1.panta 1., 3., 4. un 5.punktā, izņemot minēto noteikumu 4.1.2.apakšpunktā minētās personas;

juridiskās personas un citas personas:

• no budžeta finansētās institūcijas;

• reliģiskās organizācijas un to iestādes;

• arodbiedrības;

• ārvalstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības;

• zvērinātu advokātu biroji;

• zvērinātu notāru prakses vietas;

• nerezidentu (ārvalsts komersantu) pastāvīgās pārstāvniecības;

• nodokļu maksātāju struktūrvienības.

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrs ir izveidots, lai atvieglotu un nodrošinātu nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti. Reģistrā apkopo nodokļu administrēšanas vajadzībām nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu.

Lai nodrošinātu lietotājus ar nepieciešamo informāciju, VID ir izveidota publiskā datubāze, kurā ietverta šāda informācija:

• Latvijas ar PVN apliekamo personu reģistrs;

• citu ES dalībvalstu ar PVN apliekamo personu reģistrs;

• informācija par pavadzīmēm;

• informācija par kases aparātiem un kases sistēmām (norādot apkalpojošos dienestus un lietošanai atļautos kases aparātu veidus un kases sistēmas);

• informāciju par speciālām atļaujām (licencēm) un izziņām darbībām ar akcīzes precēm;

• informācija par ES akcīzes nodokļa maksātājiem;

• valsts amatpersonu deklarācijas.

Pašlaik Nodokļu maksātāju reģistrs neietver informāciju, kas varētu nodrošināt lietotājus ar vienotu institucionālo sarakstu (reģistru) atbilstoši institucionālo sektoru klasifikācijai, jo netiek fiksēti valsts un pašvaldību budžeta iestāžu reorganizācijas, apvienošanās, padotības izmaiņas u.c. juridiski jautājumi, kas ir būtiski institucionālo sektoru klasifikācijas lietotājiem.

Nodokļu maksātāju reģistrs nav tik plašs, lai tajā ietvertu informāciju, kuru pieprasa Ministru kabineta 2005.gada 25.oktobra noteikumi Nr.810 “Noteikumi par institucionālo sektoru klasifikāciju”. Tāpat esošo publiski pieejamo reģistru nebūtu lietderīgi paplašināt, ietverot minēto noteikumu prasības, jo VID galvenā kompetencē ir nodokļu administrēšana.  

3. Ministru kabineta padotības Valsts tiešās pārvaldes iestāžu datubāze

Ministru kabineta padotības Valsts tiešās pārvaldes iestāžu datubāze ir izveidota, lai nodrošinātu tiešās pārvaldes institucionālās sistēmas pārskatāmību un efektivitāti.

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 14.panta trešajai daļai datubāzē tiek uzskaitīta šāda publiski pieejama informācija:

• iestādes nosaukums, padotība, kompetence;

• iestādes atrašanās vieta, tālruņa numurs un citi saziņas līdzekļi, apmeklētāju pieņemšanas laiks;

• iestādes struktūra;

• iestādes nolikums un reglaments;

• amatpersonu saraksts;

• iestādei saistošie un tās izdotie iekšējie normatīvie akti;

• iestādes darbību konkrētā jomā tieši regulējošo ārējo normatīvo aktu saraksts;

• publiskie pārskati.

Ministru kabinets vai attiecīgais Ministru kabineta loceklis var papildus noteikt minētā likuma 14.panta trešajā daļā neminētu publiski pieejamu informāciju, kas iekļaujama datubāzē. Internetā publicētajai datubāzei ir publiska ticamība.

Pašlaik datubāzē nav ietvertas pašvaldības un to dibinātās budžeta iestādes. Izveidotajai datubāzei ir sabiedrības informēšanas raksturs. Papildus informācijas un klasifikatora iekļaušana, kas jānodrošina saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 25.oktobra noteikumu Nr.810 “Noteikumi par institucionālo sektoru klasifikāciju” prasībām, nav Valsts kancelejas, kas šobrīd pārrauga Ministru kabineta padotības Valsts tiešās pārvaldes iestāžu datubāzi, pamatfunkcija.

V. Secinājumi

Katram no esošajiem administratīvajiem, juridiskajiem un statistikas reģistriem un datubāzēm ir noteikts savs mērķis, funkcijas un definēta publiskā pieejamība. Nav konstatēta funkciju dublēšanās, tāpēc būtu jārisina jautājums tikai par to, kurai administratīvai struktūrai uzdot veikt valsts un pašvaldību iestāžu juridisko reģistrāciju. Pieejamās informācijas analīze ļauj secināt, ka visracionālāk šādu reģistru būtu veidot UR sistēmā.

Vienlaikus jāparedz neapgrūtināta informācijas apmaiņa starp iestādēm, kas ļautu uzlabot finanšu informācijas kvalitāti un valsts ekonomisko rādītāju starptautisko salīdzināmību, tādējādi nodrošinot valsts kopējās ekonomikas rādītāju detalizētu analīzi un salīdzināmību ar citu valstu ekonomiskajiem rādītājiem.

Valsts un pašvaldību iestāžu reģistra izveidei, iespējams, ka būs nepieciešami papildus līdzekļi no valsts budžeta.

Tomēr nepieciešamo līdzekļu apjomu varēs noteikt tikai pēc koncepcijas projekta izstrādāšanas.