Par NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmi

Valsts prezidents:

Valsts prezidents Valdis Zatlers 3.aprīlī NATO valstu un valdību vadītāju samitā Bukarestē piedalījās Ziemeļatlantijas padomes (NAC) sesijas atklāšanā un sekojošajās darba sesijās.

Sesiju atklāja NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers, tajā uzrunas teica Rumānijas prezidents Trajans Basesku, kā arī NATO Parlamentārās asamblejas prezidents. Sesijas atklāšanu noslēdza NATO bruņoto spēku godināšanas ceremonija, kurā piedalījās viens karavīrs no katras NATO valsts, tajā skaitā arī no Latvijas.

Pirmajā darba sesijā apspriesta NATO paplašināšanās politika – jaunu dalībvalstu – Horvātijas, Albānijas un Maķedonijas – uzņemšana, kā arī rīcības plāna dalībai NATO (MAP) piešķiršana Gruzijai un Ukrainai.

Trešdien notikušajās NATO dalībvalstu un valdību vadītāju darba vakariņās Valsts prezidents atkārtoti uzsvēra nepieciešamību piešķirt MAP kā Gruzijai, tā Ukrainai, atgādinot par daudzajām pozitīvajām pārmaiņām, kuras Latvija savulaik veica ceļā uz NATO un Eiropas Savienību.

Valsts prezidents atkārtoti pauda Latvijas pozīciju NATO paplašināšanās jautājumā, norādot ne vien uz dalībvalstu atbildību, bet arī pienākumu gan pret Balkānu reģiona valstīm, gan Gruzijas un Ukrainas sabiedrībām.

Vērtējot pieņemto lēmumu Ziemeļatlantijas aliansē uzņemt Albāniju un Horvātiju, kā arī vienošanos, ka Gruzija un Ukraina kļūs par NATO dalībvalstīm, Valsts prezidents norādīja, ka samita gala komunikē uzskatāms par būtisku diplomātisko panākumu un tajā faktiski atspoguļota arī Latvijas līdz šim paustā nostāja NATO paplašināšanās jautājumos. “Tagad Gruzija un Ukraina ar jaunu sparu varēs īstenot nepieciešamās reformas – kā militārās, tā arī sociālpolitiskās,” teica Valsts prezidents.

Savukārt pēcpusdienas sesijā NATO valstu un valdību vadītāji apsprieda alianses turpmāko stratēģiju Afganistānā. V.Zatlers uzskata, ka Latvijai ir jāturpina stingri ievērot sabiedrotajiem iepriekš dotie solījumi par Latvijas militārā kontingenta palielināšanu Afganistānā, kā arī nākotnē jāizvērtē iespējas aktīvākai līdzdalībai valsts sociālo stabilitāti sekmējošos projektos.

Darba pusdienu laikā Valsts prezidentam bija neformāla saruna ar Moldovas prezidentu, kuras gaitā amatpersonas pārrunāja turpmākos sadarbības projektus Eiropas Savienības kaimiņpolitikas ietvaros un Latvijas īstenoto projektu lomu un vietu reformu procesos Moldovā.

Valsts prezidenta preses dienests

Aizsardzības ministrs:

3.aprīlī Bukarestē notiekošajā NATO samitā aizsardzības ministrs Vinets Veldre paudis apņemšanos turpināt aktīvi atbalstīt Gruziju un Ukrainu, lai abas valstis varētu kļūt par alianses pilntiesīgām dalībniecēm.  

“Gruzijas un Ukrainas īstenotās aizsardzības sistēmas reformas, dalība starptautiskajās operācijās liecina par abu valstu mērķtiecīgajiem centieniem kļūt par alianses dalībvalstīm. Latvijai tieši tagad ir būtiski turpināt aktīvu sadarbību aizsardzības un drošības jomā,” pēc NATO valstu un valdību vadītāju sarunām par rīcības plāna dalībai NATO iespējamo piešķiršanu Gruzijai un Ukrainai norādīja V.Veldre.

Latvijas politiskais un praktiskais atbalsts saglabāsies valstu divpusējās sadarbības ietvaros, turpinot jau iesāktos sadarbības projektus, kā arī sākot jaunus.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

Ārlietu ministrs:

3.aprīlī NATO Bukarestes samita laikā dalībvalstis vienprātīgi uzsvēra, ka Ukraina un Gruzija kļūs par NATO dalībvalstīm. Dalībvalstu lēmums skaidri parāda NATO atvērto durvju politikas turpināšanu un kliedē atsevišķu skeptiķu paustās bažas par alianses vēlmi dot NATO perspektīvu Ukrainai un Gruzijai. Samita ietvaros Latvija pauda stingru atbalstu Rīcības plāna dalībai NATO piešķiršanai abām valstīm. NATO valstu un valdību vadītāji vienojās par pilnvarojumu ārlietu ministriem veikt turpmāko abu valstu reformu progresa izvērtēšanu un lemt par nepieciešamajiem soļiem Rīcības plāna dalībai NATO piešķiršanai.

“Bukarestē panāktā vienošanās ir skaidrs dalībvalstu politiskais signāls par atbalstu Gruzijas un Ukrainas integrācijai NATO,” norādīja ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.

Sanāksmes ietvaros alianse pieņēma lēmumu par Horvātijas un Albānijas uzaicināšanu pievienoties NATO. Latvija pauž nožēlu, ka progresa trūkums bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas un Grieķijas divpusējās sarunās par bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas valsts nosaukumu nav ļāvis Bukarestē vienoties par tās uzaicināšanu pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei. Latvija izsaka cerību, ka Grieķija un bijušās Dienvidslāvijas Republika Maķedonija turpinās konstruktīvas sarunas par bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas nosaukumu un tuvākajā laikā alianse varēs lemt par tās integrāciju NATO.

NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes turpinājumā norisinājās dalībvalstu diskusijas par turpmāko stratēģiju Afganistānā.

4.aprīlī plānotas atsevišķas Ziemeļatlantijas padomes tikšanās ar Krievijas un Ukrainas prezidentiem.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, piedaloties NATO valstu un valdību vadītāju samitā Bukarestē un samita ietvaros tiekoties ar Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu; Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili; Moldovas prezidentu Vladimiru Voroņinu Foto: Gatis Bergmanis, VPK