Projekts: Vārda, uzvārda un tautības maiņas likums

Saeimas dok.nr.2231; likumprojekts nr.668/Lp9

Tieslietu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta 2008.gada 1.aprīļa
sēdē akceptēts (prot. Nr.21, 12.§) un 4.aprīlī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt tiesisko pamatu personas vārda, uzvārda un tautības maiņai.

2.pants. Vārda un uzvārda maiņas iemesli

Vārdu, uzvārdu var mainīt, ja:

1) vārds vai uzvārds apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā;

2) persona vēlas dzimšanas reģistrā ierakstītajam vārdam pievienot otru vārdu;

3) persona vēlas iegūt vai pievienot savam uzvārdam laulātā uzvārdu;

4) persona vēlas iegūt savu dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā;

5) persona vēlas atgūt savu dzimto vai pirmslaulības uzvārdu, ja tas nav izdarīts, šķirot laulību, vai pēc laulības atzīšanas par spēkā neesošu;

6) personai mainīts dzimums;

7) nepilngadīgas personas vecāki ir atzīti par vainīgiem un notiesāti par tīša, smaga nozieguma izdarīšanu un viņiem ir atņemtas aizgādības tiesības.

3.pants. Tautības maiņas iemesli

(1) Persona ir tiesīga vienu reizi mainīt tautību pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās, ja tā var pierādīt savu radniecību ar minētajām personām.

(2) Persona, kuras tautība mainīta pirms pilngadības sasniegšanas, ir tiesīga mainīt tautību arī pēc pilngadības sasniegšanas, ievērojot šā panta pirmajā daļā minētos nosacījumus.

4.pants. Vārda, uzvārda un tautības maiņas iesniegums

(1) Vārda, uzvārda un tautības maiņas iesniegumu (turpmāk – iesniegums) ir tiesīgs iesniegt Latvijas Republikas pilsonis un nepilsonis, kurš ir sasniedzis 15 gadu vecumu.

(2) Nepilngadīga persona vecumā no 15 līdz 18 gadiem iesniegumu iesniedz ar vecāku vai aizbildņu piekrišanu.

(3) Ja vecāki nevar vienoties vai viena vecāka dzīvesvieta nav zināma, par vārda, uzvārda un tautības maiņas atbilstību bērna interesēm lemj bāriņtiesa.

(4) Ja nepilngadīga persona nav sasniegusi 15 gadu vecumu, iesniegumu vārda, uzvārda maiņai šā likuma 2.panta 7.punktā minētajā gadījumā iesniedz nepilngadīgās personas tēvs vai māte, vai aizbildnis.

(5) Ja persona ar tiesas spriedumu atzīta par rīcībnespējīgu, minētās personas iesniegumu iesniedz aizgādnis.

(6) Iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā (turpmāk – nodaļa) Latvijas Republikā iesniedz personīgi vai elektroniski normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(7) Persona, kura atrodas ārvalstī, iesniegumu iesniedz Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā pārsūtīšanai Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam (turpmāk – departaments).

(8) Ministru kabinets nosaka iesnieguma veidlapas paraugu.

5.pants. Vārda un uzvārda maiņai nepieciešamie dokumenti

(1) Persona, kura vēlas mainīt vārdu, uzvārdu, iesniedzot iesniegumu nodaļā personīgi, uzrāda personu apliecinošu dokumentu.

(2) Iesniegumam pievieno:

1) vecāku rakstisku piekrišanu šā likuma 4.panta otrajā daļā minētajā gadījumā;

2) aizbildņu rakstisku piekrišanu un bāriņtiesas lēmumu, ja persona ir aizbildnībā šā likuma 4.panta otrajā daļā minētajā gadījumā;

3) bāriņtiesas lēmumu šā likuma 4.panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētajā gadījumā;

4) fotogrāfiju (4,5 x 3,5 cm).

(3) Nodaļa no citām nodaļām pieprasa:

1) izrakstu no personas dzimšanas reģistra;

2) izrakstu no laulības reģistra, ja persona ir laulībā;

3) izrakstu no laulības šķiršanas reģistra, izrakstu vai izziņu no laulības šķiršanas akta ieraksta, izrakstu no laulības reģistra ar atzīmi par laulības šķiršanu vai likumīgā spēkā stājušos spriedumu par laulības šķiršanu vai atzīšanu par spēkā neesošu;

4) izrakstu no bērna dzimšanas reģistra, ja personai ir nepilngadīgs bērns.

(4) Nodaļa no Sodu reģistra pieprasa izrakstu par personas sodāmību.

6.pants. Tautības maiņai nepieciešamie dokumenti

(1) Persona, kura vēlas mainīt tautību, iesniedzot nodaļā iesniegumu personīgi, uzrāda personu apliecinošu dokumentu.

(2) Iesniegumam pievieno:

1) tēva vai mātes dzimšanas apliecību vai izrakstu no tēva vai mātes dzimšanas reģistra, kas pierāda personas radniecību ar tiešajiem augšupējiem radiniekiem, un dokumentus, kas apstiprina šo personu tautību;

2)  vecāku rakstisku piekrišanu šā likuma 4.panta otrajā daļā minētajā gadījumā;

3)  aizbildņu rakstisku piekrišanu un bāriņtiesas lēmumu, ja persona ir aizbildnībā šā likuma 4.panta otrajā daļā minētajā gadījumā;

4) bāriņtiesas lēmumu šā likuma 4.panta trešajā un piektajā daļā minētajā gadījumā;

5) Ministru kabineta noteiktās lībiešu (līvu) organizācijas atzinumu par personas etnisko izcelsmi, ja persona vēlas pašreizējo tautību mainīt pret tautību “lībietis (līvs)” un ar šā panta otrās daļas 1.punktā minētajiem dokumentiem etnisko izcelsmi nav iespējams pierādīt.

(3) Nodaļa no citām nodaļām pieprasa:

1) izrakstu no personas dzimšanas reģistra;

2) izrakstu no laulības reģistra, ja persona ir laulībā;

3) izrakstu no laulības šķiršanas reģistra, izrakstu vai izziņu no laulības šķiršanas akta ieraksta, izrakstu no laulības reģistra ar atzīmi par laulības šķiršanu vai likumīgā spēkā esošu tiesas spriedumu, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par spēkā neesošu;

4) izrakstu no bērna dzimšanas reģistra, ja personai ir nepilngadīgs bērns.

(4) Nodaļa no Iedzīvotāju reģistra pieprasa izziņu par personas tautību, ja ziņas par to nav norādītas personu apliecinošā dokumentā.

7.pants. Vārda, uzvārda un tautības maiņas lēmums un apliecība

(1) Vārda, uzvārda un tautības maiņai nepieciešamos dokumentus nodaļa nosūta departamentam.

(2) Departamenta direktors Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā izskata iesniegumu un pieņem lēmumu par atļauju mainīt vārdu, uzvārdu vai tautību vai atteikumu. Ja pieņem lēmumu par atļauju mainīt vārdu, uzvārdu vai tautību, personai izsniedz apliecību, kas apliecina vārda, uzvārda un tautības maiņu.

(3) Ministru kabinets nosaka vārda, uzvārda un tautības maiņas apliecības veidlapas paraugu.

8.pants. Vārda, uzvārda un tautības maiņas atteikuma iemesli

(1) Lēmumu par atteikumu mainīt vārdu un uzvārdu pieņem, ja:

1) persona tiek apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai ir bijusi sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta;

2) personas vārda un uzvārda maiņas iemesls neatbilst šā likuma 2.pantā minētajiem iemesliem.

(2) Lēmumu par atteikumu mainīt tautību pieņem, ja:

1) persona pēc pilngadības sasniegšanas tautību jau ir mainījusi;

2) šā likuma 6.pantā minētie dokumenti nepierāda personas radniecības saites un pakāpi ar personu, kuras tautību tā vēlas iegūt.

9.pants. Valsts nodeva

(1) Valsts nodeva par vārda, uzvārda un tautības maiņu ir 50 latu.

(2) Par vārda, uzvārda un tautības maiņu no valsts nodevas atbrīvojama:

1) persona, kura maina vārdu, uzvārdu šā likuma 2.panta 7.punktā minētajā gadījumā;

2) persona, kura ir aizgādībā;

3) persona, kura pašreizējo tautību vēlas mainīt pret tautību “lībietis (līvs)”.

10.pants. Personas dokumentu maiņa

Lai saņemtu jaunu personu apliecinošu dokumentu, persona 30 dienu laikā pēc attiecīgo dokumentu saņemšanas iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē:

1) vārda un uzvārda maiņas apliecību;

2) tautības maiņas apliecību, ja personu apliecinošā dokumentā ir ziņas par tautību.

11.pants. Civilstāvokļa aktu reģistru papildināšana

Pēc vārda, uzvārda un tautības maiņas apliecības izsniegšanas personai civilstāvokļa reģistrus papildina Civilstāvokļa aktu likuma 41.pantā noteiktajā kārtībā.

 

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 14.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 4.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 5.nr.; 2003, 14.nr.).

2. Līdz šā likuma 7.panta trešajā daļā minētās apliecības veidlapas parauga apstiprināšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās ir derīga iepriekšējā parauga vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas atļaujas veidlapa.

Par likumprojektu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Pašreiz spēkā esošajā likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu” (turpmāk – likums), kas Saeimā pieņemts 1994.gadā 15.jūnijā, ietvertais regulējums nav pietiekams, jo paplašinājies to personu loks, kas vēlas kļūt par šī likuma subjektiem.

Spēkā esošais likums paredz iespēju personai mainīt vārdu un uzvārdu, ja personas esošais vārds un uzvārds ir grūti izrunājams, nelabskanīgs vai neatbilst personas tautībai. Persona savu esošo vārdu un uzvārdu var mainīt, ja tā vēlas pievienot savam vārdam otru vārdu vai savam uzvārdam pievienot otra laulātā uzvārdu, atgūt savu dzimto vai pirmslaulības uzvārdu, savu dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā vai iegūt sava faktiskā audzinātāja uzvārdu. Par pamatu vārda, uzvārda maiņai var būt arī cits iemesls, ja to par pietiekami svarīgu atzīst Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktors (turpmāk – direktors).

Vārda un uzvārda maiņu atsaka, ja jaunais vārds vai uzvārds aizskar trešo personu intereses, ir pretrunā labiem tikumiem, ir grūti izrunājams vai nelabskanīgs. Vārda un uzvārda maiņa nav iespējama personai, kura tiek apsūdzēta nozieguma izdarīšanā vai ir sodīta par nozieguma izdarīšanu un sodāmība nav noņemta vai dzēsta.

Likums noteic, ka vārdu, uzvārdu un tautības ierakstu drīkst mainīt persona, kura sasniegusi 16 gadu vecumu, bet 2002.gada 23. maija Personu apliecinošu dokumentu likums noteic, ka pase personai jāsaņem pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas. Līdz ar to personai, kura likumā noteiktajā kārtībā īsteno savas tiesības un pienākumus, pēc vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņas atļaujas saņemšanas nepieciešams atkārtoti vērsties Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā jauna personu un tās statusu apliecinoša dokumenta saņemšanai.

Ļoti liela šā likuma subjektu daļa ir nepilngadīgās personas, kuras ir sasniegušas 16 gadu vecumu un vēlas mainīt savu vārdu, uzvārdu vai nereti abus. Tā kā likums paredz iespēju personai to darīt, sasniedzot 16 gadu vecumu, tas rada zināmas neērtības tām personām, kuras saņem vispārējās pamatizglītības dokumentu pirms 16 gadu sasniegšanas.

Lai izslēgtu šādu situāciju rašanos nākotnē un lai persona pilnvērtīgi varētu izmantot tai ar likumu piešķirtās tiesības un izpildīt uzliktos pienākumus, jāpārskata jautājums par minimālā vecuma noteikšanu vārda, uzvārda un tautības maiņai.

Likuma 5.panta otrā daļa paredz: lai novērstu vārda un uzvārda maiņas izmantošanu ļaunprātīgos nolūkos, dzimtsarakstu nodaļa vārda vai uzvārda maiņas dokumentus nosūta pārbaudei valsts policijas teritoriālajai pārvaldei (nodaļai), kas 30 dienu laikā pēc dokumentu saņemšanas sniedz atzinumu par pārbaudes rezultātiem. Tomēr likumā noteiktais termiņš ir pārlieku ilgs, tāpēc likumprojekts paredz, ka dzimtsarakstu nodaļa pieprasa izrakstu no Sodu reģistra par personas sodāmību.

Tādā veidā tiks nodrošināta iespēja saņemt nepieciešamo informāciju ātrāk – saskaņā ar Sodu reģistra likuma 15.panta noteikumiem to sniedz 15 darba dienu laikā.

Likums pilnībā izslēdz iespēju mainīt vārdu un uzvārdu nepilngadīgai personai līdz 16 gadu sasniegšanai. Šāds tiesiskais regulējums nevar būt pietiekams, jo būtiski ierobežo bērna tiesības uz tādiem individualitātes elementiem kā vārds, uzvārds un tautība. Līdz ar to spēkā esošais likums ne tikai nesekmē bērna individualitātes atjaunošanu, bet arī zināmā mērā bērnu kā atsevišķas sociālas grupas pārstāvi diskriminē.

Tautības ieraksta maiņas gadījumā likums paredz iespēju personai mainīt savu tautības ierakstu uz savu tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās. Likums paredz tautību ierakstīt pasē vai citā personu apliecinošā dokumentā, tomēr likumā noteiktās darbības nevar tikt izdarītas attiecībā uz personu, kura atbilst likumā noteiktajām prasībām, bet kura ir ārvalstnieks un uzrāda ārvalstī izdotu personu un tās tiesisko statusu apliecinošu dokumentu. Atzīmes ārvalstī izsniegtā pasē vai personas apliecībā ir tiesīga izdarīt tikai attiecīgā ārvalsts, jo pretējā gadījumā tiktu pārkāpts ārvalsts suverenitātes princips.

Ja persona vēlas mainīt esošo tautību uz tautību “latvietis”, tai jāuzrāda izglītības vai cits dokuments, kas apliecina augstāko (trešo) valsts valodas prasmes pakāpi, bet gadījumos, kad persona ir 1., 2. vai 3. grupas invalīds, – izglītības vai cits dokuments, kas apliecina viņas vidējo (otro) valsts valodas prasmes pakāpi.

Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu tiek iekasēta valsts nodeva LVL 20 apmērā.

Likumā lietotā terminoloģija neatbilst terminoloģijai, kas lietota Civillikumā, Civilstāvokļa aktu likumā, Administratīvā procesa likumā, Civilprocesa likumā, Krimināllikumā, Iedzīvotāju reģistra likumā un Personu apliecinošu dokumentu likumā.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Likumprojekta “Vārda, uzvārda un tautības maiņas likums” (turpmāk – likumprojekts) mērķis ir nodrošināt tiesisku pamatu personas vārda, uzvārda un tautības maiņai.

Likumprojekts konkretizē to personu loku, kuri var tikt uzskatīti par šī likuma subjektiem, un tās personas, uz kurām šis likums neattiecas. Likumprojekts pieļauj personai mainīt vārdu un uzvārdu vairākkārt, bet tautību pēc pilngadības sasniegšanas – tikai vienreiz.

Likumprojekts attiecas uz jebkuru 15 gadu vecumu sasniegušu Latvijas Republikas pilsoni un nepilsoni.

Saskaņā ar Civilstāvokļa aktu likuma 29.panta trešo daļu bērnam var dot ne vairāk kā divus vārdus, līdz ar to likumprojekts paredz iespēju personai savā dzimšanas reģistrā ierakstītajam vārdam pievienot otru vārdu, ja tas nav izdarīts, reģistrējot dzimšanas faktu, vai arī ja šādu iespēju neparedzēja personas dzimšanas fakta reģistrācijas laikā spēkā esošie tiesību akti. Civillikuma 86.panta trešās daļas noteikumi paredz iespēju vienam no laulātajiem, noslēdzot laulību, savam uzvārdam pievienot otra laulātā uzvārdu, izņemot gadījumus, kad vienam no laulātajiem ir dubults uzvārds, vai arī abi laulātie var veidot kopēju dubultu uzvārdu no abu laulāto pirmslaulības uzvārdiem. Arī likumprojekts paredz iespēju personai pievienot savam uzvārdam otra laulātā uzvārdu, ja tas nav izdarīts, stājoties laulībā. Civillikuma 82.panta otrā daļa paredz, ka laulātais, kurš, dodoties laulībā, savu uzvārdu mainījis, ir tiesīgs arī pēc laulības šķiršanas saukties šajā uzvārdā, vai arī pēc viņa lūguma tiesa piešķir viņam pirmslaulības uzvārdu. Likumprojekts paredz personai iespēju iegūt ne tikai savu pirmslaulības vai dzimto uzvārdu, ja persona, šķirot laulību, nav izmantojusi šīs tiesības saskaņā ar Civillikuma 82.pantā noteikto, bet iegūt arī savu dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā. Tas nozīmē, ka personai ir iespēja iegūt ne tikai savu vecāku, bet arī savu vecvecāku utt. uzvārdu. Personas vārds un uzvārds ir viena no cilvēka privātās dzīves sastāvdaļām un līdz ar to ir svarīgs personas identitātes kultūras elements. Likumprojekts paredz, ka persona var mainīt gan vārdu, gan uzvārdu, ja personas esošais vārds un uzvārds apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā. Tas nozīmē, ka persona var mainīt gan savu esošo vārdu, gan uzvārdu, ja viņai tas šķiet nepieņemams vai nepiemērots vai ja personai ir grūti sevi identificēt ar konkrēto vārdu un uzvārdu. Likumprojekts paredz vārda un uzvārda maiņu personai, kurai ir mainīts dzimums, jo vārds un uzvārds, kas nav atbilstošs personas dzimtei, liedz iespēju tai turpmāk pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā. Lai gan likumprojekts attiecas uz personu, kura ir sasniegusi 15 gadu vecumu, tomēr izņēmuma gadījumā vārdu un uzvārdu var mainīt arī jaunākai personai, ja šīs nepilngadīgās personas tēvs vai māte ir tiesāti par tīša, smaga nozieguma izdarīšanu un ir atņemtas aizgādības tiesības. Saskaņā ar likumprojekta prasībām vārda un uzvārda maiņu atsaka personai, kura vēlas mainīt savu vārdu un uzvārdu citu iemeslu dēļ, nekā paredz likumprojekta 2.panta noteikumi, kā arī ja persona saskaņā ar likumprojekta 5.panta ceturtajā daļā noteikto izrakstu par personas sodāmību no Soda reģistra tiek apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai ir bijusi sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta. Šāda prasība apsūdzētajām un notiesātajām personām liedz iespēju mainīt vārdu un uzvārdu, tādā veidā nepieļaujot likumprojektā reglamentēto tiesību izmantošanu prettiesisku interešu realizēšanai, piemēram, izvairoties no soda saņemšanas vai kompetentu valsts institūciju kontroles jau pēc soda izciešanas.

Likumprojekts neattiecas uz personu, kura maina uzvārdu, stājoties laulībā, jo uzvārda maiņu šajā gadījumā reglamentē Civillikuma 86.panta noteikumi.

Nepilngadīga persona vecumā no 15 līdz 18 gadiem vārdu, uzvārdu un tautību drīkst mainīt tikai ar rakstisku vecāku piekrišanu vai ar rakstisku aizbildņu piekrišanu un bāriņtiesas lēmumu. Ja starp bērna vecākiem vārda, uzvārda un tautības maiņas jautājumā pastāv strīds, saskaņā ar “Bāriņtiesu likuma” 19.panta 1. daļu šo jautājumu izlemj bāriņtiesa. Likumprojekts paredz izņēmuma gadījumu, kad vārdu, uzvārdu un tautību iespējams mainīt nepilngadīgai personai līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai – ja nepilngadīgās personas māte vai tēvs ir tiesāti par tīša smaga nozieguma izdarīšanu, ir atņemtas aizgādības tiesības un bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par vārda, uzvārda maiņas atbilstību nepilngadīgā bērna interesēm. Šajā gadījumā iesniegumu par bērna vārda, uzvārda un tautības maiņu iesniedz bērna māte vai tēvs vai arī aizbildnis, pievienojot bāriņtiesas lēmumu par bērna vārda, uzvārda vai tautības maiņu, jo saskaņā ar “Bāriņtiesu likuma” 4.panta otro daļu bāriņtiesa nodrošina bērna vai citas rīcībspējīgas personas tiesību un citu tiesisko interešu aizsardzību. Šādā veidā likumprojekts veicinās nelabvēlīgu seku novēršanu bērna tālākajai sociālajai, garīgajai un morālajai labklājībai un psihiskajai attīstībai, kā arī sekmēs bērna tiesību respektēšanu un individualitātes saglabāšanu.

Saskaņā ar likumprojekta noteikumiem tautību iespējams mainīt arī gadījumos, kad persona saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likuma 5.panta ceturto daļu nevēlas pasē vai personas apliecībā norādīt savu tautību. Šajā gadījumā informācija par personas tautību, ja personas tautība nav ierakstīta jau esošajā personas pasē vai personas apliecībā, tiks aktualizēta tikai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra datubāzē un pases vai personas apliecības maiņa nebūs nepieciešama. Likumprojekta noteikumi paredz būtiskas izmaiņas gadījumos, kad persona vēlas mainīt esošo tautību uz tautību “latvietis”. Saskaņā ar likumprojekta prasībām personai vairs nav nepieciešams uzrādīt izglītības vai citu dokumentu, kas apliecina šīs personas augstāko (trešo) vai vidējo (otro) valsts valodas prasmes pakāpi. Likumprojekts paredz, ka persona ir tiesīga mainīt vārdu, uzvārdu un tautību, ja tā sasniegusi 15 gadu vecumu. Līdz ar to persona, sasniedzot likumprojektā noteikto vecumu, ir tiesīga mainīt tautību uz “latvietis” pirms pamatizglītības dokumenta saņemšanas.

Likumprojekts paredz būtiskas izmaiņas personas iesnieguma vārda, uzvārda un tautības maiņai iesniegšanas un izskatīšanas kārtībā. Spēkā esošajā likumā noteiktais termiņš vārda, uzvārda maiņas iesnieguma izskatīšanai ir trīs mēneši, bet tautības ieraksta maiņas iesniegumu izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā. Savukārt likumprojekts paredz iespēju vārda, uzvārda un tautības maiņas iesniegumu iesniegt gan personīgi, gan elektroniski. Personas, kuras atrodas ārzemēs, iesniegumu drīkstēs iesniegt Latvijas Republikas diplomātiskajā un konsulārajā iestādē, kas to pārsūtīs izskatīšanai Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam. Likumprojekts paredz, ka iesnieguma izskatīšanas termiņš ir viens mēnesis.

Likumprojekts būtiski sašaurinājis iesniegumam pievienojamo dokumentu klāstu, pieprasot uzrādīt tikai pašus nepieciešamākos, piemēram, personas pasi vai personas apliecību, kas ļauj identificēt konkrēto personu un tās tiesisko statusu. Pārējie dokumenti, piemēram, izraksts no personas dzimšanas, laulības, laulības šķiršanas reģistra, izraksti no personas bērnu dzimšanas reģistriem un cita informācija, kas nepieciešama lietas izskatīšanai, tiks pieprasīta no citām valsts institūcijām. Tādā veidā personai būtiski tiks atvieglots nepieciešamo dokumentu vākšanas process, kas līdz šim bijis pārlieku birokrātisks un nav nepieciešams.

Likumprojekts nosaka valsts nodevu par vārda, uzvārda un tautības maiņu LVL 50 apmērā.

Likumprojekts, būtiski sašaurinot to dokumentu klāstu, kas personai ir jāiesniedz un jāuzrāda, iesniedzot iesniegumu par vārda, uzvārda un tautības maiņu, uzliek pienākumu tos sagādāt valsts iestādei. Tā rezultātā palielinās valsts iestāžu noslogojums. Ievērojami palielinās iestādes administratīvie izdevumi (pasta, telekomunikāciju un dokumentu elektroniskās aprites pakalpojumu izdevumi, kā arī izdevumi par elektroenerģiju, kancelejas piederumiem u. c.).

Līdz ar to valsts nodevas paaugstināšana ir viena no metodēm, kā nodrošināt valsts iestādes produktīvu darbu. Valsts nodevas apmērs ir palielināms, jo būtiski pieaug samaksa par procesā ieguldīto darbu un atbildību.

Valsts nodevas palielināšana ir preventīva darbība, kas palīdzētu formēt sabiedrības nopietnāku attieksmi pret nepārdomātu lēmumu pieņemšanu. Vārda, uzvārda un tautības maiņa nav pirmā nepieciešamība, tai piemīt ekskluzīvs raksturs.

No valsts nodevas samaksas ir atbrīvojamas nepilngadīgas personas, kuras maina vārdu, uzvārdu un tautību pirms 15 gadu vecuma sasniegšanas, personas, kuras atrodas aizgādībā, un personas, kuras vēlas mainīt esošo tautību uz tautību “lībietis (līvs)”.

Tā kā lībieši ir vienīgā Latvijas autohtonā minoritāte, kurai piešķirts pamattautas statuss, šī likumprojekta norma daļēji sekmētu lībiešu etnosa saglabāšanu un attīstību, kā arī etniskās identitātes un nacionālās pašapziņas stiprināšanu.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod, un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Pamatojoties uz šī likumprojekta 4.panta septīto daļu, 7.panta trešo daļu, tiks gatavots Ministru kabineta noteikumu projekts, kurā tiks noteikti vārda, uzvārda un tautības maiņas iesniegumu un apliecību veidlapu paraugi. Minēto Ministru kabineta noteikumu projekts tiks izstrādāts sešu mēnešu laikā pēc likumprojekta stāšanās spēkā.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas.

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti, un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis.

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija.

Likumprojekta izstrādei Tieslietu ministrija izveidoja darba grupu, kurā tika pārstāvēta Ārlietu ministrija, Bērnu un ģimenes lietu ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Pirmstiesas izmeklēšanas pārvalde.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Likumprojekta izpilde tiks nodrošināta esošo institūciju līdzšinējo funkciju ietvaros.

Iesnieguma personas vārda, uzvārda un tautības maiņai pieņemšanu un nepieciešamo dokumentu pieprasīšanu no citām valsts un pašvaldību iestādēm veiks dzimtsarakstu nodaļa. Iesnieguma un tai pievienoto dokumentu izskatīšanu, lēmuma pieņemšanu par personas vārda, uzvārda un tautības maiņu un attiecīgas apliecības izdošanu veiks Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments. Iesniegums, kas tiks pieņemts Latvijas Republikas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā, tiks pārsūtīts Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam.

Likumprojekta izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas.

Līdz likumprojekta 7.panta trešajā daļā minēto apliecību veidlapu paraugu apstiprināšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc likumprojekta spēkā stāšanās, izsniegšanai derīgas iepriekšējā parauga vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas atļaujas veidlapas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.

Likumprojekts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī NAIS un tiesību aktu portālā www.likumi.lv.

Atsevišķs komunikācijas plāns normatīvā likumprojekta ieviešanai nav izstrādāts.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.

Lēmumu par vārda, uzvārda un tautības maiņu indivīds varēs apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē vai uzreiz pārsūdzēt tiesā.

Minētā likuma 79.panta pirmā daļa norāda, ka administratīvais akts ir apstrīdams viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Tā kā Dzimtsarakstu departaments ir Tieslietu ministrijas struktūrvienība, tad saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.243 “Tieslietu ministrijas nolikums” 20. un 21.punktu Tieslietu ministrijas amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību var apstrīdēt Tieslietu ministrijas valsts sekretāram. Savukārt valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību persona var pārsūdzēt tiesā.

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš