Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 3.aprīlī

 

AM: Par finansējuma palielināšanu sporta veidu atbalstam

3.aprīlī Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie grozījumi MK rīkojumā Nr.124 “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu sporta veidu atbalstam””. Izstrādātie grozījumi nosaka no AM 2008.gada budžeta līdzekļiem palielināt finansējumu sporta veidu atbalstam par 38 048 latiem.

AM plāno papildus piešķirt 19 548 latus basketbola klubam “Gulbenes Olimpiskais klubs “Buks””; 6000 latu plānots piešķirt sporta klubam “Triāls”, Latvijas Paralimpiskajai komitejai – 1500 latu; Valmieras airēšanas klubam “Straume” – 5000 latu un Latvijas Cīņas federācijai – 6000 latu.

Galvenie kritēriji finansējuma apjoma noteikšanai un piešķiršanai ir katra konkrētā sporta veida piesaiste militārajam sporta veidam un tā popularitāte, kā arī iepriekšējo gadu sadarbība ar attiecīgo sporta veida administrējošo organizāciju.

AM finansējuma piešķiršana sporta veidu attīstībai dod iespēju sportistiem sasniegt augstus rezultātus gan Latvijas mēroga, gan arī starptautiskajās sacensībās un nest Latvijas vārdu pasaulē, kā arī veidot fiziski un garīgi attīstītu jauniešu plūsmu profesionālajā militārajā dienestā Nacionālajos bruņotajos spēkos.

AM 2008.gada budžeta ietvaros novirzītais kopējais finansējums 26 sporta veidu atbalstam ir 1 654 508 lati.

 

AM: Par Nacionālo bruņoto spēku rehabilitācijas centra koncepciju

3.aprīlī Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināta Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīru un Nacionālās pretošanās kustības (NPK) dalībnieku rehabilitācijas centra izveides koncepcija.

Koncepcijā izdalīti trīs rehabilitācijas un rekreācijas centra izveides varianti. Par atbilstošāko, ņemot vērā salīdzinoši nelielās izmaksas un Salacgrīvas pašvaldības piedāvāto sadarbību, atzīts otrais variants.

Otrais variants paredz rekreācijas centru izveidot Salacgrīvā, kur būs iespējams izmantot pašvaldības piedāvāto līdzfinansējumu, lai kopīgi uzbūvētu sporta zāli un peldbaseinu, kas sniegtu papildu rekreācijas iespējas karavīriem.

Rekreācijas centrs būs viesnīcas tipa atpūtas iestāde, kas atradīsies kūrortā – apvidū, kur ir dabiski dziednieciski faktori, – un kur atpūtnieki varēs saņemt arī ārstnieciskas procedūras. Šā projekta realizācija saistīta ar neliela skaita medicīniskā personāla un finanšu līdzekļu piesaistīšanu, jo tiek piedāvāts pilns psiholoģiskās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu spektrs, bet ierobežoti medicīniskie pakalpojumi.

Projekta kopējās izmaksas plānotas 6 430 000 latu apmērā. Viena pacienta uzturēšanas izmaksas diennaktī atbilstoši šā brīža cenām būtu 26 lati.

Koncepcija par NBS karavīru un NPK dalībnieku rehabilitācijas centra izveidi izstrādāta, jo, karavīriem pildot dienesta uzdevumus, it īpaši starptautiskajās operācijās, jāsastopas ar lielu fizisko un psiholoģisko slodzi, kas būtiski iespaido karavīru veselību.

Lai nodrošinātu karavīru psiholoģisko rehabilitāciju un iespējami pilnvērtīgu sociālo integrāciju pēc atgriešanās no dalības starptautiskajās operācijās, jānodrošina karavīriem pilnvērtīgi rehabilitācijas pakalpojumi, turklāt šie pakalpojumi jānodrošina karavīram kopā ar kādu no viņa ģimenes locekļiem, jo citu NATO valstu pieredze liecina, ka šajā gadījumā tiek sasniegti vislabākie rehabilitācijas rezultāti.

Arī NPK dalībnieki ir devuši lielu ieguldījumu valsts neatkarības atjaunošanā, daudzi no viņiem cietuši represijās, un tas atstājis lielu iespaidu uz viņu veselības stāvokli. Valsts pienākums ir nodrošināt viņiem medicīnisko un sociālo rehabilitāciju.

 

AM: Par saprašanās memorandu par stratēģisko gaisa pārvadājumu spējām

3.aprīlī Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtie noteikumi “Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Bulgārijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Čehijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Somijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Ungārijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Itālijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministrijas, Norvēģijas Karalistes Aizsardzības ministrijas, Polijas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas, Rumānijas valdības, Slovēnijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Zviedrijas Karalistes valdības un Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamenta saprašanās memorandu par stratēģisko gaisa pārvadājumu spējām”.

Izstrādātie MK noteikumi Latvijai ļaus kļūt par Stratēģisko gaisa pārvadājumu (Strategic Airlift Capabilities – SAC) programmas dalībnieci un radīs juridisku pamatu Latvijas dalībai SAC programmas īstenošanā.

Programmas ietvaros Latvija un vēl 14 NATO un ES dalībvalstis plāno iegādāties trīs “Boeing” transporta lidmašīnas C-17, kas tiks bāzētas Ungārijas aviobāzē Papā; izveidot starptautisku gaisa pārvadājumu eskadriļu, kas koordinēs un nodrošinās programmā iesaistītajām dalībvalstīm nepieciešamos pārvadājumus, kā arī dibināt jaunu NATO gaisa pārvadājumu menedžmenta aģentūru.

Piedaloties SAC programmā, Latvija nodrošinās sev pieeju stratēģiskajam gaisa transportam. Šī pieeja stratēģiskajam gaisa transportam daļēji atrisinās Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nepieciešamās pārvadājuma spējas, kas vajadzīgas NATO Reaģēšanas spēku un ES Kaujas grupu izvietošanai un atgriešanai no starptautiskajām operācijām.

Pirmā C-17 lidmašīna no ASV tiks piegādāta 2008.gada nogalē, bet pilnas operacionālās spējas tiks sasniegtas 2009.gada beigās.

Aizsardzības ministrijas 2008.gada budžetā ir plānots finansējums Latvijas līdzdalībai SAC programmā 3,72 miljonu latu apmērā. Taču saskaņā ar pašreizējo prognozi Latvijas izmaksu daļa 2008.gadā būs 4 377 506 lati, līdz ar to uz budžeta grozījumiem būs jāpalielina kopējais finansējums par vismaz 656 962 latiem, lai Latvija varētu nodrošināt saistību izpildi 2008.gadā noslēgtā saprašanās memoranda ietvaros.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par atbalsta pasākumiem centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai

3.aprīlī Ekonomikas ministrija starpinstitūciju saskaņošanai nodeva Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.5.2.1.aktivitāti “Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai””. Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā piešķir finansējumu centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai, nosaka projektu iesniedzējiem izvirzāmās prasības, atbalstāmās un neatbalstāmās darbības.

ES fondu programmas mērķis ir būtiski paaugstināt siltumenerģijas ražošanas efektivitāti, samazināt siltumenerģijas zudumus pārvades un sadales sistēmās un sekmēt importēto fosilo kurināmā veidu aizvietošanu ar atjaunojamajiem vai cita veida vietējiem kurināmajiem.

Aktivitātes ietvaros pieejamais publiskais finansējums sastāv no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējuma – 42 322 856,88 latiem. Paredzēts, ka finansējumu varēs saņemt sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs – komercsabiedrība, kurai ir licence siltumenerģijas ražošanai vai pārvadei un sadalei, vai pašvaldība, kas nodarbojas ar sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu siltumapgādē un kura atbilst noteiktajām prasībām.

Uz atbalstu varēs pretendēt projekti, kuru rezultātā tiek veicināta atjaunojamo energoresursu efektīva izmantošana, veikta siltumavotu vai siltumtīklu rekonstrukcija, kā arī izbūvēti individuālie siltumpunkti. Maksimāli pieļaujamā finansējuma intensitāte ir 40 procenti no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Bet, ja tiek rekonstruēts siltumavots atjaunojamo energoresursu izmantošanai un pirms tam atjaunojamie energoresursi nav izmantoti, maksimāli pieļaujamā finansējuma intensitāte šai projekta daļai ir 50 procenti no attiecināmajām izmaksām.

Vienam projekta iesniegumam minimāli pieļaujamais finansējuma apmērs ir 50 000 latu un maksimāli pieļaujamais finansējuma apmērs – 3 000 000 latu. Paredzēts, ka projektu iesniegumu pieņemšana tiks sākta 2008.gada beigās / 2009.gada sākumā.

Aktivitātes īstenošanas veids ir atklāta projektu iesniegumu atlase, paredzēts, ka programmu administrēs un projektu pieteikumus pieņems valsts aģentūra “Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra”.

 

EM: Par tūrisma informācijas sistēmas tālāku attīstību

3.aprīlī Ekonomikas ministrija starpinstitūciju saskaņošanai iesniedza Ministru kabineta noteikumu “Par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.2.2.aktivitāti “Tūrisma informācijas sistēmas attīstība”” projektu, kas nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projektu iesniedzējiem, kā arī atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi.

Noteikumu projekta mērķis ir izveidot kompleksu tūrisma informācijas nesēju sistēmu, kas ceļotājiem nodrošinātu ērtu tūrisma objektu atrašanu un informācijas iegūšanu. Aktivitātes ietvaros paredzēts piešķirt finansējumu interaktīvas kartes izveidei un integrācijai Latvijas tūrisma informācijas sistēmā, kapacitātes celšanai tūrisma informācijas birojos un tūrisma informācijas centros, kā arī informatīvo tūrisma ceļa zīmju tīkla attīstībai un tūrisma objektu informācijas pieejamības pilnveidošanai.

Projekta īstenošanai ir paredzēts finansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem 790 500 latu apmērā un no nacionālā budžeta līdzekļiem – 139 500 latu.

Paredzēts, ka projekta ietvaros uz finansējumu varēs pieteikties EM pārraudzībā esoša valsts iestāde, kas īsteno valsts tūrisma politiku.

Par projekta īstenošanu atbildīgā iestāde būs Ekonomikas ministrija, bet sadarbības iestādes funkcijas veiks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par grozījumiem likumā par pašvaldību budžetiem

3.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi likumā par pašvaldību budžetiem. Ar izmaiņām tiesību aktā plānots izslēgt normas par pagastu un rajonu pašvaldībām atbilstoši vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālajai reformai. Paredzams, ka grozījumi stāsies spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

Saskaņā ar administratīvi teritoriālās reformas likumu netiek saglabātas pagastu un rajonu pašvaldības, bet gan tikai novadi un republikas pilsētas. Līdz ar to Finanšu ministrijai bija jāsagatavo atbilstoši grozījumi likumā par pašvaldību budžetiem, kas šobrīd reglamentē pagastu, novadu, pilsētu un rajonu pašvaldību patstāvīgo budžetu veidošanas nosacījumus.

Likumā pašreiz ir iestrādāta sadaļa par pasākumiem, kas jāveic pašvaldībām, apvienojoties administratīvi teritoriālās reformas ietvaros. Tā kā reforma tiks realizēta līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām, likumā par pašvaldību budžetiem nav atsevišķi jāparedz pašvaldību apvienošanās.

Tāpat ar izmaiņām plānots precizēt likuma normas, izslēdzot no tām pagastu un rajonu pašvaldības, jo pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām Latvijā būs tikai novadu un republikas pilsētu pašvaldības. Likumā arīdzan tiks veikti citi redakcionāli labojumi, kas saistīti ar pagastu un rajonu pašvaldību neesamību.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

LM: Par papildu finansējumu aprūpes centra “Iļģi” rekonstrukcijai

Lai pabeigtu atjaunošanas darbus ugunsgrēkā cietušajā sociālās aprūpes centrā (SAC) “Iļģi” un nodrošinātu atbilstošus sociālos pakalpojumus “Iļģu” iemītniekiem, Labklājības ministrija (LM) lūdz valdību piešķirt papildu līdzekļus aptuveni 320 tūkstošu latu apmērā.

Balstoties uz iepriekš veiktajiem aprēķiniem par atjaunošanas darbu izmaksām, SAC “Iļģi” atjaunošanai 2007.gadā tika piešķirts gandrīz 831 tūkstotis latu, no kuriem 54 tūkstoši latu ir izmantoti tehniskā projekta izstrādei un būvuzraudzībai.

Tā kā “Iļģu” ēkas atjaunošanai pavisam nepieciešams aptuveni 1,1 miljons latu, tad, lai pabeigtu renovācijas darbus, ir nepieciešami vēl aptuveni 320 tūkstoši latu papildus jau piešķirtajam finansējumam.

Pēc nepieciešamā papildu finansējuma piešķiršanas “Iļģu” aprūpes centra renovāciju plānots pabeigt līdz 2008.gada beigām.

Labklājības ministrijas sagatavotais ziņojums par papildu finansējuma nepieciešamību sociālās aprūpes centra “Iļģi” renovācijai 3.aprīlī izskatīts valsts sekretāru sanāksmē. Par to vēl lems valdībā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

SM: Par vienotu sabiedriskā transporta maršrutu tīklu

Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā paredz uzlabot sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas modeli.

Tas nozīmē, ka dažādu transporta veidu kustības saraksti tiks savstarpēji saskaņoti, koordinēti, paātrinot lēmumu pieņemšanu institūcijās.

Tādējādi pasažieriem nepieciešamās izmaiņas sabiedriskā transporta kustības sarakstos tiks veiktas īsākos termiņos. Pasažieri ceļā pavadīs mazāk laika, kā arī tiem būs vieglāk laikus plānot savus braucienus.

Šos un vēl citus grozījumus paredz 3.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā.

Tāpat normatīvā akta grozījumi paredz no 2010.gada 1.janvāra 26 rajonu padomju funkcijas sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanā nodot pieciem plānošanas reģioniem. Šādi tiks vienkāršotas administratīvās procedūras, jo samazināsies organizēšanā iesaistīto institūciju skaits.

Grozījumi nosaka arī jaunus sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumu slēgšanas termiņus. Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai pa sliežu ceļiem pasūtījuma līgums tiek slēgts uz 15 gadiem, taču, ja pārvadātājs pakalpojuma sniegšanā iesaista jaunus transportlīdzekļus, tad līgums tiek slēgts uz laiku līdz 22,5 gadiem.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

SM: Par grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”

Iespējams, turpmāk kapitālsabiedrību grupas varēs sastāvēt ne tikai no privātajām, bet arī valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām.

Tāpat paredzēta iespēja veidot tādas kapitālsabiedrību grupas, kurās valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības tieši vai netieši kontrolē citas valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības.

Šādi priekšlikumi iekļauti Satiksmes ministrijas izstrādātajos grozījumos likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” un grozījumos “Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, kas 3.aprīlī tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Likumu grozījumi ir nepieciešami, jo atzīts, ka atsevišķos gadījumos valstij vai pašvaldībām var būt lielāks ekonomisks vai citāds ieguvums no valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību darbības, ja tās būtu grupā. Piemēram, secināms, ka optimālāka resursu izmantošana, plānošana, inovācijas īstenošana un peļņas gūšana būtu iespējama gadījumā, ja VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” kontrolētu VAS “Latvijas gaisa satiksme” un reģionālās lidostas, balstoties, piemēram, uz koncernu līgumu.

Pieņemot minētos likumu grozījumus, tiktu radīti priekšnosacījumi vienas nozares uzņēmumu centralizētai vadībai un attīstībai gadījumos, kad kāds no iesaistītajiem uzņēmumiem ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība.

Jaunie grozījumi izslēdz iespēju veidot tādas kapitālsabiedrību grupas, kurās valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības varētu nonākt privātu kapitālsabiedrību tiešā vai netiešā kontrolē.

Patlaban spēkā esošais normatīvais regulējums nepieļauj valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību savstarpējo grupu veidošanu. Piemēram, šobrīd nav pieļaujams vienai valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai nonākt citas kapitālsabiedrības kontrolē, noslēdzot koncerna līgumu vai uz līdzdalības pamata. Attiecībā uz privātajām kapitālsabiedrībām Latvijas Republikas normatīvie akti pieļauj dažādus kapitālsabiedrību grupu modeļu veidošanu, piemēram, koncernu veidošanu.

 

SM: Par atbalstu tranzītielu sakārtošanai pilsētu teritorijās

Tranzītielu sakārtošanai pilsētu teritorijās astoņu gadu laikā būs pieejami 49,6 miljoni latu. Lai konkretizētu šā atbalsta piešķiršanas kārtību, ir izstrādāts MK noteikumu projekts. Satiksmes ministrijas izstrādātais projekts “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.1.2.aktivitāti “Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās”” 3.aprīlī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā piešķir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu tranzītielu sakārtošanai pilsētu teritorijās. Tas paredz projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projektu iesniedzējiem, atbildīgo iestādi un projekta iesniedzēju.

Izstrādāto noteikumu mērķis ir komfortabla un droša satiksme pilsētu tranzītielās, rekonstruējot un attīstot pilsētu tranzītielas valsts galveno vai pirmās šķiras autoceļu maršrutos vietās, kur esošā infrastruktūra ir nolietojusies vai nespēj nodrošināt pieaugošo transporta plūsmu.

No kopējā aktivitātei “Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās” pieejamā finansējuma ERAF līdzekļi plānoti 42,2 miljonu latu apmērā, bet nacionālais publiskais finansējums būs 7,4 miljoni latu.

Nacionālo līdzfinansējumu nodrošina projekta iesniedzējs, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var pretendēt arī uz valsts budžeta dotāciju projekta līdzfinansēšanai.

Minimālais ERAF līdzfinansējuma apmērs vienam projektam no tā kopējām attiecināmajām izmaksām ir 0,5 miljoni latu, bet maksimālais – 5,6 miljoni latu.

Aktivitāti “Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās” īstenos atklātas projektu iesniegumu atlases veidā. Tās ietvaros tiks atbalstīti projekti, ko realizēs pašvaldību teritorijās (izņemot Rīgas pašvaldību).

“Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās” projekti ir īstenojami līdz 2015.gada 31.augustam. To realizācija tiks plānota tā, lai kopējais nozarē īstenojamo projektu finansējums sadalītos vienmērīgi ar lineāru apjoma pieaugumu.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par pasākumu plāna izpildi problēmu novēršanai nekustamo īpašumu darījumu jomā

3.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts informatīvais ziņojums par pasākumu plāna problēmu novēršanai nekustamo īpašumu darījumu jomā izpildi. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Kā teikts informatīvajā ziņojumā, pasākumu plānu valdība pieņēma 2006.gada februārī un tā mērķis ir nodrošināt tiesiskās vides uzlabošanu nekustamo īpašumu darījumu jomā, datu apmaiņas sistēmu pilnveidošanu, nekustamā īpašuma reģistrēšanas veicināšanu, izmaksu samazināšanu, kā arī informācijas aprites uzlabošanu starp pārvaldes iestādēm.

Pasākuma plānā definētas vairākas problēmas, piemēram, personas laikus nereģistrē nekustamos īpašumus un darījumus ar nekustamajiem īpašumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā un Zemesgrāmatā. Lai risinātu šo problēmu, TM izstrādāja koncepciju par nekustamo īpašumu tiesību nostiprināšanas procedūru vienkāršošanu, kā arī tika veikta analīze visa procesa garumā, kas sākas ar darījuma noslēgšanu un beidzas ar nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Izstrādātā koncepcija risina arī citu problēmu – kārtojot darījumus ar nekustamo īpašumu, klientiem jāiesniedz dokumenti, kurus Zemesgrāmata var iegūt nepastarpināti, neapgrūtinot klientu. Lai to risinātu, pieņemti noteikumi par zemesgrāmatu nostiprinājuma lūguma formām, kas paredz tādas nostiprinājuma lūgumu formas, kas veicinās operatīvu saikni starp zemesgrāmatu nodaļu un klientu, dodot iespēju zemesgrāmatu nodaļai elektroniski informēt nostiprinājuma lūdzēju par pieņemto lēmumu.

Informatīvajā ziņojumā teikts, ka nav aktuālas informācijas par nekustamo īpašumu objektu apgrūtinājumiem un lietošanas tiesību aprobežojumiem. Līdz ar to TM izstrādāja Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumu, kas pagājušā gada augustā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Pēc likuma spēkā stāšanās paredzēts izveidot vienotu informācijas sistēmu, tajā uzkrājot telpiskos un teksta datus visā valsts teritorijā par apgrūtinātajām teritorijām, objektiem un to robežām.

Pasākumā plāna izstrādes laikā tika konstatēta arī neefektīva valsts un pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošana attiecībā uz nekustamo īpašumu iegādi. Lai novērstu radušos situāciju, valdībā tika pieņemta Finanšu ministrijas izstrādāta koncepcija par Valsts nekustamā īpašuma vienotu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī Ministru kabinets pieņēma Finanšu ministrijas izstrādātos noteikumus par valsts un pašvaldību zemes nomu, kas nosaka vienotus principus un kārtību zemesgabalu nomas līgumu noslēgšanai visās valsts iestādēs un pašvaldībās.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, sniedzot vietējo pašvaldību pirmpirkuma tiesību institūta novērtējumu kopumā, secinājusi, ka tas vairāk sarežģī un traucē, nevis veicina brīvu privāttiesisku attiecību veidošanu nekustamo īpašumu darījumu jomā, kā arī ir norādīts, ka vietējām pašvaldībām šobrīd nepastāv procesuāli un tiesiski šķēršļi, lai tās nevarētu piedalīties darījumu attiecībās kā jebkurš cits privāttiesisko attiecību subjekts. Līdz ar to problēma saistībā ar pirmpirkuma tiesībām nav atrisināta.

Kā viena no problēmām tiek minēta nepabeigtā zemes reforma, jo šī situācija nelabvēlīgi ietekmē nekustamā īpašuma tirgu.

Minētās problēmas risināšanai valdība pieņēmusi informatīvo ziņojumu par būvju īpašnieku noteikšanas regulējumu normatīvajos aktos. Tajā izklāstītas problēmas saistībā ar īpašuma tiesību nostiprināšanu uz nekustamo īpašumu zemes reformas laikā, kā arī ir piedāvāti iespējamie problēmu risinājuma varianti un esošās tiesiskās sistēmas uzlabošanas varianti.

Informatīvais ziņojums nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides un Satiksmes ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un Valsts kancelejai.

 

TM: Par Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepciju

3.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināta Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcija, ko izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Kā teikts koncepcijas kopsavilkumā, ieslodzījuma vietu izvietojums valstī vēsturiski ir izveidojies nesamērīgs – Vidzemes un Latgales reģionā ir vairāki cietumi, Rīgā ir pieci cietumi, bet Kurzemes reģionā – tikai viens cietums, kas rada problēmas ar ieslodzīto izvietošanu pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai. Turklāt daļa cietuma ēku būvētas 19.gadsimtā, daļa – padomju laikā un atbilstoši piemērotas ieslodzījuma vietu vajadzībām. Šī iemesla dēļ ieslodzījuma vietas iekšējais plānojums bieži ir nepraktisks un rodas problēmas ar efektīvu infrastruktūras izmantošanu (piemēram, ir lielas dzīvojamās telpas ieslodzīto izvietošanai, bet normatīvajos aktos noteikta prasība izvietot ieslodzītos kamerās). Ieslodzīto plūsmas ieslodzījuma vietās ir neefektīvas un saistītas ar papildus nepieciešamiem personāla resursiem apsargāšanai un ieslodzīto uzraudzībai, kas nebūtu nepieciešami, veidojot jaunu infrastruktūru.

Koncepcijas izstrādes laikā tika konstatētas dažādas problēmas, proti, esošajā ieslodzījuma vietu infrastruktūrā nav izpildāmas starptautiskās prasības tehniskā stāvokļa dēļ, un aizvien pieaugošā starptautiskā uzmanība ieslodzītajiem kopumā prasa jaunu pieeju cietumu infrastruktūras plānošanā.

Esošajās ieslodzījuma vietās to plānojuma dēļ nevar nodrošināt starptautisko un nacionālo institūciju prasību ievērošanu, tāpēc nepieciešama jauna cietumu infrastruktūra, kurā tiks nodrošināti moderni un 21.gadsimta prasībām atbilstoši apstākļi. Koncepcijā secināts, ka arī notiesāto resocializācija nav pilnā mērā īstenojama, jo ir vairāki cietumi, kur nav iespējams izveidot nepieciešamās telpas un radīt atbilstošus apstākļus.

Lai nodrošinātu Kriminālsodu politikas koncepcijas projektā paredzēto kriminālsoda izpildes nodalīšanu no kriminālprocesu īstenošanas, nepieciešama atsevišķas infrastruktūras radīšana aresta izpildei, ko pārņemtu TM.

2005.gada 2.maijā apstiprinātajā Ieslodzījuma vietu attīstības koncepcijā noteiktais problēmu risināšanas veids, proti, ieslodzījuma vietu attīstības finansēšana no valsts budžeta, nav efektīvs. Problēmas nav atrisināmas, izmantojot tikai valsts budžeta līdzekļus, un ir nepieciešami jauni risinājumi finansējuma piesaistei, teikts 3.aprīlī izsludinātajā koncepcijā.

Īstenojot iepriekšējā koncepcijā noteikto, nebūs iespējams panākt pilnīgu atbilstību Eiropas Padomes konvencijas Spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai norādījumiem par nepieciešamajiem uzlabojumiem ieslodzījuma vietās. Līdz ar to steidzami un konceptuāli jārisina ieslodzījuma vietu novecojušās infrastruktūras radītās problēmas.

Šo problēmu risināšanai jaunajā koncepcijā piedāvāts noteikt jaunu cietumu sistēmu. To veidojot, jānodrošina, ka notiesātais sodu izcietīs vienā cietumā un personu pārvietotu uz citu cietumu tikai stingri ierobežotos izņēmuma gadījumos. Šāda principa īstenošana ļaus veiksmīgi īstenot notiesāto resocializāciju un tai pašā laikā – arī samazināt valsts iestāžu izskatāmo ieslodzīto sūdzību skaitu.

Koncepcija paredz, ka jāveido divvietīgu kameru sistēma, lai nodrošinātu notiesāto individuālo drošību, drošību naktsmiera laikā, kā arī vieglāku notiesāto kontroli no administrācijas puses. Tāpat cietumā jāveido pietiekamas telpas resocializācijai – klases, individuālā darba telpas, nodarbinātības zona un telpas fiziskām aktivitātēm.  

Paredzēts, ka cietumi jāizvieto Rīgā, kur būs Centrālcietums un Šķirotavas cietums, Daugavpilī, Valmierā, Cēsīs, Jelgavā, Jēkabpilī, Olainē, Vecumniekos un Kurzemes reģionā. Pārējie cietumi tiks slēgti un to zemes atsavinātas.

TM izstrādājusi vairākus risinājumu variantus jauniem līdzekļu piesaistīšanas veidiem. Ministrija atbalsta, ka jaunās cietumu sistēmas izveide notiek, izmantojot valsts un privāto partnerību. Šim variantam plānotās izmaksas ir 398 504 859 lati, kas 30 gadu periodā ietver risku izmaksas un visas infrastruktūras uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas. Šis variants nodrošinās noteiktās prasības ieslodzījuma vietu sistēmai, aresta izpildi un vietu skaitu atbilstoši plānotajam ieslodzīto skaita pieaugumam un nepieciešamajai dzīvojamai platībai uz vienu ieslodzīto. Tas ļaus pilnībā nodrošināt ieslodzīto personu resocializāciju – organizēt izglītību un nodarbinātību, nodrošinās telpas veselības aprūpei un darbiniekiem nepieciešamās darba telpas.

Ar valdības rīkojumu plānots, ka TM līdz 2008.gada 31.decembrim izveidos kapitālsabiedrību ieslodzījuma vietu infrastruktūras sakārtošanai un uzturēšanai, kā arī valsts un publiskās partnerības projektu, paredzot pirmajā koncepcijas īstenošanas posmā ietvert Olaines cietuma, Kurzemes cietuma un Šķirotavas aresta nama celtniecību.

Līdz 2008.gada 31.decembrim TM būs jāsāk sarunas ar Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldībām par iespēju būvēt jaunu cietumu šo pašvaldību teritorijā, savukārt līdz 2009.gada 31.decembrim jāsāk sarunas ar Cēsu, Jēkabpils un Jelgavas pilsētu pašvaldībām par iespējām atsavināt esošās cietumu teritorijas un ierādīt zemi jaunu cietumu celtniecībai šajās pilsētās (ārpus pilsētu centriem).

Šīs koncepcijas īstenošanas rezultātā tiks sasniegti šādi uzlabojumi – ieslodzītie tiks izvietoti atbilstoši starptautiskajām prasībām, cietumu darbinieki strādās drošā vidē un atbilstošos materiālajos apstākļos un tiks radīti materiālie apstākļi notiesāto resocializācijas modeļa pilnīgai ieviešanai, kā arī pieaugs sabiedrības drošība.

Koncepcijas projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Ģenerālprokuratūrai, Valsts kancelejai un Sabiedriskās politikas centram “Providus”.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par grozījumu izdarīšanas nepieciešamību likumos saistībā ar Maksātnespējas likuma spēkā stāšanos

3.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts informatīvais ziņojums par grozījumu izdarīšanas nepieciešamību likumos saistībā ar Maksātnespējas likuma spēkā stāšanos. Ziņojumu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) un valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” speciālisti.

Kā teikts informatīvajā ziņojumā, Maksātnespējas likums ir izstrādāts, lai aizstātu likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, ieviešot vairākas nozīmīgas izmaiņas maksātnespējas procesā un būtiski mainot maksātnespējas izpratni un norisi.

Ar Maksātnespējas likuma ieviešanu ir izveidoti arī jauni tiesību institūti, piemēram, tiesiskās aizsardzības process, fiziskās personas maksātnespējas process, maksātnespējas reģistrs, paplašināts maksātnespējas subjektu loks, izveidota jauna procesuālā kārtība maksātnespējas jautājumu risināšanā, ieviesta jauna terminoloģija un citi jauninājumi.

Jau Maksātnespējas likuma sagatavošanas stadijā tika plānots, ka likuma pieņemšana un piemērošana ietekmēs citu nozaru normatīvos aktus, kuru piemērošana saistīta ar maksātnespējas jautājumiem, proti, terminoloģijas precizēšana, grozījumi tiesisko instrumentu, procedūru un maksātnespējas norišu regulējumā, kā arī uzraudzības un maksātnespējas norišu administrēšanas īpatnībās.

Secināts, ka Maksātnespējas likuma efektīvai piemērošanai jāveic grozījumi vairākos nozaru likumos. Lai likumu izmaiņu izstrāde un virzība notiktu efektīvi, jānosaka, ka grozījumus konkrētajos tiesību aktos izstrādās un virzīs attiecīgās nozaru ministrijas.

Informatīvajā ziņojumā plānots, ka līdz 2008.gada 1.jūnijam ministrijām jāizstrādā un jāiesniedz izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē grozījumi dažādos likumos, proti, Ekonomikas ministrijai – Komercdarbības atbalsta kontroles likumā, Konkurences likumā, Tūrisma likumā, likumos “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” un “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”. Finanšu ministrijai jāizstrādā grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” un Kredītiestāžu likumā, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai jāizstrādā priekšlikumi Augstākās izglītības likumprojektam. TM izstrādās grozījumus Biedrību un nodibinājumu likumā, Komercķīlas likumā, Politisko partiju likumā un likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”. Veselības ministrijai būs jāiesniedz valsts sekretāru sanāksmē grozījumi Farmācijas likumā un likumā “Par prakses ārstiem”.

Informatīvais ziņojums nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes un Satiksmes ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei, Valsts kancelejai un Konkurences padomei.

 

TM: Par zemesgabala vērtības noteikšanu zemes atpirkšanas vajadzībām īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos

3.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja noteikumus par zemesgabala vērtības noteikšanu zemes atpirkšanas vajadzībām īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos. Noteikumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta speciālisti saskaņā ar likumu “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”.

Noteikumu projekta mērķis ir maksimāli objektīvi un ar minimāliem resursiem, ievērojot likumā noteiktos vērtēšanas pamatprincipus, noteikt zemesgabala vērtību, kas pietuvināta nekustamā īpašuma tirgus cenu līmenim.

Kā teikts noteikumu projekta anotācijā, ar 2007.gada novembra grozījumiem minētajā likumā tika atceltas normas, kas paredzēja, ka par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās iespējama aizsargājamā teritorijā esoša zemesgabala maiņa pret līdzvērtīgu valsts vai pašvaldības zemesgabalu. Savukārt likums tika papildināts ar pantiem, kas noteica, ka šo zemesgabalu vai tā daļu var kompensēt, to atpērkot, ja uz tā neatrodas būves. Līdz ar to bija jāizstrādā noteikumi par zemes vērtēšanu zemes atpirkšanas vajadzībām.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā būs paredzēta kārtība, kādā Valsts zemes dienests pieņems iesniegumu vērtības noteikšanai, kā arī būs noteikta zemesgabala vērtības aprēķina kārtība un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto datu izmantošana.

Ar noteikumiem tiks arī noteikta kārtība, kādā aprēķinās apbūves zemes, lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes cenu indeksus, ņemot vērā teritoriju un lietošanas mērķi atbilstoši pēdējo sešu mēnešu pārskata periodam. Papildus iepriekšminētajam noteikumi regulēs arī ar zemesgabala vērtības noteikšanu saistīto dokumentu glabāšanas un kārtošanu kārtību.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Izglītības un zinātnes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides un Zemkopības ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par informatīvo ziņojumu par Latvijas jūras piekrastes attīstību

3.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par jūras piekrastes attīstību”.

Šajā ziņojumā atspoguļotas dažādas problēmas jūras piekrastes attīstībā, kas minētas Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības memorandā, piemēram, piekrastes teritorija nav noteikta kā nacionāla vērtība normatīvajos aktos, kā arī piekrastes joslai (pludmalei) nav juridiski nostiprināta īpašnieka. Tāpat pastāv problēmas autostāvvietu un pievedceļu pludmalei ierīkošanā, kā arī piekrastes procesu monitoringā.

Sagatavotajā ziņojumā izstrādāti ieteikumi situācijas uzlabošanai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē, piemēram, nepieciešamība izstrādāt Baltijas jūras piekrastes nacionālo plānojumu.

Tāpat arī ziņojumā paredzēts līdz 2008.gada 1.maijam Vides ministrijā izstrādāt grozījumus Aizsargjoslu likumā ar autostāvvietu būvniecību saistīto problēmu risināšanai.

Šajā ziņojumā atspoguļotas dažādas problēmas jūras piekrastes attīstībā, kas minētas Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības memorandā.

 

VidM: Par dabas lieguma “Garkalnes meži” aizsardzības un izmantošanas kārtību

3.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas lieguma “Garkalnes meži” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Šis dabas liegums izveidots, lai nodrošinātu teritorijā sastopamo īpaši aizsargājamo putnu sugu un to dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzību.

Kā prioritārā suga dabas lieguma teritorijā, kam jānodrošina aizsardzība, ir zaļā vārna Coracias garrulus, kurai dabas lieguma teritorija ir lielākā zināmā regulāras ligzdošanas vieta Latvijā un, iespējams, visā Baltijā. Zaļās vārnas ligzdošana šajā teritorijā ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc dabas liegums “Garkalnes meži” iekļauts “Natura 2000” teritoriju sarakstā, kā arī noteikts par Eiropas Savienības nozīmes putniem nozīmīgu vietu Latvijā.

Dabas liegums atrodas Rīgas rajona Garkalnes novada un Vangažu pilsētas teritorijā. Tā platība ir 1784 hektāri.

Izstrādātais noteikumu projekts nosaka dabas lieguma “Garkalnes meži” individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību, kā arī tā funkcionālo zonējumu. Dabas liegumā noteiktas četras funkcionālās zonas: regulējamā režīma zona, dabas lieguma zona, dabas parka zona un neitrālā zona.

 

VidM: Par aizsargājamo ainavu apvidus “Ziemeļgauja” aizsardzības un izmantošanas kārtību

3.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Aizsargājamo ainavu apvidus “Ziemeļgauja” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Ainavu apvidus izveidošanas mērķis ir nodrošināt aizsardzību vairākiem Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamiem biotopiem, saglabāt meandrējošo Gaujas vidusteci ar tās senleju un krastos esošajiem īpaši aizsargājamiem pļavu, mežu un ūdeņu biotopu kompleksiem un īpaši aizsargājamo sugu atradnēm. Ainavu apvidū iekļauts arī Cirgaļu masīvs – lielākais iekšzemes kāpu masīvs Latvijā, un Pukšu purvs, kurā konstatētas plašas pārejas purvu biotopu platības.

Šis noteikumu projekts izstrādāts, lai saglabātu teritorijai raksturīgo mozaīkveida un vienlaidus ainavu kompleksu, reljefu un zemes lietojuma veidus, saglabātu dzīvotspējīgas tipiskās un aizsargājamās Gaujas ielejai un tās dabas kompleksiem raksturīgās dabiskās augu sugu sabiedrības, dzīvnieku sugas un to dzīvotnes, veicinātu teritorijas ilgtspējīgu attīstību, saskaņojot dabas un kultūras vērtību aizsardzību un saglabāšanu ar teritorijas ekonomisko attīstību.

Noteikumu projekts paredz teritorijā noteikt piecas funkcionālās zonas – regulējamā režīma zonu, dabas lieguma zonu, dabas parka zonu, ainavu aizsardzības zonu un neitrālo zonu.

Teritorija atbilst “Natura 2000” teritorijas izveidošanas kritērijiem, tādēļ ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” aizsargājamo ainavu apvidus noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā teritorija “Natura 2000”.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas, marķēšanas prasības un kontroles kārtība”, ko 3.aprīlī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts ir nepieciešams, lai noteiktu audzēšanas un uzglabāšanas prasības lauksaimniekiem, kuri vēlas marķēt produkciju kā apliecinājumu tam, ka produkti ir izaudzēti, izmantojot integrētās audzēšanas metodes.

Noteikumu projekts paredz lauksaimniecības produktu – augļu, dārzeņu un kartupeļu – integrētās audzēšanas prasības, vēršot uzmanību stādījumu vai sējumu apsekošanai, lai novērotu un prognozētu kaitīgo organismu izplatību.

Normatīvā akta projekts paredz kārtību, kādā audzētājs, kurš vēlas audzēt produktus, izmantojot integrēto audzēšanas metodi, reģistrējas Valsts augu aizsardzības dienestā, kā arī kārtību, kādā notiek šo audzētāju kontrole un produkcijas marķēšana.

Valsts augu aizsardzības dienests katru gadu veiks integrēto produktu kontroli, lai pārbaudītu integrēto audzēšanu un tās atbilstību šo noteikumu prasībām.

Noteikumu projekts paredz, ka audzētājs, kurš vēlas integrēti audzēt lauksaimniecības produktus, katru gadu līdz 15.maijam iesniedz iesniegumu Valsts augu aizsardzības dienestā.

Integrēti audzētu lauksaimniecības produktu audzētājs vai izplatītājs varēs marķēt produktu ar norādi “Integrēti audzēts”. Turklāt audzētājam būs jāveic produktu uzglabāšana un noliktavu dezinfekcija saskaņā ar dārzeņu produkcijas primārās ražošanas un pirmapstrādes labas higiēnas prakses vadlīnijām.

Noteikumu uzraudzību un kontroli veiks Valsts augu aizsardzības dienests.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai piešķiršanas kārtība”, ko 3.aprīlī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai Lauku attīstības programmas (LAP) 2007.–2013.gadam pasākuma “Vietējās attīstības stratēģijas” ietvaros. Šā pasākuma kopējais atbalsts noteikts 16 463 222 lati.

Normatīvais akts izstrādāts arī, lai noteiktu kārtību, kādā piešķir valsts un ES atbalstu vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai Rīcības programmas (RP) Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam pasākuma “Teritorijas attīstības stratēģiju īstenošana” ietvaros. Savukārt šā pasākuma kopējais atbalsts ir 21 944 629 lati.

Atbalsta pasākumu mērķis ir atbalstīt vietējo attīstības stratēģiju īstenošanu, tādējādi nostiprinot programmas LEADER pieeju, kas uzlabo uz vietējām vajadzībām balstītus pārvaldības mehānismus vietējā līmenī un pilnveido ilgtspējīgas attīstības potenciālu lauku teritorijā vai zivsaimniecībai nozīmīgā teritorijā.

Atbalsta pasākumi tiks finansēti no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un no Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF), paredzot Latvijas valsts līdzfinansējumu.

Vietējo attīstības stratēģiju īsteno vietējā rīcības grupa, kuras juridiskais statuss ir biedrība vai nodibinājums. Tajā ne vairāk kā 50% no pārvaldes institūcijas, kura ir atbildīga par vietējās attīstības stratēģijas īstenošanu, veido valsts vai pašvaldību iestāžu pārstāvji un vismaz 50% – privātpersonas (ekonomiskie un sociālie partneri).

Vietējās rīcības grupas darbības teritorija ir kompakta, tā neiekļaujas citā vietējā rīcības grupā, kas pretendē uz atbalstu LAP pasākuma vai RP pasākuma ietvaros, un iedzīvotāju skaits ir no 5 tūkstošiem līdz 65 tūkstošiem.

Iedzīvotāju īpatsvars no pilsētām, kurās iedzīvotāju skaits ir no 5 tūkstošiem līdz 15 tūkstošiem, nepārsniedz 49% no tās darbības teritorijas iedzīvotāju skaita. Vietējās rīcības grupas darbības teritorijā netiek iekļautas pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 15 tūkstošiem.

Ja vietējā rīcības grupa pretendē uz atbalstu LAP pasākuma ietvaros, tai ir jāpiesaista lauksaimnieku, lauku sieviešu un jauniešu interešu pārstāvji. Savukārt, ja vietējā rīcības grupa pretendē uz atbalstu EZF pasākuma ietvaros, tai ir jāpiesaista zivsaimniecības nozares pārstāvji.

Normatīvā akta mērķis ir veicināt lauku iedzīvotāju iesaistīšanos vietējo problēmu risināšanā, tādā veidā uzlabojot dzīves kvalitāti un domājot arī par ekonomiskajiem, sociālajiem uzlabojumiem un vides saglabāšanas iespējām.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ZM: Par prasībām pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība”, ko 3.aprīlī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi, lai ieviestu un noteiktu prasības pārtikas kvalitātes shēmām. Tas noteiks pārtikas kvalitātes shēmu vispārīgās prasības, prasības nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai un tās sertifikācijai, uzraudzības un kontroles institūciju kompetenci, kā arī noteiks, kādas ir Latvijā atzītas Eiropas Savienības kvalitātes shēmas.

Pārtikas kvalitātes shēmas sastāv no nacionālā pārtikas kvalitātes, bioloģiskās lauksaimniecības shēmām. Tāpat sastāv arī no aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu shēmas un garantētu tradicionālu īpatnību shēmas.

Normatīvā akta projekts paredz, ka visos pārtikas aprites posmos iesaistītie operatori ir sertificēti atbilstoši pārtikas kvalitātes shēmu prasībām un galaprodukts ir nonācis mazumtirdzniecībā vai tiešai piegādei galapatērētājam. Pārtikas kvalitātes shēmu operators ir fiziska vai juridiska persona, kura piedalās pārtikas kvalitātes shēmu prasībām atbilstoša produkta ražošanā.

Latvijā ir iespējams ražot augstākas kvalitātes produktus, kuru ražošanā būtu jāievēro papildu prasības Eiropas Kopienā noteiktajām. Ievērojot minētās prasības, ražotājs iegūtu atpazīstamu nacionālās kvalitātes shēmas preču zīmi. Nacionālās kvalitātes shēmas būtu kā garantija patērētājam, ka saražotais produkts ir augstākas kvalitātes produkts.

Kontroles institūcijas funkcijas Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmai veiks Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts, bet kontroles institūciju uzraudzīs un apstiprinās Pārtikas un veterinārais dienests.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un ES atbalstu cukura rūpniecības restrukturizācijas skartajam reģionam

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu cukura rūpniecības restrukturizācijas skartajam reģionam”, ko 3.aprīlī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Normatīvā akta mērķis ir veicināt un atbalstīt cukura rūpniecības restrukturizācijas skartajā reģionā to infrastruktūras objektu bojājumu un vides problēmu novēršanu, kuru rašanās saistīta ar cukura rūpniecības darbību vai darbības pārtraukšanu.

Atbalsta pretendenti ir cukura nozares reģionā ietilpstošās Jelgavas un Liepājas pilsētu pašvaldības un tās pagastu un novadu pašvaldības, kurās 2006.gadā notikusi cukurbiešu audzēšana pārstrādei cukurā platībā, kas nav mazāka par vienu hektāru.

Noteikumu projekts paredz, ka atbalsts tiks piešķirts pagastu un novadu pašvaldību ceļu un ielu būvniecībai vai rekonstrukcijai un pilsētu pašvaldību ietekmētās vides stāvokļa atjaunošanai un ūdenssaimniecības objektu sakārtošanai.

Normatīvajā aktā ietverta atbalsta piešķiršana, administrēšanas un uzraudzības kārtība, kas paredz iesniedzamos dokumentus, attiecināmās izmaksas, projektu iesniegumu vērtēšanas, kontroles un maksāšanas kārtību.

Īstenojot noteikumu projekta prasības, Latvija varēs apgūt Eiropas Savienības piešķirto dažādošanas atbalstu summu saskaņā ar Kopienas pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai.

Atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību veiks Lauku atbalsta dienests. Cukura rūpniecības restrukturizācijas aktivitātes īstenos līdz 2010.gada 30.septembrim.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ĪUMEPLS: Par informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstību

Valsts sekretāru sanāksmē 3.aprīlī tika izsludināts Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.2.1.1.apakšaktivitāti “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība””.

Noteikumu projekts ir izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 14.panta pirmo daļu un 18.panta 10.punktu, lai noteiktu normatīvo ietvaru programmas apakšaktivitātes “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” īstenošanai un veicinātu skaidru un caurredzamu tās ieviešanu, izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus.

Sekretariāta izstrādātajā noteikumu projektā aprakstītas prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu iesniedzējiem apakšaktivitātes “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” īstenošanai, kārtība projektu iesniegšanai un vērtēšanai, vērtēšanas kritēriji, projekta īstenošanas un finanšu līdzekļu saņemšanas nosacījumi, atbildīgās iestādes, sadarbības iestādes, to funkcijas u.c. nosacījumi.

Īstenojot apakšaktivitāti “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība”, galvenais mērķis ir uzlabot publiskās pārvaldes efektivitāti, veicināt publisko pakalpojumu elektronizāciju, attīstību, pieejamību un kvalitāti, efektīvi izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) iespējas.

Apakšaktivitāte ir vērsta uz IKT infrastruktūras, tostarp informācijas sistēmu un pakalpojumu – attīstību kultūras, veselības aprūpes, nodarbinātības, sociālās aizsardzības un citās nozarēs, nodrošinot piekļuvi informācijas resursiem, gan arī šo resursu saglabāšanu.

Apakšaktivitātes mērķis ir arī attīstīt un pilnveidot informācijas sistēmas, kas domātas visām vai vairākām publiskās pārvaldes institūcijām, nodrošinot šo informācijas sistēmu saskaņotību un integrāciju, un attīstīt pakalpojumus, kuru nodrošināšanā iesaistītas vairākas publiskās pārvaldes institūcijas un izmantotas vairākas informācijas sistēmas.

Lai sasniegtu apakšaktivitātes mērķus, tiks atbalstīti projekti ģeogrāfiskās, vienotās budžeta plānošanas, cilvēkresursu vadības, veselības un būvniecības informācijas sistēmu izveidei, dokumentu aprites un kontroles sistēmas, pašvaldību informācijas sistēmas, centralizētās lietvedības, e-iepirkuma, kultūras mantojuma un atmiņu institūciju, nodarbinātības un sociālās jomas un citu jomu (nozaru) informācijas sistēmu, t.sk. iedzīvotāju, vēlētāju un citu reģistru attīstībai, kā arī integrētās valsts informācijas sistēmas pilnveidošanai.

Noteikumu projekts nerada tiešu ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Finanšu ministrijas budžetā ir ieplānots finansējums Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts

 

ĪUMSILS: Par darbības stratēģiju 2008.–2010.gadam un programmas projektu “Lībieši Latvijā. 2008.–2012.gads”

Lai sasniegtu Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta kompetencē esošajos politikas plānošanas dokumentos noteiktos mērķus, sekretariāts ir izstrādājis darbības stratēģiju 2008.–2010.gadam.

Stratēģija ietver sekretariāta darbības virsmērķi, kompetenci un pilnvarojumu, īstenotos darbības virzienus, līdzšinējās darbības spēju izvērtējumu un īstenotās budžeta programmas. Stratēģijā ir noteikts sekretariāta virsmērķis – stiprināt Latvijas sabiedrības integritāti Latvijā un pasaulē, stiprinot demokrātisku un saliedētu sabiedrību, kas balstās uz kopīgām Latvijas Republikas Satversmē noteiktām pamatvērtībām, nodrošinot vienādas iespējas visiem un atbalstot kultūru dažādību. Stratēģija nosaka arī atbilstošus īstenojamos darbības virzienus un politiskās iniciatīvas budžetu programmu ietvaros. Plānotās politikas iniciatīvas paredz, piemēram, valsts atbalstu nevalstisko organizāciju fondam, veicinot pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā, nodrošinot nevalstiskās organizācijas ar finansējumu līdzdalībai valsts ekonomiskajā, reģionālajā un labas pārvaldības attīstībā.

Tāpat sekretariāts ir izstrādājis programmas projektu “Lībieši Latvijā. 2008.–2012.gads”, kura mērķis ir noteikt valsts politiku lībiešu (līvu) etnosa, tā valodas un kultūras ilgtspējīgai saglabāšanai un tālāk nodošanai. Programmas projekts iezīmē virzienus, kuros jāattīsta starpinstitucionālās un starpnozaru sadarbības formas un partnerattiecības.

Programmas projektā uzsvērta kultūras saglabāšana, mūsdienīgas praktizēšanas iespēju nodrošināšana un paplašināšana, īpaši akcentējot kopienas dzīves stiprināšanu. Īpaši plānots iesaistīt jauniešu mērķauditoriju, kā arī līdz šim mazāk aktīvus interesentus, kas vēlas praktizēt kādas lībiešu kultūras un tradīciju izpausmes.

Sekretariāta darbības stratēģija un programmas projekts “Lībieši Latvijā. 2008.–2012.gads” 3.aprīlī tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts