Ekonomikas ministrija: Par diskusiju konsultatīvajā Tautsaimniecības padomes sēdē

4.aprīlī notika Tautsaimniecības padomes sēde, kurā tika diskutēts par Tieslietu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Civillikumā. Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) iepazīstināja padomi ar priekšlikumiem darbaspēka migrācijai.

Padomes sēdes pirmajā daļā tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Inese Ņikuļceva iepazīstināja ar TM ierosinātajiem grozījumiem Civillikumā. Tieslietu ministrs norādīja, ka diskusija par šiem grozījumiem un to nepieciešamību ilgst jau gadu, kā arī norādīja, ka TM nepiekrīt sabiedrībā izskanējušajam viedoklim par grozījumu bīstamību uzņēmējiem.

Atbildot uz uzņēmēju aizrādījumu par nepietiekamu sabiedrības informēšanu par grozījumiem, I.Ņikuļceva informēja, ka grozījumu projekts ticis apspriests ar tiesībzinātniekiem, kā arī bijušas vairākas publikācijas laikraksta “Latvijas Vēstnesis” pielikumā “Jurista Vārds” un notikušas vairākas konsultatīvas sanāksmes.

Latvijas Komercbanku asociācijas (LKBA) pārstāvji norādīja, ka grozījumos lietotajiem terminiem netiek sniegts pietiekams skaidrojums, turklāt ir nepieciešams ietekmes uz tautsaimniecību novērtējums. LKBA uzskata, ka Tieslietu ministrijas ierosinātie un izstrādātie Civillikuma grozījumi ir bīstami uzņēmējiem, turklāt līdz šim tie tika saskaņoti tikai ar tiesību zinātniekiem un juristiem, nevis uzņēmējiem.

Sēdes dalībnieki norādīja, ka grozījumi Civillikumā ir nepieciešami, tomēr konkrēto grozījumu mērķis un formulējums ir neskaidrs un pārstrādājams. Galvenās diskusijas sēdē izraisīja termina “pārmērīgi apgrūtinoši apstākļi” lietojums, kas paver plašas interpretācijas iespējas. Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis norādīja, ka jāņem vērā riski, ieviešot grozījumus pašreizējos ekonomiskajos apstākļos, kad to lietojums var tikt pārlieku bieži un arī ļaunprātīgi izmantots. Padomes locekļi atzina, ka viens no riskiem šādā situācijā ir Latvijas tiesu augstā noslogotība un zemā kapacitāte.

Tautsaimniecības padomes locekļi vienojās, ka lūgs Saeimas Tautsaimniecības un Juridisko komisiju noraidīt grozījumu 2. un 3.pantu, kas skar atkāpšanās no līgumsaistību pildīšanas principu.

Padome secināja, ka ir jāveic grozījumu Civillikumā ietekmes uz tautsaimniecību un uzņēmējdarbības vidi izvērtējums, jādefinē iespējamie riski un jāprecizē lietoto terminu “nepārvarama vara”, “objektīvi apstākļi” un “pārmērīgs apgrūtinājums” definējums.

Tautsaimniecības padomes sēdes otrajā daļā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze iepazīstināja klātesošos ar paveikto darbaspēka migrācijas nosacījumu analīzi. M.Roze informēja, ka pēdējos gados ir palielinājies izsniegto darba atļauju skaits ārvalstu pilsoņiem. Lielākais viesstrādnieku skaits ir būvniecības, transporta, apstrādes rūpniecības un vairumtirdzniecības nozarē. Lielākoties Latvijā nodarbinātajiem viesstrādniekiem ir Krievijas, Ukrainas un Moldovas pilsonība. PMLP pārstāve norādīja, ka lielākais vakanču skaits ir metinātāju, šoferu, šuvēju un apmetēju profesijās.

PMLP rosina atbalstīt iekšējā darba tirgus aizsardzību, efektivizējot Latvijas darbaspēka izmatošanu vietējā darba tirgū. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ierosina piemērot atviegloto viesstrādnieku uzņemšanas kārtību kritiskās situācijās, kad nepieciešams ātrs risinājums, kā arī nacionālas nozīmes un liela apjoma investīciju vai infrastruktūras projektu īstenošanai. Tāpat PMLP rosina izveidot “vienas pieturas aģentūru”, lai atvieglotu uzturēšanās un darba atļauju saņemšanas procedūru, padarot to ātrāku, lētāku un vienkāršāku.

Tautsaimniecības padome norādīja, ka viesstrādnieku piesaistīšanas jautājums ir jāskata darba tirgus prognožu kontekstā. Ekonomikas ministrija informēja, ka ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā un 9.aprīlī notiks starpinstitūciju saskaņošanas sanāksme.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa