• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Izglītības satura un eksaminācijas centrs: Par vispārējās vidējās izglītības saturu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.04.2008., Nr. 54 https://www.vestnesis.lv/ta/id/173524

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas konvertējamo valūtu kursi

Vēl šajā numurā

08.04.2008., Nr. 54

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Izglītības satura un eksaminācijas centrs: Par vispārējās vidējās izglītības saturu

 

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) turpina sniegt informāciju par gaidāmajām izmaiņām vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu saturā. Vispārējās vidējās izglītības programmu saturs ir sakārtots sešās izglītības jomās: “Valodas”, “Matemātika un datorika”, “Sports un veselība”, “Dabaszinātnes”, “Sociālās zinātnes” un “Māksla”.

Izglītības jomu “Sports un veselība” veido mācību priekšmeti “Veselības mācība” un “Sports”.

Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta “Sports” standarta saturā tika veiktas izmaiņas, lai sekmētu izglītojamo pozitīvas attieksmes veidošanos pret sportu un veicinātu izpratni par fizisko aktivitāšu nepieciešamību. Standarts virzīts uz veselības nostiprināšanu un skolēnu darba spēju paaugstināšanu.

Standarta projekta prasmju sadaļa papildināta ar jauniem sporta veidiem – florbolu, frīsbiju, badmintonu, slidošanu, peldēšanu un nūjošanu. Lai paaugstinātu sporta stundu kvalitāti un uzlabotu apmeklētību, jaunajā standartā nav jāapgūst sporta veidi, bet jāizmanto sporta veidu vingrinājumi un vingrojumi kā galvenais veselības un fizisko darba spēju nostiprināšanas līdzeklis. Katra skola atkarībā no izglītojamo interesēm un skolas tehniskā nodrošinājuma īsteno vingrojumus un vingrinājumus septiņos sporta veidos: vingrošanā, vieglatlētikā, trīs sporta spēlēs (divas no obligātajām un viena no izvēles sporta spēlēm) un divos izvēles sporta veidos.

Standarta projekta sadaļā – fizisko spēju attīstība veselības nostiprināšanā – izglītojamie veic koordinācijas, ātruma, izturības, lokanības un spēka vingrinājumus vispārējās fiziskās sagatavotības uzlabošanai. Skolotāji kontrolē un izvērtē rezultātu attīstības dinamiku divas reizes mācību gadā. Tas nozīmē, ka izglītojamajam ir nevis jāsasniedz noteikti normatīvi atsevišķās disciplīnās, bet gan jāveicina individuālo spēju attīstība. Tādējādi tiks paaugstināta stundu kvalitāte, iekļaujot daudzveidīgus vingrinājumus, un bērni netiks pakļauti nepārtrauktai testēšanai.

Lielāka uzmanība skolotājiem būs jāvelta muguras stabilizējošo muskuļu un stājas attīstīšanas vingrojumiem un vingrinājumiem.

Skolotājiem tiks izstrādāts metodiskais līdzeklis skolēnu zināšanu, prasmju, attieksmes un attīstības dinamikas vērtēšanai mācību priekšmetā “Sports”. Skolotāju tālākizglītībā tiks skaidrots zināšanu satura papildinājums ar jaunākajām zinātnes atziņām un vērtēšanas piemēriem.

Mācību priekšmeta “Veselības mācība” standarta projektā ir vairākas atšķirības no iepriekšējā, pašlaik spēkā esošā standarta. Izmaiņas attiecas gan uz mērķi un uzdevumiem, gan saturu. Tās nosaka vairāki apstākļi:

• pirmkārt, šis standarts ir balstīts veselības psiholoģijas teorijās (izmantoti plānotās uzvedības, apzinātās darbības, veselības pārliecības teorētiskie modeļi) par faktoriem, kas ietekmē indivīda lēmumus par savu veselību ietekmējošo uzvedību. Ar veselības mācības palīdzību paredzēts stiprināt tos faktorus, kas veicina veselībai labvēlīgu lēmumu pieņemšanu;

• otrkārt, veselības mācība ir sociālo zinātņu jomas mācību priekšmets, tāpēc vienlīdz liela uzmanība ir pievērsta kā veselības bioloģiskajai, tā sociālajai dimensijai; veselības mācības mācību saturs veicina izglītojamā izpratni ne tikai par individuālo atbildību par veselību, bet arī priekšstatu par valsts politikas mērķiem veselības jomā;

• treškārt, iepriekšējā standartā izvirzītais mērķis – panākt visas sabiedrības atbildību par veselību – ar mācību priekšmeta palīdzību vien nav sasniedzams;

• ceturtkārt, daudzi pašreizējā standartā iekļautie izglītojamo sasniegumi vairākos gadījumos atkārto pēc 6. vai 9.klases iegūstamās zināšanas un/vai prasmes.

Standarta projektā mācību priekšmeta mērķis ir nomainīts uz “sekmēt izglītojamā gatavību īstenot dzīvē savai un līdzcilvēku fiziskajai, garīgajai un sociālajai veselībai labvēlīgus lēmumus”, kas ir reāli sasniedzams ar pedagoģiskiem līdzekļiem.

Uzdevumos vairāk uzsvērta vispārīgo prasmju jeb dzīvesprasmju apguve, kā arī veselīgu ikdienas paradumu nostiprināšana.

Veselība nav atkarīga tikai no individuālā dzīvesveida, bet arī no sociālās, ekonomiskās un ekoloģiskās vides apstākļiem, sociālās higiēnas un veselības pakalpojumu pieejamības un kvalitātes.

Izglītojamo sasniegumi ir sakārtoti atbilstoši mācību satura komponentiem, kas ir kopīgi sociālo zinātņu jomai. Standarta sadaļā “Indivīds un sabiedrība” pievērsta uzmanība personības lomai lēmumu pieņemšanā un sociālās vides ietekmei uz nodomiem un to īstenošanu. Sadaļas “Sociālā vide laikā un telpā” saturā atšķirībā no iepriekšējā standarta vairāk uzsvērts veselības sociālais aspekts.

Vairākus jautājumus paredzēts skatīt kompleksi, sasaistot vairākas tēmas un dodot iespēju izglītojamajiem gan analizēt, gan sintezēt. Tādi būs, piemēram, jautājumi par ne infekcijas slimību – sirds un asinsvadu, vielmaiņas slimību, ļaundabīgo audzēju – riska faktoriem un profilakses līdzekļiem. No bioloģiskā, sociālā un psiholoģiskā aspekta izglītojamie iepazīs arī infekcijas slimību, īpaši STI un HIV/AIDS, profilakses jautājumus.

Vidusskolēnu vecumposmā ir augsti traumatisma rādītāji un visbiežākais nāves cēlonis ir nelaimes gadījumi kā pārdrošas, neapdomīgas rīcības rezultāts. Šī iemesla dēļ nozīmīga vieta standartā ir drošības jautājumiem – gan ikdienā, gan dažādās ekstremālās situācijās.

Standarta projektā nozīmīga vieta ierādīta ģimenei – ģimenes veidošanai, par partnerattiecību veidiem un stipru partnerattiecību priekšnosacījumiem, attiecībām ģimenē, kā arī ģimenes lomai cilvēka vispusīgā attīstībā.

Vidusskolas kurss nesniedz pamācības, bet piedāvā izglītojamam iespēju, aktīvi iesaistoties mācību procesā, nonākt pie argumentētiem secinājumiem. Atšķirībā no vienkārša veselīga dzīvesveida skaidrojuma pamatskolā vidusskolas veselības mācības kursā lielāka uzmanība tiek pievērsta personīgo lēmumu veidošanās procesam un priekšnosacījumiem, kā arī sociālās vides ietekmei uz lēmumu pieņemšanu un īstenošanu.

Sadaļas “Sabiedrība un valsts” uzdevums ir nodrošināt izglītojamam iespēju iepazīties ar valsts politiku veselības jomā, izprast profilakses un veselības veicināšanas nozīmi, kā arī uzzināt par nevalstiskajām organizācijām, kuru rūpju lokā ir iedzīvotāju veselība.

Tāpat kā visos sociālo zinību komponentos, arī veselības mācībā ir jāveicina jauniešu kritiskās domāšanas prasmes, radošā un praktiskā darbība. Šim nolūkam paredzēts izmantot Latvijas un starptautiskos pētījumus par iedzīvotāju veselību ietekmējošiem paradumiem, veicināt izglītojamo gatavību iesaistīties pētījumos, nostiprināt prasmes gatavot un īstenot darbības projektus veselības veicināšanā.

Gada garumā ir notikusi jauno mācību priekšmetu standartu apspriešana sabiedrībā. Komentārus un ierosinājumus ir izteikuši skolotāji, skolu administrācija, izglītības pārvalžu vadītāji un speciālisti, augstskolu pārstāvji un skolēnu vecāki. Pamatojoties uz apspriešanas laikā izteiktajiem priekšlikumiem, ISEC pilnveidoja vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartus.

Drīzumā ISEC sniegs informāciju arī par izmaiņām citās izglītības jomās: “Dabaszinātnes”, “Matemātika un datorika”, “Māksla”.

 

ISEC Informācijas birojs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!