Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Inese Nikuļceva. Likums un tā grozījumi 

“Likuma iekšējā autoritāte izpaužas likuma cieņā, ar kādu pilsoņi izturas pret likumu: jo lielāka cieņa likumam pilsoņu starpā, jo lielāka viņa iekšējā autoritāte un jo vairāk likumu izpildīs, neskatoties uz to, vai aiz viņa stāv kāda sodoša vara vai ne.” (K.Dišlers. Likuma cieņa un autoritāte, Jurists, Nr.5, 1929.gada maijs).

Latvijā likumi tiek grozīti ļoti bieži, un likumu grozīšanas nepieciešamība ne vienmēr ir pietiekami pamatota. Ir izveidojusies prakse likumus grozīt redakcionālu iemeslu dēļ. Stājoties spēkā apjomīgam jaunam likumam, parasti tiek sagatavoti grozījumi daudzos citos likumos.

• Dzintars Rasnačs. Likumdošanas process 15 gados 

“Jurista Vārdā” vairākkārt publicēti viedokļi par to, ka likumu un likumu grozījumu pieņemšanas procedūra kļuvusi grūti kontrolējama un kvantitatīva. Iedzīvotājiem it kā neesot iespējams tam visam izsekot līdzi. Šķiet, ka divus lielākos un grūtākos likumdošanas reformēšanas posmus esam apguvuši un likumdošanas procesā varētu iestāties lielāka stabilitāte un mērenība. Taču tā tas nav. Šo piecpadsmit gadu laikā ir izveidojušies vairāki apstākļi, kas likumdošanas procesam liek attīstīties ar iepriekšējo inerci, reizēm pat vēl straujāk.

• Vilnis Vietnieks. Likumu grozījumus diktē dzīve 

Ikvienā sabiedrībā pastāv zināmi sociālie regulatori, kuru nepieciešamību nosaka cilvēku daba, sabiedrības locekļu interešu daudzveidība un nepieciešamība novērst dažādus konfliktus sabiedrībā. Līdzās morālei, reliģijai, korporatīvām normām sabiedrības locekļu tiesības un pienākumus, uzvedību regulē tiesību normas kā valsts sankcionētu formalizētu normu kopums (pozitīvās tiesības).

• Aivars Niedre. Redakcionālu iemeslu dēļ nav jāgroza likumi 

Pēc iepazīšanās ar Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieces Ineses Nikuļcevas rakstu “Likums un tā grozījumi” var droši teikt, ka tajā izvirzītas ļoti aktuālas problēmas. Rakstā skarti daudzi sāpīgi mūsu likumdošanas (saprotot ar šo vārdu likumu un citu normatīvo aktu veidošanas procesu, nevis šo aktu kopumu) jautājumi, un vairumam no autores izdarītajiem secinājumiem var pilnā mērā pievienoties.

• Edgars Pastars. Par elektroniskā iesnieguma izskatīšanu iestādē 

2008.gada 1.janvārī spēkā stājās Iesniegumu likums. Šā likuma noteikumi attiecas uz rakstveida iesnieguma izskatīšanu, kā arī uz tāda elektroniskā iesnieguma izskatīšanu, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā parakstīts ar drošu elektronisko parakstu. Savukārt, ja iestāde saņēmusi elektronisko iesniegumu, kas nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, saskaņā ar Iesniegumu likuma 2.panta ceturto daļu šo likumu nepiemēro attiecīgā iesnieguma izskatīšanai, atstājot šā jautājuma noregulēšanu iestādes vadītāja kompetencē atbilstoši labas pārvaldības principam, kā arī liedzot tiesas kontroli, ja atbilde netiek sniegta vispār vai kādā daļā.

“Jurista Vārda” redakcija