Par kohēzijas politiku turpmākā perspektīvē, pēc 2013.gada
Eiropas reģionālās politikas komisāre Danuta Hībnere 7.aprīlī Slovēnijas pilsētā Mariborā uzrunāja tos, kas bija pulcējušies nozīmīgā konferencē, kurā sprieda par kohēzijas politiku pēc 2013.gada. Šis forums, ko organizējusi pašreizējā Eiropas Savienības prezidentvalsts Slovēnija, piedāvāja iespēju pārrunāt, kāda būs politikas joma un ietekme, un iezīmēja aprises gaidāmajām diskusijām par Eiropas Savienības budžetu.
Komisāre iepazīstināja ar sākotnējiem rezultātiem, kas gūti, analizējot nākamās kohēzijas politikas sabiedrisko apspriešanu.
Konferencē Mariborā piedalījās pārstāvji no visām dalībvalstīm, Eiropas iestādēm (Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta, Reģionu komitejas, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, Eiropas Revīzijas palātas) un citas ar kohēzijas politiku saistītas struktūras (NVO, eksperti, reģionālās apvienības, Eiropas Investīciju banka, Ekonomiskās sadarbības un drošības organizācija, Eiropas Arodbiedrību konfederācija, “BusinessEurope”).
Komisāre D.Hībnere uzrunāja sanāksmi: “Kohēzijas politikai jāturpina īstenot Eiropas Savienības izaugsmes un nodarbinātības programmu, jārosina reģioni rast izaugsmes potenciālu sevī. Tāpēc arī 2007.–2013.gada reformā paredzēts, ka ar kohēzijas politiku jāpanāk, lai ieguldījumi nestu, cik iespējams, bagātīgus augļus, veicinādami Eiropas reģionu konkurētspēju.”
7.aprīļa diskusijām sagatavotajās piezīmēs viņa papildināja šo domu: “Uzdevumi, kas veicami Eiropas reģioniem, nav sasniedzami bez politikas, kuras mērķi ir strukturāli faktori – konkurētspēja, vides un sociāla ilgtspēja – un kura veicina reģionu ekonomikas pārstrukturēšanu, izmantojot pašiem savus fiziskos, institucionālos un cilvēku resursus. Tādēļ arī jāpastiprina mērķtiecīga sadarbība visā Eiropas Savienībā, lai atrisinātu problēmas, kas saistītas ar globalizāciju, klimata pārmaiņām, enerģētisko drošību, demogrāfiju un sociālo integrāciju. Diskutējot par kohēzijas politiku nākotnē, tas jāpatur prātā.”
Pirmie rezultāti, kas gūti sabiedriskajā apspriešanā
Pērnajā septembrī Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē sākās nākamās kohēzijas politikas sabiedriskā apspriešana. Tika saņemtas vairāk nekā 100 atsauksmes no dalībvalstīm, reģioniem, pilsētām, ES iestādēm, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, akadēmiskajām aprindām un iedzīvotājiem, kas bija aicināti atbildēt uz vairākiem Ceturtajā kohēzijas ziņojumā (2007) publicētajiem jautājumiem.
Var izdarīt šādus vispārīgus secinājumus.
• Atbilžu sniedzēji lielākoties ir par kohēzijas politikas īstenošanu Eiropas līmenī un neatbalsta centienus to atkal atstāt valstu pārziņā.
• Valsts un reģionu iestādes atbalsta “resursu rezervēšanas” principu. Tas nozīmē, ka dalībvalstis un reģioni iegulda kohēzijas politikai atvēlētos resursus, ievērojot ES izaugsmes un nodarbinātības programmu.
• Daudzviet atzīst, ka Eiropas kohēzijas politika veicina visu Eiropas reģionu konkurētspēju, jo tai jāaptver visa ES teritorija.
• Nepārprotami tiek atzīts, ka teritoriālā sadarbība ir svarīga kohēzijas politikas daļa un ka visā Eiropas Savienībā ir izteikta vajadzība sasniegt šo mērķi.
• Reģionu un vietējās iestādes, atsaucoties uz subsidiaritātes principu, pauž vēlmi vairāk iesaistīties kohēzijas politikas īstenošanā.
• Apspriešanā pausta prasība atjaunot lauku attīstības fondu kā kohēzijas instrumentu.
Nākamie uzdevumi
• Jūnijā Komisija publicēs piekto progresa ziņojumu par ekonomikas un sociālo kohēziju, un tajā būs sabiedriskās apspriešanas kopsavilkums.
• 2008.gada septembrī Komisija pieņems Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju.
• Līdz gada beigām Eiropas Komisija publicēs analītisku dokumentu, kurā būs izstrādāti scenāriji Eiropas reģionu attīstībai līdz 2020.gadam.
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa