Eiropas Komisija: Par izvērstu Eiropas kaimiņattiecību politiku, kopš 2006.gada

Pagājušajā gadā Eiropas Savienība ievērojami uzlaboja savas attiecības ar kaimiņvalstīm un atbalstīja to demokrātisko un ekonomisko reformu centienus ar Eiropas kaimiņattiecību politikas palīdzību. Politikas dokumentā, ko Eiropas Komisija pieņēma 3.aprīlī, izvērtēti partnervalstu konkrētie panākumi, kas gūti daudzās jomās, sākot no politiskās sadarbības līdz pat tirdzniecībai, migrācijai un vīzu atvieglojumiem, no enerģētikas, transporta, pētniecības un jauninājumiem līdz pat studentu un jaunatnes mobilitātei. Komisija norāda jomas, kurās veicami papildu pasākumi, un aicina mērķtiecīgi un diferencēti padziļināt attiecības ar izvēlētajām partnervalstīm, kas ir apliecinājušas savu īpašo vēlmi un iespējas. Šis process jau ir sācies ar Ukrainu, un šobrīd Komisija ierosina pastiprināt turpmāko sadarbību ar Izraēlu, Moldovu un Maroku. Šim politikas dokumentam pievienoti atsevišķi valstu ziņojumi par katru valsti un EKP rīcības plāns, kā arī nozares ziņojums. 

“Mūsu kaimiņattiecību politika ir veiksmes stāsts. Mēs strādājam ciešā sadarbībā ar mūsu partnervalstīm, lai palīdzētu tām īstenot strukturālās reformas un tuvinātu tās mūsu Savienībai. Pagājušajā gadā daudzas valstis guvušas ievērojamus panākumus, un mūsu attiecības ar mūsu kaimiņvalstīm dienvidos un austrumos kļūst aizvien ciešākas un auglīgākas,” teica par ārējām attiecībām un Eiropas kaimiņattiecību politiku atbildīgā komisāre Benita Ferrero-Valdnere. Viņa piebilda: “Šī ir partnerība, kas pielāgota reformu vajadzībām mūsu partnervalstu un iedzīvotāju labā. Katra valsts veido savas attiecības ar mums individuāli. Tālab mēs pašlaik izskatām iespēju padziļināt mūsu attiecības īpaši ar četrām valstīm, kurām ir ievērojami sasniegumi un vēlme.”

Kopš 2006.gada beigām uzlabojas ekonomiskā integrācija.

• Ir sāktas sarunas ar Ukrainu par jaunu uzlabotu nolīgumu, tostarp par jaunas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas izveidi.

• Ēģipte, Maroka un Tunisija sāka divpusējas sarunas par liberalizāciju pakalpojumu un uzņēmējdarbības jomā. Drīz sarunas sāks Izraēla.

• Moldovai tika piedāvāti autonomi tirdzniecības atvieglojumi.

• Drīz tiks pabeigti pētījumi par iespēju noslēgt brīvās tirdzniecības nolīgumus ar Gruziju un Armēniju.

Ir atvieglotas mobilitātes iespējas ar dažām valstīm.

• Šobrīd ir spēkā nolīgumi ar Ukrainu un Moldovu par atpakaļuzņemšanu un vīzu režīma atvieglojumiem.

• Moldova ir izraudzīta kā pirmā kopīgā ES vīzu pieteikumu centra atrašanās vieta un kā izmēģinājuma valsts, ar kuru kopā jāizstrādā “mobilitātes partnerība”, lai veicinātu legālo migrāciju, vienlaikus apkarojot nelegālo migrāciju.

Pastiprinājusies sadarbība tieslietu jomā un cīņā pret organizēto noziedzību.

• Lai padziļinātu reģionālo sadarbību ar Vidusjūras reģiona valstīm, ir izstrādātas mācību programmas tiesnešiem, prokuroriem, advokātiem un vecākajiem policijas ierēdņiem. Šīs mācības jau ir beiguši gandrīz 1000 Vidusjūras reģiona EKP partnervalstu speciālistu.

• Ukraina sāka reformu tiesību un tiesu sistēmas jomā, tostarp uzņēmējdarbības tiesību reformu un neatbilstību novēršanu starp dažādiem tiesību aktiem, lai nodrošinātu prognozējamāku un pārredzamāku uzņēmējdarbības vidi.

Sadarbība enerģētikas jomā veicina energoapgādes drošību.

• ES parakstīja Saprašanās memorandu par sadarbību enerģētikas jomā ar enerģijas ražotāju Azerbaidžānu un tranzītvalsti Ukrainu un plāno noslēgt līdzīgus saprašanās memorandus ar svarīgākajām ražotājām Alžīriju un Ēģipti.

• Parakstītas kopīgas enerģētikas deklarācijas ar Maroku un Jordāniju.

• Pašlaik tiek ierīkoti naftas un gāzes cauruļvadi un starpsavienojumi, kas savieno ES, kandidātvalstis un EKP partnerus un kas ļaus uzlabot energoapgādes drošību šo valstu iedzīvotājiem.

Tiek uzlaboti transporta ceļi.

• Aviācijas nolīgums ar Maroku ļaus nodrošināt pakāpenisku tirgus atvēršanu, tiesību aktu saskaņošanu ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām un palielināt gaisa pārvadājumu apjomu (par 17% 2007.gadā). Tas samazina pārvadājumu maksu un uzlabo tūristu izvēles iespējas, vienlaikus palīdzot attīstīt tūrisma nozari un nodrošināt darba vietas.

• 2008.gada janvārī tika sāktas sarunas ar Ukrainu par līdzīgu nolīgumu.

Turklāt…

• EKP partneriem ir iespēja saskaņot savu nostāju ar ES nostāju kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomā. Ukraina, Moldova, Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija ir izvēlējušās darīt to regulāri, un Maroka un Jordānija nesen nolēma darīt to pašu.

• Partnervalstis turpināja sagatavot ieguldījumu projektus, lai veicinātu Kioto protokola īstenošanu par klimata pārmaiņām. Dienvidu partnervalstis ir strādājušas ciešā sadarbībā, lai sastādītu sarakstu par 44 prioritāriem projektiem cīņai pret piesārņojumu Vidusjūrā.

• EKP partneri var piedalīties Kopienas programmās un aģentūru darbā. Izraēla ir pirmā valsts, kas iesaistīta Eiropas Savienības Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammas Uzņēmējdarbības un jauninājumu programmā.

• Izraēla (kā asociētā dalībvalsts), Ēģipte, Jordānija un Maroka jo īpaši veiksmīgi piedalījās pirmajos saskaņā ar Septīto pētniecības pamatprogrammu izsludinātajos uzaicinājumos.

• EKP partnervalstu studentu skaits, kas piedalījās “Erasmus Mundus” programmā 2007.gadā, ir palielinājies par gandrīz 40%. Četrkārt pieaudzis arī to jauniešu skaits no EKP valstīm, kas iesaistīti brīvprātīgo dienestu darbā ES programmas “Jaunatne darbībā” ietvaros.

• Ievērojami palielinājies ES sniegtās palīdzības apjoms EKP partneriem, proti, 2007.gadā tika piešķirti 1,65 miljardi eiro. Gada izmaksas Eiropas Savienības budžetā pārsniedz trīs eiro uz vienu ES iedzīvotāju.