Par konferenci “Totalitāro režīmu pastrādātie noziegumi”

Latvijas tieslietu ministrs:

Pateicoties Latvijas un Lietuvas tieslietu ministru veiktajām aktivitātēm, šodien, 8.aprīlī, Briselē (Beļģija) sākas Eiropas Komisijas organizētā starptautiskā konference par totalitāro, tajā skaitā komunistisko, režīmu pastrādātajiem noziegumiem. 

“Ekspertu konferences sakarā man ir divējādas jūtas,” atzīst tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. “No vienas puses, ir labi, ka Latvijai un Lietuvai ir izdevies kaut nedaudz pievērst Eiropas institūciju uzmanību komunistu pastrādātajiem noziegumiem un panākt diskusiju sākšanu vismaz ekspertu līmenī. No otras puses, man nav gandarījuma, kāds tas būtu tad, ja diskusija notiktu jau politiķu lokā un Eiropas Savienības tiesību normas būtu papildinātas ar kriminālatbildību personām, kuras publiski attaisno, noliedz vai trivializē komunistu pastrādātos noziegumus.”

G.Bērziņš ar nožēlu atzīmēja, ka ne viņš, ne Lietuvas tieslietu ministrs konferencē nevarēs piedalīties. “Mēs ar kolēģi esam saņēmuši nepārprotamas norādes, ka konference nav paredzēta politiķiem, bet gan speciālistiem,” sacīja Latvijas tieslietu ministrs, norādot, ka tas var ietekmēt attiecības ar Eiropas Komisiju. “Signāli par to, ka Eiropā aktualizēt jautājumu par komunistisko režīmu pastrādātajiem noziegumiem nebūs viegli, bija sen. Pirmais no tiem – konference tika pārcelta no jūnija uz aprīli, tādējādi samazinot gatavošanās laiku. Nesen tika sašaurināts arī konferences dalībnieku loks. Tas liecina, ka ir spēki, kas iegulda daudz darba, lai Eiropa nesadzirdētu mūsu sāpi,” sacīja tieslietu ministrs G.Bērziņš.

Tomēr G.Bērziņš ir pārliecināts, ka nav aiz kalniem tas laiks, kad jautājums par komunistu pastrādātajiem noziegumiem nonāks arī ES politiķu darba kārtībā. “Es aicinu ekspertu konferences dalībniekus pieņemt konferences galadokumentu, lai radītu pamatu politiķu turpmākam darbam un vienlīdzības zīme tiktu likta starp nacistu un citu totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem,” uzsvēra tieslietu ministrs. “Turklāt pirmās cerīgās vēsmas jau saņemtas Eiropadomes sanāksmes laikā Briselē šā gada marta vidū. Neoficiālās sarunās tika panākta konceptuāla vienošanās par to, ka varētu sākt padziļinātu mūs interesējošā jautājuma izpēti. Turklāt šajā darbā Baltijas valstis nav vienīgās ieinteresētās. Tas pats attiecināms arī uz Poliju, Čehiju un Slovākiju, kuru iedzīvotāji arī cietuši no komunistu noziegumiem.”

Eiropas Komisijā, apspriežot ietvarlēmumu par rasismu un ksenofobijas apkarošanu tekstu, Latvija vairākkārt ir aicinājusi šo ietvarlēmumu attiecināt uz visu totalitāro režīmu, tai skaitā komunisma izdarītajiem noziegumiem. 2007.gadā Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu padome piedāvāja ietvarlēmuma protokolam pievienot deklarāciju, ar kuru Komisija apņemtos organizēt starptautisku konferenci par totalitārisma noziegumiem, lai veidotos vienota izpratne par notikušajiem vēstures faktiem. Padome aicināja Komisiju divu gadu laikā izvērtēt, vai nepieciešamas papildu tiesību normas, kas regulētu atbildību par ietvarlēmumā minēto noziegumu izdarīšanu.

Pašlaik ietvarlēmums paredz valstīm noteikt kriminālatbildību personām, kuras publiski attaisno, noliedz vai trivializē kara noziegumus, ko veikuši nacisti Otrā pasaules kara laikā. G.Bērziņš vienmēr ir paudis uzskatu: ja dokumentā ir ietverta konkrēta atsauce uz viena Otrā pasaules kara laika agresora noziegumiem, tad tādai pašai atsaucei jābūt arī attiecībā uz otru Molotova–Rībentropa pakta dalībnieku. Līdz ar to dokumentā noteikti jāatsaucas uz noziegumiem, kurus kara un okupācijas laikā veikuši komunisti.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Eiropas Parlaments:

Šodien, 8.aprīlī, pēc Eiropas Komisijas komisāra Franko Fratīni (Itālija) iniciatīvas Briselē notiek konference jeb publiska uzklausīšana “Totalitāro režīmu pastrādātie noziegumi”. Pēc F.Fratīni personīga ielūguma tajā piedalās Eiroparlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (Nāciju Eiropas grupa).

Ģ.V.Kristovskis vada Eiropas Parlamenta deputātu iniciatīvas grupu Eiropas vēsturiskās patiesības, tiesiskuma un samierināšanas problemātikā. Šā gada janvārī deputātu grupa Ģ.V.Kristovska vadībā organizēja konferenci “Vienota Eiropa, vienota vēsture”. Eiropas Parlamenta deputātu grupas mērķis bija panākt Eiropas politiķu un institūciju izpratni par nepieciešamību veikt konkrētus pasākumus totalitāro nedemokrātisko režīmu noziegumu Austrumeiropā novērtēšanā atbilstoši starptautisko tiesību principiem. Iniciatīvas grupas deputāti izvirzījuši priekšlikumu veidot Eiropas vēstures institūtu, kas profesionāli un tiesiski pamatotu Eiropas nesenās nedemokrātiskās, totalitārā komunisma vēstures notikumus. Šo pasākumu mērķis ir panākt, ka ne tikai nacistiskie, bet arī komunistiskie noziegumi tiek mācīti Eiropas Savienības vēstures un sabiedrības mācību programmās.

Ņemot vērā Ģ.V.Kristovska vadītās iniciatīvas grupas veikumu, komisārs Franko Fratīni un Slovēnijas prezidentūra ir aicinājusi deputātus Ģ.V.Kristovski, Voicehu Roškovski (Polija), Georgi Šoplinu (Ungārija), Vītautu Landsberģi (Lietuva) un Tunni Kelamu (Igaunija) piedalīties ES 27 dalībvalstu konferencē jeb publiskajā uzklausīšanā “Totalitāro režīmu pastrādātie noziegumi”. Eiropas Parlamenta deputāti iesniegs savas darba grupas un plaša EP deputātu skaita parakstīto rezolūciju un, piedaloties debatēs, pamatos nepieciešamību veikt Eiropas totalitārās vēstures būtības atsegšanas aktuālo nepieciešamību.

Ideja organizēt šādu noklausīšanos radās pērngad ES Padomē notikušajās diskusijās, kad tika lemts par ietvarlēmuma cīņai pret rasismu un ksenofobiju pieņemšanu. Tas nosodīja un paredzēja saukt pie atbildības personas, kuras vērsušās pret cilvēku grupu vai tās locekli rases, ādas krāsas, reliģijas, izcelsmes vai etniskās piederības dēļ. Ietvarlēmums paredzēja, ka pie atbildības būtu jāsauc arī personas, kuras noliedz Nirnbergas tribunāla atzītos noziegumus. Baltijas valstis šajā ietvarlēmumā vēlējās panākt atsauces arī uz komunistiskā totalitārisma paveiktajiem noziegumiem, bet citas dalībvalstis nepiekrita. Izdevās vienoties tikai par kompromisu. Eiropas Komisija tika rosināta sarīkot publisku noklausīšanos par totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem pret cilvēci, genocīdu un kara noziegumiem, kā arī par tiem gadījumiem, kad šie noziegumi tiek publiski noliegti, trivializēti vai attaisnoti. Tieslietu un iekšlietu komisārs F.Fratīni ķērās pie šīs ieceres īstenošanas.

Šajā uzklausīšanas reizē notiek vairākas paneļdiskusijas – “Totalitārisma noziegumu apzināšana” un “Totalitārās pagātnes un tajā veikto noziegumu atzīšana un vēstures patiesības pieņemšana”. Pirmo paneļdiskusiju vada Latvijas politiķe Sandra Kalniete. Uzklausīšanā “Totalitāro režīmu pastrādātie noziegumi” piedalās starptautiski eksperti, politiķi, nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Ģ.V.Kristovskis uzskata, ka gan nacistiskā, gan arī komunistiskā režīma noziegumi ir līdzvērtīgi. Taisnībai un patiesībai ir līdzvērtīgi jākompensē abu režīmu pastrādāto noziegumu radītās upuru fiziskās un morālās ciešanas. Latvijas deputāts norāda, ka ES ietvarlēmums cīņai pret rasismu un ksenofobiju ir netaisnīgs, ja tas noklusē padomju totalitārā režīma netīros darbus. Tāpēc šodienas sanāksmē, EP deputāti cenšas uzturēt šo Eiropas Parlamenta iniciatīvas grupas nostāju, kuru tā jau paudusi vairākos savos izstrādātajos dokumentos.

Eiropas Parlamenta preses dienests