Par kompensācijām patērētājiem un uzņēmumiem, kas cietuši konkurences pārkāpumu rezultātā

Eiropas Komisija ir publicējusi Balto grāmatu, ierosinot jaunu sistēmu saistībā ar kompensācijām patērētājiem un uzņēmējiem, kas cietuši pretmonopola politikas pārkāpumu rezultātā (tajos gadījumos, kad nav ievēroti EK līguma noteikumi par uzņēmējdarbības ierobežošanu un dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu).

Pašlaik vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu pastāv ievērojami šķēršļi, kas attur patērētājus un uzņēmumus individuālā kārtā prasīt tiesā kompensāciju par kaitējumu, kas tiem radies pretmonopola noteikumu neievērošanas dēļ.

Baltajā grāmatā iekļauti priekšlikumi, lai padarītu cietušo iesniegtās kaitējumu kompensēšanas prasības efektīvākas, vienlaikus ievērojot Eiropas tiesību sistēmas un tradīcijas.

Komisijas ierosinātās sistēmas pamatā ir princips, ka nodarītie kaitējumi ir jākompensē tikai vienreiz. Pārējie būtiskākie Baltajā grāmatā iekļautie ierosinājumi attiecas uz kolektīvām prasībām, pierādījumu izpaušanu un konkurences iestāžu pieņemto galīgo lēmumu pierādījuma spēku saistībā ar vēlākām prasībām par kaitējuma kompensāciju. Ierosinājumos vienādā mērā ir ņemtas vērā gan prasības iesniedzēja, gan atbildētāja tiesības un pienākumi.

Vienlaikus ierosinājumos ir iekļauti aizsargpasākumi, lai nepieļautu tiesvedības ļaunprātīgu izmantošanu. Ieinteresētās personas tiek aicinātas iesniegt savas piezīmes par šiem ierosinājumiem līdz 2008.gada 15.jūlijam. Ņemot vērā saņemtās atbildes, Komisija pēc tam izvērtēs konkrētos pasākumus.

Eiropas konkurences komisāre Nēlī Krūsa teica: “Šajā Baltajā grāmatā iekļauto ierosinājumu mērķis ir taisnīgums, nepieļaujot to, ka patērētāji un uzņēmumi gadu pēc gada cieš zaudējumus daudzu miljardu eiro apmērā tādu uzņēmumu dēļ, kas pārkāpj ES pretmonopola noteikumus. Šiem cilvēkiem ir tiesības uz kompensāciju, izmantojot efektīvu sistēmu, kas papildina valsts iestāžu veikto tiesību aizsardzību, vienlaikus nepieļaujot ASV sistēmas pārmērības.”

Lai varētu efektīvi piemērot EK līguma konkurences noteikumus, kas aizliedz ierobežot uzņēmējdarbību un ļaunprātīgi izmantot dominējošu stāvokli tirgū (81. un 82.pants), ir nepieciešams, ka cietušajiem (neatkarīgi no tā, vai tie ir patērētāji vai uzņēmumi) būtu tiesības uz kompensāciju par nodarīto kaitējumu.

Lai nodrošinātu, ka konkurences tiesību pārkāpumu rezultātā cietušajiem būtu efektīva piekļuve tiesu iestādēm, Eiropas Savienībai un dalībvalstīm jāpieliek kopīgas pūles.

Baltajā grāmatā iekļauts ierosinājumu kopums, kam ir jānodrošina, ka konkurences tiesību pārkāpumu rezultātā cietušajiem ir pieejami patiesi efektīvi mehānismi, lai pieprasītu pilnu kompensāciju par nodarīto kaitējumu. Šie ierosinājumi sniedz līdzsvarotu risinājumu saistībā ar pašreizējām, bieži neefektīvām kompensāciju sistēmām, vienlaikus novēršot pārspīlējumus, kas varētu izraisīt pārmērīgu tiesāšanos, kā tas vērojams dažās valstīs ārpus Eiropas.

Svarīgākie ierosinājumi šajā Baltajā grāmatā ir šādi.

Vienreizēja kompensācija. Komisija ierosina vienreizēju, nevis daudzkārtēju kompensāciju. Tas nozīmē, ka kaitējumu kompensē pilnā apmērā, ieskaitot faktiskos zaudējumus, ko radījusi, piemēram, pret konkurenci vērsta cenu paaugstināšana vai arī negūtā peļņa pārdošanas apjoma samazinājuma dēļ. Kompensācijā, kas attiecas uz ciesto zaudējumu faktisko vērtību, ir ietvertas arī tiesības uz procentiem.

Kolektīvās prasības. Jo īpaši patērētājiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem ar nelielu prasību apmēru jāsniedz labāka piekļuve tiesu iestādēm, kā arī iespēja apvienot savas prasības un iesniegt prasību ar piemērotu pārstāvju palīdzību. Tomēr ir jāievieš aizsargpasākumi, lai nepieļautu, ka šādu prasību rezultātā jāsaskaras ar nepamatotām prasībām. Tādēļ pretmonopola politikas jomā Komisija ierosina atļaut tikai pārstāvības prasības, ko uztur, piemēram, atzītas patērētāju grupas, un prasības, kurās cietušie var izvēlēties piedalīties, bet ne tādas kolektīvas prasības, ko uztur advokātu biroji, pārstāvot nezināmu skaitu prasītāju.

Informācijas izpaušana. Lai ļautu tiesnešiem gūt pilnīgu priekšstatu par kādu lietu, nav pieļaujams, ka iesaistītās personas patur pie sevis būtiskus pierādījumus. Tiesneša uzraudzībā izpaužot būtiskus pierādījumus, ir jānodrošina godīgs tiesas process, kurā abām pusēm ir vienāda piekļuve pierādījumiem. Tomēr Komisija neierosina citas tālejošākas iespējas, piemēram, automātiskas tiesības uz informācijas izpaušanu; šāda veida tiesības varētu radīt procedūras ļaunprātīgu izmantošanu tajos gadījumos, kad atbildētāji piekrīt izlīgumam vienīgi tādēļ, lai izvairītos no ievērojamām izmaksām, kas var rasties, pārmērīgā apmērā izpaužot informāciju.

Galīgo lēmumu pierādījuma spēks. Lai izvairītos no laika zaudējuma un izmaksām, ko rada atkārtota tiesāšanās, Komisija ierosina, ka dalībvalstu konkurences iestāžu galīgie lēmumi pārkāpumu lietās ir uzskatāmi par minētā pārkāpuma pietiekamu pierādījumu turpmākajās prasībās par kaitējuma kompensāciju. Šāda pieeja jau šobrīd atbilst Komisijas lēmumos izmantotajai praksei.

Lai gan pēdējā laikā dažās dalībvalstīs ir vērojamas stāvokļa uzlabošanās pazīmes, iepriekšējos gadu desmitos Eiropā ir iesniegtas tikai dažas kaitējumu kompensēšanas prasības.

Komisija 2005.gada Zaļajā grāmatā secināja, ka tie tradicionālie civiltiesiskās atbildības noteikumi un procedūras, kas ir spēkā vairumā dalībvalstu, acīmredzot nav piemēroti kaitējumu kompensēšanas prasībām pretmonopola politikas jomā. Šajās lietās ir vajadzīga visaptveroša faktu un ekonomiskā analīze.