Par rezolūciju par Tibetas zemes un tibetiešu tiesībām

Visas nozīmīgākās Eiropas Parlamenta (EP) politiskās grupas sagatavojušas kopīgu rezolūciju par Tibetu. Tā tiek apspriesta un papildināta EP minisesijā, kas Briselē sākas šodien, 9.aprīlī. Balsojums notiks 10.aprīlī. No Latvijas puses kopīgo rezolūciju parakstījuši Roberts Zīle, Guntars Krasts un Ģirts Valdis Kristovskis.

Rezolūcijā tiek uzsvērts, ka Olimpiskās spēles ir vienreizēja iespēja, kas dota Ķīnai, lai šī valsts parādītu, ka tā ir atvērta pasaulei. Taču tajā uzsvērts, ka Eiropas Savienība (ES) no Ķīnas sagaida sarunu sākšanu ar Tibetas garīgo līderi Dalailamu, lai kopīgi atrisinātu Tibetas politisko, reliģisko un kultūras autonomijas jautājumu Ķīnas sastāvā, kā arī novērstu to, ko Dalailama nosaucis par “kultūras genocīdu”. Rezolūcijā izteikta nožēla, ka seši sarunu mēģinājumi beigušies nesekmīgi, un pausts dziļš nosodījums brutālajām represijām, kas tika vērstas pret tibetiešiem.

Rezolūcijā skarti arī vairāki cilvēktiesību jautājumi, kas attiecas uz visu Ķīnu. Tiek atgādināts arī, ka līdz šim ES un Ķīnas dialogs cilvēktiesību jomā, kas aizsakās 2000.gadā, jau ilgstoši ir neveiksmīgs Ķīnas puses neieinteresētības dēļ.

EP deputāti aicina ES Padomi vērot to, kā attīstās situācija Ķīnā, lai uz šīs informācijas pamata veidotu kopīgu Eiropas Savienības pozīciju, kā arī nozīmēt ES pārstāvi, kas palīdzētu veidot dialogu starp Tibetu un Ķīnu.

ES prezidējošajai valstij ir jāizstrādā kopīga pozīcija attiecībā uz to, kāda attieksme pret Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas apmeklēšanu būtu ES valstu un valdību vadītajiem, kā arī ES Augstajam pārstāvim ārlietās. Rezolūcijas autori uzskata: ja Ķīnas valdība neradīs iespēju sākt dialogu ar Dalailamu, atklāšanas ceremonijas apmeklēšana nebūtu vēlama.

Šī ir jau sestā rezolūcija par cilvēktiesību stāvokli Ķīnā, kuru pēdējā pusotra gada laikā pieņem Eiropas Parlaments.

Eiropas Parlamenta preses dienests