ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2008. gada 3. aprīļa sēdes stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.04.2008., Nr. 56 https://www.vestnesis.lv/ta/id/173668
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saeimas 2008. gada 3. aprīļa sēdes stenogramma
Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs.
Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Sāksim Saeimas 2008.gada 3.aprīļa sēdi.
Pirms sākam izskatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jālemj par grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.
Ārlietu komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, lūdz izdarīt grozījumu darba kārtībā un svītrot no tās likumprojektu “Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Ārlietu komisija, pamatojoties uz šo pašu Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, arī lūdz iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā pēc 27.jautājuma likumprojektu “Par likuma “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai” atzīšanu par spēku zaudējušu” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Cienījamie kolēģi! Sākam skatīt sadaļu “Prezidija ziņojumi”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Es lūdzu šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
Sēdes vadītājs.
Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst. Tātad likums tiek nodots Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mirska, Agešina, Rubika, Urbanoviča un Vidavska iesniegto likumprojektu “Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli par likumprojekta nodošanu komisijai viens deputāts var runāt “par” un viens var runāt “pret”.
Pirmais runāt ir pieteicies deputāts Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS frakcija).
Augsti godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”. Dzīvesvietas deklarēšanas likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Tomēr šo likumu visi iedzīvotāji var izmantot, lai deklarētos īpašumos, kuri reizēm nav tiesiski pietiekami noregulēti, tāpēc ir iespējas šo likumu piemērot varbūt arī ļaunprātīgi. Dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskās saistības, jo dzīvesvietas deklarēšana ir jebkuras personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta, kur persona labprātīgi ir apmetusies ar tīšu vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, ja dzīvot tur viņai ir tiesisks pamats.
Kā tagad var noteikt šo tiesisko pamatu? Likuma 8.panta 2.punkta sestajā daļā šis tiesiskais pamats dzīvot deklarētajā vietā tomēr nav atrunāts, un reizēm tā pamatā ir mutiska vienošanās. Un tāpēc šim likumprojektam, ko esam iesnieguši, varētu būt šāda tālākā gaita. Mēs šo likumprojektu nododam komisijai un tādā veidā varbūt sakārtojam daudzas lietas, lai cilvēki nedeklarētos tur, kur viņiem nav šāda tiesiskā pamata. Pēc tam īpašniekiem nākas tikt galā ar šīm problēmām.
Šis likums neparedz arī tās saistības, kas ir saistītas ar pārējām sociālajām garantijām šiem cilvēkiem, jo vienlaikus ar šo dzīvesvietas deklarēšanu tiek regulētas arī citas lietas, teiksim, sociālās garantijas, ko pašvaldības sniedz saviem iedzīvotājiem, un arī komunālo pakalpojumu maksājumi.
Es lūdzu šo likumprojektu nodot komisijai un to atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies deputātam Šķesteram.
“Pret” runāt neviens nav pieteicies. Vai kādam ir iebildumi pret šā likumprojekta nodošanu komisijai? Deputāti neiebilst. Likumprojekts ir nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Urbanoviča, Rubika, Fjodorova un Ribakova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par” nodošanu komisijai, viens – “pret”. Vārds deputātam Sergejam Fjodorovam.
S.Fjodorovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Visiem zināms, ka inflācija ir sasniegusi jaunu rekordu, un, kā apgalvo eksperti, valdība un arī sabiedrisko pakalpojumu regulators, inflācija vēl krietni augs galvenokārt sakarā ar tarifu paaugstinājumu elektroenerģijai, gāzei un siltumam.
No 1993.gada līdz šim brīdim – līdz tarifu paaugstinājumam elektroenerģijai šā gada 1.aprīlī – tarifi ir auguši divas reizes. Tā tiešām ir saskaitīts. Man ir grūti nosaukt citu valsti, kur tarifi būtu auguši tik strauji. Ja vēl pieliktu klāt komunālo izdevumu palielināšanu, cenu benzīnam un maksu par braukšanu sabiedriskajā transportlīdzeklī… Divu gadu laikā divas reizes ir palielinājušies tarifi braukšanai trolejbusā, autobusā vai tramvajā. Tādējādi nav brīnums, ka rit parakstu vākšana par iespēju atlaist Saeimu un šobrīd jau ir savākts vairāk par astoņdesmit tūkstošiem parakstu.
Par šo tarifu noteikšanu ir atbildīga Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kuras galvenā funkcija ir aizstāvēt patērētāju intereses, taču būtībā likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” diemžēl neatbilst patērētāju aizstāvībai. Likuma sestā daļa “Regulatora darbības finansēšana” noteic, ka regulatora uzturēšana ir tieši atkarīga no tarifu lieluma – jo lielāki ir tarifi, jo vairāk naudas regulators saņem sevis uzturēšanai. Es uzskatu, ka šeit vairs nav tālu līdz interešu konfliktam.
Turklāt likums paredz arī to, ka valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu izmantojama vienīgi regulatora darbības nodrošināšanai, taču šī nodeva savukārt ir tieši atkarīga no komersanta neto apgrozījuma. Tālāk naudu var izmantot tikai regulators (to nosaka 30.pants), tajā skaitā, lai noteiktu algas sev un savam aparātam (46.pants).
Iedomājieties: vakar izskanēja ziņa, ka viens no šīs padomes locekļiem ir deklarējis sev algu, kas gadā ir 52 000 latu! Tad uzreiz rodas tādi dīvaini jautājumi...
Līdz ar to frakcija “Saskaņas Centrs” piedāvā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, kurā ir piedāvāti četri priekšlikumi. Mūsu priekšlikums paredz grozīt šo kārtību un uzlikt par pienākumu Ministru kabinetam noteikt algas regulatoram un regulatora izpildinstitūcijām, kā arī svītrot no likuma definīciju, ka līdzekļi, kas saņemti kā valsts nodeva, izmantojami vienīgi regulatora darbības nodrošināšanai. Šis priekšlikums dod valdībai iespēju iegūt papildu līdzekļus budžetā, daļēji īstenot ekonomijas režīmu, kuru tā ir pasludinājusi, kā arī novirzīt šo naudiņu sociālajai palīdzībai mūsu tautai.
Paldies. Es ceru, ka jūs, vismaz lielākā daļa, atbalstīsiet mūsu piedāvāto likumprojektu.
Paldies vēlreiz!
Sēdes vadītājs.
Paldies. “Pret” runāt neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā likumprojekta nodošanu komisijai? (No zāles dep. J.Lagzdiņš: “Jābalso!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Golubova, Urbanoviča, Rubika, Fjodorova un Ribakova iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodošanu Tautsaimniecības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 19, atturas – 26. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Jūras kodeksā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC frakcija): “Pareizi!”) Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Teiču dabas rezervāta likums” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanu” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nē!”) Deputāti neiebilst.
Cienījamie kolēģi! Pārejam pie nākamās sadaļas izskatīšanas – “Par likuma otrreizēju caurlūkošanu”.
Valsts prezidents ir nosūtījis otrreizējai caurlūkošanai likumu “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 115.pantu Saeima Valsts prezidenta motivētos iebildumus nodod atbildīgajai komisijai bez debatēm un lemj par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi un likums atkārtoti izskatāms.
Šis likums tātad tiek nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu šīs komisijas priekšsēdētājam deputātam Jānim Šmitam, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu un to, kad šis likums atkārtoti tiks skatīts Saeimas sēdē.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11.aprīlis, un izskatīšana Saeimas sēdē – 8.maijā.
Sēdes vadītājs.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Paldies.
Pārejam pie šodienas sēdes darba kārtības nākamās sadaļas – “Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Karina Pētersone.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi Prezidijā! Godātie kolēģi deputāti! Mēs šodien skatām otrajā lasījumā (skatot steidzamības kārtībā, tas ir arī pēdējais lasījums) Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā”. Es jau plašāk ziņoju par likumprojektu pagājušajā Saeimas sēdē. Šodien es vēlos vien piebilst, ka mēs komisijā, atbildīgajā komisijā, vakar likumprojektu izskatījām bez iebildēm, bez nopietnām un arī bez nebūtiskām iebildēm. Arī deputāti nevienu priekšlikumu laikā starp lasījumiem nav iesnieguši.
Līdz ar to es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu tādā redakcijā, kādā to ir iesniedzis Ministru kabinets.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 32, atturas – 2. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Šodien mēs skatām trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Lūdzu pievērst uzmanību: precizētais dokuments, ar kuru mēs tagad strādāsim, ir dokuments Nr.2199A, kurā ir četrdesmit divi priekšlikumi.
1.priekšlikums ir deputātes Muižnieces priekšlikums, ar kuru 21.pantā, kas regulē tiesvedības valodu, tiek ierosināts izslēgt otro teikumu. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi. (Starpsauciens no zāles: “Vajag balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātes Vinetas Muižnieces priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 19, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
V.Muižniece.
Pie šā izskatītā priekšlikuma varu vien piebilst, ka tas novērš iespējamās nesaprašanās jautājumā par to, ka tiesvedība Latvijā notiek valsts valodā. Tagad tas ir skaidri, pilnīgi precīzi pateikts. Paldies jums par šo balsojumu.
2.priekšlikums ir tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums, kas attiecas uz 28.2 pantu, kur runāts par tiesas nolēmumu pieejamību. Komisija priekšlikumu atbalstīja daļēji un iekļāva Juridiskās komisijas sagatavotajā 3.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Muižniece.
4. – Juridiskās komisijas priekšlikums ietvert jaunu, ceturto, daļu pantā par tiesas nolēmumu pieejamību. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Muižniece.
5. – tieslietu ministra priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, papildinot 28.2 pantu ar ceturto daļu. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts Juridiskās komisijas sagatavotajā 6.priekšlikumā, kurš savukārt ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Muižniece.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz nelielu precizējumu tekstā par kārtību, kādā informācija publicējama elektroniskajā vidē. Proti, ir ierosināts mainīt panta nosaukumu, un turpmāk panta nosaukums būs “Kārtība, kādā informācija publicējama mājaslapā internetā”. Priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts Juridiskās komisijas sagatavotajā 8.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Muižniece.
9. – tieslietu ministra priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, izsakot likuma 29.panta otro daļu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija priekšlikumu daļēji atbalstīja un iekļāva Juridiskās komisijas sagatavotajā 10.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Muižniece.
11. – tieslietu ministra priekšlikums. Šis ir ierosinājums papildināt likumprojektu – papildināt likuma 29.pantu ar jaunu trešo daļu. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts, un Juridiskā komisija to ir iekļāvusi savā 12.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Muižniece.
13. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt likumu ar jaunu 49.1 pantu par Tiesu palātas un Senāta departamenta tiesnešu kopsapulci, kas palīdzēs uzlabot Augstākās tiesas darbu. Šis priekšlikums ir veidots, pamatojoties uz Augstākās tiesas ierosinājumu, un ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Muižniece.
14. ir Juridiskās komisijas priekšlikums par jaunu likuma 50.panta redakciju. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Muižniece.
Arī 15. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas attiecas uz 50.pantu, par Augstākās tiesas priekšsēdētāju un viņa vietniekiem. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Muižniece.
16. – deputāta Buzajeva priekšlikums, kurā deputāts Buzajevs ierosina papildināt likuma 51.panta pirmo daļu ar vārdiem “un nepilsonis”. Šo priekšlikumu Juridiskā komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Ierobežojums nepilsoņiem strādāt par tiesnešiem, kuru PCTVL frakcija piedāvā atcelt, nebūt nav vienīgais. Gluži pretēji! Nepilsoņi ir pilnībā izstumti no tieslietu sistēmas. Viņiem pat nav atļauts strādāt par advokātiem, un vienīgās tiesības, kas viņiem ir dotas simtprocentīgi, ir būt notiesātiem un piepildīt Latvijas cietumus.
Kolēģi deputāti! Saistībā ar manām uzstāšanās runām iepriekšējās sesijas laikā jūs jau nedaudz esat iepazinušies ar Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību trešo ziņojumu par Latviju, ar informāciju, kuru parasti noklusē latviešu masu saziņas līdzekļi. Šis ziņojums tika publicēts pirms pusotra mēneša, un latviešu valodā jums tas ir pieejams internetā.
Lūk, piemēram, ziņojuma 22.punkts, kurā komisija stingri rekomendē Latvijas policijai un tiesu institūcijām pilnībā izmeklēt un tiesāt rasistiski motivētus pārkāpumus, atzīstot un ņemot vērā nodarījuma rasistisko motīvu.
Protams, rekomendācija ir laba, tikai kas to izpildīs? Es jau daudzkārt, ņemdams par pamatu prokuroru un notāru uzvārdu sarakstus, lietišķi jums pierādīju, ka tajās profesijās, kur pastāv atklāts aizliegums attiecībā uz nepilsoņiem, pastāv arī aizklāti ierobežojumi Latvijas krievu iedzīvotājiem vispār.
Diemžēl tiesneši nav izņēmums. Tieslietu sistēmas mājaslapā jūs viegli varēsiet sameklēt 396 Latvijas tiesnešu sarakstu. Pēc viņu vārdiem un uzvārdiem jūs varēsiet identificēt, ka nelatvieši ir tikai 47 no viņiem – tātad 12 procenti no tiesnešu kopējā skaita, lai gan Latvijā pilsoņi, nelatvieši, ir nevis 12, bet gan 27 procenti – divas ar ceturtdaļu reizes vairāk. Bet tas, dāmas un kungi, ir tipisks rasisms, kāds Dienvidāfrikā bija pirms Nelsona Mandelas, turklāt šis rasisms nāk nevis no kaut kādas skinhedu grupas, bet gan no pašas tieslietu sistēmas, un tas sabiedrībai ir jau daudz bīstamāk.
Dāmas un kungi! Es saprotu, ka rasisms ir visai ērts un ka atteikties no tā nav viegli, bet vajag taču kādreiz sākt to darīt, un kur vēl labāk to darīt, ja ne Saeimā? Tāpēc iesākumam piedāvāju atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu un formāli atcelt ierobežojumu nepilsoņiem strādāt par tiesnešiem. Šā aizlieguma atcelšana nenovedīs pie kādām ievērojamām sekām personāla sastāva ziņā, bet tiks uztverta kā pozitīvs signāls sabiedrības integrācijā.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputātei Muižniecei ir kaut kas piebilstams?
V.Muižniece.
Paldies. Jautājums, kuru ir ierosinājis skatīt deputāts Buzajevs ar savu priekšlikumu, ir vairākkārt skatīts komisijas sēdēs, arī saistībā arī dažiem citiem likumprojektiem, un komisija uzskata, ka nav nekāda pamata papildināt tiesnesim izvirzāmās prasības. Ir jāsaglabā tā redakcija, kas ir šobrīd, ka, izraugoties kandidātu tiesneša amatam, jāievēro princips, ka par tiesnesi var strādāt tikai Latvijas pilsonis.
Lūdzu noraidīt deputāta Buzajeva priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Muižniece.
Paldies. Arī nākamais – 17. – ir deputāta Buzajeva priekšlikums, un tas attiecas uz 51.pantu. Deputāts Buzajevs ierosina svītrot no panta teikumu, kas nosaka: “Prasību, ka tiesnesim jābūt Latvijas pilsonim, nevar uzskatīt par diskriminējošu.” Juridiskā komisija šo priekšlikumu noraidīja, uzskatot, ka šāds teikums ir saglabājams.
Lūdzu neatbalstīt priekšlikumu. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Muižniece.
Paldies. Arī nākamais – 18. – ir deputāta Buzajeva priekšlikums, kas šoreiz attiecas uz 52.pantu, kurā ir runa par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata kandidātiem. Arī šeit deputāts vēlas papildināt, ka būt par kandidātiem var arī nepilsoņi. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Muižniece.
Paldies. 19. ir tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums, kurā ir ierosināts mainīt 52.panta 4.punkta redakciju, kas attiecas uz rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata kandidātiem. Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Muižniece.
20. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas arī attiecas uz 52.pantu un precizē panta pirmās daļas 5.punktu. Komisija atbalstījusi. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC frakcija): “Pareizi!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Muižniece.
21. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu 9.pantu, precizējot likuma 53.panta otro daļu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Muižniece.
22. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu 11.pantu, tādējādi precizējot 54.panta otro daļu. Pants attiecas uz Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātiem. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja daļēji, izstrādājot savu – Juridiskās komisijas 23.priekšlikumu, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Muižniece.
24. priekšlikumu ir iesniegusi partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija, tas attiecas uz 55.pantu, kur ir runa par personām, kuras nevar kandidēt uz tiesneša amatu, un aicina grozīt šeit noteiktās prasības. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Aicinu neatbalstīt. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Muižniece.
Paldies.
Arī nākamais – 25.priekšlikums ir deputāta Buzajeva priekšlikums, kas attiecas uz 55.panta 5.punktu, tur arī ir izvirzītas prasības personām, kuras nevar būt tiesneša amata kandidāti. Komisijas vārdā ierosinu šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Apspriežamā likuma pantā pavisam konkrēti ar glītiem latviešu burtiem ir ierakstīts, ka spiegu piegādātāja Latvijas tieslietu sistēmai ir Krievija un citas 150 pasaules valstis. Tas, par ko Krievijai ticis ierādīts šāds “gods”, nedz man, nedz jebkuram citam šeit zālē sēdošajam nav izprotams, tāpēc es piedāvāju izsvītrot no likuma vārdus “Krievijas un”.
Iedomājieties tikai, ka Armēnijas likumdošanā būtu ierakstīts, ka par tiesnešiem Armēnijā aizliegts strādāt Azerbaidžānas un citu valstu spiegiem! Vai arī, piemēram, ASV likumdošanā būtu teikts, ka par tiesnesi nevar strādāt spiegs no Kubas vai no citām Karību jūras baseina valstīm. Manuprāt, citu tādu idiotu nav, un Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kas tik klaji demonstrē savu attieksmi pret tuvāko kaimiņvalsti. Un, lūk, šo acīm redzamo idiotismu tad arī tiek piedāvāts izsvītrot no likuma.
Starp citu, daudziem deputātiem gan no Tautas partijas, gan arī no Latvijas Pirmās partijas šodien tiek dota lieliska iespēja publiski demonstrēt savu attieksmi pret Krieviju, kura, spriežot pēc tā, ka mans grozījums atbildīgajā komisijā netika atbalstīts, būtiski atšķiras no tās pozīcijas, kāda tika izteikta neoficiālajās vizītēs Maskavā, kur viesojās Raimonds Pauls ar kori.
Diemžēl es biju slims un nespēju aizstāvēt šo savu priekšlikumu komisijas sēdē. Biju cerējis, ka arī bez manis atbildīgajā komisija to atbalstīs kaut vai tikai tāpēc, ka vairākums Juridiskās komisijas locekļu ir arī Apakškomisijas darbam ar Tiesu iekārtas likumu locekļi. Šis ir principiāli jauns likums, un nākotnē tam būtu jāaizstāj pašlaik apspriežamais likums “Par tiesu varu”. Tad, lūk, visiem apakškomisijas locekļiem jau četras reizes tika izsniegta abu likumu pantu salīdzinoša tabula. Un jaunajā likumā tiesnešiem ir paredzēti tādi paši ierobežojumi, bet vārdi “Krievijas un” no jaunā likuma ir izsvītroti.
Diemžēl nav skaidru perspektīvu, ka jaunais likums tiks pieņemts, un tāpēc mūsu apspriežamais spēkā esošā likuma pants, kas pēc savas būtības viennozīmīgi pasludina Krieviju par Latvijas galveno ienaidnieci, var saglabāties neierobežoti ilgi. Varbūt jau pietiek karot? Ņem šineli, un iesim mājās!
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāte Muižniece vēlas ko piebilst?
V.Muižniece.
Godātie kolēģi! Vēlos tikai atgādināt, ka redakcija, kura šobrīd ir likumā un kuru vēlas mainīt Buzajeva kungs, ir pilnībā saskaņota arī ar citu likumu redakcijām, kurās ir paredzēti ierobežojumi ieņemt noteiktus amatus.
Lūdzu neatbalstīt priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 48, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Muižniece.
Nākamais – 26. – ir partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums, ar kuru vēlas mainīt nosacījumus, kas neļauj personām kandidēt uz tiesneša amatu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Muižniece.
Paldies.
Arī nākamais – 27. – ir partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums, kas arī attiecas uz jautājumu par nepilsoņu iespējām būt par tiesas piesēdētāja kandidātiem. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Muižniece.
Paldies.
Kolēģi, mēs esam nonākuši pie šā likumprojekta paša kodola – pie jaunās – 14.1 nodaļas “Tiesnešu ētikas komisija”. Arī par šo nodaļu ir iesniegti vairāki precizējoši priekšlikumi, kurus ir sagatavojis gan Juridiskais birojs, gan Juridiskā komisija. 28. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurā precizēta redakcija. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Muižniece.
29. – Juridiskā biroja priekšlikums – attiecas uz pantu par Tiesnešu ētikas komisijas funkcijām. Precizējums neliels. Komisija to atbalstīja un iekļāva Juridiskās komisijas 30.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Muižniece.
31. ir Juridiskā biroja priekšlikums par nelielu redakcionālu precizējumu. Juridiskā komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Muižniece.
Arī 32. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē Tiesnešu ētikas komisijas sastāva regulējumu. Priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Muižniece.
33. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas attiecas uz to, kā tiek veidota tiesnešu konference. Priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Muižniece.
34. ir tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums, kas ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu un papildināt 92.panta otro daļu ar 6.punktu par to, ka Tiesnešu ētikas komisiju ievēlē uz četriem gadiem. Tātad tāds uzdevums ir dots tiesnešu konferencei. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un precīzā redakcijā iekļauts Juridiskā biroja 35.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Muižniece.
36. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts un iekļauts Juridiskās komisijas sagatavotajā 37.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Muižniece.
38. – tieslietu ministra priekšlikums, kas attiecas uz tiesnešu kvalifikācijas klasēm, – ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Muižniece.
39. – tieslietu ministra priekšlikums. Ministrs ierosina papildināt 107.panta otro daļu “Tieslietu ministrijas kompetence” ar jaunu punktu. Priekšlikums ir Juridiskajā komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Muižniece.
40. – tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz papildināt pārejas noteikumus un attiecas uz mūsu iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, – ir daļēji atbalstīts un iekļauts Juridiskās komisijas sagatavotajā 41.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Muižniece.
Un pēdējais ir 42. – Juridiskās komisijas priekšlikums noteikt, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Priekšlikums ir atbalstīts, un tāds tas ir pieņemts tieši tāpēc, ka jau nākamajā nedēļā notiek tiesnešu konference, kur ir skaidri jāzina, uz kādiem noteikumiem tiek veidotas tiesnešu ētikas komisijas.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Muižniece.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 6, atturas – 12. Likums pieņemts.
V.Muižniece.
Paldies deputātiem par atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Cienījamie kolēģi! Pirms sākam skatīt nākamo šodienas sēdes darba kārtības punktu, mums ir jālemj par vēl vienu iespējamu grozījumu sēdes darba kārtībā.
Tautsaimniecības komisija lūdz iekļaut darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Jūras kodeksā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ērika Zommere.
Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).
Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Aicinu izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Ē.Zommere.
2. – deputātu Ģīļa, Rugātes, Circenes, Bendrātes un Zommeres priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotajā 3.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Cienījamie kolēģi, mazliet klusāk, citādi trokšņa līmenis zālē ir lielāks par referenta balss skaļumu!
Ē.Zommere.
4. – deputātu Ģīļa, Rugātes, Circenes, Bendrātes un Zommeres priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotajā 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Ē.Zommere.
5. – deputātu Ģīļa, Rugātes, Circenes, Bendrātes un Zommeres priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotajā 6.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Ē.Zommere.
7. – deputātu Ģīļa, Rugātes, Circenes, Bendrātes un Zommeres priekšlikums – atbalstīts un iekļauts Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotajā 8.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Ē.Zommere.
9. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst. (No zāles: “Balsot!”) Es atvainojos… Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 9, atturas – 3. Priekšlikums ir atbalstīts.
Ē.Zommere.
10. – deputātu Ģīļa, Rugātes, Circenes, Bendrātes un Zommeres priekšlikums – atbalstīts un iekļauts Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotajā 11.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Ē.Zommere.
12. – deputātu Ģīļa, Rugātes, Circenes, Bendrātes un Zommeres priekšlikums. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst pret tās viedokli.
Ē.Zommere.
13. – Juridiskā biroja priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotajā 16.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Ē.Zommere.
14. – deputāta Orlova priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
Ē.Zommere.
15. – deputātu Ģīļa, Rugātes, Circenes, Bendrātes un Zommeres priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Ē.Zommere.
Un 16. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Ē.Zommere.
Kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 7, atturas – 2. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ausma Kantāne.
A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).
Godājamais priekšsēdētāj un godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr.397/Lp9). Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu nomainīt likumprojekta “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr.397/Lp9) priekšpēdējo un pēdējo lapu un līdzšinējo priekšpēdējo un pēdējo lapu uzskatīt par nederīgu.
Likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegti seši priekšlikumi.
1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
A.Ziedone-Kantāne.
2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
A.Ziedone-Kantāne.
3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
A.Ziedone-Kantāne.
4. – bijušā aizsardzības ministra Slaktera kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
A.Ziedone-Kantāne.
5. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
A.Ziedone-Kantāne.
6. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
A.Ziedone-Kantāne.
Lūdzu visus kolēģus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā. (No zāles: “Ļoti labi!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
A.Ziedone-Kantāne.
Paldies par solidaritāti. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.646/Lp9 – “Grozījumi Enerģētikas likumā”. Pirmais lasījums.
Pavisam īsi par likumprojekta jēgu. Likumprojekts precizēs vairākas normas, īpaši tās, kas attiecas uz rēķinu apstrīdēšanas kārtību civilprocesā, uz naftas rezervju uzkrājumu veidu un vēl dažas, kas ir būtiskas, lai vienkārši sakārtotu esošo situāciju enerģētikas jomā.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.A.Krauklis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.aprīlis.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar likumprojektu (strādā gan ar lāpstu, bet likumprojektus lasa!) “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Saeimas sēdē izskatāmā dokumenta numurs ir 2063).
Šā likumprojekta nepieciešamību ir radījis, pirmkārt, tas, ka esošā Saeima ir grozījusi likumu “Par nodokļiem un nodevām”, kā arī izdarījusi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā grozījumus, kas tiek iestrādāti arī šajā likumā.
Otrs no likumprojekta mērķiem ir nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu iekļūšanu būvobjektos, kur, kā domā dažas politiskas personas, notiek pašas lielākās mahinācijas ar nodokļiem.
Tā ka komisijas vārdā aicinu minēto likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 5, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Leiškalns.
Komisija ierosina iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 17.aprīlim.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Lasīsim pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā”. Darbam nepieciešamā dokumenta numurs ir 2120. Likumu mēs grozām tikai un vienīgi tāpēc, lai to saskaņotu ar Eiropas Savienības Muitas kodeksu.
Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Leiškalns.
Komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz 17.aprīlim.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēža kungs! Sēdē izskatāmā dokumenta numurs ir 2118. Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā tiek veikti, lai likumu saskaņotu ar Eiropas Savienības direktīvu – šo nozari regulējošo otrā līmeņa direktīvu, kas ir pieņemta pavisam nesen un mudīgi jāiestrādā Latvijas nacionālajā likumdošanā.
Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Leiškalns.
Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 17.aprīlim.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Māris Kučinskis.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie deputāti! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” otrajā lasījumā.
1.priekšlikumu ir iesniegusi frakcija “Saskaņas Centrs”. Tas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts. (No zāles dep. V.Buzajevs: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 5, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Kučinskis.
2. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums – arī ir atbalstīts un redakcionāli precizēts. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu!
M.Kučinskis.
Kas tie par jokiem?
Sēdes vadītājs.
Balsosim par 2. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 5, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.
M.Kučinskis.
3. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
4. – frakcijas PCTVL priekšlikums – nav atbalstīts. (No zāles dep. V.Buzajevs: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 44, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Kučinskis.
5. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
6. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts. Likumprojekts papildināts ar jaunu pantu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
8. – deputāta Leiškalna priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
9. – deputāta Buzajeva priekšlikums – arī nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 60, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Kučinskis.
10. – deputāta Buzajeva priekšlikums – arī nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 54, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Kučinskis.
11. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums – atbalstīts. Likumprojekts papildināts ar jaunu pantu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
12. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
13. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts 22.priekšlikumā. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC frakcija): “Malači!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
14. – analogs frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums – arī daļēji atbalstīts, iekļauts 22.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
15. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums – daļēji atbalstīts (skatīt 12.priekšlikumu).
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
16. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
17. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums – arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
18. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts 22.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
19. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums – arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
20. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
21. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 22.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
22. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
23. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
24. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
25. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
26. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
27. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts 31.priekšlikumā. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu… (No zāles dep. M.Grīnblats: “Nav jābalso! Mēs atsaucam!”)
M.Kučinskis.
“Tēvzeme” atsauc…
Sēdes vadītājs.
Tad vairs nav balsojams. Skatīsim tālāk! Ir atsaukts…
M.Kučinskis.
28. – Tautas partijas priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 31.priekšlikumā. Arī mēs varam atsaukt… Mēs atsaucam.
Sēdes vadītājs.
Priekšlikums tiek atsaukts un līdz ar to nav balsojams.
M.Kučinskis.
29. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums – arī daļēji atbalstīts un iekļauts 31.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
30. – PCTVL frakcijas priekšlikums – daļēji atbalstīts un izvērsts 31.priekšlikumā. (No zāles: “Beidzot!” Dep. V.Buzajevs: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 2, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Kučinskis.
Tagad ir 31. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš arī nosaka nākamo priekšvēlēšanu aģitāciju summu griestus, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam.
A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Mēs skatām ļoti būtisku jautājumu, lai Latvijas valstī nodrošinātu demokrātiskas vēlēšanas un katram cilvēkam dotu iespēju brīvi paust savu viedokli par paša izvēlēto politisko spēku. Līdz šim, kā zināms, vēlēšanās tas ne vienmēr ir bijis iespējams, jo ar ļoti lielas reklāmas un naudas masas palīdzību bieži vien atsevišķas politiskās partijas ir centušās ietekmēt vēlētāju domas, vēlētāju izvēli.
Mēs visi zinām un saprotam, ka likums, kas darbojās līdz šim, tā normas, nav bijušas pilnīgas. Laiks ir pavirzījies uz priekšu, ekonomika ir attīstījusies, un atsevišķi likuma nosacījumi jau ir gan ekonomiski, gan arī morāli novecojuši.
Viens no tiem ir šie vēlēšanu izdevumu griesti, kuri, kā visi šeit zālē sēdošie atzīst, ir nepieciešami, un diskusija ir tikai par to, kādi šie tēriņu griesti ir un uz ko tas viss attiecas.
Frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums ir ļoti vienkāršs, un tas sastāv no divām daļām, bet ir ļoti būtiski, ka šīs abas daļas ir vienotas. Tātad pirmajā daļā mēs sakām, ka mēs vēlēšanu izdevumu griestos neietveram tos izdevumus, kurus ir ļoti grūti vai pat neiespējami uzskaitīt. To jau ir pierādījušas vairākas vēlēšanas, un to atzīst arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Principā līdz šim, skatot šo likumu, mēs to jau esam vienprātīgi nobalsojuši un atbalstījuši. Tā ir viena sadaļa, par kuru tiešām, kolēģi, mums nav domstarpību.
Otra daļa, kurā šobrīd “Jaunais laiks” pauž pretējas domas nekā komisija, ir tāda, ka, no vienas puses, samazinot šo bāzi, “saspiežot” dienu skaitu, uz kurām attiecas šie vēlēšanu izdevumu griesti, no 270 uz 120 dienām, mēs nevaram gandrīz dubultā apmērā palielināt vēlēšanu izdevumu griestu vērtību. Tātad – līdz šim vēlēšanu izdevumu griesti bija 20 santīmi uz vienu vēlētāju, turpretī šobrīd, skatoties pēc jaunā koeficienta, vēlēšanu izdevumu griesti tiek pacelti no 20 uz 32 santīmiem papildus visam tam, par ko es jau runāju, tātad tiek sašaurināta bāze, uz kuru attiecas šie izdevumu griesti.
Godātie kolēģi! “Jaunais laiks”, piedāvājot šo bāzes sašaurinājumu, aicina atstāt jau esošos 20 santīmus, piemērojot tam inflācijas koeficientu, kurš šos izdevumu griestus automātiski koriģētu katrām vēlēšanām un katru gadu. Un tas varētu būt viens ekonomiski pamatots koeficients, lai nebūtu uz katrām vēlēšanām jāver vaļā šis likums un lai deputātiem nebūtu katru reizi atkal politiski jālemj.
Es esmu dziļi, dziļi pārliecināts, ka, pastāvot visiem šiem nosacījumiem un vēlmei gandrīz dubultot vēlēšanu izdevumu griestus, lai šobrīd, teiksim, tikai reklāmai pastā un partiju labdarības mērķiem varētu tērēt vairāk par 450 000 latu… ka tas neatbilst Latvijas realitātei. Tas vienkārši šobrīd ir pārāk daudz, kolēģi!
Es aicinu atstāt to summu, kura jau ir bijusi līdz šim, tomēr koriģēt to ar inflācijas koeficientu un, protams, paturēt prātā visu to, par ko mēs jau esam nobalsojuši, tātad sašaurināt tos izdevumus, kurus nevar reāli uzskaitīt.
Aicinu šobrīd neatbalstīt šo priekšlikumu, bet atbalstīt frakcijas “Jaunais laiks” 34.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Debatēs vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Mani pārsteidz gandrīz vai vienprātība un klusēšana, pieņemot šos grozījumus, kuri ir visai būtiski. Vienīgi tagad Kampara kungs izteica savu viedokli un nepiekrišanu šo izdevumu griestu paaugstināšanai.
Ziniet, es pirmo reizi Saeimas vēsturē sākšu savu uzstāšanos ar anekdoti vai patiesu pastāstu iz dzīves. Reiz pirms kādām vēlēšanām radio gandrīz ik pēc piecām minūtēm pārraidīja šādu reklāmu: “Kauls – Ministru prezidents!” (No zāles dep. A.Barča: “Atceramies!”) Atceraties? Manam draugam Arvīdam bija papagailītis. No rītiem viņš čivināja: “Labrīt, Arvīd! Labrīt, Arvīd!” Pēc šīs reklāmas, kas ik pēc piecām minūtēm skanēja Latvijas Radio, papagailītis sāka saukt: “Kauls – Ministru prezidents!” (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Tas tak labi!”), bet “Labrīt, Arvīd!” vairs nebija dzirdams.
Nu, lūk! Un Arvīds vēl šobaltdien domā, kā varētu ieriebt Kaulam, bet tā tas arī ir palicis neatriebts. Taču rezultāti pēc šādām un tamlīdzīgām reklāmām diemžēl ir pārsteidzoši, un Saeimā tiek ievēlēti tie, kuri spēj visvairāk maksāt.
Jūs taču zināt, kādi ir bijuši šie triki, lai tautu piemuļķotu, kā rezultātā jau tūlīt pēc Saeimas vēlēšanām tauta saka: “Maināma Saeima! Pārvēlējama Saeima!” Lūk, kur mēs nonākam!
Kolēģi, palielināt šo summu no divdesmit uz piecdesmit pieciem santīmiem, kā to bija piedāvājusi Tautas partija, manuprāt, nav prāta darbs. To gan nepieņēma, tāpēc tagad te ir cits variants, kas, starp citu, ir ļoti interesanti paslēpts zem kaut kāda mistiska koeficienta 0,0008. Lūk!
Ja runā godīgi, tad, izstrādājot šos grozījumus, nav iestrādāts aizsardzības mehānisms pret negodīgu rīcību attiecībā uz šīm trešajām personām, par kurām mēs zinām, un par šo rīcību sods tā arī nav saņemts, lai gan ir pelnīts, absolūti pelnīts. Tādā veidā muļķot tautu tiem, kuriem ir ļoti daudz naudas, nav pieļaujams! Ko lai dara tās partijas, kurām nav naudas? (No zāles: “Raudāt!”) Jā, aha, raudāt! Bet ko lai dara tauta, kuru piemuļķo šādā veidā, iestāstot: “Kauls – Ministru prezidents!”? (No zāles dep. K.Leiškalns: “Tauta nav papagailis!”) Lūk! Es saprotu Leiškalna kunga sašutumu, jo viņš nevarēs pusotru miljonu… viņa partija… Saeimas vēlēšanās…
Sēdes vadītājs.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli sarunas starp runātāju tribīnē un zāli ir aizliegtas.
P.Tabūns.
Un pilnīgi pietiek jau ar to, ka var izmantot 280 000 – tas ir pilnīgi pietiekami. Pareizi! 20 santīmi uz vienu vēlētāju ir pilnīgi pietiekami! (No zāles dep. K.Leiškalns: “Latvieši nav papagaiļu tauta!”)
Sēdes vadītājs.
Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputātam Kučinskim ir kas piebilstams?
M.Kučinskis.
Jā, ir piebilstams. Komisija strādāja pusgadu, un varu tikai pateikt – kāpēc. Ir daži fakti. Mēs tikāmies ar ļoti daudziem ekspertiem. Reklāmas izdevumi kopš tā brīža, kad tie bija 20 santīmu lieli, ir pieauguši trīskārtīgi. Un es vēl gribētu atgādināt to ekspertu vārdus, ar kuriem satikās darba grupa. Viņuprāt, noteikt kaut ko ļoti zemu ir tikpat bīstami, kā noteikt kaut ko ļoti augstu. Un Tautas partija ir spērusi soli pretī, samazinot šo summu no 55 uz 32 santīmiem.
Es iesaku atbalstīt šo priekšlikumu, kurš patiešām ir kompromiss un, šķiet, ir optimāla summa, kas nebūtu ne par augstu, ne arī par zemu.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 16, atturas – 7. Priekšlikums atbalstīts.
M.Kučinskis.
32. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 33. un 35.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
33. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
34. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums – nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 47, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Kučinskis.
35. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
36. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu… Ā, es atvainojos, vēl būs debates. Debatēt pieteicies deputāts Artis Kampars. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC frakcija): “Malacis!”)
A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Šie divi frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumi – 36. un 37.priekšlikums – runā tieši par to, ko jūs, Tabūna kungs, uzsvērāt, – par trešo personu lomu un tās precīzu regulējumu likumdošanā, lai nenotiktu tā, kā bija iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.
Tātad – ko piedāvā frakcija “Jaunais laiks”? Šī koncepcija ir gari pārrunāta, un to ir atbalstījis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Ir runa par to, ka šajās 120 dienās, kas ir priekšvēlēšanu periods, visas personas, kuras nav politiskās partijas vai politisko partiju izvirzīti deputāti, ir uzskatāmas par trešajām personām. Un šīs trešās personas šajā laikā, izsakot savu politisko viedokli, diemžēl būs ierobežotas kaut kādā naudas summā, jo tas ir leģitīmi un nepieciešami, lai aizstāvētu šo ideju – katram vēlētājam iegūt tiešu informāciju no politiskajām partijām.
Rietumeiropā šādi likumi un šāda sistēma pastāv jau sen, un ir ļoti normāli un pieņemami tas, ka nelielā skaitā dienu tieši pirms vēlēšanām gan juridiskām, gan fiziskām personām ir dažādi ierobežojumi (nevis aizliegumi!) un ka tās nevar savu viedokli brīvi paust, teiksim, kur grib un par kādu summu grib.
Mēs visi ļoti labi atceramies tās
milzīgās trešo personu kampaņas visos virzienos: gan sabiedrība
“Par vārda brīvību”, gan mistiskās organizācijas, kas aicināja
vērsties pret tā saucamajiem melnajiem tēliem un hūtēm… Mēs
atceramies visas tās publiskās akcijas, kurās sabiedrība
nezināja, kāds ir to mērķis, kas ir to finansētāji un kāpēc
vispār tās ir vajadzīgas. Tātad ir tikai un vienīgi normāli tas,
ka politiskajā aģitācijā piedalās tikai politiķi un tikai
politiskās partijas. Šis ir vienīgais loģiskais un racionālais
veids, kā to varētu ierobežot.
Un, ja tiešām jūs, kolēģi, vēlaties pēc būtības novērst likumā
šos “caurumus”, kurus skaidri uzrādīja un par kuriem uztraucās
sabiedrība iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, tad es jūs ļoti aicinu
atbalstīt šos divus frakcijas “Jaunais laiks”
priekšlikumus – 36. un 37.priekšlikumu. Ja šeit ir kādas
detaļas, kuras vajadzētu tehniski pieslīpēt, tad mēs to varam
darīt trešajā lasījumā. Nav nekādu problēmu!
Konceptuāli šī lieta ir pilnīgi atbalstāma un nepieciešama. Tāpēc, ja mēs šo priekšlikumu nepieņemsim, tā atkal būs kārtējā izrādīšanās un kārtējā reize, kad mēs sabiedrībai pateiksim, ka nevēlamies mainīt šo sistēmu kā tādu.
Aicinu balsot “par”!
Sēdes vadītājs.
Debatēs vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Jā, paldies Kampara kungam. Un ierosinājums ir pilnīgs, labs un pareizs. Un tāpēc es arī šajā likumprojektā biju ielicis priekšlikumu, kuru parlaments neatbalstīja. Bet tas nebija mans nolūks… Jūsu iesniegtais priekšlikums ir pārcelts uz Saeimas un pašvaldību vēlēšanu aģitācijas likumu. Tas nekur nepazudīs.
Bet pats svarīgākais šajā stāstā ir tas, ka iepriekšējā Saeima pirms iepriekšējām vēlēšanām negribēja nekādā veidā reglamentēt trešās personas. Un pēc tam sākās apsūdzība tām personām, kas vēlēšanu kontekstā bija izteikušas savu viedokli. Un ļoti labi, ka ir Saeimā gan frakcijas, gan deputāti, kas šo problēmu atrisinās nākotnē reizi par visām reizēm.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Vai deputāts Kučinskis vēlas ko piebilst komisijas vārdā?
M.Kučinskis.
Es tikai gribu atgādināt komisijas vārdā, ka visa komisija vienbalsīgi, ieskaitot jūs, Kampara kungs, nobalsoja par to, ka jautājums par trešo personu līdzdalību un vispār visa šī tēma jāpārceļ uz priekšvēlēšanu aģitācijas likumu. Un tas, kas tagad tiek runāts, ir vienkārši tādēļ, lai, tā teikt, parādītos smukāk.
Nākamais ir 37. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums…
Sēdes vadītājs.
Pagaidiet, mums jābalso! Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 43, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Kučinskis.
37. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums – analogs iepriekšējam. Arī tas nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 28, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Kučinskis.
38. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums – atbalstīts. Likumprojekts ir papildināts ar jaunu pantu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
39. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
40. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
41. – tāds pats frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums – arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
42. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums – arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
43. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums – nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Vai tad cita nav?”)
A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienītais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi un tie, kam ir apnikusi šī demokrātiskā diskusija Saeimā! Lūdzu, nedaudz pacietieties, jo šis tiešām ir ļoti būtisks jautājums!
Frakcijas “Jaunais laiks” kopējais piedāvātais priekšlikums sastāv no trim daļām, no kurām pirmās divas es jums jau izklāstīju. Un šī trešā, manuprāt, ir tikpat svarīga daļa, bez kuras, manuprāt, nefunkcionēs jebkura partiju ierobežošana savā reklāmas un finansēšanas kampaņā. Nu, nefunkcionēs!
Kāpēc?
Mēs ļoti labi redzam to, ka tās likumam nepaklausīgās partijas, kuras, tā teikt, izgrūž būtiski lielāku finansējumu priekšvēlēšanu kampaņā, parasti iegūst arī kādu rezultātu, kas materializējas deputātu balsīs. Un to, ko mēs redzējām Kalvīša valdības laikā, kad, sākot ar Loskutova kunga atcelšanas mēģinājumu un beidzot ar mēģinājumu no šā paša likuma izņemt šos griestus vispār ārā… Tieši valdošā koalīcija tajā brīdī mēģināja izjaukt visu sistēmu kā tādu. Tas bija reāls mēģinājums, kurš pamatojās uz iegūtajām balsīm, un tieši politiskais spēks ļāva cerēt, ka izdosies šādi mēģinājumi.
Tātad – kādu risinājumu mēs piedāvājam, lai kaut kas tāds vairs neatkārtotos? Latvijai ir bijusi pieredze pirms diviem gadiem, ka atsevišķās situācijās tiek pieļauts administratīvajai rajona tiesai triju dienu laikā pieņemt lēmumu, kurš ir izpildāms jeb realizējams jau tajā brīdī. Protams, pārsūdzība tiek veikta, bet lēmuma izpildīšana jau notiek. Tāda norma ir iestrādāta likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. Kā atceraties, tas bija saistībā ar praidu… Ja kāds ir neapmierināts ar Rīgas domes vai citas pašvaldības lēmumu aizliegt kādu gājienu vai piketu, tad, protams, ātri pārsūdz, tiesa dod savu spriedumu, un tas tiek tajā brīdī izpildīts – tieši tā, kā tiesa ir lēmusi.
Ko mēs piedāvājam? Ja ir ļoti labi redzams un vienkārši pierādāms, ka kampaņa pārsniedz šā likuma noteiktos apmērus, tad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ar pierādījumiem un informāciju dodas uz administratīvo rajona tiesu un iesniedz šos dokumentus tiesā. Tiesa ir tā, kas pieņem lēmumu un, ja pierādījumi ir pietiekami, aizliedz šādas kampaņas turpmāku realizāciju. Tas, manuprāt, ir tikai un vienīgi godīgas un efektīvas likuma realizācijas piemērs. Nekas vairāk, kolēģi.
Ja mēs un jūs, mēs visi kopā, balsojam par šā likuma principiem (pieņemsim, kaut vai par to, ka ir 32 santīmi uz vienu vēlētāju), tad mums un jums, mums visiem kopā, ir jānodrošina, lai šis likums reāli darbotos dzīvē un lai nebūtu tā, ka atkal kāds ir gatavs mierīgi to pārkāpt un par to nesaņem nekādu sodu.
Šāda sistēma no juridiskā viedokļa ir normāli strādājoša, funkcionējoša, un, ja mēs to atbalstītu, tas būtu viens liels solis tajā virzienā, lai sabiedrība atkal kaut nedaudz uzticētos politiskajām partijām un ticētu to patiesajai vēlmei realizēt savas politiskās nostādnes.
Kolēģi, atbalstiet vismaz šo priekšlikumu no frakcijas “Jaunais laiks” likumdošanas paketes! Ar to, es ceru, jūs varat iztaisīt kaut nelielu reveransu tam, ka jūs vēlaties godīgas vēlēšanas.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Vai deputāts Kučinskis vēlas ko piebilst komisijas vārdā?
M.Kučinskis.
Komisijas vārdā gribu pateikties frakcijai “Jaunais laiks” un Kampara kungam par šo ierosmi, jo mēs arī esam norunājuši turpināt šīs debates trešajā lasījumā. Taču gribu informēt deputātus, ka gan Saeimas Juridiskais birojs, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs mums paskaidroja, ka šādu priekšlikumu īstenošana nav šobrīd reāla, tāpēc komisija no tā atteicās.
Tā ka aicinu neatbalstīt, jo tas mūs var novest ļoti lielā haosā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 26, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Kučinskis.
45. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums…
Sēdes vadītājs.
44.priekšlikums…
M.Kučinskis.
Es atvainojos… 44. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
45. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
46. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts, un likumprojekts papildināts ar jaunu pantu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
47. – šīs pašas komisijas priekšlikums – atbalstīts, un likumprojekts papildināts ar jaunu pantu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Kučinskis.
Un pēdējais ir 48. – PCTVL frakcijas priekšlikums, kas liek Ministru kabinetam strādāt pie projekta par politisko organizāciju (partiju) daļēju finansēšanu no valsts budžeta. Arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam. (No zāles dep. A.Barča: “Vai, dieniņ!” Dep. A.Ziedone-Kantāne: “Lai puisītis runā!”)
A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienītie kolēģi, kuriem ir ļoti nepatīkamas šīs debates! Es ļoti atvainojos. Šī ir pēdējā reize, kad šā likuma kontekstā es uzstājos. (Starpsaucieni.)
Es ļoti ceru, ka Ministru kabinets, kurš jau ilgāk nekā gadu mēģina izstrādāt projektu par politisko organizāciju (partiju) finansēšanu no valsts budžeta, to tiešām izdarīs līdz 2009.gada 1.maijam.
Un ir vēl kas, ko es gribētu pateikt, godātie kolēģi, ņemot vērā to, ka šajā likumprojektā pēc visa tā it kā grūtā un pat koleģiālā darba tika no frakcijas “Jaunais laiks” idejām atbalstīta tikai viena desmitā daļa. Diemžēl man jāteic, ka mēs kā partija nevaram atbalstīt šo koncepciju šobrīd un tāpēc balsosim pret šo otrā lasījuma redakciju. Protams, strādāsim, lai uz trešo lasījumu iesniegtu un saskaņotu tādus priekšlikumus, kuri atbilstu sabiedrības vairākuma interesēm.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāts Kučinskis.
M.Kučinskis.
Es domāju, ka mēs esam spējīgi tikpat vienoti strādāt arī trešajā lasījumā, un komisijas vārdā gribu pateikt, ka lielākā daļa frakcijas “Jaunas laiks” priekšlikumu tomēr tika atbalstīta.
Aicinu balsot par 48.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Vispirms – maza piebilde deputātam Kamparam, ka jārunā tomēr bija par priekšlikumu, nevis par likumprojektu kopumā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 48.priekšlikumu…
M.Kučinskis.
Neviens jau neprasīja balsojumu.
Sēdes vadītājs.
Nē, prasīja. Balsosim par 48. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
M.Kučinskis.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 19, atturas – 3. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
M.Kučinskis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 19.aprīlis.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valdis Ģīlis.
V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 604/Lp9. Likumprojekts tika izskatīts Juridiskajā komisijā, piedaloties Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Tiesībsarga biroja un Ģenerālprokuratūras pārstāvjiem. Izskatot likumprojektu, tika no visām minētajām organizācijām saņemti iebildumi, un, balsojot par likumprojekta tālāku virzīšanu, komisijas deputāti balsoja šādi: balsoja “par” tikai viens, pārējie atturējās. Komisija nolēma neatbalstīt likumprojekta virzīšanu.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Debatēs pieteicies deputāts Valērijs Agešins. Vai jums pietiks laika līdz pārtraukumam? Nepietiks. Tādā gadījumā lūdzu zvanu reģistrācijai. Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks pulksten 10.36 – 106.telpā. Jā, jā, tas ir tūlīt…
Sēdes vadītājs.
Vārds paziņojumam deputātam Guntim Blumbergam.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Pulcēsimies pēc 2 minūtēm uz komisijas sēdi mūsu telpās.
Sēdes vadītājs.
Vārds paziņojumam deputātei Silvai Bendrātei.
S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).
Cienījamie kolēģi, Tibetas atbalsta grupas biedri! Lūdzu uz sanāksmi pulksten 10.40 Dzeltenajā zālē.
Sēdes vadītājs.
Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi! Lūdzu uz sēdi pulksten 10.40.
Sēdes vadītājs.
Vārds paziņojumam deputātam Jānim Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks pulksten 10.45.
Sēdes vadītājs.
Vārds paziņojumam deputātei Vinetai Muižniecei.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Mūsu darba sēde notiks pulksten 10.30 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs.
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ilma Čepāne, Juris Dalbiņš, Juris Dobelis, Pēteris Hanka, Ivans Klementjevs, Visvaldis Lācis, Aleksandrs Mirskis, Leopolds Ozoliņš, Dzintars Rasnačs, Dagnija Staķe, Valdis Ģīlis, Viktors Ščerbatihs un Dainis Turlais. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Cienījamie kolēģi! Pirms mēs dodamies pārtraukumā, es aicinu jūs visus sveikt apaļā jubilejā mūsu kolēģus Uldi Ivaru Gravu un Jāni Šmitu. (Aplausi.)
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas sēdi.
Tātad šobrīd mēs skatām likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” pirmajā lasījumā. Pirms pārtraukuma mēs noklausījāmies Juridiskās komisijas izvēlētā referenta ziņojumu.
Atklājam debates. Vārds debatēs deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Cienījamie kolēģi! Frakcijas “Saskaņas Centrs” deputāti vēlas atkārtoti pievērst parlamenta uzmanību vardarbībai ģimenē, it īpaši vardarbībai pret sievieti un bērnu, jo mēs uzskatām, ka abas šīs grupas Krimināllikuma pašreizējo normu ietvaros nav iespējams pietiekami aizsargāt.
Likumprojekts paredz papildināt atsevišķus Krimināllikuma pantus ar jaunu kvalificējošo pazīmi; tas ir, ja noziedzīgais nodarījums ir izdarīts pret sievieti vai mazgadīgo, vajadzētu būtiski palielināt soda sankcijas par šādiem noziegumiem: novešana līdz pašnāvībai, tīša vieglu miesas bojājumu izdarīšana, draudi izdarīt slepkavību vai nodarīt smagus miesas bojājumus, nelikumīga brīvības atņemšana un citiem.
Mūsu idejas ir cieši saistītas ar vairākām valdībā izstrādātām programmām, piemēram, ar programmu par vardarbības mazināšanu ģimenē laikposmā no 2008. līdz 2011.gadam. Likumprojektu atzinīgi ir novērtējuši Bērnu un ģimenes lietu ministrijas juristi, kā arī Latvijas Republikas tiesībsargs. Piemēram, savā 2008.gada 4.marta vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai tiesībsargs raksta, ka šie noziedzīgie nodarījumi, šī vardarbība, kas tiek izdarīta ģimenes ietvaros, parasti indivīdam rada smagākus pārdzīvojumus nekā tie nodarījumi, kas tiek izdarīti no ģimenei nepiederošu personu puses. Līdz ar to būtu jāizvērtē nepieciešamība Krimināllikumā vardarbību ģimenē paredzēt kā atbildību pastiprinošu apstākli. Tiesībsargs, pamatojoties uz pētījumiem, arī norāda, ka pašlaik visaktuālākā problēma vardarbības ģimenē gadījumos ir upuru aizsardzības nepietiekamība. Savukārt Lauma Bite un Linda Svilāne žurnāla “Jurista Vārds” 2007.gada 32.numurā raksta, ka vardarbība ģimenē var izpausties ne tikai starp personām, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, bet arī pēc laulības šķiršanas vai partnerattiecību pārtraukšanas.
Mēs uzskatām, ka normatīvā akta projekts krimināltiesiskā ziņā pozitīvi ietekmēs sodu politiku attiecībā uz noziegumiem, kas vērsti pret sievietēm un nepilngadīgajiem. Atgādināšu, ka nulles lasījumā parlaments jau atbalstīja šo likumprojektu, un arī šodien lūdzu jūs balsot “par”.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Ģīlis vēlas ko piebilst?
V.Ģīlis.
Kā jau es iepriekš sacīju, atbildīgā komisija uzklausīja vismaz četru dažādu ieinteresēto organizāciju pārstāvjus, kuri vienbalsīgi, runājot par šo konkrēto likumprojektu, sacīja, ka tādā veidā tas nav pieņemams, un tāpēc komisijas balsojumā, kā es jau teicu, tikai viens deputāts balsoja “par”, pārējie atturējās.
Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt likumprojekta tālāku virzīšanu.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 41, atturas – 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.
Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs! Sēdē izskatāmā dokumenta numurs ir 2180. Kā Daudzes kungs jau minēja, tas ir likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, kuru komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam. Par likumprojektu komisija ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.
Pirmais no tiem ir saņemts no Juridiskā biroja par ievaddaļas atsauci uz attiecīgajām normām. Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Par likuma 3.pantu ir saņemts Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Mārtiņa Jirgena priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Par likuma, nevis likumprojekta 4.pantu ir saņemts Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns.
Nav atbalstīts deputāta Golubova priekšlikums attiecībā uz dabas resursu nodokļa paaugstināšanu par dabas gāzes iesūknēšanu krātuvē. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, jo sabiedrība jau šobrīd ir nobažījusies par kraso gāzes cenu pieaugumu.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Sergejam Fjodorovam.
S.Fjodorovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Godātie kolēģi! Es saprotu Leiškalna kungu. Viņam varbūt daļēji ir taisnība, runājot par sabiedrību, bet es gribu atgādināt jums, ka tad, kad mēs skatījām šāgada budžetu, komisija toreiz iebilda pret šāda priekšlikuma pieņemšanu. Un toreiz pamatojums bija tāds, ka nav mainīts šis konkrētais likums. Mēs labi to visu varam atcerēties.
Tagad mēs vēlreiz ierosinām mainīt 14.pantu un paaugstināt iesūkšanas maksu no 1 santīma uz 5 santīmiem par 100 kubikmetriem dabasgāzes. Un tas dos iespēju mūsu valsts budžetā papildus saņemt gandrīz 4 miljonus, kurus mēs varētu izlietot sociālajām vajadzībām.
Tomēr ir vēl tāds aspekts. Var gadīties, ka, runājot par šo tarifu paaugstinājumu, tuvākajā laikā jau tiks domāts vēl par 30 procentiem pacelt šo pašu tarifu, un tad, iespējams, daži uzņēmumi var samazināt vai pat pārtraukt savu darbību Latvijas teritorijā lielo tarifu dēļ. Jau ir dzirdami šādi viedokļi no to uzņēmumu vadītāju puses, kuri lielos daudzumos izmanto elektroenerģiju. Tas nozīmē, ka samazināsies nodokļu iemaksas valsts budžetā, notiks darba vietu samazināšana un būs jūtamas vēl citas sekas.
Ņemot vērā to, ka iedzīvotāji jau tagad par 100 kubikmetriem dabasgāzes maksā 3 latus un ir gaidāms tarifu paaugstinājums vēl par 30 procentiem, es uzskatu, ka būtu vērts atcerēties jūsu iepriekšējo balsojumu par regulatoriem. Daļa no jums jau ir atzinusi, ka tik augsti tarifi mūsu valstī nav taisnīgi, tāpēc es aicinu jūs balsot “par” šo “Saskaņas Centra” priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Debates beidzam.
Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 23.laidienā