Par Latvijas–Krievijas robežšķērsošanas vietu modernizāciju*

 

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers:

Ar Ministru kabineta 2006.gada 28.decembra rīkojumu Nr.1008 “Par darba grupu Latvijas–Krievijas robežšķērsošanas jautājumu risināšanai, kā arī kravu tranzītpārvadājumu un loģistikas attīstības veicināšanai” (turpmāk – darba grupa) 2007.gada janvārī tika izveidota darba grupa, kuru vada satiksmes ministrs un kurā iekļauti pārstāvji no Valsts ieņēmumu dienesta, Galvenās muitas pārvaldes, Valsts robežsardzes, Pārtikas un veterinārā dienesta, Satiksmes ministrijas un tās pārraudzības iestādēm, Ārlietu ministrijas, kā arī Latvijas ostu un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvaldēm, VAS “Latvijas dzelzceļš” un VAS lidosta “Rīga”.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 28.decembra rīkojuma Nr.1008 “Par darba grupu Latvijas – Krievijas robežšķērsošanas jautājumu risināšanai, kā arī kravu tranzītpārvadājumu un loģistikas attīstības veicināšanai” 5.punktu darba grupai uzdots sagatavot un satiksmes ministram divas reizes gadā – līdz 1.jūlijam un 1.decembrim – iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par paveikto Latvijas–Krievijas robežšķērsošanas jautājumu risināšanā, kā arī kravu un tranzītpārvadājumu un loģistikas attīstības veicināšanā.

Sniedzam informāciju par paveikto darba grupā pēc 2007.gada 1.jūlija.

 

* Ministra informatīvais ziņojums “Par paveikto Latvijas–Krievijas robežšķērsošanas jautājumu risināšanā, kā arī kravu un tranzītpārvadājumu un loģistikas attīstības veicināšanā” Ministru kabineta 2008.gada 1.aprīļa sēdē

 

1. Par Ministru kabinetam sniegto informāciju par darba grupas ietvaros izskatītajiem jautājumiem (līdz šim)

Informācija par darba grupas darbību un panākto progresu tās kompetencē esošajos jautājumos Ministru kabinetam sniegta divas reizes:

1.1. 2007.gada 24.jūlija Ministru kabineta sēdē tika izskatīts darba grupas sagatavotais un satiksmes ministra iesniegtais informatīvais ziņojums “Par paveikto Latvijas–Krievijas robežšķērsošanas jautājumu risināšanā, kā arī kravu un tranzītpārvadājumu un loģistikas attīstības veicināšanā” (MK sēdes prot.Nr.42 53.§);

1.2. 2007.gada 14.augustā MK sēdē tika izskatīts Satiksmes ministrijas, Finanšu ministrijas un Iekšlietu ministrijas savstarpēji saskaņotais Latvijas–Krievijas robežšķērsošanas risinājums infrastruktūras attīstībai (MK sēdes prot.Nr.45 24.§).

 

2. Par robežšķērsošanas infrastruktūras modernizēšanu uz Latvijas–Krievijas robežas (robežkontroles punktos)

Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 20.februāra sēdes protokola Nr.14 44.§ 3.punktu Valsts ieņēmumu dienestam jāorganizē robežkontroles punktu “Vientuļi”, “Grebņeva” un “Terehova” modernizācija un būvniecība.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta plāna uz Latvijas–Krievijas robežas esošo Latvijas robežkontroles punktu (RKP) modernizēšanu paredzēts realizēt šādos termiņos:

2.1. Terehovas RKP. Projekta izstrāde – 2007.gads, būvniecība – 2008.–2009.gads.

Projektēšana turpināsies līdz 2008.gada marta beigām.

Šobrīd tiek risināts jautājums par nepieciešamās zemes iepirkšanu RKP “Terehova” modernizēšanas nodrošināšanai. Notikušas vairākas tikšanās ar zemes īpašniekiem, kurus Valsts ieņēmumu dienesta piedāvājums, kas pamatots ar vairāku neatkarīgu nekustamā īpašuma vērtētāju vērtējumiem, neapmierina. Uz 2008.gada 29.februāri, kas bija noteikts par galīgās atbildes sniegšanas termiņu, no zemes īpašniekiem ir saņemts viens oficiāls atteikums no Valsts ieņēmumu dienesta piedāvātās cenas, bet no pārējiem – nav saņemts vai piedāvāts līdzvērtīgs zemes īpašums blakus esošajam. Valsts ieņēmumu dienests šobrīd gatavo pavaddokumentus likumprojekta par zemes piespiedu atsavināšanu izskatīšanai Ministru kabinetā (izskatīšana plānota marta beigās vai aprīļa sākumā). Minētais apstāklis varētu apstādināt modernizācijas procesu.

Pēc projekta iesniegšanas tiks veikta izstrādāto projektu ekspertīze. Pēc pozitīvas ekspertīzes tiks izsludināti iepirkumu konkursi būvniecības veikšanai.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta 2008.gada 29.janvāra rīkojumu Nr.99 “Par iepirkumu komisijas izveidošanu” (RKP “Terehova” rekonstrukcijai) šobrīd jau ir izveidota iepirkumu komisija.

Plānots, ka būvnieks varētu būt zināms 2008.gada septembrī vai oktobrī.

2.2. Grebņevas RKP. Projekts 2008.–2010.gads.

Projektēšana turpināsies līdz 2008.gada marta beigām.

2008.gada 18.februārī projekta sagatavotājs SIA “Nams” sakarā ar papildu darbiem iesniedza lūgumu pagarināt projekta izstrādes laiku un palielināt projekta izstrādei nepieciešamo finanšu līdzekļu apjomu. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta 2008.gada 22.februāra rīkojumu Nr.492 izveidotā iepirkumu komisija ir atbalstījusi lūguma pamatotību un pagarinājusi projekta izstrādes laiku līdz 2008.gada 16.maijam, iekļaujot nosacījumu, ka šajā periodā tiek veikta arī izstrādāto projektu ekspertīze.

Pēc tam tiks izsludināti iepirkumu konkursi būvniecības veikšanai.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta 2008.gada 29.janvāra rīkojumu Nr.98 “Par iepirkumu komisijas izveidošanu” (RKP “Grebņeva” rekonstrukcijai) šobrīd jau ir izveidota iepirkumu komisija.

Plānots, ka būvnieks varētu būt zināms 2008.gada septembrī vai oktobrī.

2.3. Vientuļu RKP. Projekta izstrāde – 2007.gads, būvniecība – 2008.gadā.

Projektēšana turpināsies līdz 2008.gada marta beigām.

Pēc projekta iesniegšanas tiks veikta izstrādāto projektu ekspertīze. Pēc pozitīvas ekspertīzes tiks izsludināti iepirkumu konkursi būvniecības veikšanai.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta 2008.gada 29.janvāra rīkojumu Nr.100 “Par iepirkumu komisijas izveidošanu” (RKP “Vientuļi” būvniecībai) šobrīd jau ir izveidota iepirkumu komisija.

Plānots, ka būvnieks varētu būt zināms 2008.gada septembrī vai oktobrī.

Valsts ieņēmumu dienestā ir izveidota pasākuma “Robežkontroles punktu rekonstrukcija un būvniecība uz Eiropas Savienības robežas” uzraudzības komiteja, kura regulāri uzrauga, lai attiecīgie procesi attiecībā uz RKP modernizāciju un būvniecību notiktu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Informācija par uz Latvijas–Krievijas robežas esošo, kā arī no jauna plānoto Latvijas RKP pašreizējām, kā arī perspektīvām (pēc modernizācijas vai būvniecības pabeigšanas) caurlaides spējām ir sniegta 1.tabulā.

 

1.tabula

“RKP caurlaides spējas uz Latvijas–Krievijas robežas (vienā virzienā)”¹

RKP	Maksimālā pašreizējā caurlaides spēja	Maksimālā projektētā caurlaides spēja
Terehova (Burački)	600 2	1000 2
Grebņeva (Ubiļinka)	400 2	650–700 2
Vientuļi (Ludonka)	-	300 3
Opoļi (Mogiļi) 4	-	650–700

¹ Avots: Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde

² Vieglās a/m un autobusi – 40%, kravas a/m – 60%

³ Tajā skaitā 150 kravas a/m

⁴ Plānotais RKP uz Latvijas–Krievijas robežas

 

Darba grupa ir izskatījusi arī vairāku Latvijas pierobežas rajonu iesniegto priekšlikumu izveidot robežkontroles punktā “Pededze” muitas kontroles punktu, taču šāds priekšlikums netika atbalstīts. Nolemts atbalstīt tikai prioritāro RKP – Terehovas, Grebņevas un Vientuļu – attīstību, kā arī jauna Opoļu/Mogiļu RKP atvēršanu uz Latvijas–Krievijas robežas. Savukārt Pededzi nolemts saglabāt kā robežkontroles punktu, kurā nav izveidots muitas kontroles punkts.

2007.gada 11.septembrī notika satiksmes ministra tikšanās ar Eiropas Komisijas transporta komisāru Žaku Barro.Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi saistībā ar Latvijas–Krievijas robežšķērsošanas problēmām, tajā skaitā par iespējām finansēt no Eiropas Savienības fondiem jauna robežšķērsošanas punkta būvniecību uz Latvijas–Krievijas robežas (Opoļi/Mogiļi), kas būtu paredzēts kravu autotransporta satiksmei.

 

3. Par kravu autotransporta stāvlaukumu būvniecību un autoceļu infrastruktūras modernizāciju uz Latvijas–Krievijas robežas

3.1. Par kravu autotransportu stāvlaukumu izveidi uz Latvijas–Krievijas robežas.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 20.februāra sēdes protokola Nr.14 44.§ 4.punktu Satiksmes ministrija, pilnvarojot VAS “Latvijas valsts ceļi”, izsludināja iepirkumu konkursus par kravu autotransporta stāvlaukumu iznomāšanu pie Terehovas un Grebņevas RKP.

VAS “Latvijas valsts ceļi” sagatavoja kravu autotransporta stāvlaukumu izbūves tehniskās prasības un to nomas līgumus un izsludināja iepirkumu konkursus. Šajā iepirkumā trīs no saņemtajiem piedāvājumiem par kravu autotransporta stāvlaukumu nomu neatbilda izvirzītajām prasībām (automašīnu rindas organizēšana, gaismas signāli, dušas un tualetes) un viens būtiski atšķīrās no to reālajām izbūves un amortizācijas izmaksām. Rezultātā iepirkumu komisija pieņēma lēmumu izbeigt šo iepirkumu “Stāvlaukumu noma pie Terehovas RKP un Grebņevas RKP”.

Lai nodrošinātu MK 2007.gada 20.februāra sēdes protokola Nr.14 44§ 2.5.apakšpunkta izpildi un plānoto kravu autotransporta stāvlaukumu darbības uzsākšanu uz Latvijas–Krievijas robežas, Satiksmes ministrija izstrādāja un iesniedza izskatīšanai Ministru kabinetā un Saeimā tālāk minētos likumprojektus.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par autoceļiem”” tika izskatīts un pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī. Grozījumi paredz papildināt likuma “Par autoceļiem” 6.pantu ar normu, ka Latvijas Republikas pierobežas joslā pirms robežkontroles punktiem Terehovā un Grebņevā var tikt izveidoti speciāli maksas stāvlaukumi, kuros valsts nodrošina iebraukšanai atbilstošu secīgu izbraukšanu uz robežkontroles punktiem. Stāvlaukumu izmantošanas kārtību, to izmantošanas maksas apmēru un šīs maksas iekasēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Šis likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

Likumprojekts “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” tika izstrādāts un iesniegts Saeimā atbilstoši Saeimas Juridiskā biroja atzinumam. Likumprojekts paredz papildināt Ceļu satiksmes likumu ar šādu normu “Papildnosacījumi ceļu satiksmes organizācijai pierobežas joslā pie Terehovas un Grebņevas robežkontroles punktiem kravas transportlīdzekļiem”, kura paredz: lai samazinātu kravas transportlīdzekļu rindu veidošanos pirms Latvijas Republikas robežkontroles punktiem Terehovā un Grebņevā, kravas transportlīdzekļi, tai skaitā tie, kuriem normatīvajos aktos noteiktā kārtībā atļauts šķērsot robežkontroles punktus ārpus kārtas, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā novietojami pierobežas joslā speciāli izveidotos maksas stāvlaukumos, kuros valsts nodrošina iebraukšanai atbilstošu secīgu izbraukšanu uz robežkontroles punktiem. Šobrīd šis likumprojekts ir pieņemts 1.lasījumā un tā izskatīšana Saeimā ir apturēta.

Likumprojekts “Grozījums likumā ”Par nodokļiem un nodevām”” tika izskatīts un pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī. Likumprojektā tika ietverts Satiksmes ministrijas priekšlikums papildināt likumu ar jaunu valsts nodevas objektu – par kravas transportlīdzekļu rindas organizēšanu pirms robežkontroles punktiem speciāli izveidotos stāvlaukumos. Tomēr, izskatot šo likumprojektu Saeimas Budžeta un finanšu komisijā, Satiksmes ministrija savu iesniegto priekšlikumu atsauca.

Vienlaikus atbilstoši likumā “Grozījums likumā “Par autoceļiem”” noteiktajam deleģējumam Satiksmes ministrijai ir jāizstrādā Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par speciāli izveidoto stāvlaukumu izmantošanas kārtību, stāvlaukumu izmantošanas maksas apmēru un tās iekasēšanas kārtību pirms Terehovas un Grebņevas robežkontroles punktiem”. Taču pagaidām šo noteikumu projekta virzīšana izskatīšanai Ministru kabinetā nav iespējama, jo arī likumprojektā “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” ir iekļauts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā transportlīdzekļi novietojami pierobežas joslā speciāli izveidotos maksas stāvlaukumos. Tas nozīmē, ka iepriekš minētajos noteikumos jānorāda atsauce uz abiem likumiem un to būtu iespējams izdarīt, ja Saeimā tiktu pieņemti grozījumi Ceļu satiksmes likumā, bet, tā kā Satiksmes ministrija ir pieņēmusi jaunu konceptuālu lēmumu par ceļu lietošanas maksas ieviešanu uz valsts galvenajiem autoceļiem, tad grozījumi “Ceļu satiksmes likumā” tiks atsaukti, iesniedzot Saeimā likumprojektu grozījumus likumā “Par autoceļiem”, kas paredz ceļu lietošanas maksas ieviešanu (Eiro vinjeti).

Turpinot realizēt kravu automašīnu stāvlaukumu izveidošanu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam uzdevumam, Satiksmes ministrija saskārās ar virkni problēmu, un konkrēti:

• ir paredzamas sarežģītas tālākās attiecības ar teritorijas īpašniekiem;

• nav viennozīmīga atbalsta Satiksmes ministrijas sagatavotajiem priekšlikumiem normatīvajos aktos, kas attiecas uz obligāto iebraukšanu stāvlaukumā, ņemot vērā to, ka teritorija ir privātīpašums;

• autopārvadātāji iebilst pret papildu samaksas ieviešanu.

Ņemot vērā minētos apsvērumus, Satiksmes ministrija uzskata, ka vislabākais risinājums būtu šāds:

• kravas automašīnu stāvlaukums piederētu valstij:

– tas atļautu iebraukšanu stāvlaukumā organizēt ar ceļazīmēm, jo iebraukšana stāvlaukumā ir bezmaksas un nav nepieciešami grozījumi likumā “Ceļu satiksmes likums” un attiecīgi Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka, ka iebraukšana stāvlaukumā ir obligāta;

– nav jautājuma par nomas maksas apmēra pamatotību un stāvlaukuma, kā arī īpašuma piederību pēc nomas līguma termiņa beigām. Gadījumā, ja rodas problēmas ar stāvlaukumu iegādi, pastāv vairāki varianti risinājumam par zemes iegādi, kas nozīmē – ja netiek panākta vienošanās ar kādu no zemes īpašniekiem, tiek uzsāktas sarunas ar citu zemes īpašnieku pierobežā;

• iebraukšana kravas automašīnu stāvlaukumā ir bez maksas;

• stāvlaukuma ietilpība būtu ne mazāka kā 500 kravas automašīnām;

• stāvlaukums būtu novietots pēc iespējas tuvāk robežkontroles punktam, jo šāds novietojums:

– ir pieņemams no Valsts robežsardzes puses un Valsts robežsardze šādā situācijā var uzņemties zināmu atbildību par kārtību stāvlaukumā;

– dod iespēju organizēt tiešu iebraukšanu no stāvlaukuma RKP teritorijā un tādējādi tiek izslēgta iespēja apbraukt rindu;

– ļauj daļu no Krievijas Federācijas muitas operācijām (piemēram, iepriekšējo deklarēšanu) veikt stāvlaukuma teritorijā;

• no satiksmes organizācijas un satiksmes drošības viedokļa stāvlaukumam ir jābūt autoceļa labajā pusē.

Lai realizētu Satiksmes ministrijas piedāvāto kravas automašīnu stāvlaukuma pie RKP uz Latvijas–Krievijas robežas izveidošanas shēmu, Satiksmes ministrija ierosina nepieciešamo finansējumu iegūt, ieviešot ceļu lietošanas maksu (Eiro vinjeti).

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/38/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (turpmāk – direktīva), sākot ar 2009.gadu Latvijā valsts galveno autoceļu tīklā tiks ieviesta ceļu lietošanas maksa (Eiro vinjete). Satiksmes ministrijai ir priekšlikums šos līdzekļus noteikt kā Satiksmes ministrijas pašu ieņēmumus un maksājumu administrēšanu veikt ministrijas spēkiem, līdzīgi kā tas jau notiek ar transportlīdzekļu ikgadējo nodevu. Pēc pašreizējām prognozēm, kopējie ieņēmumi gadā no ceļu lietošanas maksas varētu būt aptuveni 10 miljoni latu.

Šie ieņēmumi veidojas no šādiem aprēķiniem:

1. ārvalstu pārvadātājiem, kas maksātu 7,73 latus (11eiro)/dienā un ņemot vērā, ka gada laikā Latvijas teritoriju šķērso apmēram 200 tūkstoši kravas automašīnu (virs 12 t), tad ieņēmumi šajā sadaļā būtu aptuveni 1,5 milj. latu;

2. Latvijā pašreiz ir apmēram 12000 kravas automašīnu (virs 12 t), kuras veic starptautiskos pārvadājumus. Šīm automašīnām ceļu lietošanas maksa ir jāmaksā par katru dienu, ko viņi pavada uz Latvijas ceļiem, un pieņemot, ka reizi nedēļā viņi vismaz uz vienu dienu iebrauc valsts teritorijā, tad tas nozīmē, ka kopējie ieņēmumi par šo sadaļu būtu aptuveni 4,8 milj. latu; (52 nedēļas x 12000 auto x 7,73Ls (11eiro));

3. pieņemot, ka no valstī reģistrētajām 40000 kravas automašīnām (bez iepriekš minētajiem 12000 starptautisko pārvadājumu veicējiem) apmēram puse lieto valsts galvenos ceļus, šiem transporta līdzekļiem ceļu lietošanas maksa tiks noteikta kā vienreizējs gada maksājums, kura apjoms ir atkarīgs no asu skaita un transportlīdzekļa ekoloģiskās ietekmes uz vidi, un vidēji tas varētu būt apmēram 281 lats (400 eiro). Ieņēmumi par šo sadaļu varētu būt aptuveni 5,6 miljoni latu.

Iespējamo ceļa lietotāju maksājumu aprēķināšanai par pamatu tika izmantota informācija no Ceļu satiksmes drošības direkcijas transportlīdzekļu reģistra datubāzes, kā arī informācija no Latvijas Valsts robežsardzes par 2006. un 2007.gadā valsts austrumu robežu šķērsojošo kravas automašīnu skaitu, kā arī, lai nekropļotu Baltijas valstu kravu pārvadājumu tirgu un vienādotu konkurences apstākļus, pieņemtie maksājumi par ceļu lietošanu ir saskaņoti ar atbilstošiem maksājumiem Lietuvas Republikā.

Taču pastāv risks, ka atsevišķu valstu pārvadātāji var atteikties maksāt ceļu lietošanas maksu, jo attiecīgie starptautiskie līgumi tika apstiprināti Saeimā ar likumiem. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 15.panta 3.daļu un likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 13.pantu: “Ja starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas Republikas likumdošanas aktos, tiek piemēroti starptautiskā līguma noteikumi.” Tādējādi var rasties situācija, ka starptautiska līguma nosacījumiem ir augstāks juridiskais spēks par normatīvo aktu, ar ko tiks ieviesta Eiropas Savienības Direktīva 2006/38/EK. Kā arī Eiropas Komisija varētu ierosināt arī pārkāpuma procedūru pret Latviju, ja pastāvēs situācija, ka Eiropas Savienības pilsoņiem ceļu lietošanas maksa ir jāmaksā, bet dažu trešo valstu pilsoņiem saskaņā ar starptautiskiem līgumiem nav jāmaksā. Lai izvairītos no šādas situācijas, paralēli ceļu lietošanas maksas ieviešanai ir jāuzsāk sarunas ar visām valstīm, ar kurām ir noslēgti starptautiskie līgumi par atbrīvojumiem no ceļu nodevām, un starptautiskie līgumi jāgroza. Vispareizākais būtu šos līgumus vispirms izgrozīt un tikai tad ieviest ceļu lietošanas maksu.

Satiksmes ministrija ierosina ceļu lietošanas maksas administrēšanu deleģēt VAS “Latvijas valsts ceļi” un iegūtos līdzekļu novirzīt ceļu infrastruktūrai, kā to paredz Eiropas Komisijas (EK) Direktīva, tai skaitā pierobežas stāvlaukumu izveidošanai, uzturēšanai un satiksmes organizācijas nodrošināšanai.

Ceļu lietošanas maksas administrēšana jādeleģē VAS “Latvijas valsts ceļi” tāpēc, ka iegūtos līdzekļus paredzēts novirzīt ceļu infrastruktūras uzlabošanai, un tas ir VAS “Latvijas valsts ceļi” kompetences jautājums. Tādējādi no šo līdzekļu administrēšanas un izlietošanas ir izslēgti starpnieki un process ir vieglāk vadāms, kontrolējams un pārskatāms.

Pašreizējā situācija ar ceļu lietošanas maksas ieviešanu ir šāda:

• 2008.gada 31.janvāra valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi likumā “Par autoceļiem”, kuros ir paredzēts, ka transportlīdzekļu īpašnieki (turētāji, valdītāji) maksā par valsts galveno autoceļu lietošanu ar transportlīdzekļiem vai to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 12 000 kilogramiem. Maksas apmēru par valsts galveno autoceļu lietošanu ar transportlīdzekļiem vai to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 12 000 kilogramiem, un kārtību, kādā veicama šī samaksa, nosaka Ministru kabinets.”;

• Likuma “Par autoceļiem” grozījumu pieņemšanu Saeimā varētu prognozēt 2008.gada jūnijā;

• paralēli tiek gatavoti un 2008.gada jūlijā iesniegti Ministru kabinetā noteikumi par ceļu lietošanas maksas iekasēšanas kārtību;

• Satiksmes ministrija saskaņo ar EK ceļa tīkla daļu (visi Latvijas galvenie autoceļi ārpus pilsētām), par kuru tiks ņemta ceļa lietošanas maksa, un ceļa lietošanas maksas likmes. Direktīva nosaka, ka šī saskaņošana jāveic vismaz 4 mēnešus pirms ceļa lietošanas maksas iekasēšanas uzsākšanas.

Pieņemot lēmumu iegādāties stāvlaukumus valsts īpašumā, nav nepieciešams deleģējums likumā “Par autoceļiem” Ministru kabinetam noteikt kravas automašīnu stāvlaukumu izmantošanas kārtību, stāvlaukumu izmantošanas maksas apmēru un maksas iekasēšanas kārtību.

Satiksmes ministrijas priekšlikuma realizācijas gaita:

• Ministru kabinets pieņem lēmumu un atbalsta stāvlaukuma pie RKP uz Latvijas–Krievijas robežas iegādi valsts īpašumā;

• stāvlaukuma pie RKP uz Latvijas–Krievijas robežas iegāde valsts īpašumā tiek finansēta no ceļu lietošanas maksas (sākot ar 2009.gadu);

• Satiksmes ministrija pasūta zemesgabalu un uz tā esošo būvju nekustamā īpašuma sertificēta vērtētāja vērtējumus un veic sarunu procedūru par zemesgabala un būvju iegādi par cenu, kas nav augstāka par sertificēta vērtētāja noteikto;

• Satiksmes ministrija ierosina veikt nepieciešamos grozījumus likumā “Par autoceļiem”;

• Satiksmes ministrija sagatavo nepieciešamos Ministru kabineta noteikumu projektus.

Kravas automašīnu stāvlaukumi varētu tikt izveidoti pie Terehovas RKP līdz 2008.gada beigām, bet pie Grebņevas RKP – ar zināmu laika nobīdi, t.i., 2009.gadā.

Pēc stāvlaukumu nodošanas ekspluatācijā Satiksmes ministrija sadarbībā ar privātajiem uzņēmējiem ieviesīs kravas automašīnu iepriekšējo pieteikšanos robežas šķērsošanai caur internetu vai arī ar SMS palīdzību (elektroniskā rindas veidošana). Tas dos iespēju pārvadātājiem jau laikus plānot savu darbu un optimāli piepildīt stāvlaukumu.

3.2. Par autoceļu infrastruktūras modernizāciju pie Latvijas–Krievijas robežas.

Jautājumā par autoceļu infrastruktūras modernizāciju uz Latvijas–Krievijas robežas kravas automašīnas kopš 2007.gada 22.novembra tiek izvietotas uz rekonstruētā ceļa posma Nirza–Ploski, kas ir 9,74 km garš. Kravas automašīnu novietošana uz jaunā posma ir noņēmusi sociālo slodzi no esošā ceļa posma Ludza–Terehova (A-12), uz kura iepriekš stāvēja kravas automašīnas un sarežģīja privāto automašīnu un sabiedriskā transporta satiksmi. Ir atvieglota kravas automašīnu uzturēšanās rindā, jo jaunais ceļš ir taisns un 13 metrus plats (ar 3 joslām), pretēji esošajam ceļam Ludza–Terehova (A-12), kas ir kalnains, līkumains, ar vairākiem tiltiem un ceļa malās vairākām apdzīvotām vietām un saimniecībām. Posmā Nirza–Ploski nenotiek privāto automašīnu un sabiedriskā transporta satiksme, uz tā novietotas atkritumu urnas un pārvietojamās tualetes, gar ceļu nav daudz saimniecību. Šo posmu pagaidām var izmantot kravas automašīnu stāvēšanai divos virzienos, un tur iespējams novietot līdz pat 750 kravas automašīnām. Kravas automašīnu atrašanās šajā ceļa posmā ir tikai pagaidu risinājums, un tas nevar aizvietot stāvlaukumu, bez tam jau 2008.gada pavasarī ceļa posms būs jāatbrīvo no kravas automašīnām, lai pabeigtu ceļa rekonstrukciju.

Posmā Ploski–Terehovas RKP iespējams novietot apmēram 250 kravas automašīnas.

Vajadzības gadījumā ir iespējams izmantot Opoļi RKP atzaru, kurā var novietot aptuveni 300 kravas automašīnas.

Kravas automašīnu īslaicīga izvietošana uz esošā ceļa Ludza–Terehova (A-12) būs nepieciešama tikai gadījumos, ja kopējais automašīnu skaits rindā pārsniegs 1300 kravas automašīnas.

Kā nākamos pasākumus pierobežas autoceļu infrastruktūras modernizācijai VAS “Latvijas valsts ceļi” plāno vai arī uzsākusi šādu projektu realizāciju:

• A12 jaunās trases rekonstrukcijas pabeigšana posmā Ploski–Zilupes tilts, 5,2 km, izbūvējot trīs joslas. Būvdarbi ir paredzēti 2008.–2009.gadā;

• A12 jaunās trases izbūve posmā Ludza–Nirza, 17,8 km. Būvdarbi ir paredzēti 2008.–2010.gadā;

• A12 trases rekonstrukcija posmā Jēkabpils–Varakļāni, 48,6 km. Būvdarbi ir paredzēti 2008.–2010.gadā;

• A12 trases esošā ceļa segas atjaunošana posmā Ludza–Zilupe, 16,4 km.

 

4. Par ārpolitikas aktivitāšu koordināciju robežšķērsošanas sadarbībā ar Eiropas Savienību un Krieviju robežšķērsošanas atvieglošanai uz Latvijas (Eiropas Savienības)–Krievijas robežas

Darba grupas ietvaros vairākās sēdēs ir izskatīts jautājums par Latvijas sadarbību ar Eiropas Savienību un Krieviju par robežšķērsošanas atvieglošanu, un īpaši, par jaunu RKP atvēršanu, kā arī esošo modernizāciju.

4.1. Latvijas ārpolitikas aktivitātes saistībā ar Krieviju:

4.1.1. 2007.gada 20.jūlijā notika Latvijas–Krievijas starpvaldību komisijas sēde, kurā tika apskatīti vairāki aktuāli jautājumi saistībā ar loģistiku un transportu. Starpvaldību komisijas paveikto vērtējam pozitīvi. Lielākā uzmanība tika pievērsta transporta, tranzīta un robežšķērsošanas jautājumu risināšanai. Komisija pieņēma lēmumu izveidot speciālu darba grupu transporta jautājumu risināšanai. Šīs darba grupas sanāksme notika Latvijā 2007.gada 20.decembrī.

Starpvaldību komisijas laikā 2007.gada 20.jūlijā Latvijas un Krievijas puses apliecināja nepieciešamību un gatavību uzlabot robežšķērsošanas jaudas, un pēc Latvijas iniciatīvas tika panākta vienošanās par ekspertu konsultāciju organizēšanu līdz 2007.gada oktobrim, par RKP “Opoļi–Mogiļi” atvēršanu uz Latvijas–Krievijas robežas. Šīs konsultācijas nav notikušas. Savukārt 20.decembra SVK Transporta jautājumu darba grupā puses vienojās 2008.gada pirmajā ceturksnī noturēt konsultācijas par saskaņotas pieejas ievērošanu robežkontroles punktu infrastruktūras uzlabošanai, renovēšanai un izbūvei, tai skaitā RKP Opoļi–Mogiļi. Saskaņotas pieejas jautājums ticis pārrunāts, arī tiekoties abu pušu muitas dienestu vadītājiem (2007.gada oktobrī).

4.1.2. 2007.gada 28.novembrī Maskavā notika Starpvalstu komisijas ietvaros izveidotās Lietišķo aprindu padomes Transporta un loģistikas darba grupas sēde, kuras laikā tika apspriesti jautājumi, saistīti ar robežkontroles procedūrām, robežkontroles jaudu palielināšanu, elektroniskās informācijas apmaiņu starp muitas iestādēm, kā arī par Eiropas Savienības starptautisko transporta koridoru (Ventspils–Rīga–Maskava) sasaisti ar Krieviju.

4.2. Latvijas–Krievijas ekspertu sanāksmes:

2007.gada 8.–9.oktobrī Rīgā notika Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas muitas dienestu vadības tikšanās. Tikšanās rezultātā parakstīts protokols, kura 8.punkts paredz, ka Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas muitas iestādes sniegs nepieciešamo atbalstu Latvijas un Krievijas dzelzceļiem konteineru pārvadājumu pa dzelzceļu aktivizācijai, kas perspektīvā atļautu samazināt kravas autopārvadājumu slodzi uz Latvijas–Krievijas robežas.

4.3. Eiropas Savienības un Krievijas Transporta dialoga Loģistikas darba grupa.

Kopš 2006.gada novembra beigām tika izveidota Eiropas Savienības un Krievijas darba grupa, kuras darbā tika iesaistītas arī ieinteresētās dalībvalstis, tajā skaitā Latvija. Darba grupa apkopoja ieinteresēto pušu priekšlikumus par pastāvošajām problēmām loģistikas jomā un izstrādāja rekomendācijas to risināšanai. 2007.gada 13.–14.jūnijā darba grupa apstiprināja galaziņojumu. Latvijas intereses ziņojumā ir atspoguļotas. Tās galvenokārt saistītas ar robežšķērsošanas infrastruktūras sakārtošanu, administratīvo procedūru atvieglošanu, iepriekšējās informācijas apmaiņu starp muitas iestādēm, kopējās muitas kontroles pilotprojektu uzsākšanu Terehovā, diskriminējošo dzelzceļa tarifu likvidēšanu, savlaicīgu informācijas pieejamību, dzelzceļa tiesisko regulējumu harmonizāciju un Eiropas-Āzijas koridoru aktīvāku izmantošanu.

Darba grupas sagatavoto ziņojumu paredzēts iesniegt Eiropas Komisijas vadībai un Krievijas transporta ministram, lai pieņemtu lēmumus par piedāvāto rekomendāciju realizāciju.

2007.gadā no 8. līdz 9.novembrim Helsinkos notika kārtējā Loģistikas darba apakšgrupas sanāksme, kuras laikā tika izvērtēta Somijas pieredze kravas automašīnu rindu apkalpošanā uz Somijas–Krievijas robežas. Tika izvērtēts arī zaļo koridoru ieviešanas iespējas un iespējamā efektivitāte. Latvijas puse apmainījās ar savu pieredzi jautājumā par kravu novirzīšanu pa dzelzceļu. Panākta vienošanās par nākamās darba grupas sasaukšanu 2008.gada martā Latvijā.

Nākamā sanāksme notika 2008.gada 11. un 12.martā, kuras darba kārtībā tika apmeklēts Terehovas muitas kontroles punkts.

4.4. Eiropas Savienības un Krievijas darba grupa Muitas un robežšķērsošanas jautājumos.

2007.gada 27.–28.septembrī Maskavā notika Eiropas Savienības un Krievijas darba grupas sanāksme Muitas un robežšķērsošanas jautājumu risināšanai. Darba kārtībā tika izskatīti jautājumi par informācijas apmaiņas pilotprojektu, par Krievijas pusē veicamajiem administratīvajiem pasākumiem, kā arī par esošajiem un plānotajiem infrastruktūras projektiem, galvenokārt muitas kontroles punktu infrastruktūras projektiem. Eiropas Komisija izteica viedokli, ka pierobežas ceļu infrastruktūras jautājumi jārisina ne tikai Eiropas Savienības – Krievijas Federācijas Transporta dialoga ietvaros atjaunotajā infrastruktūras darba grupā, bet arī minētās darba grupas ietvaros. Puses vienojās, ka nākamajā sēdē apmainīsies ar informāciju par esošajiem un plānotajiem ceļu projektiem. Jautājumā par Opoļu/Mogiļu RKP projekta infrastruktūras attīstīšanu Krievijas puse norādīja, ka šī punkta izveidošana tiks risināta divpusēji Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas starpvaldību komisijas ietvaros.

2008.gada 22.janvārī Briselē notika Eiropas Savienības un Krievijas darba grupas Muitas un robežšķērsošanas jautājumu risināšanai trešā sanāksme. Sanāksmē tika sniegts abu pušu pārskats par Eiropas Savienības un Krievijas robežas šķērsošanas punktu darbību, apspriesti prioritārie muitas dienestu jautājumi situācijas uzlabošanai uz kopējās robežas, apstiprinātas Eiropas Savienības un Krievijas elektroniskās informācijas apmaiņas pilotprojekta lietotāju prasības un funkcionālās specifikācijas, sniegta informācija par Krievijas pusē esošajiem un veicamajiem muitas kontroles punktu infrastruktūras projektiem, kā arī par Krievijas Federācijas robežas infrastruktūras attīstības aģentūras izveidi un tās galvenajiem darbības virzieniem.

 

5. Par ostu, dzelzceļa un speciālo ekonomisko zonu plānu koordināciju kravu tranzītpārvadājumu veicināšanai un loģistikas centru attīstībai

Darba grupas sēdēs tika uzklausīti un izvērtēti ostu, dzelzceļa un speciālo ekonomisko zonu plāni un priekšlikumi par kravu tranzītpārvadājumu veicināšanu un loģistikas centru attīstību šajās teritorijās.

Darba grupa ir pievērsusi īpašu uzmanību šādiem jautājumiem:

5.1. Par konteineru kravu īpatsvara palielināšanu kopējā pārvadājamo kravu struktūrā.

Tika uzsvērts, ka pašreizējais pārkrauto konteineru daudzums Latvijas ostās (236 351 TEU, 2007.g.) un pa dzelzceļu pārvadāto konteineru skaits (32 657 TEU, 2006.g.) ir nepietiekams un tas neatbilst vispārējai konteinerizācijas tendencei. Latvijas ostās būtu jāsasniedz rādītājs 5 miljoni konteineru TEU/gadā.

Rīgas brīvosta, Ventspils brīvosta un Liepājas osta informēja darba grupu par šajās ostās apstrādāto konteineru apjomiem un jaunu konteineru termināļu un līniju projektiem.

VAS “Latvijas dzelzceļš” informēja darba grupu par konteineru vilcienu līnijām (TFS Trans maršrutā Rīga–Maskava–Rīga, Rail45 maršrutā Liepāja–Maskava–Liepāja), kas uzsākušas pārvadājumus starp Rīgu, Liepāju un Maskavu un kas tuvākajos gados atļaus palielināt kopējo, caur Latviju pārvadājamo, konteineru daudzumu četras līdz piecas reizes.

Darba grupā tika izvērtēta pašreizējā situācija Liepājas, Ventspils un Rīgas ostā ar konteineru kravu formēšanu, to problēmām un iespējām palielināt konteineru kravu plūsmu caur ostām. Tika atbalstīta nepieciešamība izstrādāt un ieviest Latvijas ostās vienotas informācijas sistēmas kravu formēšanas un kontroles darbību atvieglošanai, vienlaikus novēršot pastāvošās problēmas konteineru kravu formēšanas procesos. Minētā vienotā ostas informācijas sistēma varētu sasaistīt ostas dienestus, robežkontroles dienestus (VID muitas iestādes, Sanitāro robežinspekciju) un ostas klientus (ekspeditorus, stividorus, pārvadātājus). Šobrīd ostās ir ieviestas un darbojas vienīgi atsevišķu kontroles dienestu informācijas sistēmas (piemēram, muitas deklarēšanas sistēma ASYCUDA). Tādēļ Satiksmes ministrija ir pieaicinājusi konsultantus šī jautājuma izvērtēšanai un, balstoties uz konsultantu priekšlikumiem par informācijas sistēmas ieviešanu un konteineru kravu formēšanas optimizēšanu ostās, tiks izstrādāts turpmākais rīcības plāns šajā jomā.

5.2. Par dzelzceļa mezgla projekta izstrādes darba gaitu Kundziņsalā un Rīgas pilsētas kopējo infrastruktūras attīstību.

Darba grupā tika izskatīts jautājums par Kundziņsalas infrastruktūras attīstību un panākta vienošanās ar Rīgas brīvostas pārvaldi un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu sagatavot un sniegt ziņojumu darba grupā par plāniem un redzējumu brīvostas pievedceļu infrastruktūras izbūvei un attīstībai Kundziņsalas virzienā. Pašlaik tiek strādāts pie jauna tilta izveides uz Kundziņsalu un jaunas stacijas izveidošanas.

5.3. 2007.gadā 13.–14.novembrī Pekinā notika Latvijas–Ķīnas Apvienotās komitejas sēde. Sēdē tika izskatīti jautājumi saistībā ar divpusējās ekonomiskās sadarbības attīstību starp Latviju un Ķīnu. Pirmo reizi šī sēde tika protokolēta un protokolā ir ietverti Latvijas pusei būtiski jautājumi. Latvijas puse aicināja Ķīnas pusi kopīgi izvērtēt iespējas sadarboties tranzīta autopārvadājumu jomā. Puses pauda ieinteresētību attīstīt civilās aviācijas satiksmi starp abām valstīm. Īpašu uzmanību puses pievērsa savstarpēji izdevīgas sadarbības attīstībai dzelzceļa transporta jomā. Puses vienojās arī Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas un Ķīnas Tautas Republikas Dzelzceļu ministrijas nolīguma par sadarbību dzelzceļa transporta jomā (parakstīts Pekinā, 15.04.2004.) ietvaros izveidot darba grupu sadarbībai dzelzceļa transporta jomā. Darba grupa izvērtēs jautājumus, kuri saistīti ar konteineru pārvadājumiem maršrutā Ķīna–Latvija–Rietumeiropa un izstrādās tehnoloģiskos risinājumus, kā arī finansiālos un tiesiskos aspektus.