Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 8.aprīlī

 

AM: Par Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas pasākumu un publicitātes plāniem

8.aprīlī Ministru kabinets akceptēja informatīvo ziņojumu “Par Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas rīcības komitejas apstiprinātajiem pasākumu un publicitātes plāniem”, paredzot 1,8 līdz 2 miljonu latu piešķiršanu valsts dzimšanas dienas svinību organizēšanai.

Papildu finansējums tiks piešķirts no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūtajiem līdzekļiem. Saskaņā ar valdības doto uzdevumu precizēto pasākumu un finansējuma plānu sagatavos svētku organizēšanas Rīcības komiteja.

Par atbildīgo institūciju valsts svētku plāna īstenošanas koordinācijā un komunikācijas veidošanā noteikta Aizsardzības ministrija.

Jau ziņots, ka šogad 18.novembrī aprit 90 gadi kopš Latvijas Republikas proklamēšanas 1918.gadā. Svētku devīze būs “Iededzies par Latviju”, akcentējot cilvēku sirdsdegsmes nopelnus Latvijas valsts veidošanā un simboliski mudinot iestāties par savu zemi un tautu arī turpmāk. Svētku ideja tiks īstenota divos virzienos – “Mantojums LV 90” un “Nākamie LV 90”, paredzot vairākus pasākumus, tematiskus raidījumus un konkursus vēstures un nākotnes vīziju griezumā.

Svētku norisi paredzēts dalīt trijos posmos: līdz maijam tiks veikti visi sagatavošanās darbi, tai skaitā prezentēts svētku logotips un izveidota īpaša mājaslapa jubilejas notikumu atspoguļošanai. No 4.maija, Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienas, līdz novembrim būs svētku gaidīšanas posms, savukārt novembrī paredzēta svētku kulminācija.

Svētku norises idejas apkopotas pasākumu plānā, izdalot centrālos pasākumus valsts mērogā, svētku norisi un pasākumus novados, kā arī pasākumus ārvalstīs.

 

AM: Par kompensāciju zemessargiem par dienesta uzdevumu pildīšanu ārpus līgumā paredzētā laika

8.aprīlī Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas izstrādātie MK noteikumi “Noteikumi par apmēru un kārtību, kādā zemessargiem un Zemessardzes veterānu apakšvienību komandieriem izmaksā Zemessardzes dienesta uzdevumu izpildes vai mācību dienu kompensāciju un atalgojumu par dienesta uzdevumu pildīšanu ārpus līgumā paredzētā laika”.

Apstiprinātie noteikumi nosaka apmēru un kārtību, kādā zemessargiem un Zemessardzes (ZS) veterānu apakšvienību komandieriem izmaksā kompensāciju par katru dienesta uzdevumu izpildes vai mācību dienu. Noteikumi nosaka arī kārtību, kādā zemessargiem, kuri tiek iesaistīti dienesta uzdevumu pildīšanā ārpus līgumā paredzētā laika, izmaksā atalgojumu.

Noteikumi paredz, ka par dienesta uzdevumu izpildes vai mācību dienu tiek uzskatītas astoņas stundas diennakts laikā vai atbilstošs stundu skaits vairāku dienu laikā.

Zemessardzes vienības komandieris organizē un nodrošina katra zemessarga un ZS veterānu apakšvienības komandiera dienesta uzdevumu izpildes un mācību dienu uzskaiti.

Kompensācijas apmērs zemessargam par vienu dienesta uzdevumu izpildes vai mācību dienu ir 5% no noteiktās profesionālā dienesta karavīra mēneša bāzes algas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē karavīru dienesta atalgojumu.

Kompensācija par dienesta uzdevumu izpildes vai mācību dienu tiks izmaksāta ne retāk kā reizi kalendārā gada ceturksnī.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

FM: Par nekustamā īpašuma nodokļa prognozes aprēķināšanas procedūru

Lai vienkāršotu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) prognozes aprēķināšanas procedūru, valdība 8.aprīlī apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par NĪN prognozi un saskaņošanu ar pašvaldībām. Izmaiņas noteikumos paredz, ka turpmāk nodokļu ieņēmumu prognozi aprēķinās pašvaldības, izmantojot valsts institūciju sniegto un pašvaldības rīcībā esošo informāciju.

Pērn Saeima pieņēma grozījumus likumā par NĪN, kas paredz jaunu kārtību NĪN aprēķināšanai. Izmaiņas reglamentē, ka nodokļa likme līdz 2010.gada 31.decembrim ir 1% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Savukārt likuma pārejas noteikumi paredz – pēc nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācijas nodokļa apmērs, ja nemainās nekustamā īpašuma lietošanas mērķis, atsevišķi par katru zemes vienību un katru ēku 2008., 2009. un 2010.gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru vairāk kā par 25%.

Līdz ar to minētajiem nodokļa objektiem, kuriem 2008.gadā pieaugusi kadastrālā vērtība, nodokli pašvaldība aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gadam aprēķināto nodokļa apjomu, kuru palielina par 25%. Pārējiem nodokļa objektiem nodoklis tiek aprēķināts 1% apjomā no Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķinātās kadastrālās vērtības uz taksācijas gada 1.janvāri. Tādējādi nodokļa aprēķināšanai nepieciešamā informācija ir tikai pašvaldības rīcībā.

Līdz šim spēkā esošie MK noteikumi par NĪN prognozi un saskaņošanu ar pašvaldībām paredzēja, ka nodokli prognozē, izmantojot VZD oficiālo informāciju par katras pašvaldības administratīvajā teritorijā ar nodokli apliekamo nekustamo īpašumu prognozēto kadastrālo vērtību kopsummu pēc stāvokļa uz nākamā taksācijas perioda 1.janvāri. Ņemot vērā esošo situāciju, VZD aprēķinātās prognozēto kadastrālo vērtību kopsummas nav izmantojamas nodokļa prognozes aprēķinā.

Lai risinātu situāciju, Finanšu ministrija sagatavoja atbilstošus grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz: turpmāk nodokļa ieņēmumu prognozi aprēķina pašvaldība, izmantojot valsts institūciju sniegto un savā rīcībā esošo informāciju. Aprēķināto un saskaņoto nodokļa ieņēmumu prognozi pašvaldībai būs jāiesniedz Finanšu ministrijā.

Noteikumi arīdzan papildināti ar normu, kas paredz pašvaldības atbildību, ja tā noteiktajā termiņā neiesniegs Finanšu ministrijā aprēķināto nodokļa ieņēmumu prognozi nākamajam taksācijas periodam.

Ar grozījumiem MK noteikumos izslēgtas normas, kurās bija noteiktas VZD veicamās darbības nodokļa prognozes aprēķina procesa ietvaros. Minētā informācijas apmaiņa starp VZD, pašvaldībām, Finanšu ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību nav lietderīga, jo VZD rīcībā nav nodokļa prognozes aprēķinam nepieciešamās informācijas.

 

FM: Par stipendijām, kuras neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli

Lai precizētu un papildinātu starptautisko izglītības un sadarbības programmu sarakstu, kuru ietvaros stipendijām netiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), 8.aprīlī valdība apstiprināja grozījumus Ministru kabineta (MK) rīkojumā par biedrībām, nodibinājumiem un starptautiskajām izglītības un sadarbības programmām.

Atbilstoši likumam par IIN ar šo nodokli netiek apliktas stipendijas, kas izmaksātas no budžeta, MK apstiprināto biedrību un nodibinājumu līdzekļiem vai no starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem, kurās līdzdalību ir apstiprinājis MK.

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājumu paredzēts, ka turpmāk nodoklis netiks piemērots šādu programmu stipendijām:

• 2007.–2013.gada plānošanas perioda Eiropas Sociālā fonda darbības programma “Cilvēkresursi un nodarbinātība”;

• Valonijas reģiona un Valonijas–Briseles franču kopienas stipendiju programma;

• Moldovas Republikas valdības stipendiju programma;

• Azerbaidžānas Republikas Izglītības ministrijas stipendiju programma;

• Slovākijas Republikas nacionālā stipendiju programma.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos arīdzan precizē nosaukumu divām starptautiskajām izglītības un sadarbības programmām, kurās līdzdalību ir apstiprinājusi Latvija. Nosaukums precizēts izglītības programmai “YOUTH” un “Youth in Action”, kā arī 2004.–2006.gada plānošanas perioda Eiropas Sociālā fonda 3.prioritātei “Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana”. Savukārt no saraksta svītrota iniciatīva “EQUAL”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu dienesta gaitas likumu

Ministru kabinets 8.aprīlī atbalstīja grozījumus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā, kas pilnveidos likumu un novērsīs praksē konstatētās problēmas un nepilnības.

Ar grozījumiem tiks precizēti noteikumi, kas attiecas uz darba samaksu pārceltajām amatpersonām – paredzēts, ka amatpersonai, kura pārcelta uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi izglītības iegūšanai, saglabā iepriekšējā amatā noteikto mēneša amatalgu, kā arī noteikts, ka gadījumā, ja mainās pārceltās amatpersonas izdiena vai citi darba samaksas nosacījumi, tai nosaka mēneša amatalgas apmēru atbilstoši amatam, no kura vai uz kuru amatpersona tika pārcelta.

Vienlaikus tiek noteikts, ka amatpersona, kura mācās Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādē, nesaņem normatīvajos aktos paredzēto studējošo (izglītojamo) stipendiju, un ieviests jauns atvaļināšanas pamats – sakarā ar atskaitīšanu no studējošo (izglītojamo) skaita Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādē. Grozījumos paredzēts, ka no valsts budžeta līdzekļiem finansēs amatpersonas izglītības ieguvi Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādēs.

Precizēti nosacījumi kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanai, sasaistot pakāpes piešķiršanu ar izdienu konkrētajā pakāpē un nosakot, ka kārtējo speciālo dienesta pakāpi iespējams saņemt, ja amatpersona ieguvusi amata aprakstā noteikto izglītību.

Sociālo garantiju jomā likumprojekts atbilstoši Ministru kabineta koncepcijai paredz diferencēt pabalsta bērna piedzimšanas gadījumā apmēru atkarībā no nodienētā (nostrādātā) laika valsts iestādēs. Pabalsts būs trīs mēnešu amatalgas apmērā, ja amatpersona nepārtraukti nodienējusi valsts iestādēs mazāk par trim gadiem, četru mēnešu amatalgas apmērā, ja amatpersona nostrādājusi valsts iestādēs trīs līdz sešus gadus, un sešu mēnešu amatalgas apmērā, ja amatpersona nepārtraukti nodienējusi (nostrādājusi) valsts iestādēs sešus gadus un vairāk.

Projekts paredz izslēgt normu, kas nosaka 40 kalendāra dienas ilgu ikgadējo atvaļinājumu amatpersonām, kuras dienesta pienākumus veic paaugstinātas intensitātes apstākļos, un nosaka, ka visiem darbiniekiem pienāksies ikgadējais atvaļinājums 30 kalendāra dienas. Šie grozījumi attieksies tikai uz tām amatpersonām, kas sāks dienestu pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā.

Grozījumos paredzēts, ka kompensāciju saistībā ar dienesta interesēs veiktu pārcelšanu uz citu administratīvo teritoriju piešķirs tikai amatpersonām, kuras tiek pārceltas uz noteiktu laiku, tātad uz laiku līdz 3 gadiem.

Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka atvaļināšanas gadījumā no amatpersonas neietur izmaksāto vidējo izpeļņu par neatstrādātajām ikgadējā atvaļinājuma dienām, ja amatpersona atvaļināta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, sakarā ar iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu, sasniedzot likumā noteikto vecumu vai sakarā ar amatpersonas nāvi.

Noteikti gadījumi, kad amatpersona nesaņem uzturdevas kompensāciju – laikā, kad amatpersona atstādināta no amata pienākumu izpildes un tai kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums; atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas laikā; atvaļinājuma bērna tēvam laikā un bērna kopšanas atvaļinājuma laikā.

Dienesta disciplīnas jomā grozījumi paredz, ka norma, kas nosaka aizliegumu atvaļināt no dienesta amatpersonu pārejošas darbnespējas laikā, kā arī laikā, kad amatpersona ir atvaļinājumā vai nepilda pienākumus citu attaisnojošu iemeslu dēļ, neattiecas uz gadījumiem, kad amatpersonu atvaļina no dienesta pēc pašas vēlēšanās vai piemērojot disciplinārsodu – atvaļināšanu no dienesta.

Tāpat paredzēts noteikt, ka amatpersonai izdienā neieskaita laiku, kad tā bijusi atstādināta no amata pienākumu izpildes un Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā atzīta par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Precizēti arī drošības līdzekļu veidi, sakarā ar kuriem amatpersona atstādināma no amata pienākumu izpildes – apcietinājums, noteiktas nodarbošanās aizliegums ar ierobežojumu uz laiku pildīt konkrēta amata pienākumus vai mājas arests.

Grozījumus vēl jāapstiprina Saeimā.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par izglītības pieejamības nodrošināšanu skolēniem ar kustību traucējumiem

8.aprīlī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto kārtību, kā tiks īstenota Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstīta aktivitāte “Vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem”. Šīs aktivitātes īstenošanai no 2007.gada līdz 2013.gadam plānots izlietot vairāk nekā 3,7 miljonus latu, no kuriem ERAF finansējums ir 3,2 miljoni latu un nacionālais publiskais līdzfinansējums – 565 550 lati, ko nodrošinās pašvaldības.

Ar katru gadu Latvijā palielinās bērnu ar funkcionāliem traucējumiem skaits. Šiem bērniem ir nepieciešama īpaša, pielāgota vide, lai spētu nodrošināt viņu iekļaušanos izglītības sistēmā, līdz ar to arī turpmāku iesaistīšanos sabiedrības un darba dzīvē.

Bērni ar funkcionāliem traucējumiem Latvijā pirmsskolas izglītību var iegūt 40 speciālās izglītības iestādēs, kurās ir 222 speciālās pirmsskolas izglītības grupas, 95 speciālās pirmsskolas izglītības grupās vispārēja tipa pirmsskolas izglītības iestādēs un 12 speciālās pirmsskolas izglītības grupās pie skolām.

Skolas vecuma bērni ar funkcionāliem traucējumiem veido apmēram 3% no kopējā skolēnu skaita, un tikai neliela daļa no viņiem ir integrēti vispārizglītojošās izglītības iestādēs. Bērnu ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem integrēšanai vispārizglītojošajās skolās Latvijā pilnībā inženiertehniski piemērotas ir tikai piecas izglītības iestādes un daļēji piemērotas deviņas izglītības iestādes. Šodien pieņemtie MK noteikumi paredz, ka ar ERAF atbalstu varēs pielāgot vismaz 38 vispārizglītojošās skolas – vienu katrā rajonā un lielajās pilsētās, bet Rīgā – sešas skolas. Lēmumu, kuras no rajona un pilsētu skolām pielāgos bērniem ar kustību traucējumiem, pēc MK noteikumu stāšanās spēkā pieņems rajonu un pilsētu pašvaldības.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par grozījumiem MK noteikumos par valsts fondēto pensiju shēmas darbību

Lai cilvēki labāk izprastu savu valsts fondēto pensijas shēmas konta stāvokli, kā arī lai atvieglotu administratīvo slogu un izmaksas kontu pārvaldītājiem, Labklājības ministrija (LM) pilnveidos pensiju 2.līmeņa darbību.

Lai mazinātu pensiju 2.līmeņa dalībnieku neskaidrības par konta izrakstos iekļauto detalizēto informāciju, šī informācija tiks vienkāršota, lai būtu cilvēkiem saprotamāka un mazāk detalizēta.

Tas nozīmē, ka turpmāk konta izrakstos būs iekļauta informācija par gada laikā fondētās pensijas shēmā veiktajām iemaksām un citām izmaiņām. Šī informācija cilvēkam tiks nosūtīta pa pastu uz deklarēto adresi. Savukārt izvērstu konta izrakstu cilvēks varēs iegūt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

Tāpat, lai vienkāršotu līdzekļu pārvaldītāju sagatavoto pārskatu iesniegšanu VSAA, tiks ieviests vienas pieturas aģentūras princips. Līdz ar to šie pārskati turpmāk būs jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, kura pēc pārbaudes tos nosūtīs aģentūrai.

To paredz LM izstrādātie grozījumi MK noteikumos par valsts fondēto pensiju shēmas darbību, kas 8.aprīlī apstiprināti valdībā. Sagatavotajos grozījumos iekļauti arī citi priekšlikumi valsts fondēto pensiju shēmas darbības pilnveidošanai.

Kopš 2001.gada jūlija Latvijā darbojas trīs līmeņu pensiju sistēma. Tā ietver: 1.līmeni, kas ir valsts obligātā nefondēto pensiju shēma, 2.līmeni, kas ir valsts obligātā fondēto pensiju shēma, un 3.līmeni, kas ir brīvprātīgā pensiju shēma.

 

LM: Par darba aizsardzības prasībām nodarbināto aizsardzībai pret darba vides trokšņiem

Veicot darba vides riska novērtēšanu, turpmāk trokšņa mērījumi būs jāveic ar kalibrētu mēraparatūru. Līdz šim trokšņa mērījumi bija jāveic ar verificētu mēraparatūru.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret darba vides trokšņa radīto risku”, kas 8.aprīlī apstiprināti Ministru kabineta sēdē. Noteikumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Iepriekšminētās izmaiņas nepieciešamas, jo pērn apstiprinātajā valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstā nav iekļauti akustiskie mērīšanas līdzekļi – audiometri un trokšņmēri.

Samazinot administratīvo slogu darba devējiem, noteikumos svītrota norma, kas nosaka pienākumu darba devējam sagatavot nodarbināto sarakstu, kuri pakļauti trokšņa ietekmei. Tāpat apstiprinātie noteikumi redakcionāli precizēti atbilstoši izmaiņām citos normatīvajos aktos un Latvijas Valsts standartos.

Saskaņā ar likumu par mērījumu vienotību, kalibrēšana ir operāciju kopums, kas nosacītos apstākļos konstatē sakarību starp mērīšanas līdzekļu uzrādītajām vērtībām un attiecīgām etalonu vērtībām. Kalibrēšanu izmanto, lai noteiktu instrumenta nolasījuma pareizību, drošumu un ticamību. Tāpat tā nepieciešama, lai nodrošinātu, ka nolasījumi no mērīšanas līdzekļa ir saskaņā ar citiem mērījumiem.

Savukārt verificēšana ir darbību kopums, ar kuru palīdzību konstatē un apstiprina, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautie mērīšanas līdzekļi atbilst noteiktajām prasībām.

Pēc LM pētījuma “Darba apstākļi un riski Latvijā” datiem, troksnim ir pakļauti 45% nodarbināto, galvenokārt koksnes, koka un korķa izstrādājumu, mēbeļu ražošanā (80,5%), būvniecībā (65,4%), apstrādes rūpniecībā (65,2%) un izglītībā (62,1%). Troksnim biežāk pakļauti vīrieši (57,7%) nekā sievietes (34,6%).

 

LM: Par darba vietu subsidēšanu no Eiropas Sociālā fonda bezdarbnieku nodarbināšanai

Labklājības ministrija (LM) piedāvās iespēju noteiktu laiku strādāt valsts subsidētā darba vietā tādiem bezdarbniekiem kā invalīdi, māmiņas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, ilgstošie bezdarbnieki, jaunieši un cilvēki, kuri iznākuši no cietuma.

Šim nolūkam turpmākos piecus gadus valsts nodrošinās aptuveni 500 darba vietas, ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu ieguldot gandrīz 3 miljonus latu.

Tādējādi bezdarbnieki pie darba devēja varēs apgūt attiecīgajam darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas, gūt darba pieredzi un, iespējams, arī saglabāt darba vietu pēc dalības projektā.

Nepieciešamības gadījumā invalīdiem nodrošinās arī nodarbināšanai nepieciešamos speciālistus – pavadoņus, surdotulkus vai ergoterapeitus.

Savukārt uzņēmumi, kuri vēlēsies pieņemt darbā šos bezdarbniekus, pēc projektu atlases konkursa izsludināšanas varēs pieteikties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ESF finansējuma saņemšanai.

Finansējums paredzēts darba algas maksāšanai laikā no gada līdz diviem gadiem, bezdarbnieku apmācībai, kā arī darba vietas pielāgošanai atbilstoši invalīdu vajadzībām. Nodarbinot bezdarbniekus, daļa izdevumu būs jāsedz darba devējam. LM prognozē, ka 40% bezdarbnieku pēc projekta beigām iekārtosies pastāvīgā darbā.

To paredz 8.aprīlī valdībā pieņemtie Ministru kabineta (MK) noteikumi par ESF aktivitāti “Atbalstītās nodarbinātības pasākumi mērķgrupu bezdarbniekiem”.

LM ir viena no Eiropas Savienības fondu apsaimniekošanas institūcijām, kas atbild par projektu atbilstību nozares politikai un nodrošina efektīvu struktūrfondu līdzekļu izmantošanu nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā. No 2008.gada līdz 2013.gadam ar 22 ES fondu līdzfinansēta projektu konkursa aktivitāšu palīdzību labklājības nozarē plānots iegultīt 93,4 miljonus latu no Eiropas Sociālā fonda un 11,7 miljonus latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Līdz 85% no projekta izmaksām segs ESF, bet pārējo – valsts budžets.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par paveikto un turpmāko darbību Latvijas–Lietuvas starpvalstu pārrobežas sadarbības komisijas ietvaros

8.aprīlī Ministru kabinets pieņēma zināšanai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par paveikto un turpmāko darbību Latvijas–Lietuvas starpvalstu pārrobežas sadarbības komisijas ietvaros.

Komisijas uzdevums ir noteikt kopīgu pārrobežas sadarbības virzienu, programmu, kā arī formu un to koordinēšanu, rekomendāciju iesniegšanu kopīgām reģionālā un vietējā līmeņa koordinējošām iestādēm, kā arī strīdus jautājumu risināšana, kas apgrūtina šo sadarbību.

Uzdevumu īstenošanai tika izveidotas trīs komisijas – Ekonomiskās un sociālās attīstības, Teritoriālās plānošanas un apkārtējās vides aizsardzības un Robežu šķērsošanas problēmu jautājumu risināšanas darba grupas, kurās ir pārstāvēts vienāds skaits Latvijas un Lietuvas nozaru ministriju un reģionālās un vietējās pārvaldes pārstāvju.

RAPLM koordinē Ekonomiskās un sociālās attīstības darba grupu. Darba grupa ir identificējusi Latvijas un Lietuvas pierobežu attīstību kavējošos faktorus tūrismā, labvēlīgas komercdarbības vides veidošanā, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu attīstīšanā.

Darba grupas ietvaros komisija vienojās, ka nepieciešams rīkot starpreģionālu konferenci, lai izstrādātu kopīgu koncepciju stratēģijas jomā un kopīgus tūrisma un kultūras projektus, lai analizētu iespēju izveidot kopīgu Latvijas un Lietuvas tūrisma reģionu.

Tāpat būtu jāstiprina sadarbība starp mazās un vidējās uzņēmējdarbības struktūrām un informācijas centriem.

Veiksmīgas Latvijas un Lietuvas pierobežas teritorijas attīstības priekšnosacījums ir aktuālo jautājumu un problēmu risināšana, kas vērsta uz robežas radīto šķēršļu novēršanu un mazināšanu.

Plānots, ka nākamā Latvijas–Lietuvas starpvalstu pārrobežas sadarbības komisija notiks šā gada trešajā ceturksnī Latvijā, kuru organizēs RAPLM.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par pasažieru pārvadājumu pasūtījumu organizēšanas regulēšanu

Ministru kabinets (MK) atbalstījis likumprojektu par grozījumiem Dzelzceļa likumā, kas paredz, ka pasažieru pārvadājumu pasūtījumu organizēšanu regulēs tikai Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums.

Ministru kabinetā 8.aprīlī tika lemts par grozījumiem Dzelzceļa likumā.

Pašlaik ir situācija, ka valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu organizēšanas kārtību valstī reglamentē gan MK “Noteikumi par valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumiem”, gan MK noteikumi “Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība maršrutu tīklā”. Tādēļ ir izstrādāts likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Grozījumi attieksies uz Dzelzceļa likuma redakciju, kur atrunāta dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumu organizēšana.

2007.gada 14.jūnijā Saeimā tika pieņemts arī Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums. Saskaņā ar to spēkā stājās noteikumi, kas reglamentē sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījumu organizēšanas kārtību, t.sk. kārtību, kādā organizējami un koordinējami valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumi, un kārtību, kādā saskaņojami un slēdzami dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumu līgumi.

Saeimai apstiprinot likumprojektu, uz dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumu organizēšanu attieksies Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums.

 

SM: Par gaisa kuģu lidojumiem bīstamu objektu uzskaites kārtību

Satiksmes ministrija ir izstrādājusi normatīvo aktu projektu, lai paaugstinātu gaisa kuģu lidojumu drošību. Tajos noteikta gaisa kuģu lidojumiem bīstamu objektu uzskaites kārtība.

8.aprīlī valdībā tika atbalstīts MK noteikumu projekts “Noteikumi par gaisa kuģu lidojumiem bīstamu objektu uzskaiti”.

Paredzēts, ka gaisa kuģu lidojumiem bīstamu objektu uzskaites datubāzi izveidos un uzturēs VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS). Informāciju par objektiem LGS saņems no valsts aģentūras “Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra” vai no attiecīgā lidlauka īpašnieka vai ekspluatanta.

LGS būs atbildīga par saņemtās informācijas savlaicīgu un pareizu ievietošanu objektu datubāzē, kā arī par savlaicīgu informācijas publicēšanu informatīvajā izdevumā “Aeronavigācijas informācijas publikācija”. Objektu datubāze būs pieejama valsts aģentūrai “Civilās aviācijas aģentūra”, valsts aģentūrai “Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra” un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Gaisa kuģiem potenciāli bīstami objekti ir, piemēram, mobilo sakaru operatoru torņi, augstceltnes un dažādi uz laiku uzstādīti objekti – ceļamkrāni u.tml. Nereti ļoti bīstami izrādās arī objekti, kas var veicināt putnu masveida pulcēšanos.

Noteikumi stājas spēkā no publicēšanas brīža laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ZM: Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību

Valdība 8.aprīlī apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””.

Grozījumi likumā nepieciešami, lai noteiktu, ka Pārtikas un veterinārais dienests veiks to praktizējošo veterinārārstu un veterinārmedicīniskās aprūpes komersantu uzraudzību, kuri dzīvnieku ārstēšanā izmanto Latvijā kontrolējamās narkotiskās un psihotropās vielas un zāles. Līdz šim likumā nebija ierakstīta funkciju sadale šādai uzraudzībai.

Likuma grozījumi stāsies spēkā pēc to akceptēšanas Saeimā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par atbalsta saņemšanas kārtību lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšanai

Valdība 8.aprīlī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai Latvijas lauku attīstības programmas pasākuma “Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” ietvaros”.

Pasākumu mērķis ir lauksaimniecības produktu pārstrādes efektivitātes paaugstināšana un produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanas veicināšana un eksporta vērtības palielināšana.

Atbalsts ir paredzēts investīcijām lauksaimniecības produktu pārstrādes jaunu iekārtu un aprīkojuma iegādei un uzstādīšanai, lauksaimniecības produktu pārstrādei paredzētu jaunu būvju būvniecībai un esošo būvju rekonstrukcijai un citām aktivitātēm.

Atbalsta pasākumi tiks finansēti no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), paredzot Latvijas valsts līdzfinansējumu. Publiskā līdzfinansējuma daļa varēs sasniegt 40% no attiecināmajām izmaksām atkarībā no uzņēmuma lieluma.

Izstrādājot pasākuma ietvaros paredzētā atbalsta piešķiršanas nosacījumus, tika ņemti vērā ZM izstrādāto programmu “Latvijas piensaimniecības nozares darbības uzlabošanas stratēģiskā programma”, “Latvijas gaļas nozares darbības uzlabošanas stratēģiskā programma” un pētījuma “Lauksaimniecības izcelsmes produktu pievienotās vērtības ķēžu ekonomiskā analīze” secinājumi par veicamajiem pasākumiem pārstrādes nozares konkurētspējas palielināšanai.

Latvijā notiek uzņēmumu koncentrēšanas process, taču, neskatoties uz to, ES vienotā tirgus ietvaros katra atsevišķā Latvijas pārstrādes uzņēmuma tirgus spēks ir neliels, tādējādi arī produktu pārstrāde vērtējama kā sadrumstalota ar raksturīgiem, salīdzinoši nelieliem saražotās produkcijas apjomiem un augstu izmaksu slogu.

Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportam ir tendence palielināties gadu no gada, tomēr kopējā pārtikas sektora ārējās tirdzniecības bilance Latvijai arvien ir negatīva galvenokārt tādēļ, ka eksporta struktūrā dominē zemas pievienotās vērtības produkti.

Tādēļ pasākuma ietvaros atbalsta saņemšanas nosacījumi ir vērsti uz to, lai Latvijai nozīmīgajos piena, gaļas un graudu pārstrādes sektoros veicinātu horizontālo (pārstrādes uzņēmumiem savā starpā) un vertikālo (starp pārstrādes uzņēmumiem un lauksaimniecības produkcijas ražotājiem) integrāciju, palielinātu darba ražīguma tempus, sekmētu augstas pievienotās vērtības produktu eksporta apjomu palielināšanos.

Noteikumu izstrādes gaitā ir organizētas plašas diskusijas ar lauksaimniecības produktu ražotājiem un pārstrādātājiem, nozaru sabiedriskajām organizācijām.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ZM: Par lietderīgu līdzekļu izlietojumu par piegādāto pienu skolās

Valdība 8.aprīlī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu piena produktu piegādei, kas paredzēti izglītojamiem vispārējās izglītības iestādēs”.

Grozījumi noteikumos izstrādāti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu.

Izmaiņas normatīvajā aktā veiktas, lai Lauku atbalsta dienestam (LAD) būtu iespēja veikt atbalsta aprēķinu un izmaksu īsākā laika periodā, kā arī lai uzlabotu dokumentācijas kontroles mehānismu.

Grozījumi noteikumos arī paredz, ka vispārējās izglītības iestādes uzskaita iepirktā un izmantotā piena daudzumu pa piena produktu veidiem, ņemot vērā datus par skolas apmeklējumu. Tas veicinās piena racionālu izlietojumu, kā arī finansējuma izlietojumu.

Tāpat dokuments izstrādāts, lai paaugstinātu maksimālās cenas par kādām piens un piena produkti programmas ietvaros var tikt pārdoti izglītojamiem, ņemot vērā, ka pieauga piena produktu ražošanas izmaksas un realizācijas cenas. Vienlaikus grozījumi paredz mainīt piena produktu sadalījumu pa kategorijām, tādējādi ņemot vērā nesenās izmaiņas Eiropas Savienības likumdošanā.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par savstarpējās atbilstības sistēmas ieviešanu tiešmaksājumu administrēšanā

Valdība 8.aprīlī izskatīja un pieņēma zināšanai Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto informatīvo ziņojumu “Par savstarpējās atbilstības sistēmas ieviešanu”, kurā ir sniegta informācija par šīs sistēmas izveidi un savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas darbības nodrošināšanai nepieciešamajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Savstarpējā atbilstība šobrīd ir centrālais kopējās lauksaimniecības politikas elements, kas nodrošina saikni starp tiešajiem maksājumiem un atbilstību normatīvajos aktos jau noteiktiem nosacījumiem, kas attiecas uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi, lauksaimniecisko ražošanu un aktivitātēm attiecībā uz vidi, sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības aizsardzību, prasībām dzīvnieku labturībai, kā arī laba lauksaimniecības un vides stāvokļa ievērošanu.

Latvijā savstarpējās atbilstības nosacījumi ir jāievieš vairākās jomās. Viena no tām ir vide, kurā savstarpējās atbilstības nosacījumus ieviesīs no 2009.gada. Otra joma, kurā savstarpējās atbilstības nosacījumus ieviesīs no 2009.gada, ir dzīvnieku identifikācija un reģistrācija. Savukārt no 2011.gada to ieviesīs sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības jomā un dzīvnieku labturībā.

Kopējās lauksaimniecības politikas reformas jomā katrai dalībvalstij Eiropas Savienības (ES) atbalsta administrēšanas sistēmas ietvaros ir jāizveido kontroles sistēma, lai īstenotu dažādo savstarpējās atbilstības nosacījumu ievērošanas uzraudzību. Sākot ar 2009.gada 1.janvāri, Latvijā jābūt izveidotai kontroles sistēmai, kas nodrošinātu vienotā platības maksājuma, agrovides, mazāk labvēlīgo apvidu, “Natura 2000” un meža vides atbalsta maksājumu pretendentu uzraudzību vides un dzīvnieku identifikācijas jomā.

Savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas izveidē ir iesaistīts Lauku atbalsta dienests (LAD), kas veic koordinējošās iestādes funkcijas, kā arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), Valsts meža dienests (VMD) un Valsts vides dienests (VVD), kas veic kompetento kontroles iestāžu funkcijas savā atbildības jomā.

Lai nodrošinātu savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas pilnu ieviešanu un darbības nodrošināšanu 2008.–2011.gadam, kopumā Zemkopības ministrijai (ZM) un tās padotības iestādēm, kā arī Valsts vides dienestam nepieciešami papildu finanšu resursi 3 789 593 latu apmērā. Daļa no šā finansējuma ir iekļauta arī Zemkopības ministrijas un Vides ministrijas jauno politikas iniciatīvu pieteikumos.

Papildu finanšu resursu nepieciešamība ir skaidrojama ar to, ka, veidojot savstarpējās atbilstības kontroles sistēmu, ir jāuzlabo atsevišķu kontroles iestāžu darbības spējas un jāpaplašina to funkcijas, lai nodrošinātu efektīvu savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas darbību atbilstoši ES prasībām.

Atsevišķām kontroles iestādēm pieaugs veikto pārbaužu skaits, jo savstarpējās atbilstības ietvaros katrai iestādei ir jānodrošina vismaz 1000 atbalsta pretendentu kontrole. Līdz ar to, lai veiktu atbilstošu un kompetentu kontroli atbilstoši ES prasībām, atsevišķām kontroles iestādēm būs nepieciešamas papildu amata vietas, lai nodrošinātu attiecīgās pārbaudes uz vietas saimniecībā, tātad būs jāpieņem jauni darbinieki, jāveic to apmācība.

Veidojot šādu sarežģītu kontroles sistēmu, mainās Eiropas Savienības atbalsta administrēšanas sistēmas struktūra, kas rada nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajās informācijas sistēmās.

Līdz ar to palielinās informācijas sistēmas funkciju un moduļu apjoma uzturēšanas nodrošināšana, tālab ir nepieciešami valsts budžeta līdzekļi informācijas sistēmas uzturēšanai, papildināšanai un aktualizēšanai.

Lauku atbalsta dienestam kā savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas koordinējošajai iestādei sadarbībā ar kompetentajām kontroles iestādēm turpmāk ir jāparedz informācijas apmaiņas sistēmas izveide par atbalsta iesniegumiem, saimniecībā uz vietas veikto pārbaužu rezultātiem, to novērtēšanu un ziņošanu.

Ja nepieciešamais papildu finansējums netiks piešķirts un ja savstarpējās atbilstības kontroles sistēma netiks ieviesta, Latvijai pastāv risks saņemt sankcijas par saistību neievērošanu vai pat pilnībā zaudēt iespēju saņemt ES tiešmaksājumus gandrīz 80 000 lauksaimniekiem, kā arī finansējumu Lauku attīstības plāna pasākumiem, kas veido aptuveni 90 miljonus eiro tiešmaksājumiem un 142,54 miljonus eiro Lauku attīstības plāna pasākumiem 2009.gadā, un 117,82 miljonus eiro tiešmaksājumiem un 148,78 miljonus eiro Lauku attīstības plāna pasākumiem 2011.gadā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa