• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārlietu ministrs: Aicinot Latvijas deputātus ratificēt Lisabonas līgumu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.04.2008., Nr. 56 https://www.vestnesis.lv/ta/id/173704

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ārlietu ministrs: Uzturoties darba vizītē Vācijas Federatīvajā Republikā

Vēl šajā numurā

10.04.2008., Nr. 56

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ārlietu ministrs: Aicinot deputātus ratificēt Lisabonas līgumu

 

Šodien, 10.aprīlī, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš Saeimas plenārsēdē, kurā tiek izskatīts likumprojekts “Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu”, uzrunā deputātus ar aicinājumu atbalstīt Lisabonas līguma ratifikāciju visdrīzākajā laikā. 

“Lisabonas līguma darbības rezultātā Eiropas Savienība kļūs efektīvāka un ārpolitiski vienotāka, lēmumu pieņemšana tās ietvaros demokrātiskāka, kā arī kopienas un dalībvalstu atbildība skaidrāk noteikta,” uzskata M.Riekstiņš.

Uzrunājot deputātus, ārlietu ministrs ieskicē nacionālo parlamentu lomu Eiropas Savienībā (ES) tuvākajā perspektīvā un Lisabonas līgumā ietvertās pilnvaras nacionālajiem parlamentiem. Šobrīd nacionālo parlamentu iespējas iesaistīties ES likumdošanas izstrādē ir ierobežotas, jo nacionālie parlamenti saņem jau gandrīz pabeigtus ES dokumentus. Lisabonas līgums nacionālos parlamentus iesaistīs šajā procesā jau likumprojektu izstrādes sākumposmā. Turpmāk nacionālajiem parlamentiem būs iespēja astoņu nedēļu laikā sniegt pamatotu atzinumu par Eiropas Komisijas izstrādāto priekšlikumu. Jāatzīmē, ka iniciatīvas noraidīšanai nepietiks tikai ar viena nacionālā parlamenta atzinumu – būs jāsavāc vismaz vienas trešdaļas nacionālo parlamentu atbalsts.

Ārlietu ministrs informē, ka Lisabonas līgums pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē tās pilsoņiem nodrošinās likumdošanas iniciatīvas iespējas, kas ļauj vismaz vienam miljonam ES pilsoņu, kas pārstāv nozīmīgu daļu ES dalībvalstu, pieprasīt Eiropas Komisijai izstrādāt nepieciešamos tiesību aktus.

Līdz ar līguma pieņemšanu palielinās Eiropas Savienības institūciju darba efektivitāte, reformējot Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas sastāvu, kā arī nosakot jaunu dubultā vairākuma balsošanas sistēmu. Lisabonas līgums stiprinās, veicinās un saliedēs ES ārējo darbību, izveidojot augstā pārstāvja amatu kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos un ES Ārējās darbības dienestu.

ES valstu un valdību vadītāji Lisabonas līgumu parakstīja pagājušā gada 13.decembrī. Lisabonas līgums groza divus pašreiz spēkā esošus ES pamatlīgumus – Līgumu par ES un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu. Lai Lisabonas līgums stātos spēkā, tas jāratificē visās ES dalībvalstīs. Paredzēts, ka Lisabonas līgums stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī. Pašreiz Lisabonas līgumu ratificējušas sešas ES dalībvalstis.

 

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!