Par Dānijas Karalistes premjerministra vizīti Latvijā

Kopīgā preses konferencē ar Latvijas Ministru prezidentu

Latvijas Republikas Ministru prezidents Ivars Godmanis: Mums ar premjerministru Rasmusena kungu šodien bija ļoti intensīva un auglīga saruna. Mēs apspriedām vairākus svarīgus jautājumus. Vispirms plaši apspriedām energoresursu problēmas Eiropas Savienībā. Runājām par migrācijas un imigrācijas jautājumiem, kas kļūst aizvien aktuālāki.

Tāpat mēs apspriedām ar Eiropas Savienības jauno kaimiņu politiku saistītus jautājumus. Šī saruna bija auglīga, jo abās valstīs ir liela ietekme liberālā spārna partijām. Mēs par šiem jautājumiem esam runājuši arī Somijā. Ļoti nopietni spriedām par ES Padomes jauno locekļu jaunajām saistībām un funkcijām, kā arī par citiem jautājumiem.

Dānijas Karalistes premjerministrs Andress Fogs Rasmusens: Premjerministra kungs, pateicos jums par ielūgumu. Pirms četriem gadiem Latvija kļuva Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, un Dānija apsveica šo faktu. Dānija jau sen Rīgā ir nodibinājusi Dānijas Kultūras institūtu, un man ir prieks vērot Latvijas straujo ekonomisko izaugsmi. Dānijas uzņēmēji Latviju uzskata par daudzsološu tirgu, un Latvijā darbojas apmēram 500 dāņu uzņēmumu.

Kā jau premjerministrs Godmanis atzīmēja, mēs plaši pārrunājām enerģētikas politiku. Tas ir ļoti nozīmīgs jautājums mūsdienu pasaulē. Mēs uzsvērām, ka ES nepieciešama enerģētiskā solidaritāte, lai katra valsts būtu enerģētiski droša. Tāpēc svarīgi veidot ES kopīgu enerģētisko sistēmu, lai valstis nepastāvētu kā enerģētiski izolētas salas. Tas ir arī valstu drošības jautājums. Lai palielinātu mūsu enerģētisko drošību, jāsamazina atkarība no importētās naftas un gāzes. Tāpēc mums jāattīsta arī visi enerģijas resursi. Tāpat ļoti svarīgi ir palielināt mūsu energoresursu izmantošanas efektivitāti. Pašlaik Dānija ir valsts, kas visefektīvāk visā ES izmanto energoresursus, un mēs esam gatavi ar Latviju dalīties pieredzē. Enerģijas izmantošanas efektivitātes palielināšana ir nozīmīgs instruments cīņā pret klimata izmaiņām. Īpaši aktuāli tas ir pašlaik, kad gatavojamies globālajai konferencei par klimata izmaiņām, kas notiks 2009.gadā Kopenhāgenā.

“Latvijas Vēstneša” jautājums abiem premjerministriem: Kā jūs vērtējat no Krievijas importēto energoresursu nozīmīgumu Eiropas Savienības valstu ekonomikā? Vai šis imports nav sasniedzis politiski bīstamu apjomu?

I.Godmanis: Man jāsaka, ka tas atkarīgs no daudziem faktoriem. Vispirms no tā, kā nākotnē attīstīsies ES un Krievijas attiecības. Mums Eiropas Savienībā jāapspriež jautājums par jauna līguma izstrādāšanu starp ES un Krieviju. Bet ir pilnīgi skaidrs, ka šādā līgumā jābūt ietvertam energoresursu jautājumam. Par to jādomā arī ES valstu divpusējās sarunās ar Krieviju. Energoresursu jautājums tiks apspriests arī šogad jūnijā Rīgā. Ceru, ka mēs šo jautājumu apspriedisim tieši un atklāti. Runa ir par cauruļvadiem, taču te pastāv dažādas iespējas. Vispirms jau tiešais pieslēgums, un ne vien ES iekšienē, jo es zinu, ka Krievijas pusē ir arī dažas citas idejas. Tas ir arī sadalīšanas jautājums un jautājums par pieeju brīvam tirgum. Ne vien par Krievijas piekļūšanu ES tirgum, bet arī otrādi. Manuprāt, nav nemaz tik viegli izvirzīt jautājumu par bīstamību. Jābūt diviem apstākļiem: visam jābūt balstītam tirgus principos, un, otrkārt, tam jābūt jautājumu kompleksam, kas aptver gan enerģētikas jautājumus, gan cīņu pret globālo sasilšanu, gan citus ar to saistītus jautājumus.

A.F.Rasmusens: Mums jāsaprot, ka vismaz kādu laiku vēl būsim atkarīgi no Krievijas energoresursiem, tāpēc ir svarīgi izdalīt trīs momentus: pirmkārt, šai energoresursu piegādei jābūt drošai, stabilai un tā nedrīkst tikt izmantota kā instruments politisku mērķu sasniegšanai, īpaši ārlietu un drošības jomā. Otrkārt, energoresursiem jātiek piegādātiem uz tirgus principiem, turklāt ES jābūt tādai pašai pieejai Krievijas energoresursu tirgum, kāda Krievijas uzņēmējiem ir nodrošināta Rietumos. Un, visbeidzot, mums jāattīsta kopējā ES enerģētikas politika, kas balstīta uz stingru solidaritāti. Jāveido kopīga energosistēma, lai visas ES valstis justos drošas un varētu to lietot.

Jānis Ūdris,

pēc ieraksta “LV” diktofonā

(neoficiāls tulkojums no angļu valodas)

Vizītē pie Latvijas Valsts prezidenta

Valsts prezidents Valdis Zatlers 10.aprīlī Rīgas pilī tikās ar Dānijas Karalistes Ministru prezidentu Andersu Fogu Rasmusenu.

Tikšanās laikā amatpersonas apsprieda NATO samitā Bukarestē pieņemtos galadokumentus un diskusijās panāktos kompromisus, kā arī atzīmēja būtisko apņemšanos līdztekus militārajai misijai Afganistānā stiprināt arī darbu pie valsts civilās rekonstrukcijas.

Sarunas gaitā pārrunāta arī Lisabonas līguma ratifikācijas gaita abās valstīs, kā arī līguma ratifikācijas konsekvences tādās jomās kā ES kopīgā ārpolitika, īpaši atzīmējot ES spēju runāt “vienā balsī” ar trešajām valstīm. Tāpat apspriestas ES kopīgās enerģētikas politikas nostādnes gan avotu diversifikācijas, gan energoefektivitātes jautājumos.

Amatpersonas apsprieda arī Latvijas un Dānijas divpusējo attiecību pozitīvo vēsturi, kā arī to turpmākas pilnveidošanas iespējas tādās jomās kā enerģētika un sadarbība Baltijas jūras valstu padomes ietvaros.

 Valsts prezidenta preses dienests