Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 10.aprīlī

 

AM: Par grozījumiem Militārā dienesta likumā

10.aprīlī Ministru kabineta valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas izstrādātie grozījumi Militārā dienesta likumā.

Grozījumi izstrādāti, lai nostiprinātu rezerves karavīru garantijas pēc militārajām mācībām vai demobilizācijas atgriezties savā darba vietā un amatā.

Izstrādātie grozījumi Militārā dienesta likumā nepieciešami, lai nodrošinātu sieviešu un vīriešu vienlīdzības tiesību ievērošanu tikt ieskaitītam rezervē pēc studentu speciālo militāro mācību kursa beigšanas un rezervistu tiesības uz tās dienesta pakāpes saglabāšanu, kas tiem bija piešķirta pirms atvaļināšanās no militārā dienesta.

Pašreiz likumdošanā nav nostiprinātas garantijas rezerves karavīriem un rezerves karavīriem pēc militārajām mācībām vai demobilizācijas atgriezties savā darba vietā. Militārā dienesta likumā netiek nodrošinātas vienlīdzīgas sieviešu un vīriešu tiesības tikt ieskaitītiem rezervē pēc studentu speciālo militāro mācību kursa beigšanas, kā arī netiek nodrošinātas tiesības rezervistiem saglabāt iepriekšējo dienesta pakāpi, kāda tā bija pirms atvaļināšanās.

Aktīvajā militārajā dienestā dzimumu līdztiesības princips tiek ievērots.

 

AM: Par militārās aviācijas radīto zaudējumu atlīdzināšanas kārtību

10.aprīlī Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā atlīdzina kaitējumu trešajai personai vai tās mantai, ja to nodarījis Latvijas Republikas militārās aviācijas gaisa kuģis vai civilās aviācijas gaisa kuģis, kuru Latvijas Nacionālie bruņotie spēki izmanto militārajām vajadzībām”.

MK noteikumi paredz gadījumā, ja radīsies situācija, ka Latvijas Republikas militārās aviācijas gaisa kuģis vai civilās aviācijas gaisa kuģis, kuru NBS izmanto militārajām vajadzībām, nodarīs jebkāda veida kaitējumus trešajām personām vai viņu mantai, tos segs sākotnēji no AM budžeta līdzekļiem. Tomēr, ja atlīdzināmās summas apjoms būs lielāks par 10 000 latu, par finanšu avotu būs jālemj MK.

 

AM: Par piesārņoto teritoriju sanācijas un sanācijas darbu veikšanas speciālistu sertifikācijas kārtību

10.aprīlī Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie MK noteikumi “Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpētes un piesārņotu teritoriju sanācijas kārtība” un “Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpētes un sanācijas darbu veikšanas speciālistu sertifikācijas un komersantu licencēšanas kārtība”.

MK noteikumi “Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpētes un piesārņotu teritoriju sanācijas kārtība” ir izstrādāti, lai noteiktu teritorijas, kas piesārņota ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un nesprāgušu munīciju, izpētes un sanācijas kārtību. MK noteikumi nosaka veicamos uzdevumus, informācijas plūsmu, atbildības un kompetenču sadalījumu starp valsts un pašvaldību iestādēm, licencētiem komersantiem un sertificētiem speciālistiem, kas veic ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēti un piesārņotu teritoriju sanāciju.

Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) likumā noteikto pilnvarojumu NBS Sauszemes spēki veic atrastās militārās munīcijas neitralizāciju un iznīcināšanu. Tā kā bijušo militāro objektu un tajos atrodamo sprādzienbīstamu priekšmetu nepieciešamie sanācijas apjomi valstī ir lieli, pašreizējais NBS nesprāgušās munīcijas neitralizētāju speciālistu skaits ļauj veikt tikai periodisku, profilaktiska rakstura teritorijas attīrīšanu no nesprāgušas munīcijas.

Valstī netiek veikta teritoriju plānveida sanācija. Lai veicinātu un paātrinātu potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpētes un piesārņotu teritoriju sanācijas pasākumu veikšanu, izpētes un atsevišķus sanācijas uzdevumus iespējams nodot privātām institūcijām – licencētām uzņēmējsabiedrībām un sertificētiem speciālistiem.

MK noteikumi “Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpētes un sanācijas darbu veikšanas speciālistu sertifikācijas un komersantu licencēšanas kārtība” nosaka kārtību, kādā sertificē speciālistus, kas veic ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēti, nesprāgušas munīcijas meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu, savākšanu un uzglabāšanu. Tāpat izstrādātie noteikumi nosaka kārtību, kādā AM izsniedz komersantiem licenci komercdarbībai ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpētei, nesprāgušas munīcijas meklēšanai, identificēšanai, izcelšanai, savākšanai un uzglabāšanai, licences anulēšanas vai darbības apturēšanas kārtību, kā arī par licences izsniegšanu maksājamās valsts nodevas apmēru.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par Latvijas un Krievijas valdību nolīgumu par sadarbību tūrismā

10.aprīlī Ekonomikas ministrija starpinstitūciju saskaņošanai nodeva sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumu par sadarbību tūrisma jomā”.

Nolīgums paredz attīstīt sadarbību ar Krievijas Federāciju tūrisma jomā uz līdztiesības un savstarpēja izdevīguma pamata. Tiek paredzēta plaša sadarbība starp Latvijas un Krievijas tūrisma institūcijām, organizējot tūrisma vizītes, konferences, apmainoties ar aktuālo informāciju, sadarbojoties starptautisko organizāciju ietvaros, veicot kopīgas apmācības, pētījumus u.c. Nolīguma realizācijai tiks izveidota Latvijas–Krievijas apvienotā tūrisma komiteja.

Nolīgums ir būtisks solis, lai izveidotu efektīvus sadarbības mehānismus gan tūrisma politikas jautājumu risināšanā, gan praktisku tūrisma pasākumu organizēšanā, kas veicinās Latvijas un Krievijas sadarbības aktivizēšanos tūrisma veicināšanas jomā.

Krievijas Federācija Latvijai ir augsti prioritāra tūrisma valsts, tāpēc tajā tiek īstenotas plašas mārketinga aktivitātes. Sākot ar 2005.gadu, Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūrai Krievijā ir sava pārstāvniecība – Latvijas Tūrisma informācijas birojs Maskavā –, kuras galvenais uzdevums ir Latvijas tūrisma nozares popularizēšana šajā valstī.

Krievija ir ļoti nozīmīgs un stabils Latvijas tūrisma tirgus: 2007.gadā Latviju apmeklējuši 343 tūkstoši tūristu no Krievijas, kas ir par 26% vairāk nekā 2006.gadā. 2007.gadā gandrīz 7% no visiem ārvalstu ceļotājiem Latvijā ieradās no Krievijas – vairāk ārvalstu ceļotāji Latvijā bija tikai no Lietuvas un Igaunijas. Savukārt no Latvijas uz Krieviju 2007.gadā devās 387,2 tūkstoši tūristu. Ceļotāji no Krievijas 2007.gadā Latvijā kopumā iztērēja 38 miljonus latu (2006.gadā – 23,4 miljonus latu) un to vidējais uzturēšanās ilgums Latvijā 2007.gadā bija 4,4 diennaktis, tas ir viens no labākajiem rādītājiem.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka Latvijai ir labas iespējas piesaistīt maksātspējīgus tūristus no Krievijas, piedāvājot veselības tūrisma produktus – savienojot rehabilitācijas un medicīnas pakalpojumu saņemšanu ar tūrisma vizīti.

Nolīgums tiks parakstīts, tiklīdz saskaņošanas un apstiprināšanas procedūra būs pabeigta abās valstīs.

Plānots, ka tas varētu notikt šā gada 3.–4.jūnijā, kad Rīgā notiks Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konference.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par algas nodokļa grāmatiņā iekļaujamām ziņām

Lai vienkāršotu prasības par algas nodokļa grāmatiņā iekļaujamajām ziņām, valsts sekretāru sanāksmē 10.aprīlī saskaņošanai ministrijās tika izsludināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā izsniedzama algas nodokļa grāmatiņa.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredzēs atteikties no prasības darba ņēmējam informēt darba devēju par deklarētās dzīvesvietas adreses maiņu.

Savukārt darba devējiem, kuru juridiskā adrese atrodas Rīgā, Liepājā vai Ventspilī, turpmāk tiks noteikts pienākums, izmantojot Iedzīvotāju reģistra elektronisko pakalpojumu, gūt apstiprinājumu par to, vai darbinieka deklarētā dzīvesvieta taksācijas gada 1.janvārī atrodas tās pašvaldības teritorijā, kurā ir darba devēja juridiskā adrese.

Šāds pienākums saistīts ar īpašu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iekasēšanas kārtību šajās pašvaldībās.

Likums par IIN reglamentē, ka IIN tiek ieskaitīts tās pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā personas dzīvesvieta bija deklarēta kalendārā gada sākumā. Vispārīgā gadījumā nodokļa maksātājs vai darba devējs pārskaita nodokli Valsts kases IIN ieņēmumu budžeta sadales kontā. Izņēmums ir trīs pašvaldības – Rīga, Liepāja un Ventspils, ar kurām FM ir noslēgusi līgumu par IIN ieņēmumu iekasēšanas īpašu kārtību. Šo pašvaldību administratīvajā teritorijā dzīvojošo darba ņēmēju darba samaksas pārskaita pašvaldības budžeta kontā tieši, bet nodokli no pārējo darba ņēmēju darba samaksas un ar nodokli saistītos maksājumus – sadales kontā.

Līdz ar to darba devējiem un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nepieciešama aktuāla informācija par pašvaldību, kurā darba ņēmējs ir deklarējis dzīvesvietu. Šādas ziņas tiek iekļautas Iedzīvotāju reģistrā. Tā kā VID kā nodokļu administrācijai Iedzīvotāju reģistrā ir pieejama informācija par nodokļa maksātāja dzīvesvietas adresi, faktiski informācija par nodokļa maksātāja dzīvesvietas adresi ir nepieciešama relatīvi ierobežotam personu lokam – Rīgas, Liepājas un Ventspils darba devējiem.

Tāpat noteikumos plānots precizēt terminoloģiju, saskaņojot to ar Komerclikumā lietoto. Grozījumi arīdzan papildinās institūciju uzskaitījumu, kas izdara atzīmi algas grāmatiņā par pensiju piešķiršanu. Paredzams, ka šādu ierakstu varēs veikt arī Tiesu administrācija, ja izdienas pensija piešķirta atbilstoši Tiesnešu izdienas pensiju likumam, un Ārlietu ministrija, ja izdienas pensija piešķirta atbilstoši Diplomātu izdienas pensiju likumam.

 

FM: Par grozījumiem EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā

Valsts sekretāru sanāksmē 10.aprīlī tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā. Izmaiņas nepieciešamas, lai saskaņotu likuma normas ar grozījumiem, kas veikti pārskatu sniegšanas un uzraudzības vadlīnijās.

Šā gada 16.janvārī EEZ finanšu instrumenta komiteja un Norvēģijas Ārlietu ministrija apstiprināja grozījumus pārskatu sniegšanas un uzraudzības vadlīnijās. Izmaiņas paredz, ka turpmāk abu finanšu instrumentu līdzfinansēto programmu, grantu shēmu un individuālo projektu īstenotājiem vairs nebūs jāsniedz projekta progresa gada pārskats. Tā vietā būs jāizmanto projekta progresa pārskata veidlapa, kurā papildus iekļauta horizontālo prioritāšu un riska analīzes sadaļa.

Līdz ar to Finanšu ministrija sagatavoja atbilstošus grozījumus EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā, nodrošinot likuma normu atbilstību pārskatu sniegšanas un uzraudzības vadlīniju grozījumiem.

Savukārt, lai nodrošinātu šā likuma viennozīmīgu interpretāciju, papildus tika sagatavotas arī citas izmaiņas. Paredzams, ka likums tiks papildināts ar normu, kas reglamentē institūcijas, kurām saistoši ir finanšu instrumentu vadības dokumenti.

Tāpat plānots precizēt termiņu, kādā pieņem lēmumu par apakšprojekta apstiprināšanu vai noraidīšanu, kā arī precīzi noteikt, kura subjekta lēmumi ir saistoši, iepazīstoties ar lietu un informācijas atklātības procesā.

Latvijai no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta laikā līdz 2009.gadam būs pieejami gandrīz 50 miljoni eiro, uz kuriem varēs pretendēt projekti 12 prioritātēs. Abu finanšu instrumentu līdzekļus varēs saņemt individuālie projekti (atklāto konkursu ietvaros), programmas un grantu shēmas.

Grozījumu projekts vēl jāizskata Ministru kabinetā, un par tā pieņemšanu lems Saeima.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par mācību aprīkojuma modernizāciju un infrastruktūras uzlabošanu profesionālās izglītības iestādēs

Lai veicinātu profesionālās izglītības kvalitāti un atbilstību darba tirgus prasībām, no 2007.gada līdz 2013.gadam plānots modernizēt infrastruktūru un mācību aprīkojumu 53 profesionālās izglītības iestādēs.

10.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.1.1.1.aktivitāti “Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai”. Noteikumu projekts vēl jāapstiprina MK.

Aktivitātes īstenošanai no 2007.gada līdz 2013.gadam plānots izlietot 59 003 597 latus, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 50 074 785 latus un nacionālo publisko līdzfinansējumu 8 836 726 latus.

Noteikumu projekts paredz, ka vismaz desmit no šīm skolām ir jāpiemēro jauniešiem ar kustību traucējumiem.

MK noteikumu projekts nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesnieguma iesniedzējam, atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, kā arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda pieejamo finansējumu. Par to, kuras profesionālās izglītības iestādes tiks uzaicinātas izstrādāt projektus, lems reģionālās pašvaldības sadarbībā ar reģiona darba devējiem.

2004.–2006.gadā profesionālo izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanai un mācību aprīkojuma modernizācijai no ERAF tika īstenoti 28 projekti, kuru kopējās izmaksas bija aptuveni 3,2 miljoni latu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IZM: Par skolēnu valsts pārbaudes darbu norises laiku 2007./2008.mācību gadā

10.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2007.gada 9.oktobra noteikumos Nr.682 “Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2007./2008.mācību gadā””.

Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais noteikumu projekts paredz pārcelt 9.klases matemātikas eksāmena papildtermiņu no 2008.gada 14.jūlija uz 2008.gada 20.jūniju.

Noteikumu projekts izstrādāts, ievērojot ebreju tautas intereses, proti, Toras dāvāšanas svētkos ticīgajiem ebrejiem ir aizliegts darīt jebko, kas nav saistīts ar Dieva godināšanu, tostarp kārtot valsts pārbaudes darbus. Nosakot citu matemātikas eksāmena papildtermiņu, tiek nodrošināta visu izglītojamo interešu samērīga ievērošana.

Tā kā papildtermiņi valsts pārbaudes darbu kārtošanai vispārīgi paredzēti gadījumiem, kad pamattermiņā tas nav iespējams attaisnojamu, iepriekš neparedzamu apstākļu, piemēram, slimības, dēļ, tad izglītojamo, kas pamattermiņā nevar kārtot eksāmenu jau iepriekš zināmu iemeslu dēļ, varētu būt ļoti maz. Šā iemesla dēļ, nosakot citu valsts pārbaudes darba papildtermiņu, netiks pārkāpta citu izglītojamo tiesiskā paļāvība.

Noteikumu projekts vēl jāapstiprina Ministru kabinetā.

Noteikumu projekta ieviešanai papildu finansējums no valsts budžeta nav nepieciešams.

Izglītības satura un eksaminācijas centra Informācijas birojs

 

LM: Par vienkāršotu sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrācijas kārtību

Lai paplašinātu iedzīvotāju iespējas saņemt kvalitatīvus sociālos pakalpojumus, Labklājības ministrija (LM) plāno vienkāršot sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrācijas kārtību un iesniedzamās informācijas apjomu.

Atvieglojot sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrācijas kārtību, paredzēts, ka sociālo pakalpojumu sniedzējiem, reģistrējoties Sociālo pakalpojumu pārvaldē (SPP), turpmāk būs jāiesniedz tikai aizpildīts iesniegums un statūtu (nolikuma) kopija. Iesniegumā pakalpojumu sniedzējam būs jāapliecina atbilstība pārtikas aprites, ugunsdrošības un sanitārajām normām. Šobrīd papildus iesniegumam un statūtiem ir jāiesniedz arī trīs uzraugošo iestāžu izziņas par atbilstību pārtikas aprites, ugunsdrošības un sanitārajām normām.

Plānots, ka reģistrācijas apliecības tiks izdotas bez termiņa ierobežojuma. Patlaban reģistrācijas apliecību derīguma termiņš ir pieci gadi. Tiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kas jau ir reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, iepriekšējā reģistrācijas apliecība būs derīga līdz tajā noteiktajam termiņam un jaunas reģistrācijas apliecības saņemšanai pietiks ar iesniegumu SPP.

Tāpat sociālo pakalpojumu reģistrā paredzēts iekļaut plašāku un precīzāku informāciju par katru reģistrēto pakalpojumu sniedzēju. Tā, piemēram, jānorāda pakalpojuma sniedzēja juridiskais statuss, ietverot ziņas par visām pakalpojuma sniedzēja institūcijām un filiālēm, jāuzskaita visi piedāvātie pakalpojumi.

Līdztekus iepriekšminētajam reģistrā atbilstoši pēdējās SPP veiktās pārbaudes rezultātiem paredzēts norādīt arī pakalpojuma sniedzēja atbilstību vai neatbilstību Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Tāpat reģistrā paredzēts iekļaut ziņas par pakalpojumu sniedzēja izslēgšanu no reģistra un tā pamatojumu.

Paplašinot sociālo pakalpojumu klāstu, kurus nedrīkstēs sniegt nereģistrēti pakalpojumu sniedzēji, papildus līdzšinējiem pakalpojumiem (aprūpe ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, krīzes centri, patversmes, dienas aprūpes centri) plānots iekļaut jaunus sociālo pakalpojumu veidus, piemēram, grupu dzīvokļus, pusceļa mājas, specializētās darbnīcas.

Saskaņā ar plānotajām izmaiņām valsts nodeva par sociālo pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas apliecības vai tās dublikāta izsniegšanu būs 7 lati – tikpat, cik līdz šim bija jāmaksā par sociālo pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas apliecības vai tās dublikāta izsniegšanu.

Pēc LM apkopotās informācijas, SPP iepriekšējos gados vidēji gadā izsniegusi 147 sociālo pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas apliecības vai to dublikātus. Paredzams, ka arī nākamajos gados tiks izsniegtas aptuveni 145 apliecības ik gadus.

Iepriekšminētās izmaiņas paredzētas LM izstrādātajos Ministru kabineta noteikumu projektos “Kārtība, kādā sociālo pakalpojumu sniedzējs tiek reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un izslēgts no tā” un “Noteikumi par valsts nodevas apmēru par sociālo pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas apliecības vai tās dublikāta izsniegšanu un valsts nodevas maksāšanas kārtību”, kā arī grozījumos “Noteikumos par Sociālo pakalpojumu pārvaldes sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”. Visi noteikumu projekti 10.aprīlī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl būs jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

 

LM: Par darba aizsardzības prasību ieviešanu saistībā ar elektromagnētisko lauku radītajiem riskiem

Lai novērstu grūtības praksē nodrošināt strādājošo aizsardzību pret elektromagnētisko lauku radīto risku iedarbību, plānots, ka attiecīgās darba aizsardzības prasības stāsies spēkā no 2012.gada 30.aprīļa, nevis šā gada 30.aprīlī, kā bija noteikts līdz šim.

Šāds pagarinājums saistīts ar to, ka Eiropas Savienības (ES) direktīvā noteiktās ekspozīciju robežvērtības veselības nozarē strādājošiem ierobežo iespējas izmantot un attīstīt magnētiskās rezonanses attēlu veidošanas tehniku. Minētā tehnika ir neaizstājama vairāku slimību diagnostikā un ārstēšanā.

Šobrīd Eiropas Komisija (EK) ir sākusi pētījumu par direktīvas ietekmi uz medicīniskām procedūrām. Līdz ar to, lai iegūtu laiku nepieciešamās informācijas ieguvei un analīzei, kā arī jaunu priekšlikumu izstrādei, EK ir ierosinājusi pagarināt direktīvas pārņemšanas termiņu līdz 2012.gada 30.aprīlim. 2008.gada 7.aprīļa sēdē Eiropas Parlaments ir atbalstījis iepriekšminēto EK priekšlikumu.

Tas noteikts Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajos grozījumos noteikumos “Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē”, kas 10.aprīlī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl būs jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Noteikumi attiecas uz visām nodarbinātības jomām, kurās nodarbinātie var tikt pakļauti elektromagnētisko lauku ietekmei. Tomēr lielāku ietekmi uz nodarbināto veselību var atstāt elektromagnētiskie lauki televīzijas, radiosakaru nozarē, medicīnā, piemēram, magnētiskās rezonanses iekārtas un metālu apstrāde. Bet tas ir atkarīgs no izmantotajām iekārtām, un katrā konkrētajā gadījumā darba devējam ir jānodrošina risku novērtējums un jānosaka, vai nodarbinātie ir pakļauti riskam.

Darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto aizsardzību pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē, turklāt viņam ir jānosaka elektromagnētiskā lauka radītā iedarbība, kā arī jānovērtē tā radītais risks – jānosaka, vai tajā ir elektromagnētiskā lauka kaitīgā starojuma avoti, kuri varētu izraisīt traucējumus cilvēka veselībai. Vienlaikus darba devējam jāveic visi iespējamie pasākumi, lai novērstu vai mazinātu minēto risku.

Savukārt, lai pēc iespējas ātrāk konstatētu elektromagnētiskā lauka radītos veselības traucējumus, darba devējam ir noteikts pienākums nodrošināt strādājošo, kuri pakļauti elektromagnētiskā lauka ietekmei, obligātās veselības pārbaudes. Turklāt darba devējam jānodrošina ārstniecības speciālistu iepazīstināšana arī ar riska novērtējuma rezultātiem.

Elektromagnētiskā lauka mērījumus var veikt kompetentas institūcijas, kompetenti speciālisti, akreditētas laboratorijas, ES akreditētas institūcijas, darba aizsardzības speciālisti un citas personas ar atbilstošu kvalifikāciju mērījumu veikšanai. Mērījumus veic, izmantojot kalibrētu mēraparatūru. Par noteikumu kontroli un uzraudzību ir atbildīga Valsts darba inspekcija.

Elektromagnētiskie lauki ir statiski un mainīgi elektriskie, magnētiskie un elektromagnētiskie lauki, kuru frekvences ir līdz 300 GHz.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par atbalstu ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās

10.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par projektu iesniegšanas un finansēšanas kārtību grantu shēmā “Atbalsts ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās”.

Grozījumi noteikumos paredz pagarināt projektu īstenošanas termiņu līdz 2008.gada 1.augustam.

Šobrīd noteikumi par projektu iesniegšanas un finansēšanas kārtību grantu shēmā nosaka, ka grantu shēmas maksimālais projekta īstenošanas termiņš ir divi gadi, bet ne ilgāk par 2008.gada 1.jūniju.

Valsts reģionālās attīstības aģentūra, veicot grantu shēmas apsaimniekotāja funkcijas, konstatēja, ka pieci projektu īstenotāji nespēs realizēt projektu līdz 2008.gada 1.jūnijam, tādējādi pastāv risks, ka šie projekti, kuru kopējā finansējuma summa ir 859 397,80 latu, var netikt īstenoti.

Ministru kabineta noteikumu projekta īstenošanai papildu valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

 
 

RAPLM: Par teritorijas plānojuma izstrādei paredzētās mērķdotācijas izlietošanu

10.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts, lai uzlabotu teritorijas plānojuma izstrādei paredzētās mērķdotācijas izlietošanu.

Piemērojot MK noteikumus “Kārtība, kādā piešķir mērķdotāciju plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un to grozījumu izstrādei”, RAPLM konstatēja, ka nav jānosaka zvērināta revidenta ziņojums kā dokuments, kas pamato izdevumus par piešķirtā finansējuma atbilstību noteiktajam mērķim.

Valsts reģionālās attīstības aģentūra pirms neizmaksātās mērķdotācijas daļas piešķiršanas izvērtē visus dokumentus, kas apliecina finanšu līdzekļu izlietojumu. Citu pašvaldībām piešķirto mērķdotāciju administrēšanā zvērināta revidenta atzinums netiek prasīts.

Zvērināta revidenta ziņojuma pieprasīšana mērķdotācijas saņēmējam rada nelietderīgus izdevumus no 200 līdz 500 latiem, kas sastāda 8 līdz pat 20 procentus no mērķdotācijas saņēmēja līdzfinansējuma. Izmaksas sasniedz ap 2500 latu, kas ir nesamērīgas salīdzinājumā ar līdzfinansējuma apmēru.

Noteikumu projektam nav ietekmes uz valsts vai pašvaldību budžetiem.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par autopārvadājumu licenču izdevēju maiņu atbilstoši reģionālajai reformai

Lai pielāgotos pašvaldību administratīvi teritoriālajai reformai, tiks mainīts autopārvadājumu speciālo atļauju jeb licenču izdevēju loks.

Pēc minētās reformas pabeigšanas speciālās atļaujas starptautiskajiem pārvadājumiem vai pārvadājumiem valsts robežās izsniegs VSIA “Autotransporta direkcija”, bet pārvadājumiem republikas pilsētas administratīvās teritorijas robežās – republikas pilsētas dome.

To paredz grozījumi Autopārvadājumu likumā, kas 10.aprīlī tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Pašlaik pasažieru pārvadājumus ar autobusu var veikt tikai tad, ja autopārvadājumu vadītājam ir profesionālās kompetences sertifikāts attiecīgajā pārvadājumu jomā un pārvadātājs saņēmis Autotransporta direkcijas izsniegtu speciālo atļauju (licenci) starptautiskajiem pārvadājumiem vai pārvadājumiem valsts robežās, vai republikas pilsētas domes vai rajonu padomes izsniegtu speciālo atļauju pārvadājumiem attiecīgo pilsētu vai rajonu robežās.

Kārtību, kādā izsniedzamas, anulējamas vai uz laiku apturamas speciālās atļaujas un licences kartītes attiecībā uz autotransporta līdzekļiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem republikas pilsētas administratīvajā teritorijā, noteiks attiecīgā republikas pilsētas dome. Likumprojekts ietver pārejas noteikumus, kas nosaka, ka rajona padomju izsniegtās speciālās atļaujas pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem ir spēkā līdz 2009.gada 31.decembrim.

Tāpat noteikts, ka pēc pašvaldību administratīvās reformas pabeigšanas pasažieru pārvadājumus ar vieglo taksometru drīkstēs veikt tikai tad, ja pārvadātājs būs saņēmis speciālo atļauju, ko izsniedz attiecīgā republikas pilsētas dome vai plānošanas reģions. Minētās institūcijas apstiprinās arī vieglo taksometru licencēšanas noteikumus. Vieglo taksometru stāvvietu izvietojumu un uz tiem attēlojamo pašvaldības atšķirības zīmi noteiks attiecīgā pašvaldība.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm

10.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja grozījumus noteikumos par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts grozījumu projekta paskaidrojuma rakstā, Ministru kabinets zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses apmērus pārskata ne retāk kā reizi trijos gados atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes noteiktajām patēriņa cenu indeksa izmaiņām, kas no 2005.gada janvāra līdz 2007.gada decembrim ir palielinājies par 34,3%. Līdz ar to izstrādāts grozījumu projekts, kurā pārskatīts un pārrēķināts noteiktais zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses apmērs.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā, piemēram, par priekšlikuma vai uzaicinājuma sastādīšanu un nosūtīšanu vai izsniegšanu līdzšinējo Ls 3,90 vietā būs jāmaksā Ls 5,25.

Ar grozījumiem vēlas mainīt arī atlīdzības noteikšanas veidu par fakta fiksēšanu, paredzot: ja fakta fiksēšana ilgst ilgāk par stundu, papildus tiek piemērots koeficients 1,3, par katru nākamo darba stundu to palielinot par 0,3 vienībām, bet ne vairāk par 2,5 vienībām. Tas nepieciešams, jo fakta fiksēšana bieži ir ilgstošs process, piemēram, sapulces vai sēdes darba gaitas fiksēšana, kā rezultātā šobrīd noteiktais atlīdzības veids ne vienmēr ir atbilstošs reāli fakta fiksēšanas procesā patērētajam laikam.

Ministru kabineta noteikumu projektam papildu finanšu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami, jo sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina.

Noteikumu grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu un Ekonomikas ministrijai, kā arī Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par notiesāto personu iesaistīšanu darbā un darba samaksas kārtību brīvības atņemšanas iestādēs

10.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts projekts notiesāto personu iesaistīšanai darbā un darba samaksas kārtībai brīvības atņemšanas iestādēs. Noteikumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes speciālisti.

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātās personas, kas sodu izcieš brīvības atņemšanas iestādē vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, iesaistāmas darbā, pārceļamas un atbrīvojamas no tā.

Kā teikts noteikumu projekta anotācijā, pašlaik notiesāto personu nodarbināšana tiek veikta saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksu.

Spēkā esošā notiesāto nodarbināšanas kārtība paredz, ka notiesātajam ir astoņu stundu darbadiena sešu darbadienu nedēļā. Brīvības atņemšanas iestādēs gadā vidēji tiek nodarbināti 26% notiesāto personu.

Taču pašlaik spēkā esošie normatīvie akti skaidri nenosaka stundas tarifa likmi, kas būtu maksājama notiesātajām personām, kuras nodarbinātas brīvības atņemšanas iestādēs. Līdz ar to nepieciešami jauni noteikumi, kas noteiktu kārtību, kādā nodarbinātajiem notiesātajiem aprēķināma veiktā samaksa, un kārtību, kādā tie iesaistāmi darbā.  

Noteikumu projekts paredz nosacījumus notiesāto personu nodarbināšanai par samaksu saimnieciskajos darbos brīvības atņemšanas iestādē, tur izvietotajās komersantu izveidotajās darba vietās un ārpus brīvības atņemšanas iestādes, ja to atļauj notiesātajai personai noteiktais soda izciešanas režīms. Paredzēta jauna notiesāto darbā iesaistīšanas kārtība, proti, ka starp komersantu un notiesāto slēdzama vienošanās, būs noteikta darba līguma slēgšana starp atklātā cietumā esošu notiesāto un viņa darba devēju, kā arī būs noteikts, ka saimnieciskajā apkalpē strādājošos pieņems darbā ar cietuma priekšnieka rīkojumu.

Ar noteikumu spēkā stāšanos tiks precizētas normas par minimālo stundas tarifa likmi notiesātajiem, noteikta darba samaksas izmaksas un informācijas sniegšanas kārtība par aprēķināto darba samaksu, veiktajām nodokļu iemaksām un veiktajiem ieturējumiem. Darba samaksu notiesātajam aprēķinās pēc noteiktās mēnešalgas un faktiski nostrādātā darba laika vai pēc produkcijas vienības izcenojuma un kalendārajā mēnesī padarītā darba apjoma.

Notiesāto nodarbinātības mērķis ir dot jaunas vai saglabāt esošās prasmes un profesionālās iemaņas, kas notiesātajam ļautu veiksmīgāk iekļauties sabiedrībā pēc atbrīvošanas no soda.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides un Veselības ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam un Valsts kancelejai.

 

TM: Par materiālo palīdzību personām, kuras tiek atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm

10.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Ministru kabineta noteiktumu projekts par grozījumiem noteikumos par materiālo palīdzību personām, kuras tiek atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm. Grozījumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes speciālisti.

Grozījumu mērķis ir precizēt noteikumus atbilstoši 2007.gada decembra grozījumiem Latvijas Sodu izpildes kodeksā, ar kuriem tika noteikts, ka personām, kas tiek atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādes, atbrīvošanas dienā vairs neizmaksās vienreizējo materiālo pabalstu. Vairākus gadus Latvijā veiksmīgi darbojas Valsts probācijas dienests, kas sniedz nepieciešamo palīdzību personām, kas tiek atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādes, ja persona ar dienestu noslēgusi līgumu par postpenitenciārās palīdzības sniegšanu. Postpenitenciārās palīdzības ietvaros bijušie notiesātie var dzīvot sociālās rehabilitācijas centrā, ja tiem nav dzīvesvietas, kā arī saņemt cita veida palīdzību, kas vērsta uz personas integrāciju sabiedrībā pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas. Tādējādi ir izveidota valsts atbalsta sistēma personām pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes.

Ministru kabineta noteikumos tāpat kā līdz šim būs noteikts, ka personām, kas tiek atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādes, tiek segta braukšanas maksa līdz dzīvesvietai vai darbavietai, kā arī persona tiek nodrošināta ar sezonai atbilstošu apģērbu un apaviem.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu un Labklājības ministrijai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VesM: Par nepieciešamajiem grozījumiem ar medicīniskās izglītības iegūšanu saistītos normatīvajos aktos

10.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika skatīts informatīvais ziņojums par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai medicīniskās izglītības ieguves prasības pielīdzinātu Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumiem un efektivizētu ārstniecības personu pārkvalifikāciju.

Lai risinātu cilvēkresursu jautājumu veselības aprūpē, Veselības ministrija ir izstrādājusi plānu, kā mazināt speciālistu trūkumu.

Iecerēts rezidentūras izglītības programmās apmācību ilgumu pielīdzināt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu.

Ņemot vērā, ka ir arī nevienmērīgs speciālistu sadalījums starp reģioniem un Rīgu, iecerēts sadarbībā ar augstskolām nodrošināt rezidentūras norisi reģionālajās slimnīcās un atsevišķās rezidentūras specialitātēs – arī lokālajās slimnīcās.

Lai radītu priekšnoteikumus medicīniskās izglītības iestādēs izglītojamo iesaistīšanai ārstniecības procesā, Veselības ministrija ierosina noteikt, pie kādu zināšanu un prasmju apjoma students varētu piedalīties ārstniecības procesā.

Arī rezidentiem, pabeidzot konkrētu studiju gadu, būtu jāpiešķir tiesības patstāvīgi veikt noteiktas ārstnieciskās procedūras un veikt jauno speciālistu apmācību.

Tāpat tiek plānots mazināt pārāk šauro specializāciju, pārskatot ārstniecības personu specialitāšu skaitu un sadalījumu, un radīt vieglāku pārkvalifikācijas sistēmu, kas piesaistītu nozarei profesionāļus, kuri nestrādā savā profesijā.

 

VidM: Par Kioto protokola projektu mehānismu īstenošanas kārtību

10.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Kioto protokola projektu mehānismu īstenošanas kārtība”.

Šā noteikumu projekta mērķis ir noteikt kopīgi īstenojamo projektu un tīras attīstības mehānismu realizācijas mehānismu īstenošanas kārtību, noteikt kārtību, kādā piešķir Kioto protokolā noteiktās vienības (emisiju samazināšanas vienības, sertificētas emisiju samazināšanas vienības, piesaistes vienības un noteiktā daudzuma vienības).

Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz likumu “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par grozījumiem Kooperatīvo sabiedrību likumā

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumu projektu Kooperatīvo sabiedrību likumā, ko 10.aprīlī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Grozījumu projekts likumprojektā izstrādāts, lai precizētu kooperatīvo sabiedrību statusu un tiesības, kā arī veiktu labojumus atsevišķos likuma pantos. Līdz ar to tiks veicināta kooperatīvo sabiedrību efektīva darbība centralizētas pirmapstrādes un mārketinga procesa nodrošināšanai, kā arī produkcijas realizācijai tirgū pēc vienota kvalitātes standarta.

Grozījumi paredz, ka biedra tiesības, izņemot balsstiesības, un pienākumi ir spēkā ar brīdi, kad valde pieņēmusi lēmumu par viņa uzņemšanu kooperatīvajā sabiedrībā. Ja mēneša laikā biedrs nav pilnībā nokārtojis statūtos paredzētos ar iestāšanos saistītos maksājumus vai arī biedru kopsapulce nav apstiprinājusi valdes lēmumu par biedra uzņemšanu, lēmums par biedra iesaistīšanu kooperatīvajā sabiedrībā tiks atzīts par spēkā neesošu. Balsstiesības biedrs iegūs tad, kad biedru kopsapulce būs apstiprinājusi valdes lēmumu par biedra uzņemšanu.

Grozījumi izstrādāti, lai noteiktu, ka par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedru var būt fiziska vai juridiska persona, kura savā saimniecībā nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu un izmanto lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības pakalpojumus atbilstoši statūtu prasībām.

Kooperatīvās sabiedrības kopsapulce vienlaikus ar saimnieciskās darbības gada pārskata apstiprināšanu lems par sabiedrības valdes rīcības apstiprināšanu par laika posmu, kas noteikts apstiprinātajā saimnieciskās darbības gada pārskatā.

Tāpat grozījumi likumprojektā paredz precizēt lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību definējumu, noteikt tām komersanta statusu, lai sabiedrības pilnvērtīgi spētu darboties tirgus konkurences apstākļos.

Grozījumos paredzēts, ka turpmāk kooperatīvo sabiedrību varēs dibināt vismaz pieci dibinātāji pašreizējo trīs kooperatīvās sabiedrības dibinātāju vietā.

Savukārt, lai padarītu efektīvāku pašreizējo lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību darbību un attīstību, kā tas ir arī citās Eiropas Savienības valstīs, minēto sabiedrību dibinātāji un biedri varēs būt arī no citas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības.

Tā kā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām atšķiras sniegto pakalpojumu specifika, tās savos statūtos var noteikt citu pamatpaju aprēķināšanas kārtību. Paredzēts, ka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedra papildpajas sabiedrība varēs atsavināt bez biedra piekrišanas, ja biedrs neizmantos sabiedrības sniegtos pakalpojumus sabiedrības statūtos noteiktajā apmērā, izmaksājot biedram papildpaju vērtību sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un Saeimā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par bakteriālo iedegu apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Bakteriālo iedegu apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtība”, ko 10.aprīlī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts paredz kārtību, kādā apkaro augu karantīnas organismu bakteriālās iedegas Erwinia amylovora un ierobežo tā izplatību, kā arī nosaka Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) pienākumus, veicot kontroles pārbaudes un fitosanitāro pasākumu uzraudzību. VAAD arī jāveic nepieciešamie pasākumi, lai noteiktu baktēriju iespējamās izcelšanās iemeslus.

Noteikumu projekts nosaka slimības rašanās perēkļa statusa piešķiršanu un fitosanitāro pasākumu veikšanu šajā inficētajā teritorijā, kā arī paredz pavairojamā materiāla un bišu stropu pārvietošanas aizliegumu no inficētās zonas.

Personai, kuras īpašumā vai valdījumā ir komercdārzs, jāreģistrējas fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu apritē iesaistīto personu reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu.

Arī turpmāk Valsts augu aizsardzības dienests būs tiesīgs, veicot tirdzniecības vietu pārbaudes, iznīcināt vai apturēt tirdzniecību ar bakteriālo iedegu saimniekaugiem, ja tiem būs novērojamas infekcijas vizuālās pazīmes.

Noteikumu projektā ir noteikta arī īpašu fitosanitāro pasākumu veikšana genofondā.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par kompensāciju augu karantīnas organismu apkarošanai

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumus Augu aizsardzības likumā, ko 10.aprīlī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Grozījumi Augu aizsardzības likumā nepieciešami, lai izdotu normatīvos aktus par kārtību, kādā piešķir kompensāciju par fitosanitāro pasākumu izpildi, nosakot augu karantīnas un kaitīgos organismus, to apkarošanas kompensāciju un izmaksas kārtību.

Tāpat arī grozījumi likumā nepieciešami, lai izdotu noteikumus par augļu koku un ogulāju pavairošanas materiāla atbilstības kritērijiem un tā aprites kārtību, kā arī lai izdotu noteikumus par kārtību, kādā Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) veiks references laboratorijas funkcijas kaitīgo organismu laboratoriskajā diagnostikā.

Likuma grozījumi arī nosaka pašvaldības funkcijas invazīvo augu sugu ierobežošanā pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas.

Grozījumi Augu aizsardzības likumā stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas Saeimā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa