Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts prezidents: Uzrunājot konferences dalībniekus Rīgas Juridiskajā augstskolā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.04.2008., Nr. 58 (3842) https://vestnesis.lv/ta/id/173906

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

15.04.2008., Nr. 58 (3842)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts prezidents: Uzrunājot konferences dalībniekus Rīgas Juridiskajā augstskolā

 

Godātie konferences rīkotāji, godātie tiesību zinātnieki, juristi, dāmas un kungi!

Vispirms pateicos par šo iespēju uzrunāt tik augsti kvalificētu juristu auditoriju.

Vēlos izteikt atzinību Rīgas Juridiskajai augstskolai par iniciatīvu sasaukt šo konferenci, lai runātu par Latvijas tiesību sistēmas attīstību pēdējos desmit gados un vērtētu šo procesu kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.

Pēc neatkarības atgūšanas Latvijas tiesību sistēma ir pārdzīvojusi nopietnas un grūtas reformas, sasniegusi zināmu progresu, veidojot demokrātiskai un tiesiskai valstij atbilstošu tiesību sistēmu. Desmit Rīgas Juridiskās augstskolas pastāvēšanas gadi bijuši ļoti nozīmīgi Latvijai zinošu un konkurētspējīgu eiropeisku juristu tālākizglītošanā.

Rīgas Juridiskā augstskola neapšaubāmi ir veiksmīgs konkurētspējīgas augstākās izglītības projekts. Tās dibinātāji ir divu valstu – Latvijas un Zviedrijas – valdības un Sorosa fonds – Latvija. Tieši tādēļ no Rīgas Juridiskās augstskolas arī daudz ir ticis sagaidīts. Laika gaitā attīstītas vairākas maģistra programmas un kursi juristu tālākizglītībai. Augstskolas pasniedzēji ir valstī atzīti eksperti dažādās tiesību zinātnes jomās.

Rīgas Juridiskā augstskola savos 10 pastāvēšanas gados ir nodrošinājusi Latvijas tiesību zinātnei jaunas pētniecības iespējas. Tā ir izvēlējusies ceļu uz augstu mērķi – kļūt par starptautisko tiesību un cilvēktiesību zinātnes centru. Augstskola ir piesaistījusi izcilu akadēmisko personālu un spējīgākos studentus ne vien no Latvijas, bet arī no citām pasaules valstīm.

Latvijas valsts augstākā vērtība ir zinošs un jaunas zināšanas alkstošs profesionāls cilvēks. Jūsu augstskola sagatavo tieši tādus augstākās raudzes juristus. Valsts rada likumus – vispārsaistošus būtiskus valsts iekārtas un tiesisko attiecību priekšrakstus. Jurists tos piemēro, gan tērpies tiesneša, advokāta vai prokurora talārā, gan kalpojot sabiedrībai civildienestā vai kādā pašvaldībā. Juristam ir ļoti liela loma attiecībās starp indivīdu un valsti.

Šīs konferences tēma “Mācoties Eiropas Savienībā. Likums – demokrātijas balsts” uzsver, cik nozīmīgi ir uz zināšanām balstīti tiesiskuma procesi demokrātiskā valstī. Viens no Eiropas Savienības pamatmērķiem bija izveidot un nostiprināt tādu valstu savienību, kurā valda brīvība, drošība un tiesiskums. Brīvība zaudētu savu jēgu, ja to nevarētu baudīt drošā vidē un to nebalstītu taisnīga un labi funkcionējoša tiesiskā sistēma. Tikpat svarīga ir sabiedrības uzticība valsts varai – sabiedrības pārliecība, ka valsts vara rīkojas tiesiski.

No Satversmē noteikto Valsts prezidenta funkciju kopuma, jo īpaši no likumdošanas funkcijas, un valsts varas dalīšanas principa izriet Valsts prezidenta tā sauktā rezerves funkcija – izlīdzinoši un stabilizējoši ietekmēt valsts politisko un tiesisko sistēmu, novērst parlamentāras un valstiskas krīzes.

Lai Valsts prezidents varētu šo funkciju pilnvērtīgi pildīt, ir nepieciešama attiecīgo konstitucionālo tiesību jautājumu zinātniska, objektīva un neitrāla analīze. Šāda analīze vienlaikus veicina arī kvalificētu konstitucionālo tiesību diskusiju gan speciālistu aprindās, gan visā sabiedrībā.

Lai nodrošinātu tiesisku un tiesību zinātnes jaunākajās atziņās balstītu pieeju Valsts prezidenta tiesību un pienākumu nodrošināšanai, pagājušā gadā es izveidoju Konstitucionālo tiesību komisiju, kuras darbībā ir zināma līdzība ar vairākās Eiropas valstīs pastāvošo Valsts padomi.

Esmu gandarīts, ka Rīgas Juridiskās augstskolas pasniedzēji, kā arī šīs konferences dalībnieki profesors Egils Levits, profesore Ineta Ziemele un lektors Mārtiņš Mits ir piekrituši darbam Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijā.

Dāmas un kungi!

Martā Konstitucionālo tiesību komisija sagatavoja savu viedokli par Satversmes grozījumiem saistībā ar Saeimas priekšlaicīgu atlaišanu. Ir izskanējis gan atbalsts komisijas veiktajai zinātniskajai analīzei, gan arī kritika par zināmu iejaukšanos tautas gribas izpausmes procesā.

Vēlos izmantot šo iespēju, lai arvien no jauna uzsvērtu to, ko esmu teicis vairākkārt: es atbalstu ideju par tautas tiesībām referenduma ceļā panākt Saeimas atlaišanu un priekšlaicīgas Saeimas vēlēšanas. Tomēr es uzskatu, ka mūsu valsts pamatlikuma grozīšana ir ļoti nopietns jautājums. Ekspertīzei un profesionāļu diskusijai ir jābūt būtiskam priekšnoteikumam, lai rosinātu jebkādus Satversmes grozījumus.

Šobrīd, kad Satversme ir grozīta deviņas reizes, manuprāt, nav pieņemami, ka pienācīga ekspertu diskusija notikusi tikai vienā gadījumā – jautājumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Arī toreiz nepieciešamību pēc šādas savlaicīgas diskusijas rosināja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Paldies viņai par to!

Parakstu vākšana par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības sagatavotajiem Satversmes grozījumiem ir sekas tai sabiedrības neuzticībai, ko izraisīja parlamenta un valdības rīcība. Tik svarīgā jautājumā kā Satversme galvenā lomā jābūt nevis īstermiņa popularitātes meklējumos balstītiem politiskiem saukļiem, bet gan juridiski pamatotiem argumentiem. Satversmi nedrīkst grozīt tikai ar politiska protesta motivāciju, nepieciešama ekspertu diskusija par grozījumu būtību kontekstā ar demokrātiskas valsts attīstību.

Tas būs grūts Saeimas uzdevums – atgūt tautas uzticību un būt atvērtiem un godīgiem dialoga partneriem ar sabiedrību.

Godātie juristi!

Iepazīstoties ar Konstitucionālo tiesību komisijas viedokli, esmu paudis savu apņēmību virzīt šos priekšlikumus par iespējamiem grozījumiem Satversmē kā Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvu. Tam jābūt piedāvājumam, kas papildina un pilnveido likumprojektu, par kuru vakar ir pabeigts parakstu vākšanas process.

Es būtu jums ļoti pateicīgs, ja jūs rosinātu juridisku diskusiju par Latvijas valsts pamatlikuma grozīšanu. Tā veicinātu, ka Satversmes grozīšanu sabiedrība un likumdevējs uztver ar vislielāko rūpību un nopietnību.

Mēs visi šeit klātesošie arī apzināmies, ka, paredzot Satversmē tiešās demokrātijas elementu – tautas tiesības rosināt ārkārtas parlamenta vēlēšanas, tas pats par sevi vēl neatrisina samilzušo sabiedrības uzticības krīzi valsts varai. Pastāv virkne citu parlamentam un valdībai veicamu neatliekamu un stratēģisku darbu, lai šo krīzi pārvarētu. Likumdošanas laukā te jāmin politisko partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas tiesiskais regulējums, ar darbiem ir jāpierāda valsts amatpersonu iecelšanas “tradīciju” maiņa, tiesu varas neatkarības un darbības caurskatāmības nodrošināšana un citi mērķi un uzdevumi. Latvijā kā parlamentārā valstī mums jārunā ne vien par tiesisko, bet arī par politisko atbildību. Neatliekams ir darbs ne vien pie tiesību normu radīšanas, bet arī pie ētikas kanonu ievērošanas katra tautas priekšstāvja un valsts amatpersonas ikdienas darbā.

Dāmas un kungi!

Godātie konferences rīkotāji, dalībnieki!

Noslēgumā novēlu visiem konferences dalībniekiem veiksmīgu darbu. Viss mainās, mēs maināmies, pasaule mainās un sabiedrība mainās. Sabiedrības izpratne par to, kas ir tiesiskums un kas ir demokrātija, arī mainās. Aicinu jūs uz argumentētu diskusiju! Esmu aicinājis uz argumentētu ekonomiku, argumentētu politiku un valsti, kas spēj aizstāvēt savas intereses un padarīt laimīgus savas valsts pilsoņus.

Vēlu jums veiksmi!

 

 

Rīgas Juridiskās augstskolas rīkotā konferencē “Mācoties Eiropas Savienībā. Tiesības – demokrātijas balsts” 11.aprīlī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!